Piemiņas akmens pie Lielās Horālās sinagogas memoriāla

Latvijas ebreji lūdz Ģenerālprokuratūru atsākt izmeklēšanu Cukura lietā

75
(atjaunots 15:38 08.05.2019)
Latvijas ebreju kopienu padome vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu atsākt kriminālprocesu pret Herbertu Cukuru, pret kuru izvirzītas apsūdzības par genocīdu.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas ebreju kopienu padome un vairāki cietušie, privātpersonas lūdz Latvijas ģenerālprokuroru atsākt kriminālprocesu pret Herbertu Cukuru, vēsta Baltijas Balss.

Atgādināsim, ka lieta pret Herbertu Cukuru tika ierosināta 2006. gadā. Lidotājs, kurš Otrā pasaules kara gados brīvprātīgi iestājās nacistiskā okupācijas režīma izveidotajā latviešu palīgpolicijas vienībā SD Viktora Ārāja vadībā, tika turēts aizdomās par līdzdalību vismaz 30 tūkstošu ebreju slepkavībās.

Krimināllieta par Herberta Cukura iespējamās dalības faktu ebreju iznīcināšanā tika uzsākta 2006. gadā. Izmeklēšana tika veikta pēc Latvijas Krimināllikuma 71. panta – "genocīds". Izmeklēšanā iesniegtajiem pierādījumiem nav juridiska spēka, uzskata prokuratūra, bet lieciniekus nopratināt nav iespējams, jo viņu vairs nav starp dzīvajiem.

"H. Cukura darbībās netika konstatēts Krimināllikuma 71. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, kā arī kriminālprocesā netika noskaidrota neviena konkrēta un dzīvi esoša persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no šādām ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu," teikts Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvida Zelča slēdzienā.

Latvijas ebreju kopienu padome un vairāki cietušie lūdz atsākt kriminālprocesu Herberta Cukura noziegumu lietā, norādot, ka ir jauni būtiski apstākļi, kas iepriekš nebija prokuratūras rīcībā. Runa ir, piemēram, par Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kurš personīgi redzējis Cukuru un novērojis viņa rīcību Rīgas geto teritorijā laikā, kad gūstekņi tika vesti uz masveida nāves sodu vietu Rumbulā 1941.gada rudenī, kā arī par Ābrama Šapiro atmiņām, ko iesnieguši viņa mantinieki.

Šapiro ģimeni Cukurs padzina no viņu dzīvokļa, kurā pēc tam apmetās pats un piesavinājās viņu īpašumu. 16 gadus veco Ābramu Šapiro viņš nosūtīja spaidu darbos uz Arāja komandas garāžu, turklāt mēdza piespiest spēlēt klavieres Arāja komandas locekļu izklaidei.

Šapiro tēvs nacistu okupācijas sākumā tika arestēts, ieslodzīts Centrālcietumā un vēlāk nogalināts. Pats Ābrams kopā ar māti nokļuva Rīgas geto, kur viņa māte gāja bojā. Pēc Otrā pasaules kara Šapiro apmetās ASV. Viņš miris 2013. gadā, un tagad jau viņa mantinieki pieprasa atzīt viņus par cietušajiem Cukura noziedzīgo darbību rezultātā, kas nodarījušas morālus un materiālus zaudējumus Šapiro ģimenei.

Latvijas ebreju kopienu padome atzīmēja, ka līdztekus jaunatklātajiem faktiem un apstākļiem ir liels skaits liecību, kas apliecina Cukura noziedzīgās darbības. Tās dokumentētas dažādās valstīs pēckara periodā. Latvijas ebreju kopienu padome uzskata, ka prokuratūra liecības noraidījusi, neizskatot pēc būtības.

Padome iesniegumā Ģenerālprokuratūrai pauda izbrīnu par to, ka jautājums par t.s. "Arāja komandas" noziedzīgo raksturu lietā pat netika izskatīts, lai arī neapstrīdams ir fakts, ka "Arāja komanda" bija pakļauta Einsatzgruppe A — SD (Sicherheitsdienst des Reichsführers SS) vienībai, ko Nirnbergas tribunāls atzina par noziedzīgu organizāciju.

Padome un cietušie atzīmēja: tas, ka tālaika notikumu liecinieku vairs nav starp dzīvajiem, nevar radīt šķēršļus cilvēciskā un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanai. Iesnieguma autori pauda cerību, ka lieta tiks izskatīta objektīvi un pārskatāmi, turklāt nepiesiešams ņemt vērā pasaules pieredzi lietās par noziegumiem pret cilvēcību, par nacistiskajiem noziegumiem.

75
Pēc temata
Latvija nav piedevusi Cukuram: Arāja komandas virsnieks ir nomazgāts "balts"
Vecās pasakas: Nacionālā apvienība atkal attaisno Herbertu Cukuru
Baltkrievija

Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM

1
(atjaunots 08:16 13.08.2020)
Baltkrievijas un Latvijas ārlietu ministri telefonsarunā apsprieda situāciju Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām un tur notikušajām nekārtībām.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Baltkrievijas un Latvijas ĀM vadītāji Vladimirs Makejs un Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apsprieda situāciju Baltkrievijā pēc tur notikušajām prezidenta vēlēšanām. Makejs paziņoja par ārējas iejaukšanās mēģinājumiem, savukārt Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju valstī.

Baltkrievijas ĀM savā mājaslapā vēsta, ka ministrs Makejs detalizēti informēja Rinkēviču par Baltkrievijā izveidojušos situāciju pēc prezidenta vēlēšanām un par ārējas iejaukšanās centieniem valsts iekšpolitiskajā situācijā.

Tiek atzīmēts, ka ārpolitikas iestāžu vadītāji apsprieda arī Baltkrievijas un ES attiecību attīstības perspektīvas.

"Konstatēts svarīgums saglabāt komunikācijas kanālus un turpmāko dialoga uzturēšanu starp Minsku un Briseli dažādos līmeņos," teikts Baltkrievijas ĀM paziņojumā.

Savukārt Edgars Rinkēvičs savā Twitter mikroblogā paziņoja, ka telefonsarunas laikā ar Makeju aicināja Baltkrievijas varasiestādes deeskalēt situāciju valstī.

"Telefonsarunā ar Baltkrievijas ārlietu ministru Vladimiru Makeju apspriedām iekšpolitisko situāciju Baltkrievijā, aicināju deeskalēt situāciju, uzsākt politisko dialogu ar opozīciju, atbrīvot mierīgos demonstrantus un žurnālistus," teikts Rinkēviča paziņojumā.

​Atzīmēsim, ka, spriežot pēc oficiālajiem paziņojumiem Baltkrievijas ĀM mājaslapā, Makejs laikā pēc vēlēšanām vakar bija veicis telefonsarunas tikai ar KF un Latvijas ĀM vadītājiem. Pirms pašām vēlēšanām viņš tikās ar Krievijas vēstnieku Baltkrievijā Dmitriju Mezencevu, kā arī ar pagaidu ASV pilnvaroto lietvedi Baltkrievijas Republikā Džefriju Džuku.

Devītajā augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar precizētajiem CVK datiem, esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguva 80,08% balsu. Viņš vada valsti vairāk nekā 26 gadus. Otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%.

Devītā augusta vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuru rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, cietuši aptuveni 100 cilvēku. Protesti dažādās Baltkrievijas pilsētās turpinās joprojām.

1
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Ārlietu ministrija, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Saeimas darbs. Foto no arhīva

Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro

19
(atjaunots 19:29 12.08.2020)
Obligātā veselības apdrošināšana, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 350 eiro, tabakas akcīžu celšana, mikrouzņēmumu režīma reorganizācija, nekustamā īpašuma nodokļa likmju maiņa: kādas izmaiņas piedāvā Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Finanšu ministrija atklāja nodokļu izmaiņu detaļas, kuras tā piedāvā sarīkot valstī trijos posmos. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš paskaidroja kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformas sarīkošanas principus sasaistē ar nekustamā īpašuma nodokļa izmainīšanu, vēsta tvnet.lv.

Veselības apdrošināšana un neapliekamais minimums

Latvijas Finanšu ministrija piedāvā uzsākt nodokļu reformu 2021. gadā ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Iemaksa sastādīs 5%, pārdalot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ienākumu nodokli un solidaritātes nodokli. Tādējādi, kopējais darbaspēka nodokļu slogs netiks palielināts.

Lai novērstu nodokļa sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, diferencētais neapliekamais minimums tiks palielināts no 300 līdz 350 eiro mēnesī. Turklāt Finanšu ministrija piedāvā ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem, kuri izmanto speciālos nodokļu režīmus un kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms tiks reorganizēts.

Otrais nodokļu izmaiņu posms sāksies 2022. gadā. Tas paredz, ka ikviens, kura saimnieciskās darbības ienākumi sastāda vairāk  nekā 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī), būs jāmaksā sociālās iemaksas no visa ienākumu apjoma.

Trešais posms ir ieplānots uz 2023. gadu un paredz prasību visiem veikt obligātas sociālās apdrošināšanas iemaksas no faktiskajiem ienākumiem, taču ne mazāk par minimālo iemaksas apjomu.

Visos nodokļu reformas posmos paredzēta pakāpeniska tabakas izstrādājumu akcīzes paaugstināšana. Mainīsies arī transportlīdzekļu nodoklis pie noteikta CO2 izmešu līmeņa, savukārt vecu mašīnu ievešanas Latvijā novēršanai paredzēts atjaunot nodokli par vieglo automobiļu reģistrāciju.

Kadastrs

Premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja saprātīgus nekustamā īpašuma nodokļus, kad no 2022. gada tiks ieviesta jaunā kadastrālās vērtības aprēķina metodika. "Galvenais uzdevums ir sakārtot sistēmu," sacīja Kariņš, uzsverot, ka neatbalstīs jaunās kadastrālās vērtības projektu, ja netiks veikti aprēķini ar mērķi nepieļaut nekustamā īpašuma nodokļa likmju kāpumu.

Atgādināsim, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, kurš paredz tās palielināšanos daudziem objektiem. Plānots, ka jaunā kadastrālā vērtība tiks pielietota no 2022. gada 1. janvāra.

Tiek gaidīts, ka lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zemei visā valstī.  Lauksaimniecības būvju vērtība praktiski nemainīsies vai var pat kristies amortizācijas pārrēķina dēļ.

Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kā arī vecākas privātmājas Rīgā un Jūrmalā. Savukārt privātmājām, kuras tika uzbūvētas reģionos līdz 2000. gadam, kur nav cenu kāpuma, kadastrālā vērtība samazināsies.

Kadastrālā vērtība palielināsies industriālās apbūves zemei, "lētai" apbūves zemei teritorijās, kur ir apbūves zemju vērtības līmenis ir ļoti tuvs zemes vērtībai, kā arī jaunām ražošanas ēkām, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada. Taču ražošanas objektu kadastrālā vērtība samazināsies 45 pašvaldībās.

Gaidāms komercobjektu kadastrālās vērtības kāpums, kuri tika uzbūvēti pēc 2000. gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas nozīmes pilsētās, kā arī ēkām, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam, teritorijās, kur ir pieaudzis nekustamo īpašumu tirgus (pārsvarā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē). Tai pat laikā samazināsies komercobjektu kadastrālā vērtība, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam ēkās reģionos, kur nav noticis tirgus cenu kāpums.

Tāpat Tieslietu ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai piedāvājumus par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu par nekustamo īpašumu līdz 100 tūkstošiem eiro apmērā par katru deklarēto cilvēku un zemes nodokļa ar dzīvojamo apbūvi samazināšanu par piecām reizēm – no 1,5% uz 0,3%.

Nekustamā īpašuma atlikušajai vērtībai pēc neapliekamā minimuma piemērošanas Tieslietu ministrija piedāvā piemērot samazināto koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība sastāda 80 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēts viens cilvēks, nodoklis par to netiks iekasēts. Ja mājokļa vērtība sastāda 300 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēti divi cilvēki, tad nodoklis tiks aprēķināts no 20 tūkstošiem eiro. Šādu koeficientu Tieslietu ministrija piedāvā piemērot tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 500 tūkstošus eiro.

19
Tagi:
kadastrs, novadu reforma, nodokļi
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra