LIZDA protesta akcija

Pērn Latvijā pieaugušas algas

63
(atjaunots 11:56 08.05.2019)
Algas Latvijā aug, ekonomika iznāk no "ēnas", visvairāk pelna programmētāji un baņķieri – tamlīdzīgus rezultātus parādīja pētījums, ko veica žurnāls "Kapitāls" sadarbībā ar kadru atlases uzņēmumu CV-Online Latvia.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Aizvadītajā gadā Latvijā pieaugušas algas par 6%. Pētījums, ko veica žurnāls "Kapitāls" sadarbībā ar kadru atlases uzņēmumu CV-Online Latvia, norāda, ka 2018. gadā iedzīvotāji vidēji saņēmuši 948 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, vēsta jauns.lv.

CV-Online Latvia vadītājs Alvis Brodiņš uzsvēra, ka neto alga Latvijā ir aptuveni par 22% augstāka nekā atspoguļo oficiālie statistikas dati, taču gada laikā šī starpība sarukusi par trim procentpunktiem. Tas varētu liecināt, ka kompānijas pakāpeniski izved algas "no ēnas".

Pētījums rāda, ka algu 850 eiro apmērā "uz rokas" saņem vismaz puse aptaujāto. Uzņēmumos ar valsts kapitātu vidējā alga gada laikā pieaugusi gandrīz par 11% - līdz 821 eiro, vietējos uzņēmumos ar privāto kapitātu – gandrīz par 7%, līdz 907 eiro, starptautiskajos uzņēmumos ar privāto kapitālu – par 4%, līdz 1057 eiro. Zemākā alga fiksēta mazajos uzņēmumos, un gada laikā tā pieaugusi tikai par 5%.

Algas Latvijas reģionos pērn mazliet pietuvojies galvaspilsētas līmenim. Rīgā tās vidēji bija par 34% lielākas nekā citās pilsētās un reģionos, un gada laikā starpība sarukusi par 7 procentpunktiem. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas Rīgā pārsniegusi 1000 eiro, bet Rīgas reģionā un Jūrmalā sasniegusi 960 eiro.

Zemākā vidējā alga Latgalē – 667 eiro; Vidzemē – 777 eiro, Zemgalē – 749 eiro, Kurzemē – 746 eiro.

Veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē algas pieaugušas par 12,6%, izglītībā – gandrīz par 9%, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā – vairāk nekā par 8%.

Pērn lielākās algas tika izmaksātas IT un programmēšanas speciālistiem – 1285 eiro, viņiem seko banku un finanšu pakalpojumu nozare – 1137 eiro, trešajā vietā seko telekomunikāciju nozare – 1086 eiro. zemākās algas – mazāk nekā 700 eiro neto – pērn saņēma izglītības, mākslas, kultūras un sabiedriskās ēdināšanas nozares darbinieki.

Joprojām saglabājas starpība starp vīriešiem un sievietēm izmaksātajām summām. 2018.gadā vīrieši vidēji saņēma 1081 eiro, sievietes – 855 eiro mēnesī "uz rokas".

2017. gadā vidējā alga Latvijā bija 894 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas – par 6,2% vairāk nekā 2016. gadā.

63
Pēc temata
Ar šādiem ienākumiem cilvēki nevar izdzīvot: EK atkal liek Latvijai kaunēties
Latvijas iedzīvotājus sagaida algas pielikums: uzņēmēji patukšos savas kabatas
Grib neko nedarīt par 5 eiro stundā: bizness sūdzas par slinķiem
Finanšu ministrija: Latvijā 600 tūkstoši strādājošo "velk" 450 tūkstošus pensionāru
Militārās mācības, foto no arhīva

Uzirdināja pludmali: Jūrmalciema iedzīvotāji noguruši karot ar armiju

0
(atjaunots 16:36 09.07.2020)
Mācību laikā Nīcas novadā kareivji izdangāja vietējo ceļu, kā arī izbrauca ar bruņutehniku pa pļavām un pa pludmali.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Militārās mācības Nīcas novadā jau ne pirmo reizi bojā ceļus, vēsta Skaties.lv.

Ivars Krieders dzīvo Jūrmalciemā. Nokļūt pie viņa mājās pēc militārajām mācībām ir praktiski neiespējami: uz izdangātā smilšu ceļa pastāvīgi iestrēgst automobiļi. Mācību laikā pagalmā iebrauca divas armijas mašīna. Kareivji nesaprata, kur atrodas, kā nokļūt pie jūras, tādēļ, ilgi nedomājot, brauca pa īsāko ceļu – caur pļavu.

Arī viņa kaimiņš Jānis Cibulis ir neapmierināts – tagad uz jūru nākas doties ar kājām, ar mašīnu nevar izbraukt.

"Ja kaut kas ir tagad vajadzīgs, ātrā palīdzība, tad mums iznāk, ka līdz šai vietai, iepriekš jau tur ir ceļš izdangāts, tad jānes uz nestuvēm līdz šai vietai, līdz ātrajai palīdzībai," sūdzas Jānis.

Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības mācību laikā šī gada jūnijā armijas vienības pārvietojās pa ciema teritoriju ar militāro tehniku un atstāja aiz sevis pamatīgu postažu. Tā ir bijis arī agrāk, tādēļ vietējās domes pacietības mērs šoreiz ir pilns.

"2017. gadā tad mums bija arī problēmas, pa šo ceļu, pa kuru mēs braucām, kur uzbērta grants, ja nemaldos, 600 metru garumā. Armija par saviem līdzekļiem saveda kārtībā, bet pagāja mums kādi trīs mēneši, kamēr tikām pie laba rezultāta. Kamēr nebijām aizrakstījuši aizsardzības ministram vēstuli," saka Nīcas novada domes pārstāvis Aigars Veiss.

Militārā tehnika sabojājusi arī Jūrmalciema pludmali, vienu no tīrākajām Latvijā.

"Pa pludmali viņi braukāja tā kā pa lielo autostrādi. Kaut gan principā viņiem ir atsevišķs ceļš, atsevišķa piebrauktuve, un viņi varēja to darīt visu no tās puses," pastāstīja Veiss.

Pēc viņa sacītā, armija vietējiem iedzīvotājiem sagādājusi vilšanos.

Vides dienesta pārstāvis Jānis Junkurs paskaidroja, ka pārbaudes tika veiktas gan pirms, gan pēc mācībām, un kaitējums dabai neesot konstatēts. Pludmale patiešām ir uzirdināta, taču lietus un vējš pakāpeniski izlīdzinās nestabilās smiltis.

NBS Gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis atvainojās Jūrmalciema iedzīvotājiem par sabojāto ceļu. Viņš paskaidroja, ka jau 27. jūnijā pārstāvji devās uz ciemu un saveda kārtībā ceļu. Masulis apsolīja, ka nākotnē, kamēr ceļi netiks sakārtots sākotnējā izskatā, mācību dalībnieki nepametīs rajonu.

Tāpat viņš apsolīja turpmāk pats personīgi tikties ar pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem, lai informētu viņus par plānoto mācību norisi un atbildētu uz visiem jautājumiem

0
Tagi:
militārās mācības, Latvija, NBS
Pēc temata
Latvijas zemessargu mācības nobiedējušas Salaspils iedzīvotājus
Sikspārnis Pipistrellus nathusii, foto no arhīva

Zinātnieki Latvijā atklājuši sikspārņu koloniju

6
(atjaunots 12:55 09.07.2020)
Ķemeru Nacionālajā parkā atklātā sikspārņu kolonija pārsteidza zinātniekus ar savu skaitu, kurš ievērojami pārsniedz visu, ko viņi līdz šim ir redzējuši līdzīgās kolonijās.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Speciālistus, kuri veic sikspārņu koloniju pētīšanu un monitoringu Latvijā, gaidīja unikāls atradums Ķemeru Nacionālajā parkā, vēsta Rus.lsm.lv.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāves Maijas Rēnas sacītā, zinātnieki atklājuši vairāk nekā tūkstoš sikspārņu kādā no nacionālā parka koka ēkām.

Lielāko daļu kolonijas veido Latvijā izplatītie sikspārņi Pipistrellus nathusii. Taču speciālisti norāda, ka tie parasti izvēlas nedzīvot tik lielos baros. Kopumā Latvijā ir 16 sikspārņu veidi.

Gunārs Pētersons – kompānijas "Dabas eksperti" pārstāvis, kura veic sikspārņu uzskaiti pēc Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma, paziņoja, ka tik liela kolonija ir unikāla parādība mūsu valstī. Visas iepriekš atklātās kolonijas sastāvēja maksimums no 400 īpatņiem.

Taču patiesībā arī šī parādība ir izskaidrojama. Pēc speciālistu sacītā, Ķemeru Nacionālajā parkā ūdenstilpēs ir ļoti daudz kukaiņu, kurus ēd sikspārņi.

Ķemeru Nacionālais parks ietver sevī Lielo Ķemeru tīreli, Kaņiera ezeru, Slocenes upes ieleju, Zaļā purva sēravotus, senās kontinentālās kāpas, smilšaino pludmali ar piejūras kāpām un Valguma ezeru.

Tāpat Pētersons pastāstīja, ka nama saimnieki, kurā tik brīvi iekārtojušies sikspārņi, zina, ka viņiem zem jumta apmetušies šādi viesi, un ir informēti par to aizsardzības pasākumiem. Tagad sikspārņu dēļ saimniekiem nāksies atlikt iepriekš ieplānoto jumta remontu.

Vērts atgādināt, ka Latvijā visas sikspārņu sugas ir īpašas un starptautiski aizsargājamas.

6
Tagi:
Ķemeru Nacionālais parks, Latvija
Pēc temata
Koronavīruss un citas kaites. Ar kādām slimībām cilvēki inficējušies no dzīvniekiem
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi