RĪGA, 7. maijs – Sputnik. Koalīcijas speķi rupji iejauca Latvijas neatkarīgo instanču lietās, tostarp runa ir par Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes maiņu, paziņoja intervijā avīzei Diena tiesībsargs Juris Jansons.
Vērojot valdības iniciatīvas, kura attiecas uz tā dēvētajām autonomajām, jeb neatkarīgajām instancēm, Jansons izdarījis secinājumu, ka šīm iestādēm tiek radīts politisks spiediens. Pēc viņa sacīta, 15. maijā notiks neatkarīgo iestāžu un to valdības un Saeimas ietekmes uz tām jautājuma apspriešana. Pasākumā pulcēsies dažādu nozaru speciālisti – tiks izanalizēta situācija, un sagatavoti piedāvājumi, kā autonomu iestāžu vadības norīkošanas procesu padarīt efektīvāku un atklātāku. Pēc tam šiem piedāvājumi tiks iesniegti Saeimas izskatīšanai.
CVK vadītāja aizvietošana
Piemēram, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja aizstāšanas jautājumā par vienīgo argumentu kļuvis fakts, ka Arnis Cimdars pārāk ilgi strādā šajā amatā.
"Tas nav pieļaujams, un tas ir acīmredzami, ka tā ir vēršanās pret attiecīgu iestāžu neatkarību," paziņoja Jansons. Tiesībsargs piebilst, ka divkārt dīvaini izskatās CVK vadītāja nomaiņa gatavošanās laikā Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Atgādināsim, par to, ka ilgus gadus esošo CVK vadītāju Cimdaru grasās nocelt no šī amata, kļuva zināms februārī. Toreiz ar piedāvājumu par CVK vadītāja nomaiņu uzstājās partija "Attīstībai/Par!", kura nolēma, ka šis amats jāieņem ar politiku nesaistītam profesionālim. Tāpat partijā norādīja, ka nedrīkstot tik ilgi ieņemt vienu un to pašu amatu, kā tas notika Cimdara gadījumā, kurš bija CVK vadītājs vairāk nekā 21 gadu.
Pats Cimdars paziņoja, ka viņa nocelšana no amata neilgi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām nav pati labākā Latvijas valdības ideja. Turklāt, viņš atgādināja, ka viņa vadībā Vēlēšanu komisijas darbam tika sniegts pozitīvs vērtējums, savukārt formulējums "pārāk ilgi ieņem amatu", pēc Cimdara domām, nav labākais signāls valsts pārvaldes darbiniekiem, kuri cenšas labi darīt savu darbu.
Neraugoties uz to, deputāti tomēr nolēma, ka Cimdars nostrādājis pietiekami daudz, un 21. martā Saeima apstiprināja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā Kristīni bērziņu, kura iepriekš vadīja CVK Informācijas nodaļu.
FKTK padomes nomaiņa
Tāpat Jansonam nebūt nav skaidri valdības motīvi attiecībā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadības piespiedu nomaiņu.
"Ja viņi ir zaudējuši uzticību, tad sabiedrībai ir tiesības zināt – kas tad tie par iemesliem," paziņoja tiesībsargs. Un norādīja, ka viņu neesot pārliecinājuši politiķu paziņojumi, ka "likuma grozījumi netika veikti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadības nomaiņas nolūkos".
Radītā situācija liek Jansonam domāt, ka politiķi maina neatkarīgo iestāžu vadību "vienīgi viņiem zināmu iemeslu dēļ" – un tas ir slikts signāls gan Latvijas sabiedrībai, gan no attieksmes viedokļa pret Latviju kā pret valsti starptautiskā mērogā. "Mēs faktiski atkāpjamies no demokrātiskas valsts principiem," uzskata Jansons.
Atgādināsim, Latvijas Saeima 2. maijā pirmajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma grozījumus, kuri paredz no šī gada 1. oktobra apstiprināt jaunu komisijas padomes sastāvu. Opozīcijas deputāti kritizēja grozījumus, norādot, ka tie politizē un padara vājāku FKTK un mazina tās autonomiju, taču likumprojekts izgāja pirmo lasījumu ar 56 balsīm "par" un 31 balsi "pret".
Grozījumi paredz FKTK padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtības izmaiņas, nosaka pilnvaru termiņa ierobežojumus padomes locekļiem, kā arī nosaka, ka visus padomes locekļus turpmāk amatā apstiprinās Saeima pēc valdības sniegtām rekomendācijām. Komisijas padomes locekļu amatiem tiks izsludināts atklāts konkurss.
Esošais FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš iepriekš norādīja, ka finanšu nozares "kapitālremonta" iniciatīvas lozungs, kuru izziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš, bija FKTK padomes politiskās neatkarības nostiprināšana. Taču piedāvājamie grozījumi, tieši pretēji, paredz, ka turpmāk visus FKTK locekļus norīkos politiski, norādīja Putniņš.
Esošā FKTK vadītāja Putniņa pilnvara beidzas 2022. gadā, un likuma grozījumi paredz, ka viņš var atkārtoti kandidēt amatam, taču iepriekš viņš jau darījis zināmu, ka nepiedalīsies konkursā.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot grozījumus, paziņoja, ka to mērķis ir valdošajai koalīcijai paklausīgas FKTK iegūšana.
"Uz spēles – bizness ar "otkatiem", ko saņemt no nerezidentiem par Latvijā iestrēgušu ieguldījumu atgriešanu. Runa ir par simtiem miljonu eiro," uzrakstīja Dombrovskis savā Facebook lapā.
