Naudas maks. Foto no arhīva

Arodbiedrības pieprasa minimālās algas palielināšanu līdz 540 eiro

104
(atjaunots 11:51 07.05.2019)
Minimālā alga Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā.

RĪGA, 7. maijs – Sputnik. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) centīsies panākt minimālās algas palielināšanu nākamgad līdz 540 eiro, paziņoja organizācijas vadītājs Eglis Baldzēns LTV7 Krievu apraides raidījuma "Bez apvainošanās" intervijā.

"Mēs centīsimies pierādīt, ka tas ir nepieciešams," pateica viņš.

Ja Ministru Kabinets piedāvājumu noraidīs, LBAS turpinās argumentēt savu pozīciju. Taču Baldzēns norādīja, ka likumdošana neļauj arodbiedrībām sarīkot vispārēju streiku. Tiesa, savus streikus var sarīkot atsevišķas arodbiedrības, piemēram, skolotāju vai ārstu arodbiedrības. Bet tam ir nepieciešama šīs arodbiedrības locekļu vairākuma piekrišana.

Saskaņā ar Centrālās statistika pārvaldes datiem, minimālo algu saņem 15% no visiem strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem. Pērnā gada sākumā to paaugstināja no 380 līdz 430 eiro, taču tā joprojām ir ievērojami zemāka, nekā lielākajā daļā ES valstu: Igaunijā tā sastāda 540 eiro, Lietuvā – 555 eiro, savukārt Luksemburgā – 2070 eiro mēnesī.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Jaunā konservatīvā partija uzstājās par minimālās algas paaugstināšanu līdz 500 eiro, taču šī gada budžetā šādam paaugstinājumam netika atrasti līdzekļi.

Minimālās algas apmērs ir saistīts arī ar Darba likuma grozījumiem, kuri pieņemti šopavasar. Saskaņā ar šiem grozījumiem, ja pastāv atalgojuma ģenerālvienošanās, par virsstundām atļauts maksāt uz pusi mazāk, taču ar nosacījumu, ka minimālā alga, kuru sniedz darba devējs, ir par 50% augstāka, nekā vidējā alga valstī. Ja valstī paaugstinās minimālā alga, attiecīgi jāmaina arī ģenerālvienošanās, palielinot darba algas nozarē.

Runājot par Darba likuma grozījumiem, Baldzēns pirmām kārtām noliedza Latvijas Darba devēju konfederācijas datus, saskaņā ar kuriem oficiāli virsstundas darbiniekiem apmaksā vien 0,4%-1% darba devēju. Pēc Baldzēna sacītā, Latvijā virsstundu darbu strādā 27%, un lielākajai daļai tās tiek apmaksātas. Šī statistika ir iegūta uz aptaujas, kuru veicis SKDS, un neatkarīgas kompānijas pētījuma pamata, piebilda Baldzēns.

Turklāt, viņš ieteica iestāties arodbiedrībās, ja pastāv nepieciešamība atrisināt problēmas ar virsstundu darba neapmaksāšanu.

"Ja cilvēks nespēj atrisināt problēmu pats, šim nolūkam pastāv arodbiedrība, kura pārrunās ar darba devēju šo problēmu var atrisināt," atgādināja viņš.

Uz jautājumu, cik daudz darbinieku iestājušies arodbiedrībās, Baldzēns paziņoja, ka aptuveni 10%. Taču viņš uzsvēra, ka ASV šis rādītājs sastāda 8%, bet Francijā – 6%. Turklāt, Igaunijā un Lietuvā arodbiedrībās procentuālā izteiksmē arī ir mazāk darbinieku, nekā Latvijā.

104
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājus sagaida algas pielikums: uzņēmēji patukšos savas kabatas
Tukši solījumi "tautai": Latvijā nav naudas, nav darba, nav patiesības
Latvijai piedāvā atņemt pabalstu bezdarbniekiem, kuri atsakās no vakancēm
LTRK: pašvaldības cer uz bagātiem iedzīvotājiem un negrib "pašiverēt"
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

5
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

5
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās
Militārās mācības, foto no arhīva

Uzirdināja pludmali: Jūrmalciema iedzīvotāji noguruši karot ar armiju

17
(atjaunots 16:36 09.07.2020)
Mācību laikā Nīcas novadā kareivji izdangāja vietējo ceļu, kā arī izbrauca ar bruņutehniku pa pļavām un pa pludmali.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Militārās mācības Nīcas novadā jau ne pirmo reizi bojā ceļus, vēsta Skaties.lv.

Ivars Krieders dzīvo Jūrmalciemā. Nokļūt pie viņa mājās pēc militārajām mācībām ir praktiski neiespējami: uz izdangātā smilšu ceļa pastāvīgi iestrēgst automobiļi. Mācību laikā pagalmā iebrauca divas armijas mašīna. Kareivji nesaprata, kur atrodas, kā nokļūt pie jūras, tādēļ, ilgi nedomājot, brauca pa īsāko ceļu – caur pļavu.

Arī viņa kaimiņš Jānis Cibulis ir neapmierināts – tagad uz jūru nākas doties ar kājām, ar mašīnu nevar izbraukt.

"Ja kaut kas ir tagad vajadzīgs, ātrā palīdzība, tad mums iznāk, ka līdz šai vietai, iepriekš jau tur ir ceļš izdangāts, tad jānes uz nestuvēm līdz šai vietai, līdz ātrajai palīdzībai," sūdzas Jānis.

Nacionālo bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības mācību laikā šī gada jūnijā armijas vienības pārvietojās pa ciema teritoriju ar militāro tehniku un atstāja aiz sevis pamatīgu postažu. Tā ir bijis arī agrāk, tādēļ vietējās domes pacietības mērs šoreiz ir pilns.

"2017. gadā tad mums bija arī problēmas, pa šo ceļu, pa kuru mēs braucām, kur uzbērta grants, ja nemaldos, 600 metru garumā. Armija par saviem līdzekļiem saveda kārtībā, bet pagāja mums kādi trīs mēneši, kamēr tikām pie laba rezultāta. Kamēr nebijām aizrakstījuši aizsardzības ministram vēstuli," saka Nīcas novada domes pārstāvis Aigars Veiss.

Militārā tehnika sabojājusi arī Jūrmalciema pludmali, vienu no tīrākajām Latvijā.

"Pa pludmali viņi braukāja tā kā pa lielo autostrādi. Kaut gan principā viņiem ir atsevišķs ceļš, atsevišķa piebrauktuve, un viņi varēja to darīt visu no tās puses," pastāstīja Veiss.

Pēc viņa sacītā, armija vietējiem iedzīvotājiem sagādājusi vilšanos.

Vides dienesta pārstāvis Jānis Junkurs paskaidroja, ka pārbaudes tika veiktas gan pirms, gan pēc mācībām, un kaitējums dabai neesot konstatēts. Pludmale patiešām ir uzirdināta, taču lietus un vējš pakāpeniski izlīdzinās nestabilās smiltis.

NBS Gaisa spēku komandieris Viesturs Masulis atvainojās Jūrmalciema iedzīvotājiem par sabojāto ceļu. Viņš paskaidroja, ka jau 27. jūnijā pārstāvji devās uz ciemu un saveda kārtībā ceļu. Masulis apsolīja, ka nākotnē, kamēr ceļi netiks sakārtots sākotnējā izskatā, mācību dalībnieki nepametīs rajonu.

Tāpat viņš apsolīja turpmāk pats personīgi tikties ar pašvaldību un vietējiem iedzīvotājiem, lai informētu viņus par plānoto mācību norisi un atbildētu uz visiem jautājumiem

17
Tagi:
militārās mācības, Latvija, NBS
Pēc temata
Latvijas zemessargu mācības nobiedējušas Salaspils iedzīvotājus
Latvijā audzētās ogas, foto no arhīva

Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz

0
(atjaunots 17:13 09.07.2020)
Jaunā zemnieku saimniecību un tirdzniecības tīklu sadarbības memoranda mērķis ir palīdzēt vietējiem dārzeņiem un augļiem paaugstināt piedāvāto preču apjomu vietējos veikalos, taču patērētājs vienalga beigu beigās vadās pēc cenas; risinājums ir.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Latvijas fermeri un tirdzniecības tīkli vienojās veltīt vairāk uzmanības tam, lai veikalu plauktos būtu vairāk vietējo ogu, dārzeņu un augļu. Šāda iecere ir nosprausta speciālā memorandā, kuru pirmdien, 6. jūlijā, parakstīja nozares pārstāvji, kā arī Zemkopības ministrija, vēsta TV3

Labumu no šādas pieejas ir jāgūst gan zemniekiem, gan gala patērētājiem.

"(Cilvēki varēs) saņemt kvalitatīvu Latvijas produktu ikdienā savām vajadzībām, kvalitatīvu, atbilstošu visām prasībām. Un, no otras puses, lai arī stiprinātu Latvijas vietējo ražotāju pārliecību un iespējas ražot kvalitatīvu produkciju, piegādāt viņu Latvijas tirgos," pastāstīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

"Lauksaimniekiem būs stabilitātes sajūta, viņi zinās, ka viņu produkciju ņems. Jo tas jau tomēr ir ilgtermiņa process, zemniekam ir jārēķinās ar to, cik viņam ir jāražo, cik varēs pārdot. Un arī patērētājiem būs garantija, ka viņi pirks kvalitatīvu produkciju," piebilda Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.

Iniciatīvu atbalstīja arī tirdzniecības tīkli. Jau šobrīd tie ir pamanījuši, ka liela daļa iedzīvotāju vēlas pirkt vietējo produkciju, taču ne visi veikali spēj to nodrošināt, jo ir nepietiekama sadarbība ar ražotājiem.

"Šis memorands ir tieši laikā un vietā. Tas ir nepārprotams signāls, ka sezonas laikā prioritāte ir Latvijas dārzeņi, ogas un augļi. Un tam būtu jādominē gandrīz visos mazumtirdzniecības veikalos. To arī vēlas pircējs," uzskata Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš uzskata, ka, lai arī sezonā Latvijas lauksaimnieki spēs saražot pietiekami daudz vietējās produkcijas, lai nodrošinātu veikalus, lielāka pieprasījuma gadījumā tiem nāksies tikt galā ar veselu virkni izaicinājumu – tie ir gan kvalitātes nodrošināšana, gan spēja piegādāt produkciju ar konkrētu biežumu.

"Un trešais arī cena. Jo šobrīd, kā rāda pēdējie pētījumi, ka cilvēki arvien vairāk orientējas uz cenu un mazāk ir nacionālpatriotiski.

Pēdējos gados mazāk izvēlas Latvijas produktu neatkarīgi no cenas. Savukārt cenas princips joprojām ir ļoti spēcīgs un ir pat pieaudzis," atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Tādēļ tirgotāji vēlētos PVN samazinājumu ne tikai Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, bet arī citiem pārtikas produktiem. Tad iedzīvotāji spētu atļauties iegādāties kvalitatīvus produktus un palīdzētu vietējiem ražotājiem pārdot savu produkciju lielākā apjomā.

0
Tagi:
Zemkopības ministrija, veikals, Latvijas prece
Pēc temata
Dārzeņi ar atlaidi un stikla taras pieņemšana: kā tauta spējusi ietekmēt varu Latvijā
Latvijā ievērojami sadārdzinājušies dārzeņi un kartupeļi
Dārzeņi Latvijā kļūs dārgāki, bet augļi Latvijas iedzīvotājiem jau sen nav pa kabatai
Latvijā var atkal palielināt PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem