RĪGA, 6. maijs – Sputnik. Kaut arī ar nokavēšanos, taču Valsts zemes dienests un Tieslietu ministrija tomēr izstrādāja jaunu kadastrālās vērtības noteikšanas metodoloģiju, kura tiks izmantota nodokļu aprēķināšanai. Jaunais projekts tiks izskatīts sabiedrības apspriešanā līdz 14. maijam, vēsta LNT.
Ja valdība atbalstīs šo metodoloģiju, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, norāda eksperti.
Pirmkārt, Valsts zemes dienests pacēlis kadastrālās vērtības atbilstību tirgus cenām līdz 100%. Tas vien nozīmē kadastrālās vērtības kāpumu par 15%. Vairumam mājokļu īpašnieku izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos iekļaus arī tirgus cenas izmaiņas.
Nekustamo īpašumu aģentūras Ober Jaus Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja Kristīne Dubane sagaida 20-25% kāpumu.
"Pēdējo 4 gadu laikā droši vien uz augšu visvairāk vērtības mainījušās dzīvojamam segmentam, kas ir dzīvokļi jaunajos projektos, atbilstoši mūsdienu prasībām," pastāstīja nekustamo īpašumu aģentūras Latio Vērtēšanas nodaļas vadītājs Roberts Ardavs.
Ziņas par nekustamo īpašumu darījumiem tiks izmantotas, lai noteiktu vienu no svarīgākajiem kadastrālās vērtības elementiem – bāzes vērtību. Tā tika iesaldēta kopš 2016. gada, kad tās noteikšanai izmantoja 2012.-2013. gada tirgus datus.
Jaunā metodoloģija
Projekta autori cer, ka jaunā metode ļaus noteikts patieso nekustamā īpašuma cenu.
"Nebūs vairs tik sadrumstaloti zonējumi kā šobrīd, līdz ar to zonējums jau vien būs pirmais filtrs," skaidro Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.
Tā kā nekustamie īpašumi mēdz būt dažādi, sākumā bāzes vērtību noteiks standarta objektiem. Piemēram, dzīvokļu gadījumā izvērtēs platību, kādā mājā atrodas dzīvoklis, kurā stāvā. Ja līdz šim bāzes vērtību noteica pēc 67 ēku tipiem, tagad vienā grupā apvienos visus daudzīvokļu namus, citā grupā – visas privātmājas. Kadastrālā vērtība atšķirsies atkarībā no tā, vai ēkā ir ūdensvads, kanalizācija, centrālapkure.
Svarīga nozīme būs būvniecības gadam. Vislielākais kāpums – 50% no standarta cenas – gaidāms dzīvokļiem labā stāvoklī, kuri uzcelti pēc 2001. gada. Māju cena var pieaugt par 40%.
Nekustamā īpašuma eksperti kritizē šādu gadu sadalījumu, norādot, ka projektu, kurš uzcelts pirms 15 gadiem, nedrīkstot salīdzināt ar pēdējo gadu būvēm.
"Desmit gadus vecs projekts skaitās kā jauns, bet nevarēsiet pārdot par jauna projekta cenām. Tas nebūs pareizi. Kadastrālā vērtība var sanākt augstāka nekā tirgus vērtība," skaidro Dubane.
Taču būvniecības gadam var būt izšķiroša nozīme mantoto privātmāju īpašniekiem, kurām blakus uzceltas lepnas villas.
Labā ziņa – plānots noteikt standarta apbūves plātību daudzīvokļu namiem. Viss, kas to pārsniegs, tiks uzskatīts par zaļo zonu, un par to vairs nebūs jāpārmaksā.
Individuālās būvniecības gadījumā nodokļu aprēķināšanai plānots iedalīt zemesgabala teritoriju trīs daļās: 150 kvadrātmetri – dabas pamatne zem mājas, tad seko 1500 kvadrātmetri, kurus novērtēs uz pusi mazāk, savukārt pārējā platība maksās dārgāk.
Piedāvātās izmaiņas pretrunīgi novērtēja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.
"Metodoloģijā ir pozitīvās iezīmes, bet viņas ir tādas ļoti maziņas, salīdzinot uz to problēmu jomu, kas bija apzinātas tajā mirklī, kad iesaldēja iepriekšējo metodoloģiju," saka Šķiltere.
Sevišķi neapmierina viņu tas, kā tiks aprēķināta ekskluzīvo māju vērtība – pēc viņas domām, to īpašniekiem faktiski tiek noteiktas nodokļu brīvdienas. Šādu māju kadastrālā vērtība bieži vien atpalikusi 20-50% no tirgus cenas, un jaunā metodoloģija šo problēmu nerisina.
"Pēc šī projekta es saprotu, ka mums Latvijā nav vispār neviena ekskluzīva īpašuma, neviena premium segmenta," saka Šķiltere.
Ko lai dara ar nodokļiem
Eksperti uzskata, ka šāds kadastrālais kāpums nevar iztikt bez nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanās, sevišķi privātmāju zemēm, kur nodokļa likme sastāda 1,5%, ja vien pašvaldība nesniedz atlaides, piemēram, par deklarēšanos.
Pēc kadastrālās vērtības kāpuma vidēji par 30-40% daļa iedzīvotāju vienkārši nebūs spējīgi samaksāt simtiem un tūkstošiem eiro nodoklī, un to saprot Finanšu ministrijā. Taču tā cer, ka tiks sniegti konkrētāki jaunās metodoloģijas aprēķini, lai saprastu, ko lai dara tālāk.
"Tad, kad visiem objektiem šī kadastrālā vērtība būs ļoti tuvu tirgus vērtībai, tanī brīdī varam gaidīt kādas nodokļu politikas izmaiņas, būtiskas nodokļu politikas izmaiņas, lai domātu, kā mums rīkoties ar mērķa grupām un šobrīd mums mērķa grupas ir mājsaimniecības," pastāstīja Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
