Latvijas karogs

Pavasara cerības un lietus asaras: Latvija nosvinēja Neatkarības atjaunošanas dienu

49
(atjaunots 07:33 06.05.2019)
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadiena laikapstākļu ziņā ir neparedzami svētki. Var gan saule sasildīt, gan no sirds gāzt lietus. Kā paveiksies.

RĪGA, 6. maijs – Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Aizritējušajā sestdienā, 4. maijā, laikapstākļi kārtējo reizi nepārsteidza. Gan lietus lija, gan saule spīdēja. Arī dvēselē cerību siltums samaisījās ar lietus asarām.

Ideoloģiski pareizas lentītes

Nerimstas strīdi par to, vai valsts karoga lentīte jānēsā visu gadu vai tikai svētku dienās, vai tā jānēsā stingri latīņu burta "V" veidā, kā sava veida uzvaras zīme, vispasaules saīsinājums no angļu vārda "Victory", vai tomēr kā Dievs to liek darīt.

Neraugoties uz Nacionālās apvienības locekļu viedokli, saskaņā ar kuru tā jānēsā visa gada garumā un stingri angļu uzvaras simbola veidā, dzīvē lielākā daļa cilvēku velk ārā lentītes valsts svētkos. Un valkā tās visdažādākajos veidos. Laikam tāpēc, ka ikdienā demonstratīvs patriotisms padara valsts svētkus tik mazsvarīgus, ka pārvērš tos pelēcīgā ikdienā. Bet tautai taču patīk svētki. Un aizvakar valsts karogu uz atlokiem bija daudz.

Ko man lietus, ko man sals

Aukstā lietus dēļ galvenais svētku pasākums – nacionālo tērpu defilē – nedaudz aizkavējās, kaut gan lietus pārstāja līt 5 minūtes pirms sākuma.

Празднование годовщины восстановления независимости Латвийской Республики в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas svinības Rīgā

Kamēr Rātslaukumā sākās gājiens, pie Brīvības pieminekļa bija diezgan brīva gaisotne, cilvēki nāca klāt un nolika ziedus uz Latvijas kartes. Un lai arī tas nebija nebeidzams ziedu paklājs, kā 9. maijā, tas vienalga bija ļoti skaisti.

Pavasara cerības

Vispār runājot, valsts svētku vidū 4. maijs ir mans mīļākais, tas ir pavasarīgs, un, kā jau jebkuri pavasara svētki, ir saistīts ar cerībām. Un šogad arī, kolīdz saule iznāca no mākoņiem, uzreiz kļuva siltāk un sagribējās ticēt labajam.

Празднование годовщины восстановления независимости Латвийской Республики в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas svinības Rīgā

Vairāki simti cilvēku senlaicīgos nacionālajos tērpos, lēni ejot senlaiku dziesmu skaņās, nesteidzīgi šķērsoja Vecrīgu un pietuvojās Brīvības piemineklim. Pienākot kolonnās pie pieminekļa, viņi nostājās malās, izveidojot sava veida goda koridoru, kura sākumā sāka pulcēties valstsvīri svinīgai ziedu nolikšanai. Pulcējās ilgi, minūtes divdesmit. Tikmēr pūlis pie pieminekļa kļuva iespaidīgs.

Svinīgā daļa

Minūtes desmit pirms starta kolonnas sākumā parādījās premjerministrs Krišjānis Kariņš ar ziedu pušķi valsts karoga krāsās. Nedaudz vēlāk parādījās otrais Saeimas sekretāra vietnieks no partijas "Saskaņa" Andrejs Klementjevs  un Saeimas spīkere Ināra Mūrniece. Prezidents Raimonds Vējonis no rīta sveica militāro parādi Jēkabpilī un nedaudz aizkavējās ceļā. Kolīdz viņš nostājās kolonnas vadībā, Jūras karaspēku orķestris sāka spēlēt maršu un kolonna sāka virzīties ziedu nolikšanai.

Izņemot galvenās valsts amatpersonas pasākumu apmeklēja arī ministri, eirodeputāti, Satversmes tiesas tiesneši, Saeimas un Rīgas domes deputāti, kā arī ārvalstu diplomāti.

Инара Мурниеце, Раймондс Вейонис и Кришьянис Кариньш на на праздновании годовщины восстановления независимости Латвийской Республики в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ināra Mūrniece, Raimonds Vējonis un Krišjānis Kariņš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas svinībās Rīgā

Pēc ziedu nolikšanas sāka spēlēt valsts himna, un tauta sāka dziedāt līdzi. Sākumā klusi un nedroši, taču pēc tam arvien skaļāk un ar jūtām.

Pēc himnas izpildīšanas daudzi no klātesošajiem izklīda, savukārt palikušie ar prieku paklausījās latviešu dziesmas, kuras izpildīja gājiena "Uzvelc savu tautas tērpu par godu Latvijai!". Senču dziesmu vārdus publika nezināja visai labi, līdzi dziedāja vien nedaudzi. Toties aplaudēja no sirds.

Svētku pasākumi notika arī Rātslaukumā, Vērmanes dārzā, Ziedoņdārzā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā un Lielajā ģildē.

49
Pēc temata
Politologs: nacifikācija Latvijā pārvēršas par valsts ideoloģiju
"Ar modernu ekipējumu un mūsdienīgu bruņojumu": Vējonis par Latvijas armiju
Emigrācija vai Krievijas palīdzība: jurists uzskaitīja variantus Latvijas krieviem