Koferis. Foto no arhīva

"Kāpēc bija jāsabojā čemodāns": lidostas "Rīga" darbinieki uzlauza bagāžu ar sēklām

138
(atjaunots 16:28 04.05.2019)
Kaut arī lidostas drošības darbinieki pat necentās atrast bagāžas īpašnieku, kura izrādījās nekaitīga, kompensāciju par salauzto čemodānu pasažieris diez vai saņems.

RĪGA, 4. maijs – Sputnik. Liepājnieka Gata ceļojumu uz Norvēģijas galvaspilsētu Oslo nomāca nepatīkams pārdzīvojums: ierodoties galamērķi, latvietis uzzināja, ka lidostā "Rīga" viņa nodoto bagāžu uzlauza un rūpīgi izmeklēja, raksta skaties.lv.

Lidostas darbinieki salauza rāvējslēdzēja mēlītes, kuras tika izmantotas, lai aizvērtu bagāžu. Kad soma tika atvērta, tajā atrada baltmaizi, gaļas produktus, apģērbu un dažus iepakojumus ar saulespuķu sēklām.

Gatis nesaprot, kāpēc lidostas darbinieki sabojāja čemodānu. Turklāt bagāžu uzlauza dažas minūtes pēc tam, kad viņš to bija nodevis. Aktā ierakstīts, ka darbinieki sāka čemodāna pārbaudi plkst. 7:05, savukārt Gatis reģistrēja bagāžu aptuveni plkst. 7:00 un pēc tam atradās tur pat, lidostā.

Bagāžas īpašnieku pat necentās atrast, nekāda paziņojuma skaļrunī nebija. Tā vietā lidostas drošības darbinieki paši uzlauza čemodānu.

"Es turpat lidostā visu laiku atrados. Neviens mani nemeklēja. Man nebūtu iebildumu parādīt kofera saturu, taču kādēļ tas ir jāsabojā? Tā nevajadzētu rīkoties," pārliecināts liepājnieks.

Par pārbaudi Gatis uzzināja vien Norvēģijā. Savā čemodānā viņš atrada aktu, kur bija teikts, ka notikusi pārbaude, taču aizliegti priekšmeti atrasti netika.

Lidostas pārstāve Laura Karnīte atzina, ka drošības darbinieki uzlauza čemodānu. Viņa apgalvo, ka laika līdz izlidošanai atlika pārāk maz, tāpēc bagāžas īpašnieku pat necentās atrast.

"Mūsu pienākums nav pieaicināt pasažieri, tā ir lidostas "Rīga" labā griba. Gadījumos, ja ir pietiekami daudz laika, mēs mēģinām pasažieri atrast. Šajā gadījumā bija atlikušas mazāk nekā 40 minūtes līdz iekāpšanai. Šādā gadījumā, lai novērstu risku, ka aizkavējas bagāža vai cilvēks, pasažieris netiek saukts," paskaidroja Karnīte.

Bagāžu uzlauza policijas darbinieka klātbūtnē. Karnīte norādīja, ka Gatim ir tiesības vērsties lidostā ar kompensācijas prasību par čemodāna sabojāšanu, taču tās saņemšana ir maz iespējama. Taču tad tiks veikta pārbaude, lai noskaidrotu, cik pamatota bija bagāžas uzlaušana.

138
Pēc temata
Aviokompānijas airBaltic bagāžas noteikumi
airBaltic nepalaida pasažieri uz diviem reisiem virsrezervējuma dēļ
Lietuvā sastādīts aviopasažieru bagāžā atrasto bīstamāko priekšmеtu saraksts
Latvijas eksprezidentam lidostas Rīga darbinieks taujā, vai politiķis runā latviski
Smagā rokas bagāža: airBaltic jaunais pakalpojums
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

5
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

5
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

4
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

4
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību