Latvijas krievu savienības 2019. gada 1. maija akcija

Skolniecei latviešu skolā aizliedza runāt krieviski ar klasesbiedru

151
(atjaunots 13:38 03.05.2019)
Krievu skolēnus un viņu vecākus neapmierina Latvijā īstenotā izglītības reforma, viņi uzstāj uz tiesībām mācīties dzimtajā valodā.

RĪGA, 3. maijs – Sputnik. Krievvalodīgo skolēnu vecāki, kuri savlaicīgi, pirms skolu reformas īstenošanas pārveda bērnus uz latviešu skolām, izjutuši izglītības kvalitātes pasliktināšanos. Savukārt paši bērni sūdzas par pedagogu attieksmi – krieviski aizliedz sarunāties pat ar klasesbiedriem. Par to intervijā Pirmā kanāla žurnālistam pastāstīja krievu skolu aizstāvības akcijas dalībnieki, kura norisinājās Rīgā 1. maijā.

Sižeta daļu, kura veltīta mītiņam, savā Facebook lapā publicēja Latvijas Krievu savienība.

"Tādi priekšmeti, ka matemātika, fizika un pārējie cilvēkam ir jāapgūst dzimtajā valodā. Ja viņam tiek pasniegts valodā, kura nav viņa dzimtā, izglītības kvalitāte pasliktinās. Mēs to jau esam izjutuši," pastāstīja mītiņa dalībniece Ļubova.

Savukārt viena no krievvalodīgajām skolniecēm Lada Kraisnika, kura arī gāja protestētāju kolonnā, pastāstīja par sliktu attieksmi pret krievu bērniem latviešu skolās.

"Pēc 9. klases es pārgāju uz latviešu skolu – mums stundā krieviski aizliedz pat korektoru palūgt klasesbiedram," pastāstīja skolniece.

2018. gada martā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo minoritāšu vidusskolas posmā. Pilna pāreja uz mācībām latviešu valodā beigsies 2021. gada 1. septembrī. Valsts prezidents abus šos likumus ir izsludinājis.

Aprīlī Satversmes tiesa atzina par likumīgu valsts vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidāciju. Tiesa secinājusi, ka grozījumi skolu reformā atbilst Satversmes normām un citiem Latvijas likumiem jautājumā par valsts skolām, taču privātskolu aspektā lieta tiks izskatīta atsevišķi.

Satversmes tiesas lēmums radīja sašutuma vilni ne tikai Latvijas politiķu un tiesībsargu aprindās. Arī Krievija pauda pārliecību par to, ka Latvijas ST lēmums ir politisks, paziņoja, ka tas pārkāpj Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un tas ir pilnīgi pietiekams iemesls iesniegt prasību Eiropas cilvēktiesību tiesā.

Partija "Latvijas Krievu savienība" un Krievu skolu aizsardzības štābs aicināja visus, kam nav vienaldzīga situācija Latvijā, 1.maijā iziet Rīgas ielās un piedalīties "Gājienā par krievu skolām un sociālo taisnīgumu".

Partija atgādināja, ka krievvalodīgās izglītības likvidācija neatbilst tiesiskajām normām un ekspertu secinājumiem. Tā reforma neapšaubāmi negatīvi ietekmēs bērnus un viņu ģimenes, bet vēlāk – visu valsti kopumā.

Turklāt atsevišķu "Vecāku kolonnu" organizējuši Konstantīns Čekušins un Degi Karajevs.

Viņi aicināja visus interesentus pievienoties akcijai, lai Latvijas valdība ieraudzītu, ka cilvēki nepiekrīt kanibāliskajiem likumiem, kuri lemj ciešanām bērnus. Pēc Čekušina teiktā viņu kolonnai pievienojās apmēram 40 cilvēki, viņi ieradās akcijā ar Latvijas karogiem.

Galu galā 1.maija gājienā krievu skolu aizsardzībai piedalījās aptuveni divi tūkstoši cilvēku, kuru vidū bija liels skaits jauniešu un bērni. Cilvēki gāja pa Rīgas ielām ar lozungiem "Krievu valoda – uzvaras valoda", "Krievi nepadodas", "Krievu skolas – mūsu izvēle", "Mūsu Satversmes tiesa – antikonstitucionālākā tiesa pasaulē" un tamlīdzīgiem.

Krievijas vēstniecība Latvijā paudusi, ka tūkstošiem cilvēku, kuri piedalījās "Gājienā par krievu skolām un sociālo taisnīgumu" Rīgā apliecina, ka Latvijas valdības lēmumi nav leģitīmi.

151
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (134)
Pēc temata
Gasparjans: krievu skolas – Latvijas vēsturiskās identitātes elements
Latvijā plānots ieviest akcīzi krievu valodai
"Patiesā attieksme": Krievijas vēstniecība Latvijā par gājienu krievu skolu atbalstam Rīgā
"Es lieku bērniem mācīties krievu valodu": Latvijas iedzīvotājs par valodas reformu
Politologs: nacifikācija Latvijā pārvēršas par valsts ideoloģiju
Covid-19

Cipule: divu dienu laikā mēs iztērējam masku gada krājumu

6
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Līdz ar pandēmijas sākumu Ķīna nopirka Eiropā visu aizsardzības līdzekļu krājumu. Kopš ta laika Latvijas slimnīcām klājas grūti.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Latvijas kompetentās iestādes saņēma brīdinājumu par koronavīrusa izraisītās Covid-19 iespējamo izplatīšanos jau janvāra beigās, tomēr neviens nespēja iedomāties pandēmijas mērogus, pastāstīja Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā radio Baltkom.

Viņa konstatēja, ka medicīnas darbinieki saskārušies ar aizsarglīdzekļu trūkumu, turklāt vissliktākā situācija bija reģionālajās slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs.

"Janvārī mums bija rezerves pusotram gadam. Taču neviens ne iedomāties nevarēja, kāds daudzums aizsarglīdzekļu mums būs vajadzīgs. Tomēr jau tolaik mēs Saeimā teicām, ka mazajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm aizsarglīdzekļu nav tik daudz, pusotram gadam to nepietiks. Sākām papildu iepirkumus februārī, kad jau bija problēmas. Martā sākās centralizēti iepirkumi. Jau no janvāra mēs sūtījām ieteikumus slimnīcām, taču tobrīd Ķīna jau izveda no Eiropas visus aizsarglīdzekļus," viņa pastāstīja.

Aizvadītajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzdeva Valsts policijai pārbaudīt aizsargmasku un respiratoru iepirkumu no Ķīnas gandrīz 900 tūkstošu eiro vērtībā, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka produkcija nav sertificēta un respiratori neatbilst prasībām.

Skanldāls ar masku un respiratoru iepirkumu noveda pie Nacionālā veselības dienesta Edgara Labsvīra atkāpšanās. Veselības ministre Ilze Viņķele ieteica pārbaudīt iepirktos aizsarglīdzekļus Somijā.

Cipule atzīmēja, ka patlaban NMPD izlieto vairākus tūkstošus aizsarglīdzekļu dienā.

"Pašlaik divu dienu laikā iztērējam gada krājumu. Pat gripas laikā mēs izmantojām no 5 līdz 20 aizsarglīdzekļus dienā. Tagad – vairāk nekā divus tūkstošus dienā. Uz katru izsaukumu brauc trīs cilvēki, vēl maska pacientam. Bet pie mums gadās līdz tūkstoš izsaukumi dienā. To nav iespējams prognozēt. Neko tādu neviens negaidīja. Kombinezonus uz katru izsaukumu neģērbjam, tikai tad, ja ir augsts risks, pozitīva analīze, patversmes un sociālie centri. Ja ir elpceļu slimības, izmantojam respiratoru, bet uz parastiem izsaukumiem braucam maskās," atklāja NMPD vadītāja.

Liepājas klīniju pārstāvji šonedēļ pastāsīja, kā iespēju trūkums nodrošināt ar maskām visus pacientus ietekmē viņu darbu – pacienti kliedz uz slimnīcu darbiniekiem un zog dezinficējošos līdzekļus tualetēs.

6
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļoti daudz "smagu pacientu": iedzīvotāji noved sevi līdz pēdējam pandēmijas dēļ
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Nebaidieties no koronavīrusa un brauciet uz laukiem: ārsti Latvijā lūdz nezvanīt velti
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Valmiera

Valmieras mērs pastāstīja par pandēmijas sekām

7
(atjaunots 07:42 27.05.2020)
Lielākie ražošanas uzņēmumi Valmierā vēl strādā, tomēr viesmīlības nozare saņēmusi smagu triecienu.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Koronavīrusa pandēmija ir novedusi pie globālās krīzes un radījusi milzīgu izaicinājumu pasaules politikai, taču katrs slimnieks, katra karantīna, katrs slēgtais uzņēmums ir vietējās kopienas stāsts, raksta Politico.

Lai izprastu, kā pandēmija ietekmējusi cilvēkus ārpus Eiropas valstu galvaspilsētām, izdevuma reportieri iztaujājuši nelielo pilsētu mērus.

Latvijā nelielu interviju žurnālistiem deva Jānis Baiks, Valmieras mērs. Šis rūpniecības centrs ar 25 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas pusceļā no Rīgas uz Igaunijas robežas pusi.

Baiks uzskata, ka sāpīgāko triecienu saņēmusi viesmīlības nozare – pēc Latvijas un Igaunijas robežas slēgšanas izsīka tūrismu plūsma, kuri agrāk pildīja restorānus un viesnīcas Valmierā. Daudzi bija spiesti slēgt durvis, citus moka neziņa – nevienam nav zināms, cik ilga būs pandēmija un kādas sekas tā nesīs.

Pie tam Valmieras lielākie rūpniecības uzņēmumi – stikla šķiedras rūpnīca "Valmieras Stikla Šķiedra" un metāla pārstrādes uzņēmums "Valpro" – vēl joprojām strādā, tātad stāvoklis pilsētā ir labāks nekā citviet Latvijā. Tomēr pēc krīzes mazajam un vidējam biznesam būs nepieciešams atbalsts.

"ES nāksies mainīt Latvijas atbalsta programmas, lai tās pievērstos nozarēm, kam vajadzīga palīdzība un kurās nodarbināts lielāks skaits cilvēku," uzskata Baiks.

No otras puses, viņu iepriecināja ārkārtas dienestu sadarbības pakāpe, kā arī tas, cik daudzas nekomerciālās organizācijas paudušas vēlmi sniegt palīdzību.

"Daudzi cilvēki bija gatavi sapulcēties un palīdzēt bez maksas," viņš stāstīja.

Tāpat politiķis pasūdzējās par to, ka Latvijas mediji ne vienmēr sniedz patiesas ziņas, un pastāstīja: viņš lūdz pilsētas iedzīvotājus vienmēr pārbaudīt informācijas avotu, pirms kaut kā reaģēt uz to.

7
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Latvijai neatvēlēs: ES vairs nevilks valsti uz saviem pleciem, uzskata eksperts
Uzvaras parāde Maskavā

Uzvaras parāde Maskavā notiks 24.jūnijā. Putins devis rīkojumu gatavoties pasākumam

0
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli gatavoties Uzvaras parādei, kas notiks Maskavā un citās pilsētās 24.jūnijā.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Uzvaras parāde notiks Maskavā 24.jūnijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli gatavoties pasākumam. Gājiens "Nemirstīgais pulks" tiks organizēts 26.jūlijā pēc Jūras kara flotes parādes, taču, ja epidemioloģiskā situācija to nepieļaus, pasākums tiks atlikts uz vēlāku laiku, stāsta RIA Novosti.

"Pavēlu sākt gatavoties militārajai parādei par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75.gadadienai Krievijas galvaspilsētā Maskavā un citās pilsētās," paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc darba tikšanās ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu.

Viņš paskaidroja, ka 24. jūnijs izraudzīts tāpēc, ka šajā dienā 1945.gadā notika leģendārā vēsturiskā uzvarētāju parāde, "kad pa Sarkano laukumu soļoja kareivji, kas cīnījās pie Maskavas n aizsargāja Ļeņingradu, kāvās pie Staļingradas, atbrīvoja Eiropu un ieņema triecienā Berlīni".

Valsts vadītājs uzdeva ievērot drošības pasākumus parādes sagatavošanas un norises laikā. "Riski visiem tās dalībniekiem jābūt minimizētiem, bet vislabāk – izslēgtiem," norādīja Putins.

Savukārt gājienu "Nemirstīgais pulks" valsts vadītājs ieteica atlikt līdz 26.jūlijam, jo tā norises gaitā nav iespējams ievērot sociālo distkanci. Šajā dienā notiks arī tradicionālā jūras kara parāde valsts jūras kara flotes galvenajās bāzēs.

"Tāpēc iesaku organizēt gājienu arī pēc parādes, tikai pēc citas, mēnesi vēlāk, 26.jūlijā. Tā ir vēl viena mūsu kara slavas diena – Jūras kara flotes diena," teica Putins.

Viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja līdz tam laikam, pēc speciālistu domām, vēl saglabāsies kaut kādi riski un nebūs iespējams garantēt drošību, varētu tikt pieņemts lēmums par gājiena "Nemirstīgais pulks" atlikšanu uz vēlāku laiku.

Viņš uzsvēra, ka prioritāra valdībai ir cilvēku dzīvība, veselība un drošība.

Atgādināsim, ka Covid-19 pandēmijas dēļ šogad maijā nenotika tradicionālā Uzvaras parāde Sarkanajā laukumā, izņemot pilotāžas grupu priekšnesumu. "Nemirstīgā pulka" gājiens notika tiešsaistes formatā.

0
Tagi:
Uzvaras 75. gadadienas svētki, Lielais Tēvijas karš, Krievija
Pēc temata
"Nemirstīgā pulka" tiešraidei pieslēdzās vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku
Trieciennieki iekrāsoja Maskavas debesis Krievijas valsts karoga krāsās
Putins pastāstīja par Krievijas nacionālo ideju