Latvijas krievu savienības 2019. gada 1. maija akcija

Skolniecei latviešu skolā aizliedza runāt krieviski ar klasesbiedru

157
(atjaunots 13:38 03.05.2019)
Krievu skolēnus un viņu vecākus neapmierina Latvijā īstenotā izglītības reforma, viņi uzstāj uz tiesībām mācīties dzimtajā valodā.

RĪGA, 3. maijs – Sputnik. Krievvalodīgo skolēnu vecāki, kuri savlaicīgi, pirms skolu reformas īstenošanas pārveda bērnus uz latviešu skolām, izjutuši izglītības kvalitātes pasliktināšanos. Savukārt paši bērni sūdzas par pedagogu attieksmi – krieviski aizliedz sarunāties pat ar klasesbiedriem. Par to intervijā Pirmā kanāla žurnālistam pastāstīja krievu skolu aizstāvības akcijas dalībnieki, kura norisinājās Rīgā 1. maijā.

Sižeta daļu, kura veltīta mītiņam, savā Facebook lapā publicēja Latvijas Krievu savienība.

"Tādi priekšmeti, ka matemātika, fizika un pārējie cilvēkam ir jāapgūst dzimtajā valodā. Ja viņam tiek pasniegts valodā, kura nav viņa dzimtā, izglītības kvalitāte pasliktinās. Mēs to jau esam izjutuši," pastāstīja mītiņa dalībniece Ļubova.

Savukārt viena no krievvalodīgajām skolniecēm Lada Kraisnika, kura arī gāja protestētāju kolonnā, pastāstīja par sliktu attieksmi pret krievu bērniem latviešu skolās.

"Pēc 9. klases es pārgāju uz latviešu skolu – mums stundā krieviski aizliedz pat korektoru palūgt klasesbiedram," pastāstīja skolniece.

2018. gada martā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo minoritāšu vidusskolas posmā. Pilna pāreja uz mācībām latviešu valodā beigsies 2021. gada 1. septembrī. Valsts prezidents abus šos likumus ir izsludinājis.

Aprīlī Satversmes tiesa atzina par likumīgu valsts vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidāciju. Tiesa secinājusi, ka grozījumi skolu reformā atbilst Satversmes normām un citiem Latvijas likumiem jautājumā par valsts skolām, taču privātskolu aspektā lieta tiks izskatīta atsevišķi.

Satversmes tiesas lēmums radīja sašutuma vilni ne tikai Latvijas politiķu un tiesībsargu aprindās. Arī Krievija pauda pārliecību par to, ka Latvijas ST lēmums ir politisks, paziņoja, ka tas pārkāpj Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un tas ir pilnīgi pietiekams iemesls iesniegt prasību Eiropas cilvēktiesību tiesā.

Partija "Latvijas Krievu savienība" un Krievu skolu aizsardzības štābs aicināja visus, kam nav vienaldzīga situācija Latvijā, 1.maijā iziet Rīgas ielās un piedalīties "Gājienā par krievu skolām un sociālo taisnīgumu".

Partija atgādināja, ka krievvalodīgās izglītības likvidācija neatbilst tiesiskajām normām un ekspertu secinājumiem. Tā reforma neapšaubāmi negatīvi ietekmēs bērnus un viņu ģimenes, bet vēlāk – visu valsti kopumā.

Turklāt atsevišķu "Vecāku kolonnu" organizējuši Konstantīns Čekušins un Degi Karajevs.

Viņi aicināja visus interesentus pievienoties akcijai, lai Latvijas valdība ieraudzītu, ka cilvēki nepiekrīt kanibāliskajiem likumiem, kuri lemj ciešanām bērnus. Pēc Čekušina teiktā viņu kolonnai pievienojās apmēram 40 cilvēki, viņi ieradās akcijā ar Latvijas karogiem.

Galu galā 1.maija gājienā krievu skolu aizsardzībai piedalījās aptuveni divi tūkstoši cilvēku, kuru vidū bija liels skaits jauniešu un bērni. Cilvēki gāja pa Rīgas ielām ar lozungiem "Krievu valoda – uzvaras valoda", "Krievi nepadodas", "Krievu skolas – mūsu izvēle", "Mūsu Satversmes tiesa – antikonstitucionālākā tiesa pasaulē" un tamlīdzīgiem.

Krievijas vēstniecība Latvijā paudusi, ka tūkstošiem cilvēku, kuri piedalījās "Gājienā par krievu skolām un sociālo taisnīgumu" Rīgā apliecina, ka Latvijas valdības lēmumi nav leģitīmi.

157
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Gasparjans: krievu skolas – Latvijas vēsturiskās identitātes elements
Latvijā plānots ieviest akcīzi krievu valodai
"Patiesā attieksme": Krievijas vēstniecība Latvijā par gājienu krievu skolu atbalstam Rīgā
"Es lieku bērniem mācīties krievu valodu": Latvijas iedzīvotājs par valodas reformu
Politologs: nacifikācija Latvijā pārvēršas par valsts ideoloģiju
Eiro

Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei

1
(atjaunots 10:43 12.08.2020)
Cik parastam Latvijas iedzīvotājam vajag naudas mēnesī, lai normāli dzīvotu, un cik ir nepieciešams, lai īstenotu visus sapņus.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Pēc koronavīrusa pandēmijas Latvijas iedzīvotāju finanšu apetīte ir kritusies, liecina Pētījumu centra SKDS aptauja.

Rezultātus Twitter vietnē publicēja centra direktors Arnis Kaktiņš.

"Šogad jūlijā, lai varētu normāli dzīvot, vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam pietiktu mēnesī saņemt €1338. Tas ir par €128 mazāk nekā pirms gada, taču mazliet vairāk nekā 2018. Jāsecina, ka Covid sērga prasības pret dzīves finansiālo aspektu kopumā ir mazliet pazeminājusi," uzrakstīja Kaktiņš.

​Kopumā gada laikā Latvijas iedzīvotāju prasības ir kritušās par 9%. Pirms tam divus gadus normālai dzīvei nepieciešamā summa auga.

​​"​Arī sapņus Covid-19 ir mazliet palētinājis. Šogad jūlijā visu sapņu apmierināšanai vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji mēnesī vajadzētu pelnīt € 3378. Tas ir par € 176 mazāk nekā pirms gada. Redzams, ka sapņi sarūk lēnāk nekā prasības pret normālu dzīvi," uzrakstīja sociologs.

​Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, jau pirmajos koronavīrusa krīzes mēnešos katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīmēja labklājības krišanos.

1
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās

Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes

2
(atjaunots 09:43 12.08.2020)
Koronavīrusa ierobežojumi netraucē rīdziniekiem rīkot nelegālas ballītes brīvdabas kinoteātru aizsegā, taču drīzumā šīm bīstamajām izklaidēm var pienākt gals.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Latvijas galvaspilsētā plaukst nelegāli nakts izklaides pasākumi, pastāstīja viens no Latvijas Bāru asociācijas dibinātājiem Arnis Bikšus, vēsta lsm.lv

Pārkāpumu mehānisms ir saistīts ar esošajiem koronavīrusa ierobežojumiem: Covid-19 uzliesmojumu dēļ pēc ballītēm klubiem, restorāniem un bāriem lika slēgties ciet pusnaktī. Ilgāk drīkst strādāt tikai brīvdabas kinoteātri. Tieši viņus izmanto kā aizsegu nelegālo ballīšu rīkošanai, kur atpūtas tie, kas nevēlas doties mājās uzreiz pēc pusnakts un nevēlas ievērot epidemioloģiskos noteikumus.

Policija jau ir ierosinājusi vairākas administratīvās lietas sakarā ar nelegālo ballīšu faktu, taču jauni video apliecinājumi šādiem pasākumiem turpina parādīties sociālajos tīklos.

Arnis Bikšus pastāstīja, ka šādas slepenas ballītes mudina ēnu ekonomikas izaugsmi. Viņš atzīmēja, ka šobrīd šis bizness ir sasniedzis nebijušus mērogus.

"Viss aiziet pelēkajā zonā mierīgi. Nekādas čeku loterijas. Nevienam nav motivācijas maksāt nodokļus. Visi saprata, ka var taisīt it kā āra kino, pagrīdes "reivus", visādas ballītes, ko visi ļoti labi zina," paziņoja Bikšus.

Viņš atzīmēja, ka par nelegālajiem pasākumiem labi informēti ir arī taksisti – viņi lieliski zina, kur jāved klientus pēc pusnakts. Pēc viņa sacītā, informācija izplatās slēgtos čatos WhatsApp un Telegram ziņapmaiņas lietotnēs.

Pašam uzņēmējam pieder bārs Cube Cafe Vecrīgā, taču viņa iestāde slēdzas ciet pusnaktī. Tiesa, Bikšus arī pats jau ir nopircis projektoru ar domu arī rīkot brīvdabas kinoseansus, taču beigās nolēma nedarīt to – viņu nepriecē perspektīva saņemt sodu 5000 eiro apmērā.

Policijā apgalvo, ka cenšas izsekot nelegālās ballītes un sodīt to organizatorus.

Pēc Bikšus domām, lai apturētu likuma pārkāpumus, vajag tikai un vienīgi atļaut bāriem un klubiem strādāt līdz diviem-trijiem naktī. Tieši ar šādu piedāvājumu Bāru asociācija vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!"). Viņa uzsvēra, ka ierobežojumi devuši pozitīvu efektu, jo vairāk uzliesmojumu izklaides iestādēs nav bijis. Taču Veselības ministrija izskatīs iespēju atļaut bāriem un restorāniem strādāt līdz diviem naktī.

2
Tagi:
nodokļi
Pēc temata
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība