Latvijas Krievu savienības un Krievu skolu aizsardzības štāba Gājiens par krievu skolām un sociālo taisnīgumu

Aktīvists: sargājiet savu latviešu valodu, bet neaiztieciet krievu valodu

97
(atjaunots 13:19 02.05.2019)
Latviešu birokrāti uzskata: ja nekur nav teikts, ka visiem ir tiesības mācīties dzimtajā valodā, tad tas ir aizliegts, norādīja Degi Karajevs.

RĪGA, 2. maijs — Sputnik. Likumi Latvijā ir vērsti uz valsts valodas aizsardzību, jo samazinās tās nesēju skaits, taču daļa sabiedrības uzskata: tas nozīmē, ka jāaizliedz krievu valoda, paziņoja sabiedriskais aktīvists, krievu skolu aizstāvis Degi Karajevs radio Baltkom ēterā.

Viņš uzsvēra, ka nevienā no Latvijas likumiem nav iekļauts liegums gūt izglītību dzimtajā valodā, normatīvie akti norāda tikai uz nepieciešamību aizsargāt latviešu valodu valsts līmenī.

"Šos likumus var saprast: maza valoda, kuras nesēju skaits diemžēl sarūk, atrodas riska zonā, tā ir jāaizsargā. Un es esmu gatavs to aizsargāt! Taču nekur nav teikts, ka tas jādara par ļaunu krievu valodai," teica Karajevs, kurš 1. maijā piedalījās krievu skolu aizsardzības akcijā Rīgā.

Karajevs ir pārliecināts, ka latviešu birokrāti uzskata: ja nekur nav teikts, ka visiem ir tiesības mācīties dzimtajā valodā, tad tas ir aizliegts.

"Tā ir kļūda. Tāpēc vajag demonstrēt pieprasījumu, skaidri nospraust savu pozīciju. Mēs esam savās mājās, mēs aizstāvam savas tiesības. Mēs negribam strīdēties, taču neļausim darīt sev pāri," – norādīja Karajevs.

Aprīlī Satversmes tiesa atzina par likumīgu valsts vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidāciju. Tiesa secinājusi, ka grozījumi skolu reformā atbilst Satversmes normām un citiem Latvijas likumiem jautājumā par valsts skolām, taču privātskolu aspektā lieta tiks izskatīta atsevišķi.

Satversmes tiesas lēmums radīja sašutuma vilni ne tikai Latvijas politiķu un tiesībsargu aprindās. Arī Krievija pauda pārliecību par to, ka Latvijas ST lēmums ir politisks, paziņoja, ka tas pārkāpj Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un tas ir pilnīgi pietiekams iemesls iesniegt prasību Eiropas cilvēktiesību tiesā.

Partija "Latvijas Krievu savienība" un Krievu skolu aizsardzības štābs aicināja visus, kam nav vienaldzīga situācija Latvijā, 1.maijā iziet Rīgas ielās un piedalīties "Gājienā par krievu skolām un sociālo taisnīgumu".

Partija atgādināja, ka krievvalodīgās izglītības likvidācija neatbilst tiesiskajām normām un ekspertu secinājumiem. Tā reforma neapšaubāmi negatīvi ietekmēs bērnus un viņu ģimenes, bet vēlāk – visu valsti kopumā.

Bija plānots, ka atsevišķā "Vecāku kolonā" ies visi, kuri vēlas paust protestu un nevēlas stāties politisko spēku paspārnē. "Vecāku kolonnu" organizēja Konstantīns Čekušins un Degi Karajevs. Čekušins pastāstīja, ka viņu kolonā nostājušies apmēram 40 cilvēki, kuri ieradās akcijā ar Latvijas karogiem.

Galu galā 1.maija gājienā krievu skolu aizsardzībai piedalījās aptuveni divi tūkstoši cilvēku, kuru vidū bija liels skaits jauniešu un bērni. Cilvēki gāja pa Rīgas ielām ar lozungiem "Krievu valoda – uzvaras valoda", "Krievi nepadodas", "Krievu skolas – mūsu izvēle", "Mūsu Satversmes tiesa – antikonstitucionālākā tiesa pasaulē" un tamlīdzīgiem.

Krievijas vēstniecība Latvijā pēc mītiņa informēja, ka akcija piedalījušies tūkstošiem cilvēku, un tas apliecina: valsts valdības lēmumi par skolu izglītības pārvešanu pie mācībām latviešu valodā nav leģitīmi.


97
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Ždanoka: Uzvaras pieminekļa nojaukšana novestu pie pilsoniskās konfrontācijas
Uz priekšu! Rīgā sācies krievu skolu atbalsta gājiens
Tas ir rekords: petīcija par pieminekļa Atbrīvotājiem aizsargāšanu ir savākusi parakstus
Glābsim sevi paši: krievu skolu aizstāvji šodien organizē jaunu gājienu
"Patiesā attieksme": Krievijas vēstniecība Latvijā par gājienu krievu skolu atbalstam Rīgā
Egils Levits

Latvijas prezidents atbildēja uz "Viltvārdi"

1
(atjaunots 08:48 04.07.2020)
Latvijas līderis Egils Levits paziņoja, ka negrasās lasīt žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmatu "Viltvārdis", kā nelasa grāmatas par plakanu Zemi un NLO.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. "Meli vienmēr nāk gaismā. Patiesība vienmēr atklājas. "Viltvārdis" ir nodrukāts un sāk ceļu pie lasītājiem," uzrakstīja žurnālists un grāmatas par prezidentu Egilu Levitu līdzautors Lato Lapsa savā Twitter, papildinot šo tekstu ar izdevuma vāka fotogrāfiju, kur Levita portretu attēlojusi čehu māksliniece Terēza Kolaržikova.

​"Viltvārža" iznākšanas gaidās, kura pirmā tirāža sastādīs 4000 eksemplārus, Levits preses konferences laikā, kura bija veltīta viņa prezidentūras gadadienai, pauda savu attieksmi pret šo literāro darbu, vēsta Mixnews.lv.

Latvijas līderis uzsvēra, ka neuztver nopietni "Viltvārdi", liekot šo grāmatu vienā rindā ar literatūru par lidojošajiem šķīvjiem un plakanas Zemes teorijām.

Prezidents atzīmēja, ka viņam neesot laika šādiem daiļdarbiem, un informācijas ziņā viņš izvēlas ievērot stingru higiēnu.

"Viltvārdis"

Grāmatas līdzautors – žurnālists Lapsa, kurš plaši reklamē viņa un Kristīnes Bormanes kopīgo darbu, Baltkom intervijā jau skaidroja, ka viņi ir izpētījuši milzīgu arhīvu dokumentu apjomu un pārliecinājušies par to, ka pašreizējais Latvijas prezidents ir pielicis maksimālas pūles, lai "vismaz daļēji uzdotos par citu cilvēku".

Tādēļ, kā atzīmēja Lapsa, pastāv šaubas par to, ka valsts vadītājam var uzticēties.

Turklāt, kā atzinās Lapsa, viņš ar Bormani jau ir saņēmuši no Prezidenta kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa vēstuli ar atgādinājumu par to, ka "prettiesiska personīgas informācijas iegūšana un publicēšana" Latvijā ir krimināli sodāma izdarība.

Lapsa uzsvēra, ka ar šādu spiedienu saskaras pirmo reizi. Viņš atgādināja, ka rakstīja par Šleseru, Šķēli, Karginu un tā tālāk, taču neviens no viņiem nekad nav viņam draudējis, turklāt ar palīgu starpniecību.

Turklāt Lapsa apgalvo, ka vērsās pie Levita ar aicinājumu, lai viņš komentē faktus, kurus atklāja žurnālisti. Taču prezidents nereaģēja uz šo lūgumu.

Žurnālists un vēl neizdotās, taču jau skandalozās grāmatas autors atzīmēja, ka notikumu virpulis saistībā ar izdevumu tikai un vienīgi padarīs to pievilcīgāku, un apsolīja, ka pēc "Viltvārža" lasītājus iepriecinās Levita biogrāfijas otrā daļa "Valstsgribis".

Kopā šīs abas grāmatas izveidos divsējumu "Skeleti Egila Levita skapjos".

1
Tagi:
Egils Levits
Pēc temata
"Levits atkal levitēja": sociālie tīkli izsmēja Latvijas prezidenta Lieldienu runu
Levits: Latvijas ekonomikas atveseļošana atkarīga no visiem tās iedzīvotājiem
Zobi vadzī nebūs jākar: Levits paskaidrojis deputātiem, kā prātīgi tērēt naudu
Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc "stiprās rokas"
Balsošana Latvijas Saeimā. Foto no arhīva

"Der tikai iekuram": sociālie tīkli izsmēja Latvijas Nacionālo attīstības plānu

4
Saeimas apstiprinātais Nacionālais attīstības plāns līdz 2027. gadam, izskatās, nav īpaši iepriecinājis sociālo tīklu lietotājus: zem Latvijas premjerministra tvīta izveidojās vesela ķēde ar sarkastiskiem komentāriem.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam (NAP2027) tika apstiprināts Saeimā ceturtdien, 2. jūlijā.

Saeimas preses dienests raksturoja NAP 2027 kā plānu, kura mērķis ir mainīt sabiedrības paradumus, celt dzīves līmeni, izveidot zinošu sabiedrību, veidot efektīvāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī atbildības veicināšanu attiecībā uz apkārtējās vides jautājumiem.

"Šodien, Saeimai apstiprinot Nacionālās attīstības plānu 2021. – 2027. gadam, sākam gatavoties paradumu maiņai, kas ir mūsu ceļš uz pārtikušu, stipru Ziemeļvalsti. #NAP ir kopīga darba rezultāts, strādāsim pie tā ieviešanas dzīvē!" palielījās Twitter ar jauno plānu valsts premjerministrs Krišjānis Kariņš.

​Taču publika, izskatās, nenovērtēja politiķa iedvesmojumu – komentētāji nežēloja dzēlīgus izteicienus.

"Kādai vēl paradumu maiņai? Pirms ēšanas dzersim ūdeni, lai vēderā mazāk vietas? Šai "koalīcijai" vispār nav nekādas vīzijas par Latviju un tās nākotni. Šis plāns - tāpat kā visi pārējie dižplāni - der tikai iekuram," atcirta pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane.

​​"​Iespējams kļūdos, bet man tas atgādina PSKP uzsaukumus kārtējam partijas kongresam. Lai veicinātu nodokļu iekasēšanu un investīciju piesaistīšanu pirmām kārtām jāvienkāršo nodokļu sistēma un jālikvidē OIK," sniedz padomu premjerministram Ēriks Zarahovičs.

​​"​Jūs un jūsu kolēģi jau dzīvo kā ziemeļvalstī, tā ka viss kārtībā! Tas, ka lielākā daļa dzīvo kā Mozambikā, nemainīsies vēl ilgi, un nevajag lūdzu ņirgāties par cilvēkiem, piemēram, pensionāriem vai minimālās algas saņēmējiem..." raksta Arvis.

​​"​Lieciet mierā sociālo budžetu! Sociālais budžets ir paredzēts pensijām. Pensionāri ir galīgi nabagi, ap 14000 pensionāru saņem vecuma pensiju līdz 100€ mēnesī. Bet jūs vēlaties uz sociālā budžeta vēl uzsēdināt veselības ministriju. Banānu republika, nevis ziemeļvalsts!" pauž sašutumu par valdības plāniem Normunds K.

​"​​Vai nevajadzētu sākumā izteikt reālākus plānus, kā, piemēram, sasniegt pārējo Baltijas valstu līmeni un tikai tad sapņot par ziemeļvalstu līmeni?"​ piedāvā Dainis.

​​"​​​Varbūt sākumā Turcijas līmeni?"​​ interesējas Valters Korālis.

​​"​Pēdējo 10 gadu dati gan rāda, ka mēs pat sākam atpalikt no saviem Austrumeiropas kaimiņiem..." atzīmē lietotājs ar segvārdu San man Jans.

​Atgādināsim, ka NAP, kuru skatīja valdība, tika sastādīts vēl pirms krīzes. Tātad, tajā netika ņemti vērā izaicinājumi, ar kuriem Latvijai nācies saskarties Covid-19 pandēmijas dēļ.

Spriežot pēc visa, valdībā paspēja veikt plānā nepieciešamās izmaiņas un pielāgot to pašreizējai situācijai.

Taču, kā tika atzīmēts, iepriekšējais septiņgades attīstības plāns, NAP 2020, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra vērtējumu, tika izpildīts vien par 61%.

4
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Nacionālais attīstības plāns
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija vēl nav zaudējusi Krievijas tranzītu
Eksperts paskaidroja, kāpēc Latvija izvēlējusies "slikto" enerģiju no Baltkrievijas
Iesmērēja "pirmskovida": Saeima izskatīs Latvijas attīstības plānu līdz 2027. gadam
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē