ASV armijas karavīri

Latvija atbalsta Polijas vēlmi palielināt ASV militāro klātbūtni valstī

49
(atjaunots 13:07 01.05.2019)
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka ASV militārās klātbūtnes paplašinašanās Polijā nostiprinās reģiona drošību.

RĪGA, 1. maijs – Sputnik. Latvija atbalsta Polijas vēlmi palielināt ASV militāro klātbūtni valstī, paziņoja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar Polijas ārlietu ministru Jaceku Čaputoviču Varšavā.

Politiķis uzsvēra, ka ASV militārās klātbūtnes paplašinašana nostiprināšot situāciju drošības jomā reģionā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Larvors ir pārliecināts: ASV karavīru skaita palielināšana Polijā pārkāpj Krievijas un NATO Pamatakta noteikumus.

"Šajā gadījumā runa ir par Krievijas un NATO Pamata akta svarīga noteikuma graušanu – saskaņā ar to NATO jauno locekļu teritorijā netiek organizēta būtisku militāro spēku pastāvīga dislokācija," atgādināja ministrs preses konferencē pēc tikšanās ar Kaboverdes ārlietu ministru Luišu Felipi Tavarešu.

Pirmdien Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks valsts televīzijas ēterā atklāja, ka lēmums par valstī dislocēto amerikāņu karavīru skaita palielināšanu ir pieņemts un puses saskaņo detaļas. Politiķis pauda cerību, ka pārrunas sekmīgi noslēgsies 2019.gadā. Tiesa, vēlāk Pentaogona preses dienests aģentūrai RIA Novosti paziņoja, ka ASV un Polija turpina konsultācijas jautājumā par amerikāņu militāro klātbūtni republikā un galīgā vienošanās vēl nav noslēgta.

Jau vairākus gadus Polija līdz ar Latviju, Igauniju un Lietuvu pozicionē sevi kā valstis, kas, ņemot vērā Krievijas robežu tuvumu, var kļūt par karadarbības teātri konfliktā starp Austrumiem un Rietumiem. Baltijas valstis jau dislocējušas savās teritorijās NATO starptautiskos bataljonus un pieprasa militārās klātbūtnes paplašināšanos reģionā. Nesen Polija ieteica ASV dislocēt tanku divīziju un apņēmās segt izdevumus – aptuveni 1,5-2 miljardus dolāru. Ierosinājums iesniegts ārpus NATO divpusējā kārtībā. Polijas prezidents Andžejs Duda pat ieteica nosaukt pastāvīgo armijas bāzi par Fort Trump ("Trampa forts").

Patlaban Polijas teritorijā dislocēti aptuveni 4,5 tūkstoši ASV armijas karavīru tanku brigādes un daudznacionālās bataljona grupas ietvaros.

Krievija ļoti negatīvi vērtē ASV armijas bāzes izvietošanu Polijā. Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs uzsvēra: ja Polijā tiks izveidota ASV armijas bāze, Krievija koriģēs savu aizsardzības līdzekļu mērķus jaunā apdraudējuma lokalizācijai.

Iepriekš Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atgādināja, ka NATO turpina paplašināt militāro kontingentu pie Krievijas robežām un palielina mācību skaitu. Neapšaubāmi, tas rada bažas.

"Turpinās NATO kontingentu paplašināšana ārpus reģionālajām valstīm Austrumeiropā. Kopš 2014. gada to skaits palielinājies no 2 līdz 15 tūkstošiem karavīru," — informēja ministrs.

Viņš vērtēja, ka "pastāvīgi aug alianses karaspēku sagatavošanas pasākumu intensitāte". "Kopš gada sākuma organizētas jau vairāk nekā 100 mācības, kurās piedalījušies līdz 80 tūkstoši karavīru. Pie tam personālsastāva skaits, kas ik gadus tiek iesaistīts mācību sērijā, piecu gadu laikā pieaudz 10 reizes, kaujas aviācijas skaits — no 11 vienībām līdz 101," — norādīja Šoigu.

Situācijā, kas izveidojusies rietumu stratēģiskajā virzienā, Krievija ir spiesta nepārtraukti pilnveidot bruņoto spēku sastāvu un dislokācijas sistēmas. Šiem mērķiem kopš 2016. gada izveidotas vairāk nekā 70 vienības un armijas daļas, tostarp divas divīzijas un trīs brigādes, atgādināja ministrs.

49
Pēc temata
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
"Trampa forts". ASV prezidents pārdomā iespējas atvērt Polijā "personīgo" bāzi
Uzbrukumu Baltkrievijai Maskava izvērtēs kā agresiju pret Krieviju
Nesaprot, ko nozīmē uzbrukums Rīgai: Latvijā kritizē Polijas plānus
Lidl

Vairāk nekā tūkstotis darbavietu: Lidl meklē darbiniekus visā Latvijā

6
(atjaunots 13:21 22.09.2020)
Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" meklē veikala darbiniekus un noliktavas strādniekus; darba pieredze mazumtirdzniecībā nav obligāta.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Vairāk nekā tūkstoti vakanču piedāvā mazumtirgotājs "Lidl Latvija" dažādās pilsētās: Rīgā, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Ventspilī, Tukumā, Rēzeknē, Jelgavā un Ogrē, raksta Bb.lv ar atsauci uz kompānijas pārstāvi.

Lai kļūtu par pretendentu, nav obligāta darba pieredze, uzsver "Lidl Latvija", nepieciešamo apmācību viņi izies jau tieši pirms darba uzsākšanas vai arī uzreiz pēc tā uzsākšanas.

Veikaliem ir nepieciešami veikala darbinieki un noliktavas darbinieki. Visi gribētāji var iesniegt pieteikumu veikalu tīkla oficiālā mājaslapā.

Kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, saskaņā ar publicētajiem darba tirgus pieprasījuma datiem, tuvākajā laikā pieprasījums pēc darbiniekiem nesaruks.

Biznesmeņi sagaida, ka palielināsies vakanču skaits un joprojām būs jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Šeit Ekonomikas ministrijas prognozes sakrīt ar darba devēju redzējumu: darbaspēka pieprasījums tikai un vienīgi pieaugs kaut vai tāpēc, ka iedzīvotāju skaits turpina kristies.

Pēc darba devēju domām, vislielākā aktivitāte būs vērojama preču un pakalpojumu profesiju grupā, sevišķi veikalu pārdevēju un pārdevēju palīgu amatos. Tāpat ir nepieciešami speciālisti un vecākie speciālisti.

Svarīgāko iemaņu vidū darba devēji norāda valsts valodas zināšanas, komunikatīvās prasmes, krievu valodas zināšanas un iemaņas darbā ar datoru.

6
Tagi:
darba tirgus
Pēc temata
Puse no pasaulē strādājošiem cilvēkiem var palikt bez iztikas līdzekļiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
VID

Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem

30
(atjaunots 12:49 22.09.2020)
Latvijā līdz 500 eiro pieaugs minimālā alga, garantētais minimālo ienākumu līmenis sastādīs 109 eiro, tiks samazināts sociālais nodoklis, toties ieviesīs obligātās sociālās iemaksas.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirmdienas vakarā koalīcijas partneri beidzot nonāca pie kopsaucēja par 2021. gada budžeta un nodokļu reformas pamatprincipiem, kura stāsies spēkā no 1. janvāra. Galvenokārt runa ir par darbaspēka nodokļu izmaiņām. Un ne par labu mazajam biznesam.

Tostarp budžeta projektā paredzēts, ka no 1. janvāra minimālā alga valstī sastādīs 500 eiro, mediķu algas palielinājumam piešķirti 183 miljoni eiro, "pilnā atbilstībā ar iepriekšējās Saeimas lēmumiem", uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš. Gaidāms arī pedagogu un akadēmiskā personāla algu pieaugums (dotajā gadījumā summu neprecizēja).

Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, nešaubāmus plusus pirmām kārtām izjutīs ierēdņi, to skaitā tie paši ministri, - viņu algas taču ir "sasaistītas" ar minimālo algu ar attiecīgu koeficientu. Savukārt mazā biznesa pārstāvjiem minimālās algas palielināšana nav nekāda dāvana, jo nodokļus no "uz papīra" palielinātās algas nāksies maksāt ar dzīvo naudu.

No tagadējiem 64 līdz 109 eiro, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, tiks palielināts garantētais minimālo ienākumu līmenis . Savukārt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzēts piešķirt gandrīz 9 miljonus eiro (visa summa, kas arī tika pieteikta budžetā), savukārt no 2022. gada valdība plāno reformēt ģimenes pabalstu sistēmu.

Šeit pieņemto lēmumu kārtība arī ir saprotama. 2021. gadā notiks pašvaldību vēlēšanas, tādēļ koalīcijas partijām būs jāparūpējas par sabiedrisko mediju ienākumu pietiekamību (kā arī par lojālo privāto "uzbarošanu"). Turklāt pārskatītie ģimenes pabalsti kļūs par labu trumpi 2022. gada Saeimas vēlēšanās.

Un visbeidzot, galvenā nodokļu izmaiņu daļa. No 1. janvāra par 1% samazinās sociālā nodokļa likme un no 1200 līdz 1800 eiro palielinās neapliekamā diferencētā minimuma robeža. Tādējādi nedaudz samazinās nodokļu slogs oficiālo algu saņēmējiem pārsvarā lielos uzņēmumos.

Savukārt pašnodarbinātos, kā arī cilvēkus, kuri strādā pēc patenta, un mikrouzņēmumus gaida nepatīkams pārsteigums. No 1. jūlija (tātad tieši pēc pašvaldību vēlēšanām) valstī visiem strādājošajiem tiks ieviests obligātais maksājums sociālajā budžetā. Tā apmērs pagaidām netiek ziņots. Nodokli aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, maksājumu veikšanu uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek gaidīts, ka nodokļa maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī. Maksāt nāksies uzņēmumiem – darba devējiem vai pašiem darbiniekiem, ja viņi ir pašnodarbinātie.

Vēl lielāks nodokļu trieciens sagaida mikrouzņēmumus. No 1. janvāra mikrouzņēmumi saglabās savu statusu, ja tajā tiks nodarbināts tikai viens cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbiniekiem, kā tas ir šobrīd. No 15% līdz 25% tiek paaugstināts nodokļa apmēra, kuru nāksies maksāt no apgrozījuma līdz 20 000 eiro gadā. No apgrozījuma no 20 000 līdz 40 000 eiro gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet strādāt kopējā nodokļu režīmā.

Gaidāmās nodokļu iniciatīvas tika apspriestas arī atbildīgajā Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā. Sēdē bijusī finanšu ministre, esošā Saeimas deputāte no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības Dana Reizniece-Ozola atzīmēja, ka viņas vadībā 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai bieži pārmeta pārāk lielo nodokļu piemērošanas sistēmas sarežģītību, taču šīs izmaiņas novedīs pie vēl lielāka jucekļa. Otrkārt, par ko pirms mēneša teica arī Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijas prognozes par to, ka mikrouzņēmumu darbinieki sāks pāriet pie darba standarta nodokļu režīmā, riskē neattaisnot sevi – drīzāk, viņi varētu sākt mēģināt slēpt ienākumu, kas tiek iegūti saimnieciskās darbības rezultātā, kas palielinās ēnu ekonomikas apjomu.

Komisijas kolēģi atbalstīja arī deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs, kurš norādīja, ka nodokļu izmaiņas derētu apstiprināt uz likmju analīzes pamata kaimiņvalstu tirgos – Lietuvā un Igaunijā. Turklāt derētu vienkāršot nodokļu struktūru, padarot tos nodokļu maksātājiem saprotamākus.

30
Tagi:
nodokļi, nodokļu reforma, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Jaunie noteikumi: VID komunicēs ar nodokļu maksātājiem ar e-pasta starpniecību
"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju
Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs uzstājās ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā

0
(atjaunots 15:06 22.09.2020)
Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pasaule ir nogurusi no vienotības trūkuma, paziņoja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs videouzrunā KDLO valstu vārdā ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļā, vēsta RIA Novosti.

"Šodien, diemžēl, dažādos pasaules reģionos turpina plosīties bruņoti konflikti. Tiem pievienojas asi mūsdienu draudi: starptautiskais terorisma, narkotiku noziegumi un kibernoziegumi, klimata izmaiņas. Šogad šo sarakstu papildinājis vēl viens bargs izaicinājums – koronavīrusa pandēmija, kura izprovocējusi nopietnas krīzes parādības sociālekonomiskajā un citās jomās," sacīja diplomāts.

Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos. Šāda situācija lielā mērā ir saistīta ar atsevišķu valstu nevēlēšanos rēķināties ar citu valstu likumīgajām interesēm, uzsvēra Lavrovs.

Viņš norādīja, ka lietā tiek likta koncepciju un standartu uzspiešana līdzīgi "pasaules kārtībai, kura balstās uz noteikumiem". To papildina mēģinājumi iejaukties valstu iekšlietās, pielietojot vienpusējas sankcijas, pārkāpjot ANO Drošības Padomes prerogatīvas, ar neiecietības un naida izrādīšanu.

"Taču vēstures dabisko gaitu nevar salauzt. Šodien starptautiskajā arēnā nostiprinās jauni ekonomiskās izaugsmes centri, pastiprinās nepieciešamība bruņotu konfliktu noregulēšanā tikai un vienīgi ar miera līdzekļiem, pieaug savstarpējā atkarība. Pasaule ir nogurusi no atsvešināšanās līnijām, valstu iedalīšanas "savējās" un "svešajās", pasaule pieprasa palielināt vispusīgu savstarpēju palīdzību un sadarbību. Citiem vārdiem sakot, mērķi, kas tika noformulēti pirms 75 gadiem ANO izveidošanas laikā, kļūst arvien aktuālāki," uzskata ministrs.

Tāpat Lavrovs nosauca par absurdiem mēģinājumus pārskatīt vēsturi, samazināt tautu lomu, kuras veica izšķirošu pienesumu uzvarā pār fašismu. Viņš aicināja atcerēties pagātnes mācību, godāt karavīru-atbrīvotāju varoņdarbu, nodrošināt viņiem par godu uzcelto pieminekļu saglabāšanu.

Pēc Krievijas ĀM vadītāja sacītā, mūsdienu apstākļos ANO ir jāpaliek efektīvai struktūrai, kura veic sakārtotu darbu stingrā atbilstībā ar savu kārtības rulli. Nedrīkst pieļaut ANO sistēmas pamata iestāžu mandātu izskalošanu un to pilnvaru dublēšanu.

Par vienu no galvenajiem pasaules sabiedrības uzdevumiem, kā atzīmēja Lavrovs, ir jāpaliek konfliktu noregulēšanai tikai un vienīgi ar miera, diplomātiskajiem līdzekļiem pārrunu ietvaros, balstoties uz starptautisko tiesību normām. Savukārt neapšaubāma prioritāte ir sadarbības paplašināšana terorisma un tā apvienošanās ar organizēto noziedzību apkarošanā.

Tāpat ministrs aicināja nolikt barjeru centieniem vājināt ieroču, atbruņošanās un neizplatīšanas kontroles sistēmu globālās stabilitātes uzturēšanas nolūkos.

0
Tagi:
Lavrovs, ANO
Pēc temata
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Krievija neplāno izdabāt ASV: KF ārlietu ministrs vēsta par situāciju ar līgumu START
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu