Dzīvojamā māja Rīgā. Foto no arhīva

"Iedzīvotājs nonāk ķīlnieka situācijā": no jābīstas Hruščova laika māju iemītniekiem

649
(atjaunots 10:12 30.04.2019)
Tuvākajā laikā sāksies Latvijā uzbūvēto "Hruščova māju" nesošo konstrukciju drošības pārbaude. Eksperti iesaka parūpēties par padomju laiku dzīvojamā fonda nojaukšanu, jo uzskata tā renovāciju par ekonomiski nepamatotu un atsaucas uz Maskavas piemēru.

RĪGA, 30. aprīlis — Sputnik. Ekonomikas ministrija, kuras ziņā ir arī būvniecības nozare, pauž bažas par padomju laikā būvēto sērijveida namu nesošo konstrukciju un paneļus savienojošo elementu stiprību, vēsta Skaties.lv.

Daudzu tipveida namu normatīvais ekspluatācijas termiņš beigsies pēc 10-15 gadiem, taču jau pēc gada ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.

Tuvāko piecu mēnešu laikā EM plāno veikt tehniskā stāvokļa izpēti desmit ēkām. Līdz jūnijam tiks noskaidrots iepirkuma konkursa uzvarētājs. Viņa uzdevums būs veikt nesošo konstrukciju, to mezglu un starpstāvu pārseguma plātņu stiprības pārbaudi, kā arī novērtēt ārsienu paneļu un to šuvju tehnisko stāvokli.

"Ja iedzīvotājiem būtu pienākums ielaist būvinženierus savos dzīvokļos, patiesi slikta aina jau tagad – 15 gadus pirms ekspluatācijas beigām, atklātos arī 602. sērijas deviņstāvu mājās," pastāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Situāciju sarežģī arī patvaļīgi veiktas pārbūves nesošajās sienās – masveidā izveidotas jaunas durvju ailes, arkas, jaunās starpsienas spiež uz apakšējiem stāviem.

"Tās ir nesošos konstrukciju ietekmējošas darbības. Līdz šim konstatētās plaisas atsevišķās mājās ne vienmēr ir saistīts ar grunti, bet gan ar konstrukciju izmaiņām. Katrs cilvēks, veicot mazu daļiņu no šīm izmaiņām ar nelegālo pārbūvi, būtībā ietekmē visas mājas nesošās konstrukcijas. Mēs varam nonākt nepatīkamās situācijā, jo pašdarbība nav pieļaujama," sacīja Nemiro.

Ja padomju gados būvēto tipveida māju būvinženiertehniskās ekspertīzes uzrādīs nopietnas problēmas, tas var radīt nepatīkamas sekas dzīvokļu īpašniekiem, jo tiks iesaistītas attiecīgo pašvaldību būvvaldes.

"Ja atzinumā teikts, ka atsevišķā daļā vai visā mājā tiešām starpstāvu pārsegumi ir neapmierinošā stāvoklī, tie nevar turēt nestspēju, tad mēs, protams, izšķiramies liegt ekspluatāciju. Aizliegums var būt pilnīgs vai daļējs – kāds konkrēts stāvs, vai arī nedrīkst ekspluatēt atsevišķas telpas," paskaidroja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Tas nozīmēs, ka šādos namos nedrīkst ne turpināt dzīvot, ne arī dzīvokļus pārdot.

Dzīvokļa nav, hipotēka ir

Lielākie zaudētāji būtu cilvēki, kuri ņēmuši hipotekāro kredītu, lai nopirktu šādu sērijveida dzīvokli.

SEB bankas Retail kreditēšanas centra vadītājs Māris Saulājs atgādināja: "Katrs aizņēmējs ir atbildīgs par saistībām līdz to pilnīgai atmaksai.

Ja šāda situācija notiek, tad iedzīvotājs nonāk neapskaužamā situācijā, jo viņam jāturpina maksāt kredīts par dzīvokli, kura tad faktiski vairs nav, un viņiem jāturpina segt izmaksas par jauno mājvietu. Iedzīvotājs nonāk ķīlnieka situācijā".

Ja nopietnu tehnisko problēmu dēļ tiks aizliegta ēku ekspluatācija, bankas neplāno nākt pretim un kredītu norakstīt. Cilvēkiem jābūt atbildīgiem par saviem lēmumiemm tāpēc SEB banka nepacietīgi gaida EM pasūtīto ekspertīžu rezultātus 464. sērijas namiem un uzskata: būtu nepieciešams veikt vispārēju auditu visām vienpadsmit padomju laika sērijām. Pēc tam tiks pieņemts lēmums, kurās mājās pilnībā pārtraukt jaunu kreditēšanu.

Ja sliktā tehniskā stāvokļa dēļ notiks kādi incidenti vai PSRS laika dzīvokļu mājām tiks uzlikti ekspluatācijas liegumi, tas var ietekmēt Latvijas nekustamo īpašumu tirgu.

Vairāk nekā puse dzīvokļu pirkšanas un pārdošanas darījumu notiek tieši ar padomju laikā celtajiem dzīvokļiem, tāpēc SEB bankā bija pārliecināti – tas būs nopietns trieciens nozarei.

"Noteikti, jā. Ja tā ekspluatācijas atļauja ir noņemta mājai, tad iedzīvotāji atturēsies no konkrētās sērijas iegādes, un līdz ar to šis segments pazudīs. Interese par tādiem īpašumiem vairs nebūs," teorētisko situāciju aprakstīja Saulājs.

SEB banka, Swedbank un Citadele jau sākušas piesardzīgāt kreditēt dzīvokļu iegādi PSRS sērijveida namos. Vairs netiekot izsniegti kredīti uz maksimālo termiņu – 30 gadiem.

"Ja šī ēka ir būvēta līdz 1975. gadam, tas atmaksas termiņš ir līdz 15 gadiem. Ja ir no 1975. līdz 2000. gadam, tad ir 20 gadu atmaksas termiņš," konstatēja bankas Citadele pārstāve Ieva Prauliņa:

"Ja māja nebūs ļoti labā tehniskā stāvoklī, visticamāk, tas nebūs ļoti garš atmaksas termiņš šim aizņēmumam. Tāpat tas varētu prasīt nedaudz lielāku līdzmaksājumu no kredīta ņēmēja. Tas nozīmē to, ka tur, kur ir piesardzība, šie nosacījumi ir nedaudz neizdevīgāki," savukārt skaidroja Swedbank pārstāvis Jānis Krops.

Lai saglābtu situāciju, dzīvokļu īpašniekiem daudz aktīvāk jāiegulda nauda namu kapitālajos remontos un renovācijā. Tiesa, pagaidām pārsvarā šie centieni nenes rezultātu, jo iedzīvotāju sapulcēs nav iespējams savākt atbalsta kvorumu – 50% pluss viena balss.

Daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas uzņēmuma Civinity valdes loceklis Ardis Pāvilsons pauda pārliecību, ka likumā jāiekļauj pienākums dzīvokļu īpašniekiem veikt ēku renovāciju un kapitālos remontus.

"Vajag likumā definēt, ka tad, kad tuvojas šī normatīvā kalpošanas laika beigas, laikus ir jāveido uzkrājums. Tas ir jāuzliek par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem. Šobrīd instrumenti neļauj to sasniegt," paziņoja Pāvilsons.

Ministru Kabineta noteikumi nosaka: padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu indikatīvais kalpošanas vidējais ilgums – 60 gadi (103., 104., 467., 602. sērija, čehu projekts). Vecākajām Hruščova laika mājām beigu termiņš pienāks pēc nepilniem 6 gadiem. Normatīvā kalpošanas laika beigas nenozīmē automātisku avārijas stāvokli un liegumu cilvēkiem tur dzīvot – šajā brīdi dzīvokļu īpašniekiem ir obligāti jāpasūta būvinženiera padziļinātā tehniskā ekspertīze.

"Šīs mājas var droši izmantot vēl gadus 40 vai 50. Nav jāsēj panika!

Satraukties ir jāsāk tad, kad sertificēts būvinženieris tehniskā stāvokļa novērtēšanā uzrādīs virkni problēmu, un tad tās vietas, kur ir kādi defekti, ir jāizlabo," apgalvoja Laimdota Šnīdere, RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta docente.

Negatīvāku vērtējumu un biedējošāku prognozi sniedza Latvijas Būvinženieru savienības biedrs, sertificētais būvinženieris Juris Biršs.

"Materiāliem seko noguruma punkts, un tad – pēkšņi, pēkšņi dienas laikā var pārplīst, piemēram, kādi metāla savienojumi. Tas var izraisīt jau kādas dziļākas deformācijas. Šī normatīvā kalpošanas laika beigas ir signāls, lai mēs pastiprināti domātu, ko darīt, ne tikai dzīvot un turpināt veikt atkārtotas pārbaudes. Šīs mājas savu laiku ir nodzīvojušas," uzskata eksperts.

Būvinženieris Biršs uzskata, ka padomju laika daudzdzīvokļu mājas vajadzētu nojaukt.

"Visprātīgākais būtu jaukt nost, jo atjaunot vai renovēt ēku, kurai nav nekādas mākslinieciskās, vēsturiskās vērtības, ir ekonomiski nepamatoti. Daudz elementārāk būtu novākt nost un uzbūvēt jaunu. Ja neko nedarīs, tad sāks brukt," – uzsvēra Biršs.

Viņš ieteica pakāpeniski pārvietot cilvēkus uz pagaidu dzīvojamām platībām, līdz nojaukto ēku vietā vai citviet uzcels jaunus projektus. Visticamāk, tās būtu vēl lielākas ēkas, jo būtu jārada noteikts skaits papildu dzīvokļu, kurus pārdodot varētu finansēt šādu celtniecību.

Viņš uzskata, ka to iespējams ekonomiski sabalansēt.

"Piemēram, Maskavā uzcelti jauni dzīvojamie masīvi, un cilvēkus piespiedu kārtā – gribat vai ne – aizved no vecajām ēkām un liek ieņemt jaunos dzīvokļus. Vecos masīvus nojauc. Ekonomiski tas ir ļoti fantastiski, bet pie mums tam pieiet ļoti demokrātiski. Taču tas labi nebeigsies!" brīdināja eksperts.

649
Pēc temata
Pat nepamanīsi kā nobruks: "hruščovku" balkoni Latvijā ir dzīvībai bīstami
Rīgas namu pārvalde sola remontēt 100 daudzstāvu mājas gadā
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

15
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

15
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

14
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

14
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis