Starptautiskās militārās mācības Summer Shield XIV Latvijā

SIPRI: Latvija ieņēmusi sesto vietu pasaulē aizsardzības izdevumu palielināšanas ziņā

201
(atjaunots 16:37 29.04.2019)
Pēdējā gada laikā Latvijas militārie izdevumi palielinājušies par 24%, kas padarījis to par Eiropas Savienības līderi pēc šī rādītāja.

RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. Latvija ierindojusies 6. vietā pasaulē aizsardzības izdevumu palielināšanas ziņā, liecina Stokholmas Starptautiskā pasaules problēmu pētījumu institūta (SIPRI) ikgadējā ziņojuma dati.

Saskaņā ar institūta datiem, Latvijas militārie izdevumi 2018. gadā sastādīja 690 miljonus dolāru, izaugsme, salīdzinot ar 2017. gadu, – 24%. Pirmo vietu militāro izdevumu kāpuma ziņā ieņēma Burkinafaso (52%), Āfrikas valstij seko Jamaika un Armēnija (kāpums attiecīgi par 40% un 33%), Bosnija un Hercegovina un Turcija (attiecīgi 26% un 24%). Tādējādi, Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības līderi militāro izdevumu palielināšanas ziņā.

Lietuvas militārie izdevumi pērn sastādīja 1 miljardu 30 miljonus dolāru, kas ir par 18% vairāk, nekā 2017. gadā. Ievērojamu izaugsmi demonstrē Ukraina un Bulgārija: septītā un astotā vieta reitingā, militāro izdevumu palielinājums attiecīgi par 23% un 21%, līdz 1 miljardam 96 miljoniem dolāru un 4 miljardiem 750 miljoniem dolāru.

Ziņojumā atzīmēts, ka militāro izdevumu izaugsme 2018. gadā vērojama Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Piemēram, Polijas izdevumi sastādīja 11,6 miljardus dolāru, kāpums pēdējo desmit gadu laikā – 48%. Polija Centrāleiropā visvairāk tērē aizsardzībai, tās daļa sastāda 41% no visiem militārajiem tēriņiem reģionā. Ziņojuma autori norāda, ka Lietuvas aizsardzības izdevumi pēdējo desmit gadu laikā palielinājušies par 156% – vairāk, nekā jebkurā citā Eiropas valstī.

Krievija pirmo reizi kopš 2006. gada neiekļuva aizsardzības izdevumu līderu valstu pieciniekā un ieņēma sesto vietu. Saskaņā ar SIPRI datiem, Krievijas militārie izdevumi 2018. gadā sastādīja 61,4 miljardus dolāru, kas ir par 3,5% mazāk, nekā iepriekšējā gadā. Par valstīm ar visaugstākajiem izdevumiem kļuva ASV, Ķīna, Saūda Arābija, Indija un Francija, kuras kopā veido 60% no visiem pasaules militārajiem izdevumiem.

Pirmo reizi kopš 2010. gada ASV izdevumi palielinājušies par 4,6% un sastādīja 649 miljardus dolāru. "ASV militārie izdevumi 2018. gadā aptuveni bija līdzvērtīgi astoņu valstu militāro izdevumu summai, kuras seko aiz tās SIPRI reitingā," tiek atzīmēts institūta paziņojumā. Savukārt otro vietu, saskaņā ar SIPRI aprēķiniem, ieguvusi Ķīna, tās daļa veido 14% no pasaules militārajiem izdevumiem.

Stokholmas Starptautiskais pasaules problēmu pētījumu institūts tika nodibināts 1996. gadā. SIPRI ir neatkarīgs analītisks centrs, kurš nodarbojas ar konfliktu, bruņojumu, bruņojumu kontroles un atbruņošanās pētījumiem.

Prezidents Vladimirs Putins 2017. gada decembrī paziņoja, ka Krievija neiesaistīties bruņojuma sacīkstēs. Valsts vadītāja preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 2018. gada martā paziņoja, ka pēc pieciem gadiem aizsardzības mērķiem plānots tērēt mazāk nekā 3% no IKP.

201
Pēc temata
Vai briesmu brīdī var paļauties uz ASV: Latviju satrauc Trampa viedoklis par NATO
Latvija ir sekmīgi pataisīta par Sjerraleoni
CounterPunch: milzīgi militārie izdevumi novedīs ASV līdz bankrotam
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
Twitter

"Attīram mūsu informatīvo lauku": deputāts aicina latviešus nelietot kirilicu

19
(atjaunots 09:20 04.06.2020)
Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš vērsies pie latviešiem ar aicinājumu attīrīt informatīvo lauku no krievu valodas, tomēr kaut kas ir aizgājis greizi.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Nacionālās apvienības pārstāvis Ģirts Lapiņš laidis klajā aicinājumu latviešiem. Viņa lapā Twitter publicētais aicinājums drīzāk atgādina izmisuma kliedzienu. Tas skāra politiķim, šķiet, ļoti sāpīgu tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

"Latvieši, lūdzu nedalieties ar gudrībām un jokiem kirilicā! Attīram mūsu informatīvo lauku no krievu valodas," uzrakstīja Ģirts Lapiņš.

​Savu aicinājumu politiķis nepaskaidroja, tomēr, domājams, viņa argumenti slēpjas mazliet agrāk publicētajā tvītā.

"Es īsti nesaprotu kādēļ man trolejbusā kko stāsta krievu valodā, kādēļ ieejot RIMI skan garš stāsts krieviski? Tas tiem, kas 60 gadus dzīvojot Latvijā tā arī nav iemācījušies latviski? Tas tiešām nepalielina viņu motivāciju," sūkstījās Ģirts Lapiņš.

​Tomēr kaut kas ir aizgājis greizi – politiķa aicinājums nejokot kirilicā radījis gluži pretēju efektu.

Latviešu valodā runājošie Twitter lietotāji aizstāvēja krievu valodu un pasmējās par Ģirtu Lapiņu... kirilicā.

"- Hallo, Bērziņš ir? - Нет его. - A kur viņš? - А Курвинш у нас вообще не работает," Māris Ūdris atgādināja politiķim anekdoti.

​"Labrit! — Плохо побрит," vēl vienu joku ar kirilicu atcerējās Māris Ūdris.

​Sociālo tīklu apmeklētāji atsauca atmiņā arī memus no krievu kino klasikas:

​​"Es sapratu, kur ir jūsu nelaime. Jūs esat pārāk nopietni. Nopietna seja – tā vēl nav prāta pazīme, kungi. Visas muļķības uz zemes tiek pastrādātas tieši ar tādu seju... Smaidiet, kungi... Smaidiet..." citātu no filmas "Tas pats Minhauzens" atsauca atmiņā Uldis Ziediņš.

​"Ievērosim multukulturālisma principus!" aicināja Andrejs Teteris.

​"NA biedrs iestājies Tvitera joku policijas Pareizās valodas nodaļā," izteica pieņēmumu Jānis.

​"Kā gribu, tā jokoju," Rīgas domes deputātu pakaitināja Helmuts Caune.

​"Ko kliedz latvieši, kad ar āmuru trāpa pa pirkstu?" latviešu valodas aizstāvim krieviski pajautāja Andrejs Bikovs.

​"Es nemāku krieviski," politiķi patroļļoja lasītāja ar lietotājvārdu "pilnīgi neadekvāta māmiņa".

​"Manuprāt, jo vairāk valodas pārzini, jo plašāks ir tavs informācijas lauks," deputātam attrauca Dzintars.

​"Joki kirilicā apdraud latviešu valodu? Nopietni? Tas ir vienkārši nožēlojami!" viedokli pauda rilekta.

​Daži komentētāji jautājumu ņēma nopietni.

"LV jaunieši ir zaudētāji, ka neprot krievu val. Darba pārrunās vienmēr priekšroka krievu jauniešiem, jo perfekti runā abās. Privātajā sektorā tiem vienmēr vispirms tiks dota iespēja, jo valodu zināšanas ir bonuss. Žēl, ka PSRS mantojuma dēļ, LV jaunieši kļuvuši nekonkurētspējīgi," raksta komentētāja ar lietotājvārdu "Sēj un pļauj".

​"Lūdzu neaizmirst arī par angļu valodu. Vismaz mans informatīvais lauks visvairāk ir piesārņots ar to," — deputātam ieteica Kaspars Locs.

​"Savu informatīvo telpu jūs varat aprobežot kaut vai ar 0 valodām. Liela daļa progresīvo cilvēku tomēr saprot, lasa un spēj sazināties vairākās valodas," Lapiņam attrauca Arturs Avstreihs.

​Atgādināsim, ka valsts valodas statuss Latvijā ir tikai latviešu valodai, krievu valoda saņēmusi svešvalodas statusu, lai arī par dzimto to uzskata 40% iedzīvotāju. Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju. Pie tam nebūt ne visi mājās runā dzimtajā valodā – oficiālā statistika liecina, ka 37% laulību Latvijā ir jauktas.

19
Tagi:
sociālie tīkli, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, Latvija
Pēc temata
"Krāj naidu pret krievisko": latviete sašutusi par svešvalodas mācību kvalitāti
"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma
Latvijas  NBS

Jebkāda informācija par padošanos meli! AM laidusi klajā bukletu kara gadījumam

28
(atjaunots 08:27 04.06.2020)
Latvijas Aizsardzības ministrija iepazīstinājusi ar bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", kurā ir plaša informācija par izdzīvošanu smagos apstākļos.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Elektroniskais buklets "Kā rīkoties krīzes gadījumā", pieejams Latvijas Aizsardzības ministrijas vietnē latviešu, krievu un angļu valodās.

Tajā ir virkne rekomendāciju par to, kā izturēties, kā nodrošināt sevi un savas ģimenes locekļus ar pārtikas produktiem, ūdeni un visu, kas nepieciešams krīzes situācijās, kas saistītas ar epidēmijām, tehnogēnām katastrofām un dabas kataklizmām. Tāpat var uzzināt, kā uzturēt sakarus ar varasiestādēm, kas pārstāv varasiestādes, kurp dodies evakuācijas gadījumā utt.

Īpaša uzmanība veltīta padomiem par to, kā rīkoties kara gadījumā.

Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, Ministru kabinets izsludina izņēmuma stāvokli, armija un atbildīgie dienesti īsteno aizsardzības pasākumus, mierina teksta autori un pārliecina: "Latvija tiks aizsargāta! Jebkāda informācija par padošanos vai nepretošanos ir viltus ziņas! Kopā ar NATO sabiedrotajiem mēs aizsargāsim ikvienu no jums!"

Tālāk uzskatīti Latvijas iedzīvotāja pienākumi:

  1. Aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu (pilsoņi var tikt iesaukti militārajā dienestā);
  2. Pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus, piemēram, iesaistīties glābšanas darbos vai nodot turējumā (mobilizēt) materiāli tehnisko līdzekļus, kas nepieciešami valsts aizsardzībai;
  3. Turpināt ievērot likumus.

"Pat ja karadarbības rezultātā īslaicīgi tiktu zaudēta kontrole pār daļu no teritorijas, mēs turpināsim valsts aizsardzību, izrādot pretestību tik ilgi, kamēr tiks atjaunota valsts neatkarība," apliecina bukleta autori.

Ja atrodies okupētajā teritorijā:

  1. Evakuējies uz to valsts daļu, ko kontrolē NBS;
  2. Turpini ievērot Latvijas Republikas likumus;
  3. Nesadarbojies ar okupācijas varu: nošķiries no viņu lēmumiem un darbībām, nepiedalies to organizētājos publiskajos pasākumos, nesniedzot tiem intervijas un neļaujot sevi filmēt, nepiedalies nelikumīgās vēlēšanās, referendumos vai tautas nobalsošanās.

Ja izvēlies pretoties, tev ir tiesības:

  1. Īstenot bruņotu pretestību (t.sk. sabotāžu, kaitnieciskas darbības) pret ienaidnieka spēkiem NBS sastāvā;
  2. Īstenot pilsonisku nepakļaušanos – piemēram, okupācijas varas izdotu likumu neievērošanu, atteikšanos dienēt un strādāt to labā, masveida streiku rīkošanu;
  3. Sniegt atbalstu pretošanās kustībai

Publicēti arī ieteikumi par to, kā nodrošināt sevi un bruņotos spēkus:

Nevalkā paramilitāru apģērbu, kamuflāžas formu vai militarizētas somas, ja neesi dienestā.

Bez vajadzības netuvojies, neprovocē un nefilmē neidentificētus bruņotus cilvēkus, nepacel no zemes pamestus ieročus vai aizdomīgus priekšmetus.

Neizplati informāciju (fotogrāfijas, video, tekstus) par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedroto spēku pārvietošanos, atrašanās vietām un pozīcijām.

28
Tagi:
krīze, Aizsardzības ministrija, Latvija
Pēc temata
Skolēnus mācīs lietot šaujamieročus, medicīnas studentus – ārstēt ievainojumus
Baltijas amazones – NATO pēdējā rezerve Austrumeiropā
Projekts ieilgst: kad iedzīvotāji saņems brošūras "kara gadījumam"
Pasaules brīvo latviešu kiberzemessardze: Pabriks grib jūgt darbā emigrantus

Apšaudīja un spārdīja: policisti ASV uzbrukuši Sputnik producentam

0
(atjaunots 12:07 04.06.2020)
Policisti nav spējīgi parūpēties par žurnālistu drošību, kuri informē par protestiem ASV. Vēl vairāk, likumsargi, šķiet, uzskata par normālu vardarbīgu apiešanos ar mediju pārstāvjiem.

Pirmdien, 1. jūnijā policisti uzbruka Sputnik producentei Vašingtonā Nikolai Raselai, kas ziņoja par nekārtībām pie Baltā nama.

Rasela vairākkārt demonstrēja preses karti un informēja, ka viņa ir preses pārstāve, žurnāliste, tomēr kārtības sargi nepievērsa tam nekādu uzmanību un tīši apšaudīja sievieti ar gumijas lodēm. Pēc tam viens no likumsargiem nogrūda žurnālisti uz zemes un mīdīja ar kājām.

Rezultātā Rasela guvusi virkni traumu. Jāpiebilst, ka viņa nav vienīgā žurnāliste, kas nemieru laikā cietusi no policistu rokām.

Krievijas Ārlietu ministrija šādu policijas rīcību novērtēja kā "tīši cietsirdīgu" un pauda sašutumu par to, kā policisti ASV apietas ar žurnālistiem protestu laikā.

Krievijas diplomāti uzsvēra, ka tas ir nedraudzīgs solis no ASV varasiestāžu pises un starptautisko tiesisko saistību kliedzošs pārkāpums žurnālistu drošības un nekavētas darbības nodrošināšanas jomā.

Iepriekš policisti izmantoja arī asaru gāzi pret medijiem Mineapolē. Pa rokai kārtības sargiem gadījās arī RIA Novosti darbinieks Mihails Turgijevs.

Arī viņš, tāpat kā Rasela, vairākkārt uzrādīja policijai preses karti, taču likumsargi iešļāca asaru gāzi viņam tieši sejā.

0