Krievu skolu aizstāvju protesta akcija. Foto no arhīva

Emigrācija vai Krievijas palīdzība: jurists uzskaitīja variantus Latvijas krieviem

164
(atjaunots 10:43 27.04.2019)
Jurists Aleksejs Dimitrovs uzskata, ka Satversmes tiesas lēmuma tēzes par krievu skolām var kļūt par universālu atrunu, veicot nacionālo minoritāšu tiesību neievērošanu Latvijā.

RĪGA, 27. aprīlis – Sputnik. Jurists Aleksejs Dimitrovs padalījās ar nemierinošiem secinājumiem attiecībā uz Satversmes tiesas lēmumu, ka pilna skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā ir likumīga. Savu detalizēto komentāru jurists publicēja Facebook.

Satversmes tiesa noraidīja "Saskaņas" prasību pret skolu reformu 23. aprīlī. Dimitrovs bija viens no "Saskaņas" prasības līdzautoriem un konsultēja Borisu Cilēviču un Elizabeti Krivcovu pirms tiesas sēdes.

Satversmes tiesas lēmums attiecas tikai uz valsts un pašvaldības mācību iestādēm, savukārt privātskolu jautājumu tiesa izskatīs atsevišķas lietas ietvaros. Dimitrovu interesē, vai lēmums attiecībā uz privāto vidējo izglītību atšķirsies. Šobrīd izskatīšanas stadijā Satversmes tiesā ir vēl trīs prasības pret reformu. Un Dimitrovs piedalījās divu no tām sagatavošanā, kuras iesniedza privātskolas LATREIA skolēnu tēvs Tengizs Džibuti.

Pētot tiesas lēmumu, Dimitrovs norāda uz virkni pretrunu.

Piemēram, jurists dēvē par revolucionāru tiesnešu atsauci uz to, ka no Satversmes 91. panta otrā teikuma (Cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas) neizriet nacionālo minoritāšu pārstāvju tiesības pieprasīt īpašas attieksmes nodrošināšanu vismaz publiskajā telpā. Dimitrovs ir pārliecināts, ka šāda pozīcija ir pretrunā ar netiešas diskriminācijas aizliegumu.

Aizliegums netiešai diskriminācijai, tostarp ir izteikts Eiropas Savienības Padomes Direktīvā 2000/43/ES, kura implementē vienlīdzīgas attieksmes pret cilvēkiem principu, neatkarīgi no to rases un etniskās izcelsmes. Saskaņā ar šo dokumentu, šāda diskriminācija iestājas tad, kad uzskatāmi neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse nostāda kādas rases vai etniskas grupas pārstāvi īpaši nelabvēlīgā situācijā, salīdzinot ar pārējām personām.

Attaisnot šādu nevienlīdzīgu attieksmi var tikai ar tiesisku mērķi, un tikai tad, ja tas ir proporcionāls un nepieciešams šī mērķa sasniegšanai.

"Vai tiešām jaunais Satversmes ievads leģitimizē jebkurus pasākumus saistībā ar valsts valodas lomas pastiprināšanu, pat ja šie pasākumi negatīvi ietekmē mazākumtautības?" jautā Dimitrovs.

Otrkārt, potenciāli šī pieeja var liegt mazākumtautību tiesību īstenošanu publiskā telpā.

"Piemēram, pat ja atrunas/deklarācijas pie Minoritāšu konvencijas tiek atsauktas, ja nav konstitucionāla pamata prasīt atšķirīgas attieksmes nodrošināšanu, Minoritāšu konvencijas izpilde attiecībā uz apdzīvoto vietu nosaukumiem vai komunikāciju mazākumtautību valodās ar varas iestādēm var kļūt antikonstitucionāla," uzrakstīja jūrists.

Dimitrovs norāda, ka pēc būtības, pēc Satversmes tiesas lēmuma Eiropas Padomes Minoritāšu konvencijai Latvijas tiesību sistēmā vairs nav nozīmes, jo tiek ievērotas tikai tās tiesības, kuras ir garantētas arī citos instrumentos (piemēram, tiesības netikt diskriminētam).

Ir arī jautājumi saistībā ar lēmuma 23.2 punktu: "Mazākumtautību tiesību īstenošana nedrīkst būt vērsta uz sabiedrības segregāciju un apdraudēt sabiedrības vienotību".

"Jau tas vien, ka izglītība mazākumtautību valodās pēc mazākumtautību vēlmes nozīmē segregāciju, būtu jaunums, piemēram, ANO Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu autoriem," raksta Dimitrovs.

Viņš atzīmē, ka jebkuras minoritātes emancipācija apdraud sabiedrības vienotību, jo dabiski, ka attieksme pret šādu emancipāciju būs ļoti dažāda, un pat dažreiz noraidoša no sabiedrības vairākuma. Tāpēc šī tēze arī var kļūt par universālu atrunu pret minoritāšu tiesību ievērošanu, ja sabiedrības vienotība ir pāri visam.

Vērtejot lēmumu, Aleksejs Dimitrovs atzīme, ka valodu dažādība Latvijā tiek akceptēta privātā telpā (kaut gan vēl ir jāsagaida spriedums par privātskolām), bet ne publiskā telpā (jo demokrātiskas sabiedrības diskurss ir valsts valodā).

"Šķiet, tieši jaunais Satversmes ievads, kuru ST citē vairākkārt, kļuvis par pamatu, lai atteiktos ne vien no konstitucionālās tradīcijas pēc neatkarības atjaunošanas, bet arī no valsts pamatu izpratnes pirms Kārļa Ulmaņa apvērsuma.

Laiks radīs, vai demokrātiskās valsts likumdevējs tiks galā ar publiskās telpas lingvistisko unifikāciju labāk, nekā autoritārais vadonis," - raksta Dimitrovs.

Viņš atzina, ka viņa skarbais novērtējums ir saistīts ar to, ka viņš pats ir mazākumtautību skolas produkts, un pēc savas pieredzes zina, ka šis fakts netraucē dalībai publiskajā diskursā, studijām augstskolā latviešu valodā vai darbam valsts pārvaldē - pat bez bilingvāla elementa. Satversmes tiesa šādus argumentus vispār nevērtēja.

"Bet es nesaprotu, kā varēja pavisam atstāt malā Venēcijas komisijas viedokli par ļoti līdzīgām reformām Ukrainas izglītības sistēmā. Galu galā, izpratnei par demokrātiju un tiesiskumu jābūt līdzīgai visā Eiropas Padomes telpā," - raksta Dimitrovs.

Krievu valodas mācību grāmatas
© Sputnik / Андрей Иглов

Krievu skolu aizstāvēji grasās griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tomēr Dimitrovs neuzskata, ka tām būtu kāda jēga, jo Eiropas Cilvēktiesību konvencija neaizsargā minoritāšu tiesības, tiesību uz izglītību un diskriminācijas aizlieguma kontekstā prakse saistībā ar valodu lietošanu ir diezgan konservatīva.

Pēc jurista viedokļa, būtu vērts vērsties arī Eiropas Komisijā ar sūdzību par netiešās diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu - pat ja izglītība nav Eiropas Savienības kompetencē, diskriminācijas aizliegums ir saistošs dalībvalstīm arī izglītības jomā. Bet jāņem vērā, ka Komisijai nav pienākuma uzsākt darbību, pat ja tā uzskata, ka pārkāpums pastāv.

Dimitrovs atzīme, ka ja valsts vēlas sašaurināt mazākumtautību tiesību apjomu, rīku nav daudz, pat ja pilsonis nevēlas ar to samierināties.

"Protams, emigrācija var būt viens no risinājumiem. Var vērsties pēc palīdzības pie savas izcelsmes valsts - cerot, ka tā ar divpusējā starptautiskā līguma palīdzību spēs atrisināt problēmu (kaut gan pēc ST sprieduma ir šaubas, ka šāds līgums būs konstitucionāls).

Iespējams, ilgtermiņa risinājums varētu būt Eiropas Savienības federalizācija ar mazākumtautību jautājumu kompetences nodošanu ES. Ja dalībvalsts nevēlas garantēt savu pilsoņu tiesības, jārīkojas Savienībai," secināja Dimitrovs.

Iepriekš juriste Elizabete Krivcova atzīmēja, ka tiesas lēmuma tekstā nacionālo minoritāšu tiesības savas valodas un kultūras saglabāšanai tiek uztvertas kā problēma, savukārt Satversmes preambula, kura fiksē latviešu valodas un kultūras priekšrocību, tika droši likta augstāk nekā universālie starptautiskie cilvēktiesību standarti.

Eirodeputāts Miroslavs Mitrofanovs ir pārliecināts, ka tikai masveida protesta akcija var izmainīt situāciju ar krievvalodīgās skolu izglītības likvidāciju. Nākošo šāda veida akciju Latvijas Krievu savienība rīkos 1. maijā.

164
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Ja iespļausi sejā – sāks kauties: ko vēlas krievi Latvijā
Cik maksā krievu skolas Latvijā, jeb Kā krievvalodīgie skolotāji ierunājušies
Tiesībsargs atradis reformas plāno vietu: vai izdosies pasargāt krievu privātskolas
Krievu dzimtā, latviešu – otrā: Latvijai laiks labot kļūdas
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem

10
(atjaunots 15:52 30.11.2020)
Tomēr Veselības ministrijā atzīmēja, ka, ja situācija ar koronavīrusu valstī mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne paziņoja, ka dotajā posmā netiek plānots paplašināt Covid-19 testēšanu, iekļaujot testēšanas algoritmā cilvēkus, kuri strādā noteiktās profesijās, kā tas notika pavasarī, raksta Press.lv.

Uz jautājumu, vai netiek plānots prioritāri testēt noteiktas cilvēku grupas, ja tas būs nepieciešams drošai profesionālo pienākumu izpildei, Veselības ministrijas pārstāve atbildēja, ka pagaidām šādu plānu nav, bet, ja situācija mainīsies, testēšanas algoritms var tikt pārskatīts.

Veselības ministrija uzskata, ka esošais algoritms garantē mērķtiecīgu valsts apmaksātu testēšanu – tā ir pieejama visiem ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ja rodas saslimšanas simptomi vai epidemioloģiskie rādītāji. Turklāt Slimību profilakses un kontroles centrs lemj, kādos gadījumos ir pamats plašākai testēšanai uzņēmumos, skolās un citās iestādēs.

Tāpat testēšana tiek nodrošināta medicīnas iestādēs un sociālās aprūpes centros, kur ir daudz riska grupu.

Veselības ministrijā atzīmēja, ka pašlaik testēšanas punktos visā Latvijā rindu nav, un jebkurš cilvēks, iepriekš pierakstoties, var operatīvi nodot testu tajā pašā vai nākamajā dienā un tikpat operatīvi saņemt rezultātus.

10
Tagi:
Latvija, koronavīruss, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Jaunas šausmas: ASV cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, sāk izkrist zobi
P. Stradiņa slimnīca, foto no arhīva

Ar pneimoniju mājās: slimnīcās beidzas gultasvietas pacientiem

15
(atjaunots 15:02 30.11.2020)
P. Stradiņa slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju – dažiem nāksies ārstēties ambulatori.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Vieglākos plaušu iekaisuma gadījumos tagad nākas ārstēties mājās – slimnīcās nav vietu, vēsta LTV.

Vakar Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā uzrunā Latvijas iedzīvotājiem atzina, ka veselības sistēma valstī ir uz izdzīvošanas robežas, savukārt ieviestie drošības pasākumi nav atnesuši gaidīto efektu.

Pacientu skaits ar Covid-19, kuri nokļuvuši stacionāros, sasniedzis 510 cilvēkus. Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijas valsts sekretāre Diāna Mūrmane-Umbraško pastāstīja, ka šobrīd Covid-19 slimniekiem ir pieejamas 629 gultasvietas, savukārt akūtas nepieciešamības gadījumā to skaitu iespējams palielināt par 81. Tomēr var pienākt brīdis, kad veselības aprūpes sistēma nebūs spējīga palīdzēt visiem, kam ir nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Venspilī
© Sputnik / Sergey Melkonov

Mediķi uzsver: slimnieku jau ir tik daudz, ka visus uzņemt nav iespējams. Piemēram, Mārtiņš Purenkovs, P. Stradiņa slimnīcas interns atzīmēja, ka visnopietnākās komplikācijas, no kurām pacients var pat nomirt, – tā ir pneimonija un elpceļu mazspēja. Pacienti visbiežāk nokļūst slimnīcā šo iemeslu dēļ. Diemžēl slimnīca vairs nevar uzņemt visus pacientus ar pneimoniju, atzīmēja viņš. Medicīnas darbinieki cenšas sekot līdzi tam, vai pacients spēj turpināt ārstēties ambulatori – vai arī viņš ir jāievieto stacionārā.

Par to, ka tas var notikt, ārsti ir brīdinājuši jau vairākas reizes. Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs iepriekš skaidroja, ka ne tik svarīgas ir gultasvietas, bet gan personāla skaits, kurš netiek galā ar lielo pacientu skaitu. Neskaitot pārējo, liels daudzums mediķu šobrīd ir inficēto kontaktpersonas vai arī paši slimo ar Covid-19.

15
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, veselības aprūpes sistēma, Latvija
Pēc temata
"Slimnīcas ir pilnas ar inficētajiem": aizsardzības ministrs aicina rīkoties radikāli
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

0
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju