Latvijas Saeimas ēka. Foto no arhīva

KF Valsts Domes deputāts: Latvijas Saeima smeļ informāciju no komiksiem

41
(atjaunots 16:20 26.04.2019)
Latvijas Saeimas Ārlietu komisijas paziņojums par Krimas tatāru aizstāvību KF Valsts Domē nosauca par "trako murgu".

RĪGA, 26. aprīlis – Sputnik. KF Valsts Domes deputāts no Krimas Ruslans Baļbeks aicināja Latvijas Saeimu izbeigt spekulācijas un "necelt histēriju" par Krimas tatāriem, vēsta RIA Novosti.

Vakar Saeimas Ārlietu komisija pieņēma paziņojumu par Krimas tatāru deportāciju atzīšanu par "genocīdu", kuru īstenoja padomju varasiestādes 1944. gadā. Turklāt, komisija paziņoja, ka neatzīst Krimas pievienošanos Krievijai, nosodot Krievijas varasiestāžu politiku pussalā. Paziņojums nosūtīts Saeimai, kura izskatīs to 16. maijā.

Vienīgais komisijas loceklis, kurš nobalsoja pret paziņojumu, bija Nikolajs Kabanovs ("Saskaņa").

"Saeimas Ārlietu komisija šodien uzaicināja Ukrainas vēstnieku Aleksandru Miščenko un Radas deputātu, tā dēvētā Krimas tatāru Medžlisa priekšsēdētāju Refatu Čubarovu, lai nodemonstrētu viņiem atbalstu Krievijas darbību Krimā neatzīšanas jautājumā.

Bez manis, kungi un dāmas," uzrakstīja Kabanovs savā Facebook.

"Visi šie "labvēļi" smeļ informāciju no komiksiem un citām "trako piezīmēm". Nosūtīt neatkarīgu emisāru uz Krimu, lai viņš objektīvi parāda notiekošā ainu – nepietiek dūšas, savukārt celt histēriju, turklāt, neizprotot situāciju, – to vienmēr laipni lūgti. Jau ir laiks izbeigt visas šīs histērijas un spekulācijas Krimas tatāru tautas jautājumā," pateica Baļbeks.

Pēc viņa domām Latvija nolēma pompozi uzstāties pasaules tiesību aizstāvja lomā, savukārt Krimas tatārus "piesprādzēja klāt" kā populāru tematu.

"Šobrīd tikai slinkais nespriedelē par tā saucamo Krimas tatāru "apspiešanu". Gribētos pavaicāt visiem šiem Latvijas parlamentāriešiem – ja tauta tiek apspiesta, kāpēc tai mēdz notikt vairāku tūkstošu dalībnieku svētki pilsētas centrā un ir savi pārstāvji valsts struktūrās? Kāpēc viņi desmitiem tūkstošiem piedalās KF prezidenta vēlēšanās? Ja tās ir apspiešanas pazīmes, tad jūs esat tumsoņi, kungi parlamentārieši," pateica Baļbeks.

Lielā Tēvijas kara laikā piespiedu deportācijām no Krimas sakarā ar aizdomām vai apsūdzībām valsts nodevībā tika pakļauti 20 tautību pārstāvji. Visvairāk cieta Krimas tatāri – no pussalas tika deportēti vairāk nekā 183 tūkstoši cilvēku. Pēc Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju Vladimirs Putins izdeva rīkojumu par Krimas tatāru un citu pussalas tautu reabilitāciju.

Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc 2014. gada martā pussalas teritorijā organizētā referenduma, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju pauda atbalstu reģiona iekļaušanai KF sastāvā. Ukraina joprojām uzskata Krimu par savu, taču īslaicīgi okupētu teritoriju. Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijas sastāvā. Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina sacītā, Krimas jautājums ir "slēgts neatgriezeniski".

41
Pēc temata
Latvijas Saeima gatavojas atzīt Krimas tatāru deportāciju par "genocīdu"
Krimas tatāru līderis pieķerts nepatiesas informācijas izplatīšanā
Krimas tatāri nevēlas dzīvot Ukrainā
Francijas deputāts: labāk būt tatāram Krimā, nekā krievam Baltijā