Akropole Rīga

Latviešu šoks "Akropolē": "tas ir lietuviešu restorāns, runājam tikai krieviski"

228
(atjaunots 10:37 26.04.2019)
Latviešu apmeklētāji pasūdzējušies, ka atsevišķu veikalu un kafejnīcu personāls jaunajā tirdzniecības centrā "Akropole" atsakās runāt ar viņiem valsts valodā.

RĪGA, 26. aprīlis – Sputnik. Latviešu valodas aizstāvji atkal neizpratnē: vairākās ēdināšanas iestādēs un veikalos jaunajā tirdzniecības centrā "Akropole" darbinieki neprot latviešu valodu un piedāvā klientiem sarunāties krieviski vai angliski.

Neapmierinātie apmeklētāji pasūdzējās par virkni šādu iestāžu raidījumam "Bez Tabu".

Vienā no tām – kafejnīcā Grill London – strādā lielākoties lietuvieši. Apmeklētājus apkalpo krieviski – un tas tiek uztverts kā normāla prakse. Daži latvieši bija šokā par šādu lietu kārtību.

"Pienāca jauna meitene, kas pēc mana sveiciena latviešu valodā atbild man krievu valodā. Nav jau iebildumu, bet turpinu runāt latviski – vēlētos galdiņu 4 cilvēkiem. Vai ir brīvas vietas?

Seko atbilde – ja Jums nav iebildumu, ka apkalpošu Jūs krievu valodā, varu ierādīt galdiņu manā zonā. Esam lietuviešu uzņēmums, tāpēc runājam tikai krievu valodā," citēja viesmīli neapmierinātā apmeklētāja Līga.

Cits "Bez Tabu" skatītājs Salvis arī pastāstīja, ka viņu apkalpoja svešvalodā.

"Saskāros ar to, ka liela daļa apkalpojošā personāla nezina valsts valodu. Gan jauns puisis, kuram palūdzu ēdienkarti, gan arī jauna meitene, kura tad, kad skaidrā valsts valodā paprasīju rēķinu, teica, ka runās tikai krieviski un angliski, bet ne latviešu valodā. Kāpēc tā un vai tas ir pieļaujami no apkalpojošā personāla puses?" vaicā Salvis.

Žurnālisti ar slēpto kameru apmeklēja norādīto kafejnīcu un pārliecinājās, ka latviski tur nerunā.

"Zdravstvujte! Govorite po-russki?" pavaicāja viņiem meitene pie ieejas.

Vēlāk pasūtījumu pieņēma cits darbinieks, kurš nezina latviešu valodu un arī ir atbraucis no Lietuvas. "Šis ir lietuviešu restorāns. Nupat tika atklāts, uzreiz nevar atrast visus darbiniekus, kuri būtu vietējie."

Valsts valodas centrs jau ir saņēmis sūdzību par likuma pārkāpumu jaunajā tirdzniecības centrā, un VVC darbinieki veica pārbaudi vēl pirms žurnālistiem. VVC Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis pastāstīja raidījumam, ka šāda situācija ir nepieņemama.

Arī tirdzniecības centra vadība konstatēja pārkāpumus sava īrnieka darbā.

"Mēs esam noteikuši termiņu, līdz kuram šim jautājumam jābūt sakārtotam. Pretējā gadījumā pieņemsim iekšējās sankcijas," norāda Akropolis group valdes loceklis Kaspars Beitiņš.

Grill London pārstāve Anda Daubure norādīja, ka īsā laika posmā uzņēmums nepaspēja atrast piemērotus darbiniekus, kuri būtu gatavi strādāt restorānā, tāpēc tika atvesti restorānu tīkla darbinieki no Lietuvas.

"Tie ir daži darbinieki, kuri nerunā latviešu valodā, bet viņi runā krieviski un angliski. Mēs klientiem parasti jautājam, vai viņus apmierina, ka tiks apkalpoti krievu vai angļu valodā. Mūsu mērķis ir, ka drīz šeit būs tikai latviešu valodā runājoši darbinieki," uzsvēra Daubure.

Kafejnīcas pārstāve nespēja nosaukt termiņu, kad lietuvieši pārstās apkalpot restorāna Rīgas filiāles apmeklētājus.

Tāpat žurnālisti saņēma ziņas, ka konditorejā Thierry Boulangerie strādā lietuvieši, kuri apkalpo klientus krievu vai angļu valodā.

Tirdzniecības centrs "Akropole" jau ne pirmo reizi izraisa asas diskusijas, kas saistītas ar sarunvalodu. Krievvalodīga veikala apmeklētāja atteicās sarunāties ar žurnālistu valsts valodā, savukārt kad viņš izteica viņai aizrādījumu, viņa ļoti veikli atbildēja uz viņa pretenzijām.

228
Pēc temata
VVC veic pārbaudi: latviešu tautības kasiere nosaukusi pirkuma summu krievu valodā
VVC: latviešiem ir jātiesājas par krievu valodas prasībām darbā
Kafejnīcas īpašnieks spiests atlaist sevi no darba pēc VVC inspekcijas
Latvieši regulāri sūdzas VVC par kebabnīcām, taču sodi nelīdz
POS termināls

Čeku loterija varētu beigties: trūkst naudas tās turpināšanai

12
(atjaunots 22:34 06.07.2020)
Pirms gada Latvijā sākās čeku loterija. Valsts ieņēmumu dienests bija apmierināts ar pasākuma rezultātiem, tomēr naudas nākamai akcijai var pietrūkt.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Tieši pirms gada Latvijā sākās čeku loterija, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizēja, lai stiprinātu nodokļu nomaksas kultūru un mudinātu uzņēmumus deklarēt nodokļu saistības. VID bija gandarīts par rezultātu – nodokļu ieņēmumi dubultojās.

Iepriekš vēstīts, ka no 2019. gada jūlija līdz decembrim kopējais balvu fonds, kas izmaksāts čeku loterijas ietvaros, sasniedza 138 800 eiro. Taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī un pasaulē, nav pārliecības, ka projektu izdosies īstenot arī 2021. gadā. Finanšu ministrs Jānis Reirs paudis šaubas par tās lietderību un pagaidām nav apsolījis līdzekļus loterijas organizēšanai nākamgad.

Ierosinājums par čeku loterijas turpināšanu tiks iesniegts tikai pēc pasākuma pilnvērtīga novērtējuma un gadījumā, ja tā efektivitāti apliecinās konkrēti dati, viņš norādīja.

Šī gada budžets loterijas vajadzībām sastāda 650 tūkstošus eiro. Daudzi tās dalībnieki ierosināja dažas izmaiņas čeku fiksācijas procedūrā, piemēram, atļaut čekus fotografēt, taču nekādu informāciju par sistēmas uzlabošanu organizatori neapkopo. Viena no problēmām ir finansējuma trūkums nākamajiem gadiem.

Čeku loterija sākās 2019. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar tās noteikumiem, jāreģistrē čeks par summu vismaz 5 eiro apmērā, pēc tam tiek izlozētas naudas balvas un citi laimesti.

BPS termināls
© Sputnik / Владимир Астапкович

Lai arī loterijas sākums bija vērienīgs, daudzi nevēlējās tajā piedalīties. Jau pirms loterijas rezultātu publikācijas uzticēšanās VID saņēma smagu triecienu. Rezultāti iestādes vietnē, kam bija jāparādās tikai 11. augustā, tika publicēti jau 9. augustā.

Pāris dienas pirms oficiālās rezultātu izsludināšanas vietnē cekuloterija.lv parādījās čeka numurs, kas laimēja galveno balvu – 10 tūkstošus eiro, kā arī pārējie laimējušie čeki. Drīz vien saraksts pazuda, tomēr žurnālisti paspēja saņemt ekrānuzņēmumus un pēc tam salīdzināja tos ar divas dienas vēlāk publicētajiem rezultātiem. Dati sakrita pilnībā.

12
Tagi:
nauda, loterija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
VID ir gandarīts: čeku loterijas gaitā "uzķērās" daudzi uzņēmumi
Iedzīvotāji ir sašutuši: čeku loterija sagrāvusi jebkādu uzticēšanos VID
"Man nevajag papildus uzmanību": kādēļ Latvijas iedzīvotāji nepiedalās čeku loterijā
Čeku loterijas pirmā diena: katrs piektais čeks bijis ārpus kases
Bērni pie datora

Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta

20
(atjaunots 17:32 06.07.2020)
Naudu interneta pieslēgumam vispirms saņems skolas ar lielāku skaitu skolēnu, bet vietējiem uzņēmējiem būs jāizvelk kabelis līdz skolai.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta, un šo problēmu ātri atrisināt neizdosies, vēsta LTV.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka skolām, skolēniem un pedagogiem vajadzīgi stabili ātrgaitas internera sakari, un apgrūtināta piekļuve mūsdienu tehnoloģijām stiprina un palielina nevienlīdzību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pirms tālmācību sākuma apmēram 3% skolēnu mājās nebija ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. Apmēram trešajai daļai tehnisko iekārtu skaits mājās bija nepietiekams, 30% bija vajadzīgs spēcīgāks interneta pieslēgums.

Šogtad Latvijas pašvaldību savienība aptaujāja 540 no 695 skolām. Noskaidrojās, ka 121 skolā nav piekļuves ātram internetam. Kabelis netālu ir, bet pieslēguma nav, bilda Pašvaldību savienības padomniece Ilona Dundure. Skolas izmanto mobilos sakarus, telefona līniju un citus variantus, kas nenodrošina tik stabilu ātrgaitas pieslēgumu kā optiskais kabelis.

Problema visvairāk skar lauku skolas, kas atrodas attālākajās teritorijās. Lai problēmu risinātu, plānots pārdalīt divarpus miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma.

"Jau šobrīd esam apzinājuši 25-35 izglītības iestādes, kurām šī pieslēguma punktu izveide varētu tikt nodrošināta," pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu ieviešanas departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Edgars Lore.

Uz kādām skolām kabeli vilks, tiks vērtēts atbilstoši vairākiem kritērijiem, galvenais no kuriem būs skolēnu skaits skolā (lai arī lauku skolās nelielais audzēkņu skaits ir atsevišķa problēma).

Pie tam kabeli nevilks līdz skolai – tēlaini izsakoties, interneta optisko kabeli aizvilks līdz kastītei ielas galā. Tālāk līdz skolai interneta kabelis jāvelk komersantam.

"Lielākā problemātika ir pēdējās jūdzes pieslēgums. Proti, tas nozīmē, ka nav neviena komersanta vai cita, kuram būtu interese pieslēgumu veikt šai skolai," pauda Dundure.

Vajadzīgas valsts subsīdijas kabeļa nomai vai jāievieš grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot iespēju lielā kabeļa vilcējam – Latvijas Televīzijas un radio centram - optisko kabeli piegādāt līdz pat gala klientam bez komersantu starpniecības. Šobrīd noteikumi to liedz.

20
Tagi:
internets, skola, Latvija
Pēc temata
Bērni zina dažas formulas un vārdus: skolas Latvijā nemāca mācīties
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi
NATO karogs, foto no arhīva

NATO ģenerālsekretāra vietnieks apsprieda "Krievijas draudus" ar Igaunijas AM kancleru

3
(atjaunots 10:55 07.07.2020)
Tikšanās gaitā tika apspriesta NATO pozīciju pastiprināšana aizsardzības un savaldīšanas jomā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers apsprieda ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas kancleru Kristiānu Priku pretošanos "draudiem no Krievijas puses", stāsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Igaunijas AM informēja, ka Ketlers apmeklējis Baltijas valsti, lai iepazītos ar tās aizsardzības resursiem.

"Igaunijai ir svarīgi, lai NATO precīzi saskatītu situāciju mūsu reģionā un drošības specifiku. Kvalitatīva izlūkošana un savlaicīgs brīdinājums dāvā priekšnoteikumus, lai novērstu Krievijas draudus un nepieciešamības gadījumā stātos tiem pretī." Prika teikto citēja aģentūra.

Diskusijas gaitā tika apspriesta arī NATO pozīciju pastiprināšanās aizsardzības un savaldīšanas sfērā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

Gaidāms, ka NATO ģenerālsekretāra vietnieks apmeklēs arī Emari aviobāzi, Narvas pilsētu pie Krievijas robežas, tiksies ar Aizsardzības spēku vadību, ārējās izlūkošanas dienestu, drošības policiju. Izlūkošanas centru un Baltijas valsts Ārlietu ministriju.

NATO pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis aktīvi slēdz aizsardzības kontraktus ar ASV par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē savā teritorijā NATO militāro kontingentu.

Pie tam Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij, un Rietumu aliansei tas ir lieliski zināms.

3
Tagi:
Krievija, draudi, Igaunija, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
NATO kibermācības Igaunijā: mērķi un līdzekļi
Kā Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"