Baltic beauty

Grib neko nedarīt par 5 eiro stundā: bizness sūdzas par slinķiem

92
(atjaunots 13:02 23.04.2019)
Uzņēmēji Rēzeknē palīdz iesācējiem apgūt nepieciešamās iemaļas, bet pēc tam viņi aizbrauc uz ārzemēm vai kļūst par konkurentiem.

RĪGA, 23. aprīlis — Sputnik. Uzņēmēji Rēzeknē atklāja, ar kādām grūtībām nāksas saskarties, meklējot algotus darbiniekus reģionā: daudzi uzreiz vēlas lielu algu, lai arī neko neprot, citi ir gatavi mācīties darba vietā, taču, ieguvuši iemaņas, dodas uz ārzemēm vai paši cenšas uzsākt biznesu, vēsta Latvijas radio studija Latgalē.

Bezdarbs Rēzeknes novadā sasniedz 16%, bet vietējā Nodarbības valsts dienesta filiālē reģistrēti 5 tūkstoši bezdarbnieku un vienlaikus – 550 vakantās darba vietas. Lai palīdzētu darba devējiem un potenciālajiem darbiniekiem atrast vienam otru, darbu sāka programma "Apmācība pie darba devēja", kas saņem ES līdzfinansējumu.

Tā ir vērsta uz uzņēmējiem, kuri rada darba vietas vai laika periodā no četriem mēnešiem nevar atrast pretendentu uz konkrētu vakanto vietu. Saskaņā ar programmas noteikumiem, darba devējs var pieņemt darbā cilvēku, kuram nav atbilstošajam amatam nepieciešamo iemaņu, un apmācīt viņu. Par to viņam tiek kompensēta daļa algas, jo viņš maksā iesācējam.

Saskaņā ar šo shēmu strādā arī uzņēmēja Inga Kairiša no Rēzeknes. Viņai ir skaistumkopšanas salons, bet tagad viņa vēlas to pārprofilēt ar medicīnisku novirzi – viņa ir sertificēta podoloģe.

Viņa atzina, ka, neskatoties uz augsto bezdarba līmeni pilsētā, ir grūti atrast darbinieku, it īpaši mazajiem uzņēmumiem, kam nav iespēju uzreiz piedāvāt lielu algu.

"Cilvēki grib saņemt naudu tāpat vien, neko nedarot! Bija tādi varianti – atnāca meitene un teica: es gribu 5 eiro stundā uz rogas. Es arī gribu piecus eiro stundā. Pie tam viņai nav tā, ko viņa varētu man piedāvāt par tiem pieciem eiro. Mēs gribam tikai saņemt, mēs negribam ieguldīt. Tāpēc pie mums Rēzeknē esmu saskārusies ar to, ka bija ļoti grūti atrast cilvēku," atklāja Kairiša.

Taču pat tad, ja darbinieks ir sameklēts un apmācīts, uzņēmējs nevar cerēt, ka cilvēks noteikti paliks uzņēmumā. Daudzi pēc apmācībām paši vēlas uzsākt biznesu, citi aizbrauc uz citām valstīm, kur algas ir lielākas, bet daži, saņēmuši kvalifikāciju, vienkārši maina darba vietu. Aptuveni divas trešdaļas bezdarbnieku pēc mācībām sāk meklēt citu darba vietu lielās pilsētās vai ārzemēs.

To apstiprināja arī kafejnīcas īpašniece Rēzeknē Jeļena Lesčinska – viņas uzņēmums strādā pusotru gadu, un līdz šim viņai nav izdevies izveidot pastāvīgu kolektīvu.

"Pie mums nāk praktikanti, taču nav ko izvēlēties. Viņiem ir viens mērķis – aizbraukt uz ārzemēm. Mēs nevaram maksāt vairāk kā minimālo algu. Gribētos maksāt vairāk, taču vajag izdzīvot," – viņa apliecināja.

Līdz 2021. gadam programmas "Apmācības pie darba devēja" plānots panākt 1240 bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Tiesa NVD nevarēja prognozēt, cik daudzi no viņiem pēc apmācībām aizbrauks.

92
Pēc temata
"Piedāvājam darbu latvišski runājošiem": VVC atkal neapmierināts ar kebabnīcām
Piektā daļa nodarbināto Latvijā saņem minimālo algu vai mazāku atalgojumu
Vietējie vecākā gadagājuma cilvēki un jaunie viesstrādnieki: Latvija meklē darbaspēku
Trīsdesmit divi tūkstoši cilvēku Latvijā vairāk nekā gadu meklē darbu
Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis, foto no arhīva

Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā

21
(atjaunots 12:49 28.05.2020)
Diezin vai Latvija sameklēs naudu veselības aprūpei, ņemot vērā valdības pašreizējos soļus izejai no krīzes, paziņoja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Latvija ir veselības aprūpes personāla "donors" citām Eiropas Savienības valstīm, konstatēja Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša. Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, ka Lielbritānija pašlaik aktīvi atlasa medicīnas personālu, tostarp arī Latvijā. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles domām, no mediķu prombraukšanas palīdzēs izvairīties skaidrs algu palielināšanas un nozares finansēšanas plāns.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Latvijas valdība nepiešķir pienācīgu nozīmi veselības aprūpes finansēšana, mediķu atalgojuma starpība Latvijā un Rietumeiropas valstīs liek jaunajiem ārstiem pārdomāt darba iespējas ārzemēs, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs, žurnāla "Latvijas ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis.

"Eiropas plaukstošās valstis – Lielbritānija, Francija, Vācija – kopā ar ekonomiku tagad paceļ arī veselības aprūpi. Latvijas valdība neaptver, cik tas ir nepieciešams. Mūsu valdība neredz, ka arī veselības aprūpe maksā nodokļus un nes ienākumus budžetam," paziņoja Apinis.

Viņš uzsvēra, ka, saskaņā ar visām prognozēm, tieši Lielbritānija būtiski palielina mediķu, it īpaši šauru speciālistu, piemēram, anesteziologu, reanimatologu, radiologu algas.

"Starpība ar Latvijas algām būs tik liela, ka jaunie ārsti ar angļu valodas zināšanām valstī neaizkavēsies. Mediķu algas Rietumeiropā un Latvijā vienmēr ir atšķīrušās, taču, ja starpība kļūs būtiska, jaunais ārsts nespēs atturēties no aizbraukšanas," brīdināja Apinis.

Viņš atgādināja, ka Rietumeiropa jau agrākajos gados ieguldījusi veselības aprūpē daudz vairāk nekā Latvija. "Ņemot vērā valdības pēdējās darbības izejai no ekonomiskās krīzes, neticu, ka atradīsies nauda medicīnai," piebilda Apinis.

Saskaņā ar Health Care Index 2020 reitinga datiem, pēc veselības aprūpes efektivitātes Latvija ieņem 21. vietu 33 Eiropas valstu vidū.

21
Tagi:
Latvija, medicīna, mediķi, veselība
Pēc temata
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Latvijas iedzīvotāji nosaukuši galveno veselības aprūpes problēmu valstī – tā nav nauda
Daugavpils pusaudzes, foto no arhīva

Lēmums pieņemts: NVA ļaus skolēniem piepelnīties vasarā

6
(atjaunots 12:19 28.05.2020)
Lēmums organizēt vasaras nodarbinātības programmu skolēniem ir saistīts ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šovasar organizēs vasaras nodarbinātības programmu skolēniem, stāsta Press.lv, atsaucoties uz Labklājības ministrijas padomnieku komunikācijas jautājumos Jāni Zariņu.

Plānots, ka programma ilgs divus mēnešus – no 1. jūlija līdz 31. augustam.

Labklājības ministrija pieņēmusi šo lēmumu sakarā ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija, paskaidroja labklājības ministre Ramona Petrlaviča. Lēmums pieņemts, ievērojot epidemiologu viedokli.

Līdz 3. jūnijam NVA aptaujās darba devējus, kuri jau iesnieguši pieteikumus skolēnu nodarbinātības programmai, lai noskaidrotu, kādi piedāvājumi vēl joprojām ir aktuāli. Līdz 8. jūnijam pretendentus novērtēs komisijas aģentūras filiālēs, bet līdz 18. jūnijam tiks pieņemti lēmumi.

Skolēni var reģistrēties programmai attālināti. No 10. jūnija sāksies reģistrācija Latgalē, no 11. jūnija – Vidzemē, no 12. jūnija – Rīgas reģionā, no 13. jūnija – Kurzemē un Zemgalē.

Par skolēnu iekārtošanu darbā uzņēmēji saņem dotāciju 50% apmērā no minimālās algas, par skolena-invalīda pieņemšanu darbā – minimālās algas apmērā.

6
Tagi:
bērni, NVA
Pēc temata
Labākais, kas ar mums noticis: uz ārzemēm adoptēto bērnu vēstule Labklājības ministrijai
Tā ir katastrofa: latviešu pusaudži kaunas no dzimtās valodas
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

11
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

11
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā