Baltic beauty

Grib neko nedarīt par 5 eiro stundā: bizness sūdzas par slinķiem

43
(atjaunots 13:02 23.04.2019)
Uzņēmēji Rēzeknē palīdz iesācējiem apgūt nepieciešamās iemaļas, bet pēc tam viņi aizbrauc uz ārzemēm vai kļūst par konkurentiem.

RĪGA, 23. aprīlis — Sputnik. Uzņēmēji Rēzeknē atklāja, ar kādām grūtībām nāksas saskarties, meklējot algotus darbiniekus reģionā: daudzi uzreiz vēlas lielu algu, lai arī neko neprot, citi ir gatavi mācīties darba vietā, taču, ieguvuši iemaņas, dodas uz ārzemēm vai paši cenšas uzsākt biznesu, vēsta Latvijas radio studija Latgalē.

Bezdarbs Rēzeknes novadā sasniedz 16%, bet vietējā Nodarbības valsts dienesta filiālē reģistrēti 5 tūkstoši bezdarbnieku un vienlaikus – 550 vakantās darba vietas. Lai palīdzētu darba devējiem un potenciālajiem darbiniekiem atrast vienam otru, darbu sāka programma "Apmācība pie darba devēja", kas saņem ES līdzfinansējumu.

Tā ir vērsta uz uzņēmējiem, kuri rada darba vietas vai laika periodā no četriem mēnešiem nevar atrast pretendentu uz konkrētu vakanto vietu. Saskaņā ar programmas noteikumiem, darba devējs var pieņemt darbā cilvēku, kuram nav atbilstošajam amatam nepieciešamo iemaņu, un apmācīt viņu. Par to viņam tiek kompensēta daļa algas, jo viņš maksā iesācējam.

Saskaņā ar šo shēmu strādā arī uzņēmēja Inga Kairiša no Rēzeknes. Viņai ir skaistumkopšanas salons, bet tagad viņa vēlas to pārprofilēt ar medicīnisku novirzi – viņa ir sertificēta podoloģe.

Viņa atzina, ka, neskatoties uz augsto bezdarba līmeni pilsētā, ir grūti atrast darbinieku, it īpaši mazajiem uzņēmumiem, kam nav iespēju uzreiz piedāvāt lielu algu.

"Cilvēki grib saņemt naudu tāpat vien, neko nedarot! Bija tādi varianti – atnāca meitene un teica: es gribu 5 eiro stundā uz rogas. Es arī gribu piecus eiro stundā. Pie tam viņai nav tā, ko viņa varētu man piedāvāt par tiem pieciem eiro. Mēs gribam tikai saņemt, mēs negribam ieguldīt. Tāpēc pie mums Rēzeknē esmu saskārusies ar to, ka bija ļoti grūti atrast cilvēku," atklāja Kairiša.

Taču pat tad, ja darbinieks ir sameklēts un apmācīts, uzņēmējs nevar cerēt, ka cilvēks noteikti paliks uzņēmumā. Daudzi pēc apmācībām paši vēlas uzsākt biznesu, citi aizbrauc uz citām valstīm, kur algas ir lielākas, bet daži, saņēmuši kvalifikāciju, vienkārši maina darba vietu. Aptuveni divas trešdaļas bezdarbnieku pēc mācībām sāk meklēt citu darba vietu lielās pilsētās vai ārzemēs.

To apstiprināja arī kafejnīcas īpašniece Rēzeknē Jeļena Lesčinska – viņas uzņēmums strādā pusotru gadu, un līdz šim viņai nav izdevies izveidot pastāvīgu kolektīvu.

"Pie mums nāk praktikanti, taču nav ko izvēlēties. Viņiem ir viens mērķis – aizbraukt uz ārzemēm. Mēs nevaram maksāt vairāk kā minimālo algu. Gribētos maksāt vairāk, taču vajag izdzīvot," – viņa apliecināja.

Līdz 2021. gadam programmas "Apmācības pie darba devēja" plānots panākt 1240 bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Tiesa NVD nevarēja prognozēt, cik daudzi no viņiem pēc apmācībām aizbrauks.

43
Pēc temata
"Piedāvājam darbu latvišski runājošiem": VVC atkal neapmierināts ar kebabnīcām
Piektā daļa nodarbināto Latvijā saņem minimālo algu vai mazāku atalgojumu
Vietējie vecākā gadagājuma cilvēki un jaunie viesstrādnieki: Latvija meklē darbaspēku
Trīsdesmit divi tūkstoši cilvēku Latvijā vairāk nekā gadu meklē darbu