Kaļķu iela Vecrīgā

Lingvists: latvieši un krievi "vienojušies", ka krievu valoda ir prestižāka

133
(atjaunots 10:35 23.04.2019)
Jauktās kompānijās latvieši biežāk pāriet pie krievu valodas lietošanas, nevis otrādi – krievu valoda ir prestižāka, ir pārliecināts lingvists Kirils Babajevs.

RĪGA, 23. aprīlis — Sputnik. Pēc krievu skolu pārejas pie mācībām valsts valodā krievu bērniem var rasties grūtības, taču pašai krievu valodai Latvijā izspiešana nedraud. Pat gadījumā, ja viss būs latviešu valodā – gan skola, gan augstskola, gan saziņa uz ielas, tik un tā krievu valoda būs prestižāka, tas ir nerakstīts noteikums, uzskata etnogrāfs, lingvists, orientālists Kirils Babajevs.

Pēc viņa domām, pat tas, ka krievu valodai Latvijā nav oficiālās valodas statusa, neapdraud vietējo krievvalodīgo identitāti.

"Neiespējami! Krievu valodā runā simtiem miljonu. Tajā ir izcili bagātīga literatūra. Domājams, jums tik un tā neizdosies nodzīvot pilnvērtīgu dzīvi, ja jūs neskatīsieties filmas un nelasīsiet grāmatas krievu valodā. Pat ja esat nospraudis sev tādu uzdevumu, nav iespējams no tās izvairīties tik lielā pilsētā kā Rīga. Šajā ziņā uztraukumam nav pamata, ar krievu valodu Latvijā nekas nenotiks," teica Babajevs.

Viņaprāt, tāpat arī latviešu valodai nedraud izspiešana.

"Latviešu valoda ir nostabilizējusies valoda ar savu literāro tradīciju, ar savu precīzi nospraustu izglītības sistēmu, tai nekas nedraud" uzsvēra Babajevs.

Viņš atzīmēja, ka krievu valoda pakāpeniski iespiežas latviešu valodā un otrādi, - un tas ir normāli, ņemot vērā abu etnosu gadsimtiem ilgās kaimiņattiecības.

Krievu valodas mācību grāmatas
© Sputnik / Андрей Иглов

"Saprotams, kad notiek kultūru savstarpēja iespiešanās, valodas savstarpēji bagātinās. Kaut kas iekļūst krievu valodā, - ziniet, Maskavā neizdzirdēsi atvadām vārdu "atā!", bet te visi tā saka. (..) Tieši tāpat, protams, arī latviešu valodā iespiežas liels skaidrs krievu vārdu. Piemēram, vārds "grāmata" ir vismaz tūkstoš gadus vecs. Latviešu valodā tas iespiedies (tāds, kāds tas tolaik bija) jau no senkrievu valodas. Tā ir savstarpēja bagātināšanās, tā neved pie asimilācijas un pavisam noteikti neved pie izzušanas," uzskata eksperts.

Lingvists atgādināja vēl vienu svarīgu valodu lietojuma aspektu – prestižs. Krievvalodīgajiem dzimtā valoda netiks "pabīdīta pie malas", pat ja viņi mācīsies latviešu valodā skolā un augstskolā un pastāvīgi dzirdēs to uz ielas.

"Viss latviski! Bet krievu valoda ir prestižāka. Tas ir mans lingvista viedoklis," savu pārliecību pauda Babajevs.

Viņš paskaidroja, ka dzīvo Latvijā jau 10 gadus un var spriest par sabieidrības attieksmi pret valodām. Jauktās kompānijās latvieši bieži pāriet pie saziņas krievu valodā.

"Kāpēc? Tāpēc, ka viņi pat bez vārdiem ir "vienojušies" savā starpā, ka krievu valoda ir prestižāka. Patlaban tā patiešām ir," uzsvēra Babajevs.

"Šo prestižu nav iespējams fiksēt. Tas nekur nav protokolēts. Tā vienkārši ir zināma izpratne par to, ka krievu valoda ir ietekmīgāka," piezīmēja lingvists.

Tomēr, pēc viņa domām, ņemot vērā pērn apstiprināto izglītības reformu, krievvalodīgie bērni var saskarties ar zināmām grūtībām.

"Protams, sarunāties citā, ne mātes valodā ir grūtāk, jo tiek apgūta ne tikai valoda, bet arī citāda rakstība," paskaidroja Babajevs.

Viņš atzina, ka pastāv arī cita problēma: bērni no krievvalodīgajām ģimenēm, mācoties latviski, nespēs ne pilnvērtīgi apgūt dzimto valodu, ne arī labi sarunāties valsts valodā. Pēc viņa domām, tas vairāk skar valodas rakstsko formu.

Valsts valodas statuss Latvijā piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valoda tiek uzskatīta par svešvalodu, lai arī tā ir dzimtā gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

2018. gada martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo minoritāšu vidusskolas posmā. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi, pāri valstij vēlās protesta vilnis.

Krievijas varasiestādes negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas centienus iznīdēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Sakarā ar skolu reformu Krievijas Valsdts dome pieņēma rezolūciju par ekonomiskajiem pasākumiem pret Latviju.

133
Pēc temata
Jezuītiskas loģikas teicamnieki
Attīstītā nacionālisma novads, jeb Piezīmes par progresējošu slimību
Krievu dzimtā, latviešu – otrā: Latvijai laiks labot kļūdas
Bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē

2
(atjaunots 11:16 19.09.2020)
Latvijas politiķis Andrejs Elksniņš spriež par to, pie kādām sekām ekonomikā var novest sankcijas pret Baltkrieviju kopā ar jau sabojātajām attiecībām ar Krieviju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Pirms sešiem gadiem Latvija teju apsteidza visu Eiropu sankciju ieviešanas jautājumā attiecībā pret KF, un šodien bauda sava darba augļus – ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls lielākajā mērā ir aizgājis, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku. Šodien Latvijai ir iespēja paklusēt vismaz attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, uzskata bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Savā Facebook lapā politiķis izteicies par esošajām Latvijas attiecībām ar tuvākajiem kaimiņiem.

"Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai pēdējā pusgada laikā vien ir samazinājies gandrīz par 50%. Šī gada garumā Latgalē – Rēzeknē un Daugavpilī – bez darba palikuši gandrīz 300 "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) darbinieku. Vēl pusotrs simts tiks atlaists līdz gada beigām. Visā valstī 2020. gadā LDz izbeigs darba attiecības ar 1500 darbiniekiem, taču lielākā daļa no tiem ir Latgales iedzīvotāji, bet vairums no tiem pirmām kārtām ir daugavpilieši.

Šī brīža kolektīvās atlaišanas dzelzceļā, tranzīta kritums par divām reizēm, atteikšanās no plāniem par Eiropas naudu modernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, piespiedu pasākumus par vairāk nekā 30 miljonu eiro apmēra nodokļu maksātāju naudas ieplūdināšanu LDz pamatkapitālā – tas viss ir Latvijas "veiksmes stāsta" sekas attiecību veidošanā ar lielāko Latvijas kaimiņu, kurš vienlaikus ir tuvākais un lielākais noieta tirgus, lielākais tranzīta, energonesēju, preču, investīciju un pārējā piegādātājs," uzrakstīja Elksniņš, ar to domājot Krieviju.

Viņš atzīmēja, ka pirms sešiem gadiem Latvijas varasiestādes pasteidzās ieviest pret Krieviju visas iespējamās un neiespējamās sankcijas.

"Toreiz vēl klusos biznesmeņu, ekonomistu, atsevišķu valsts un daļēji valsts kompāniju vadītāju brīdinājumus, ka sankcijas pret Krieviju novedīs pie šausmīga ekonomiska krituma Latvijai, nevis vienkārši ignorēja, bet gan praktiski pielīdzināja nacionālo interešu nodevībai, darbam Krievijas specdienestu labā un patriotisma trūkumam.

Piecus gadus mēs lepni nesām faktiski visantikrieviskākās Eiropas valsts karogu, savukārt mūsu "veiksmes" valdības veidotāji saņēma slavas odas no Briseles un pacietīgi gaidīja Ķīnas kravu iekraušanas sākumu, investīcijas no Eiropas Savienības valstīm un bonusa naudu no eirofondiem. Tā vietā no Ķīnas atnāca Covid-19, un jaunajā "vīrusa realitātē" ekonomika sāka nevis vienkārši krist, bet gan taisni ar paātrinājumu nesties lejā. Ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls pārsvarā ir aizgājis no "veiksmes valsts", tranzīts izsīcis, virkne kompāniju izputēja, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku," stāsta par esošo situāciju Elksniņš.

Politiķis atzīmē, ka šodien Latvijas valdība balansē uz robežas, aiz kuras valsts ekonomika var saņemt "papildu paātrinājumu ceļā uz elli", ar to domājot sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju.

"Latvijā vispār jau sen ir jāpierod: kad jums šķiet, ka mēs esam sasnieguši dibenu vienā vai otrā nozarē (vai tas ir tranzīts, medicīna, izglītība, banku sektors vai kaut kas cits), praktiski noteikti mums pieklauvēs no apakšas.

"Šoreiz sankcijām pret Krieviju un "vīrusa krīzei" var pievienoties sankcijas pret Baltkrieviju. Un šodienas Eiropas Parlaments uzstājīgi mums rekomendē ieviest sankcijas pret "Lukašenko režīma" Baltkrieviju.

Taču mums vajag nevis atbalstīt kopējo Briseles toni, bet gan padomāt par savu ekonomiku un turpināt meklēt sadarbības ceļus. Tā pēc 2014. gada izdarīja virkne Eiropas valstu attiecībā uz Krieviju: kamēr Latvija vicināja zobenu un gatavojās karam, Lietuva pamazām izspieda sev Krievijas tranzīta atliekas caur savām ostām, Somija izcīnīja sev tiesības turpināt tirgot "aizliegtos" produktus (ES atteikšanās gadījumā pieprasot kompensācijas par valsts nesaņemto peļņu no tirdzniecības ar Krieviju), savukārt Vācija mierīgi turpināja būvēt "Ziemeļu straumi"," atzīmēja Elksniņš.

Viņš piebilda, ka šodien Latvijai ir unikāla iespēja – paklusēt.

"Daži politiķi, protams, šo iespēju jau ir palaiduši garām. Bet tomēr, ir jāpaklusē un jāpadomā par valsts nākotni un tās iespējām pelnīt sankciju kara apstākļos ar abiem kaimiņiem. Tas viss, protams, ir vareni – justies par daļu Eiropas, piedalīties sēdēs Briselē un teju kā locis iet Eiropas fārvaterā un saņemt pirmos sajūsmināto ar Latvijas apņēmību un klausīšanos eiropiešos aplausus. Taču ir nianse: Eiropas sajūsma netiek monetizēta. Uz maizes to neuzsmērēsi, cilvēkus nepaēdināsi, budžetu nepapildināsi.

Latvijai šodien vienkārši ir pienākums koncentrēties uz to, kā saglabāt ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un atjaunot tās ar Krieviju, meklēt kompromisa ceļus ar ES, skaidrojot Briselei, ka režīmi ir režīmi, bet Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešami ienākumi, darbavietas un normālas biznesa attiecības. Pretējā gadījumā, kamēr politiķi mēģinās noskaidrot, kuriem no viņiem ir taisnība un kuriem no viņiem ir vairāk tiesību, parastie cilvēki vienkārši izmirs. Tieša nozīmē. Bada dēļ," nobeigumā uzrakstīja politiķis.

2
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, ekonomika, Latvija, Andrejs Elksniņš
Pēc temata
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas
Skolas tāfele, foto no arhīva

Skolnieka tēvs kļuva par skolotāju: Rīgas skolā ar grūtībām atrada matemātikas skolotāju

2
(atjaunots 21:25 18.09.2020)
Divpadsmit skolas Rīgā joprojām meklē matemātikas skolotājus, viena no tām palīgā nācās saukt kāda skolēna tēvu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Sakarā ar matemātikas skolotāju trūkumu Rīgas 40. vidusskolas sestās klases skolēniem nenotika neviena mācību stunda šajā priekšmetā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Tiesa, pagaidu risinājums ir atrasts – matemātiku pasniegs kāda skolēna tēvs. Atbilstoša izglītība viņam ir, mācību stundas atsākās jau piektdien.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

"Citi meklē privāto skolotāju, citi matemātikas pulciņu apmeklē. Bet ikvienam ir tiesības uz izglītību, to Satversme nosaka, un bez maksas. Par to nav jācīnās!" uzskata skolēna māte Vita Ozera.

Pedagogu trūkums skolās vērojams jau ilgus gadus. Statistika rāda, ka lielākais kadru trūkums vērojams starp latviešu valodas un svešvalodu, kā arī matemātikas pasniedzējiem. Slodze tiek sadalīta starp esošajiem skolotājiem, kuri rezultātā ir spiesti strādāt daudz vairāk. Īpaši aktuāla šī problēma ir lielpilsētās.

Aleksandrs Ļivčaks
© Photo Из личного архива Александра Ливчака

Situāciju pasliktina arī tas, ka jaunie kadri ne labprāt nāk strādāt izglītībā, jo alga nav liela, savukārt profesijas prestižs pieaug lēni. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem, Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt vairāk nekā puse skolotāju (51%) ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē nāksies atjaunot aptuveni pusi skolotāju sastāva.

Pērn Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu pedagogu piesaistes programmu skolās. Paredzēts, ka skolotāja profesiju vien viena gada laikā varēs apgūt tie, kam jau ir kāda cita augstākā izglītība.

2
Tagi:
skola, skolotāji, Latvija
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings
Fizika un matemātika joprojām "pieklibo": kā Latvijas skolēni nokārtojuši eksāmenus
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta