Beness Aijo

Latvijai ir garas rokas: pret Benesu Aijo ierosinātas trīs jaunas krimināllietas

109
(atjaunots 17:59 22.04.2019)
Beness Aijo ieteica izmeklētājiem ierasties pašpasludinātajā Doņeckas tautas republikā un nopratināt viņu.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) atcerējies Benesu Aijo, Latvijas pilsoni, kurš 2014. gadā pievienojās Donbasa zemessargiem.

2014. gadā pret viņu tika ierosinātas trīs krimināllietas saskaņā ar 80., 81 un 82. pantu sakarā ar uzrunām Simferopolē un Doņeckā. Pats Aijo paskaidroja, ka saskaņā ar 80. pantu viņu apsūdz par aicinājumiem vardarbīgi gāzt Latvijas valsts un konstitucionālo iekārtu. Pēc 81. panta viņš apsūdzēts par aicinājumiem vardarbīgi mainīt Latvijas ekonomisko iekārtu, jo viņš atbalsta sociālismu. Pēc 82. panta – par Latvijas teritoriālās vienotības graušanu, jo aicinājis atjaunot PSRS. Šī paša iemesla dēļ apsūdzībām pūlas pievienot arī aicinājumus likvidēt Latvijas neatkarību.

Beness Aijo neatrodas Latvijas teritorijā, taču VDD no jauna cenšas viņu aizsniegt. Sputnik Latvija redakcijā nonākusi informācija par to, ka pirms dažām dienām Aijo mājās saņemta vēstule no specdienesta, kas liecina: aprīļa vidū pret viņu ierosinātas trīs jaunas lietas saskaņā ar īpaši smagiem krimināli politiskajiem pantiem: 77. panta 1. daļa (par piedalīšanos konfliktā nelikumīgu bruņotu formējumu sastāvā Ukrainas austrumos), 88. panta 2. daļa (publiski aicinājumi uz terorismu) un 88. panta 3. daļa (personu vervēšana teroraktu veikšanai).

Apsūdzības ir nelikumīgas

"Man izvirzītajā apsūdzībā teikts, ka es, Latvijas pilsonis, atrodos Ukrainas austrumos, darbojos nelikumīgu bruņotu vienību sastāvā un izmantoju šaujamieročus un dažādu militāru tehniku, kā arī piedalos bruņotās operācijās, pie tam uzbrūkot Ukrainas bruņotajiem spēkiem un graujot Ukrainas teritoriālo vienotību. Pēc Latvijas režīma domām, šāda veida rīcība neatbilst starptautisko tiesību normām, kas attiecas arī uz Latviju," – atzīmēja pats Aijo.

Viņš atgādināja, ka 2014. gada maijā viņu sagrābis Ukrainas Drošības dienests (UDS) un pēc nopratināšanas Kijevā un nedēļu ilga gūsta Harkovā viņš ar speciālu reisu un bruņotu apsardzi deportēts uz Latviju, kur viņa arestā piedalījās Valsts policija, robežsardzes dienests un VDD, tobrīd – Drošības policija. Aijo nokļuva Rīgas Centrālcietumā, kur atradā līdz 2014. gada augustam.

Lai arī Aijo bija aizliegts pamest Latviju pēc iznākšanas brīvībā, viņam tomēr izdevās bēgt uz Donbasu. Beness informēja, ka UBS rupji pārkāpj uguns pārtraukšanas režīmu un pastāvīgi nesodīti apšauda pašpasludināto Doņeckas un Luganskas tautas republiku teritorijas – tur iet bojā un tiek ievainoti mierīgie iedzīvotāji.

"Es rīkojos starptautisko tiesību ietvaros. Tāpēc visas apsūdzības, ko man izvirzījusi Latvija, ir absolūti nelikumīgas. Lai pierādītu, ka esmu nevainīgs, esmu gatavs sniegt liecības izmeklētājam un novest lietu līdz starptautiskai tiesai, kas pilnīgi noteikti konstatēs, ka esmu nevainīgs. Tā kā patlaban es uzturos DTR un piedalos militārā, politiskā un informatīvā tautas aizsardzībā no Ukrainas agresijas, es nevaru ierasties Latvijā 26. aprīlī – šajā dienā izmeklētājs A.Višņevskis paredzējis nopratināšanu pl. 11.00 pēc Latvijas laika. Tāpēc es iesaku Višņevska kungam ierasties DTR, kur viņš ES, EDSO un ANO pārstāvju, kā arī manu juristu klātbūtnē var mani nopratināt. DTR ir demokrātiska valsts, kas atzīst starptautisko tiesību normas, un mēs esam gatavi nodrošināt izmeklētājam Višņevskim brīvu koridoru mūsu republikā izmeklēšanas darbību veikšanai pret mani. Tāpat Višņevska kungs var, atrodoties Latvijā, organizēt nopratināšanu teletiltā ar Viber vai WhatsUp starpniecību visu iepriekšminēto starptautisko novērotāju un juristu klātbūtnē," – uzsvēra Beness Aijo.

Pret Latvijas iedzīvotājiem, kuri pievienojušies Donbasa zemessargiem, ierosinātas vairākas krimināllietas. Tie, kuri atgriezušies Latvijā, nokļuva aiz restēm. Tie, kuri palika Donbasā vai devušies uz Krieviju, izsludināti meklēšanā.

Publiski nosaukti astoņi cilvēki: Vjačeslavs Visockis, Valentīns Miļutins, Grigorijs Kosņikovskis, Beness Aijo, Anatolijs Matjukovskis, Artjoms Skripņiks, Rodions Kušnirs (gājis bojā netālu no Doņeckas), Ints Geršmanis. Lietas ierosinātas vēl pret vairākiem cilvēkiem, kuru vārdus Drošības policija neizpauž.

109
Pēc temata
Beness Aijo sola atgriezties, kad Latvijā valdīs demokrātija
Aijo Benesa kāzuss: Latvija varētu atzīt Doņeckas Tautas Republiku
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

29
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

29
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

20
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

20
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Ekologi ceļ trauksmi: Barenca jūra riskē kļūt par atkritumu plankumu

0
(atjaunots 18:58 29.11.2020)
Barenca jūra var pārvērsties vienā lielā atkritumu plankumā; pie šādiem secinājumiem nonākusi zinātnieku ekspedīcija, kuri nodarbojas ar ūdens ekosistēmu piesārņojuma problēmām.

Uz katru piekrastes līnijas kilometru ir 4-5 tonnas plastmasas. Brīvprātīgie rīko speciālas "talkas" – viņi izved atkritumus un pēc tam nodod tos pārstrādei. Ne visu ir iespējams utilizēt, daļa plastmasas neder otrreizējai pārstrādei. Sekas var būt bēdīgas – ja netiks pārtraukta vienreizlietojamo priekšmetu patērēšana, tad daba vienkārši nosmaks atkritumos.

Oļesja Iļjina Maskavas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē pēta ūdens ekosistēmu plastmasas piesārņojuma problēmas. Tāpat viņa rīko zinātniskas jūras ekspedīcijas, lai izpētītu ūdens stāvokli, mikroplastmasas saturu, un nodarbojas ar piekrastes līnijas tīrīšanu. Secinājumi nav mierinoši: ja netiks izbeigta vienreizlietojamo lietu ražošana un patērēšana, nekāda utilizācija nepalīdzēs ekosistēmai.

0
Tagi:
Barenca jura, ekoloģija
Pēc temata
Barenca jūrā atrasti Otrā pasaules kara laiku ASV tanki