Atkritumi. Foto no arhīva

Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi

76
(atjaunots 09:44 20.04.2019)
Latvijas pārtikas produktu un dzērienu ražotāji ir gatavi par savu naudu ieviest taras depozīta sistēmu, taču firmas, kuras nodarbojas ar atkritumu izvešanu, tik vienkārši nesamierināsies ar to.

RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Lai motivētu iedzīvotājus šķirot un nodot plastmasas atkritumus, Latvijas pārtikas produktu un dzērienu ražotāji ir gatavi paši ieviest depozīta sistēmu, negaidot valsts norādes, vēsta LNT.

Depozīta sistēma paredz, ka cilvēks saņems naudu par katru stikla, plastmasas vai dzelzs iepakojumu, kuru viņš nodos speciālos taras pieņemšanas automātos. Šāda sistēma jau darbojas Lietuvā un Igaunijā. Latvijā 17 gadu laikā bija seši mēģinājumi to ieviest, kuri beidzās ar neveiksmi, spēcīgas utilizācijas biznesa interešu lobēšanas dēļ.

Tagad iniciatīvu savās rokās ņem vadošie Latvijas pārtikas produktu, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražotāji, kuri vienojušies par savu naudu uzstādīt plastmasas iepakojumu vākšanas automātus. Ar šādu ideju uzstājas Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus darītāju savienība un Latvijas Alus darītāju asociācija.

"Šī sistēma publiskos līdzekļus neprasītu, un valsts budžeta līdzekļi netiktu izmantoti ne sistēmas ieviešanā, ne uzturēšanā," norāda Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Pārtikas produktu un dzērienu ražotāji pa tiešo atkārtoti pārdos ievākto taru otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem, tāpēc no depozīta sistēmas tiks izslēgti tradicionālie atkritumu savācēji. Taras pieņemšanas automātus izvietos lielveikalos.

"Ja šī sistēma tiek ieviesta uz principiem, ka netiek gūta peļņa, iepakojums tiek efektīvi savākts un pārdots kā materiāli, tai sistēmai būtu jāfinansē pašai sevi," norādīja Liniņš.

Atkritumu izvedēju atriebība

Taču 18. aprīlī Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kamerā tika prezentēts pētījums, kura autori brīdina, ka firmas, kuras nodarbojas ar atkritumu savākšanu, varētu "atriebties" par depozīta sistēmas ieviešanu: ja tās dēļ šīm firmām būs grūtāk saņemt plastmasas ienākumus, peļņas zaudējumu kompensācijai tās var pacelt parasto atkritumu izvešanas rēķinus.

"Izņemot ārā šos depozīta sistēmas materiālus, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ienākumi krītas par 15% vai 20%. Līdz ar to šis atpakaļ ir jāfinansē caur nešķirotajiem atkritumiem, kuru tarifs gan patērētājiem, gan uzņēmumiem attiecīgi pieaugs," pastāstīja viena no pētījumu autoriem Zanda Vipule.

Saskaņā ar pētījumu, ja valsts iesaistīts sistēmā visus pārtikas produktu un dzērienu ražotājus, sākotnējās izmaksas sastādīs līdz 40 miljoniem eiro, savukārt ikgadējie izdevumi sistēmas uzturēšanai sastādīs 10-12 miljonus eiro.

Taču pētnieki apšauba šādas sistēmas ieviešanas lietderīgumu, jo, pēc viņu domām, tā nespēs būtiski samazināt dabas piesārņojumu ar plastmasu un līdz 2030. gadam izpildīt Eiropas Savienības direktīvu – ievākt 90% plastmasas pudeļu. Depozīta sistēma attieksies tikai uz 43% iepakojumu, pārējo nāksies šķirot ierastā veidā.

Atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs uzsvēra, ka pētījumā izteiktā skepse nedrīkstot kļūt par depozīta sistēmas neieviešanas iemeslu.

"Nē, mēs noteikti iesim uz depozīta sistēmas ieviešanu, jo cilvēki turpina atbalstīt šo sistēmu, kur pirmais solis bija 10 000 parakstu savākšana Manabalss.lv," norādīja Vitenbergs.

76
Pēc temata
Pētījums: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs šķiro atkritumus
Ekologi par taras depozīta sistēmu, tirgotāji – pret
Lai neiznāk kā ar OIK: iepakojuma depozīta sistēma ir jāpārdomā
Produkti bez atkritumiem: Rīgā atvēries veikals bez iepakojumiem
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

13
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

13
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
 Suns

"Latvijas Pasts" sūdzas par suņu īpašniekiem: cieš pastnieki!

13
(atjaunots 11:45 19.04.2021)
"Latvijas Pasts" atgādināja, ka pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi, un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. "Latvijas Pastā" paziņoja, ka 2020. gadā no nepieskatītiem suņiem cietuši desmit pastnieki, bet 2021. gada četros mēnešos šādu incidentu jau ir četri. Šī statistika rada kompānijai bažas, raksta jauns.lv.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla - ja dzīvnieks agresīvs, pastnieku veselība tiek nopietni apdraudēta. Attiecīgajā adresē dzīvojošās personas var nesaņemt sūtījumus, jo pasta darbiniekiem nav jāriskē ar savu veselību, mēģinot tos piegādāt.

Visbiežāk pieļautās īpašnieku kļūdas ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kā arī suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns. Maldīgs ir arī suņu īpašnieku uzskats, ka tieši viņa suns ir draudzīgs un nekaitēs pastniekam, bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt tā teritorijā, suns var kļūt ļoti agresīvs.

13
Tagi:
suns, Latvijas Pasts
Pēc temata
Ar Krieviju Latvijai problēmu nav: "Latvijas pasts" pastāstīja par sūtījumu piegādi
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
"Biksītes 1 gab.": pasta darbinieces prasība samulsinājusi apmeklētāju