Atkritumi. Foto no arhīva

Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi

70
(atjaunots 09:44 20.04.2019)
Latvijas pārtikas produktu un dzērienu ražotāji ir gatavi par savu naudu ieviest taras depozīta sistēmu, taču firmas, kuras nodarbojas ar atkritumu izvešanu, tik vienkārši nesamierināsies ar to.

RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Lai motivētu iedzīvotājus šķirot un nodot plastmasas atkritumus, Latvijas pārtikas produktu un dzērienu ražotāji ir gatavi paši ieviest depozīta sistēmu, negaidot valsts norādes, vēsta LNT.

Depozīta sistēma paredz, ka cilvēks saņems naudu par katru stikla, plastmasas vai dzelzs iepakojumu, kuru viņš nodos speciālos taras pieņemšanas automātos. Šāda sistēma jau darbojas Lietuvā un Igaunijā. Latvijā 17 gadu laikā bija seši mēģinājumi to ieviest, kuri beidzās ar neveiksmi, spēcīgas utilizācijas biznesa interešu lobēšanas dēļ.

Tagad iniciatīvu savās rokās ņem vadošie Latvijas pārtikas produktu, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražotāji, kuri vienojušies par savu naudu uzstādīt plastmasas iepakojumu vākšanas automātus. Ar šādu ideju uzstājas Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus darītāju savienība un Latvijas Alus darītāju asociācija.

"Šī sistēma publiskos līdzekļus neprasītu, un valsts budžeta līdzekļi netiktu izmantoti ne sistēmas ieviešanā, ne uzturēšanā," norāda Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Pārtikas produktu un dzērienu ražotāji pa tiešo atkārtoti pārdos ievākto taru otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem, tāpēc no depozīta sistēmas tiks izslēgti tradicionālie atkritumu savācēji. Taras pieņemšanas automātus izvietos lielveikalos.

"Ja šī sistēma tiek ieviesta uz principiem, ka netiek gūta peļņa, iepakojums tiek efektīvi savākts un pārdots kā materiāli, tai sistēmai būtu jāfinansē pašai sevi," norādīja Liniņš.

Atkritumu izvedēju atriebība

Taču 18. aprīlī Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kamerā tika prezentēts pētījums, kura autori brīdina, ka firmas, kuras nodarbojas ar atkritumu savākšanu, varētu "atriebties" par depozīta sistēmas ieviešanu: ja tās dēļ šīm firmām būs grūtāk saņemt plastmasas ienākumus, peļņas zaudējumu kompensācijai tās var pacelt parasto atkritumu izvešanas rēķinus.

"Izņemot ārā šos depozīta sistēmas materiālus, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ienākumi krītas par 15% vai 20%. Līdz ar to šis atpakaļ ir jāfinansē caur nešķirotajiem atkritumiem, kuru tarifs gan patērētājiem, gan uzņēmumiem attiecīgi pieaugs," pastāstīja viena no pētījumu autoriem Zanda Vipule.

Saskaņā ar pētījumu, ja valsts iesaistīts sistēmā visus pārtikas produktu un dzērienu ražotājus, sākotnējās izmaksas sastādīs līdz 40 miljoniem eiro, savukārt ikgadējie izdevumi sistēmas uzturēšanai sastādīs 10-12 miljonus eiro.

Taču pētnieki apšauba šādas sistēmas ieviešanas lietderīgumu, jo, pēc viņu domām, tā nespēs būtiski samazināt dabas piesārņojumu ar plastmasu un līdz 2030. gadam izpildīt Eiropas Savienības direktīvu – ievākt 90% plastmasas pudeļu. Depozīta sistēma attieksies tikai uz 43% iepakojumu, pārējo nāksies šķirot ierastā veidā.

Atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs uzsvēra, ka pētījumā izteiktā skepse nedrīkstot kļūt par depozīta sistēmas neieviešanas iemeslu.

"Nē, mēs noteikti iesim uz depozīta sistēmas ieviešanu, jo cilvēki turpina atbalstīt šo sistēmu, kur pirmais solis bija 10 000 parakstu savākšana Manabalss.lv," norādīja Vitenbergs.

70
Pēc temata
Pētījums: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs šķiro atkritumus
Ekologi par taras depozīta sistēmu, tirgotāji – pret
Lai neiznāk kā ar OIK: iepakojuma depozīta sistēma ir jāpārdomā
Produkti bez atkritumiem: Rīgā atvēries veikals bez iepakojumiem
Garnizona kapi Rīgā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība uzsākusi tiešsaistes stafeti par godu Rīgas atbrīvošanas dienai

14
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Krievijas vēstniecība aicina publicēt fotogrāfijas vai video ierakstus par ziedu nolikšanu padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Starp tiešsaistes stafetes dalībniekiem tiks izlozētas vērtīgas balvas.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. 13. oktobra, Rīgas atbrīvošanas dienas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā aizsākusi tiešsaistes stafeti "Mēs atceramies". Ielūgums piedalīties akcijā publicēts diplomātiskās misijas lapā Instagram.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Посольство России в Латвии 🇷🇺 (@rusemb.latvia)

Akcijas dalībnieki aicināti publicēt savās lapās fotogrāfijas vai video ierakstus, kuros redzams, kā viņi noliek ziedus pie memoriāla kādos padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Publikācija jāpapildina ar tēmturiem #мы_помним #жителиЛатвиипомнят.

Pēc akcijas tiks izlozētas vērtīgas balvas. Izloze tiks parādīta tiešajā ēterā vēstniecības lapā Instagram. Katrai publikācijai tiks piešķirts kārtas numurs, uzvarētājs tiks izraudzīts ar nejaušu ciparu ģeneratora palīdzību.

Akcijai tiek pieņemtas publikācijas, kas nākušas klajā no 2020. gada 23. septembra līdz 15. oktobrim.

14
Tagi:
Latvija, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Zaharova atbildēja uz Latvijas ĀM vārdiem attiecībā uz salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai
NA saskatījusi visatļautību un draudus svētkos par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiem
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija, foto no arhīva

Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas

12
(atjaunots 20:54 24.09.2020)
Direktori ir spiesti skraidīt pa augstskolām un pierunāt studentus sākt darbu skolās, taču, ņemot vērā algu līmeni un arodam raksturīgo stresu, jaunu kadru pieplūdums nav sagaidāms. Kā iznācis, ka, saskaņā ar IZM datiem, Latvijā nav nevienas vakantas pedagoga likmes?

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu skolās no jauna ir aktuāla pedagogu trūkuma problēma, un jauno kadru pieplūdums nav sagaidāms, vēsta Latvijas radio 4.

Rīgas domes deputāte, Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova konstatēja, ka tīmeklī atrodami simtiem darba piedāvājumu dažādu priekšmetu skolotājiem visā Latvijā. Piemēram, vietnē visidarbi.lv ir 300 sludinājumu. Lielākā daļa – 155 vietas – ir Rīgā, taču arī reģionos to skaits nav mazs. Tikai pēdējās nedēļas laikā vien parādījušies 228 sludinājumi.

Tātad valda absolūta katastrofa ar pedagogiem, trūkst cilvēku, stāsta Vladova.

Viņa atklāja, ka pavisam nesen aprunājusies ar citiem direktoriem, kuri tāpat "gaudo" par skolotāju trūkumu, turklāt viņi nekur nav atrodami. Visi skraida pa universitātēm, pa bioloģijas, dabaszinātņu fakultātēm, aicinām studentus darbā, stāstīja direktore.

Iepriekš viņa aicināja izglītības ministri Ilgu Šuplinsku atkāpties no amata, jo politiķe nepilda pedagogiem dotos solījumus, nerisina nozares problēmas.

Rīgas 40. vidusskolas vadība bija spiesta matemātikas skolotāja vietā pieņemt darbā kāda skolēna tēvu – viņam ir profesionāla matemātiķa izglītība. Skolas direktore Jeļena Vediščeva atzina, ka jaunais pedagogs varējis aizpildīt tikai tās nodarbības, kas ļauj viņam strādāt pamata darba vietā, tomēr viņa atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo viņš atslogojis citus skolotājus.

Vediščeva norādīja, ka pedagogu kolektīvs nav nokomplektēts daudzās skolās un, acīmredzot, stāvoklis tikai pasliktināsies.

"Šī situācija brieda jau sen. Pie tam, ja netiks veikti pasākumi vietvaru un valsts līmenī, situācija tikai pasliktināsies, un, principā, pienāks brīdis, kad patiešām nebūs skolotāju," apliecināja Vediščeva.

Brīvu vietu nav

Toties Izglītības ministrija atzīmē: saskaņā ar pašvaldību datiem, septembra vidū neesot bijis nevienas brīvas skolotāja vietas.

IZM pārstāve Baiba Baškele skaidroja, ka iespējams runāt par vakantām stundām – šobrīd neesot nevienas pilnas vakances nevienā novadā, nevienā skolā.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka šāda aina veidojas tāpēc, ka daudzas skolas mēģina saviem spēkiem risināt pedagogu trūkuma problēmu, sadalot slodzi starp pārējiem skolotājiem, kas spiesti daudz strādāt papildus, jo nav iespējams nosaukt precīzu vakanto vietu skaitu. Pie tam pārslodzes rezultātā daudzi saskaras ar profesionālo "izdegšanu", bet IZM nevēlas diskutēt par šo problēmu.

Vanaga paskaidroja, ka tagad, aktīvu mācību laikā, neviens vairs skaļi nekliedz par vakancēm, jo saprot: ja informācija parādīsies skolas vai pašvaldības tīmekļa vietnē, iespējams, ieradīsies tie, kas to visu kontrolē, būs pārbaudes un tā tālāk.

IZM mēģina daļēji atrisināt problēmu, pārkvalificējot pasniedzējus ar nelielu slodzi. Piemēram, pērn tā izdevies aizpildīt gandrīz 160 vakances.

Tomēr jaunos kadrus gaidīt nav vērts – studenti nevēlas strādāt skolās un saņemt 790 eiro. Jeļena Vediščeva apgalvoja, ka jaunieši ļoti labi saprot, - tādu naudu var nopelnīt arī bez stresa un birokrātiskiem šķēršļiem, kas pavada pedagogu darbu. Pie tam Rīgā pasniedzējs no citas pilsētas par tādu naudu pat nespēs noīrēt normālu mājokli.

Inga Vanaga ir pārliecināta: pedagogu trūkuma problēmu vairs neizdosies risināt skolu vai pašvaldību līmenī, kas piedāvā bonusus jaunajiem pedagogiem.

LIZDA vadītāja konstatēja, ka problēma jārisina nacionālajā līmenī: jāpārskata likmes veidošanas metodes, darba apmaksa un profesionālais atbalsts.

12
Tagi:
pedagogi, skola, IZM
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Pedagogs: skolotājam Latvijā ir nepieciešama pienācīga alga, nevis nebeidzamas reformas
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Atgriežamies pie mācībām: psiholoģe sniedza padomus skolēnu vecākiem

"Vispirms nobaroja, pēc tam ņēma asinis": gūstekne par Salaspils koncentrācijas nometni

0
(atjaunots 13:14 25.09.2020)
Salaspils koncentrācijas nometnes mazgadīgā gūstekne Elfrīda Kolobuhova nesaprot, kā var Salaspili nosaukt par "darba" vai "audzināšanas" nometni.

Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadienas priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā sākusi publicēt savā kanālā YouТube gūstekņu atmiņas par šo šausmīgo vietu.

Pirmajā video sižetā savu stāstu atklāja Elfrīda Kolobuhova. Viņa tika nogādāta nometnē trīs gadu vecumā.

Kopā ar viņu nometnē bija arī viņās 13 gadus vecā māsa. Pat daudzus gadus vēlāk sievietes tiekoties nespēja atcerēties šo laiku bez asarām.

Elfrīda Kolobuhova pastāstīja, kā gūstekņus ēdināja un kā "audzināja". Sīkāk – video ierakstā.

0
Tagi:
Salaspils koncentrācijas nometne, Latvija, Vēsture, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Salaspils jaunākā vēsture: "tagad šī zeme ir apkaunota līdz pēdējam"
Salaspils atbrīvošanas gadadiena. Latvijas vadība to atkal ignorējusi
"Kauns šiem cilvēkiem": Latvijas valdība aizmirsa par Salaspils atbrīvošanu
Lai neatcerētos: kā Latvijā pārraksta Salaspils koncentrācijas nometnes vēsturi
Korens: Latvijas tagadējie varasvīri ir parādījuši, cik tuvi viņiem ir Salaspils apsargi