"Karavīri paziņoja, ka uz mums nokritis lādiņš": Latvijas NBS bombardēja privātīpašumu
(atjaunots 08:27 20.04.2019)
Ja no Ādažu militārā poligona palaistais lādiņš nolidotu vēl 200 metrus, šī epizode varētu beigties ne tikai ar milzīgu piltuvi zemē, bet gan ar īstu traģēdiju.RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik. Sējas novadā netālu no Ādažu militārā poligona noticis nelaimes gadījums. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) palaistais lādiņš nokrita privātīpašumā, vēsta Mixnews.lv pēc zemesgabala īpašnieka Jevgēņija sacītā.
Negaidīts NBS virsnieka zvans kļuva par nepatīkamu pārsteigumu zemesgabala īpašniekam, kur nogāzās lādiņš. Virsnieks paziņoja, ka kritiena vietā radies ugunsgrēks.
"Piezvanīja NBS kara virsnieks, paziņoja, ka no Ādažu poligona aizlidoja lādiņš, kurš nogāzās mūsu uz zemesgabala. Apmēram četri uz četri metru liela piltuve, metru dziļa. Radās ugunsgrēks, atbrauca militārā mašīna, divi karavīri dzēš liesmas," pastāstīja Jevgēņijs.
Viņš pastāstīja, ka par laimi, zemesgabalā, kur nogāzās lādiņš, nebija īpašu būvju – tikai mežs.
Tāpat vīrietis norādīja, ka viņa zemesgabals atrodas dažu kilometru attālumā no militārā poligona. Pēc viņa sacītā, sākumā iet poligons, pēc tam slāpēšanas zona – apmēram pieci kilometri, un pēc tam sākas privātās teritorijas. 200 metru attālumā no zemesgabala dzīvo cilvēki.
"Tur ir viensētas, diezgan apdzīvotas. Apkārt mums vēl četras viensētas, kurās pastāvīgi dzīvo cilvēki," konstatēja Jevgēņijs.
Taču viņš pastāstīja, ka rajonā, kur nogāzās lādiņš, nekas tamlīdzīgs līdz šim neesot noticis.
Ādažu poligona tuvuma ietekmi šī gada martā izjuta celtnieks Juris Dīriņš, kurš strādāja teritorijas attīrīšanā pie kādas privātmājas Garkalnē.
Dīriņš ar traktoru gan rāva ārā nogāzto koku celmus, gan izlīdzināja zemi pie privātmājas, kad pēkšņi uzdūrās kaut kam cietam. Kā bija noskaidrojies, ka tas "kaut kas" bija mīnu noliktava.
Dīriņš informēja atbildīgās iestādes, kā arī pastāstīja par savu atradumu Interneta lietotājiem. Turklāt, viņš norādīja, ka netālu no vietas, kur tika veikts viņa "atklājums", atrodas Ādažu poligons.
Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas
(atjaunots 11:55 27.02.2021)
Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Rīgas brīvostas valde strādā pie potenciālo investoru piesaistīšanas Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā, stāsta avīze Diena.
Teritorijas platība – aptuveni 450 hektāri.
"Vēlamies redzēt ostā zaļu, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.
Ostas valde izskatīs iespējamos biznesa attīstības virzienus Spilves teritorijā, noteiks ekonomiski izdevīgus attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldes mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādās piedāvājumus un rīcības plānu vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.
Projekta attīstības ieceri plānots realizēt sadarbojoties ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA)
“Pēdējos gados industriālajai apbūvei paredzētās teritorijas Rīgā ir samazinājušās, tādēļ Spilves teritorijas attīstībai ir augsts potenciāls. Šajā vietā varētu attīstīt viedo specializāciju industriālo parku, kurā apvienotu zinātnisko izpēti ar ražošanu, bet pastāv arī citas alternatīvas," konstatēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa domām, šajā teritorijā varētu plesties industriālais parks ar "intelektuālu specializāciju", kas apvienotu zinātniskos pētījumus ar ražošanu. Taču ir arī citas alternatīvas, viņš piezīmēja.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Saskaņā ar apkopotajiem datiem par janvārī, Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedzis 1,7 milj. tonnu kravu. 2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar ogļu kravu – 4 tūkstošus tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri sastāda 99%.
Lielākās Latvijas ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 milj. tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.
Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā dāvājusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi iegulda līdzekļus kravu apstrādes tehnoloģijās, papildu noliktavu platību būvē un IT risinājumos.
Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.
LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.
Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.
Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.
Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.
Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.
- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru
Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers
Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.
Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.
Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.
To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis" no vienas tautas pie otras.
Klasisks piemērs – lācis.
Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.
Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.
Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans
Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.
Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.
Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).
Taču to ieveda caur Odesas ostu.
Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.
To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans
Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".
Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.