Alus pudeles uz konveijera. Foto no arhīva

Endziņš: taras depozīta sistēma Latvijā nokavējusi piecus gadus

58
(atjaunots 12:33 19.04.2019)
Taras depozīta sistēma prasīs ievērojamas investīcijas un palīdzēs sašķirot tikai 1% no Latvijas atkritumiem.

RĪGA, 19. aprīlis – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ir nepārdomāta un neefektīva izklaide uz uzņēmēju rēķina, paziņoja Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kameras vadītājs Jānis Endziņš portālā Rus.db.lv.

2018. gada oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, ekoloģijas un reģionālās politikas komisija atbalstīja grozījumus iepakojumu likumā, kuri paredz dzērienu taras depozīta ieviešanu. Šo piedāvājumu atbalsta arī valsts iedzīvotāji.

Taču, pēc Endziņa sacītā, joprojām nav veikts vispusīgs pētījums par plānoto izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un iedzīvotājiem visā Latvijā, savukārt atbildīgās iestādes nespēja detalizēti pastāstīt par gaidāmo sistēmas ietekmi industrijā un saimniecības atkritumu apkalpošanas nozares rādītājos.

Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kamera sadarbībā ar Gateway & Partners veica šādu pētījumu, un tā rezultāti konstatēja, ka nevis šaura depozīta sistēma, bet gan sistemātisks skats un risinājumi – tas ir tas, kas nepieciešams atkritumu apjoma samazināšanai un to tālākai pārstrādei lietderīgiem mērķiem.

Pētījuma dati liecina, ka dzērienu pudeles sastāda tikai niecīgu daļu no kopējā atkritumu apjoma, un līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu šī problēma tiktu atrisināta tikai daļēji. Runājot tieši, Latvijā depozīta sistēmā tiktu apstrādāti apmēram 15-19 tūkstoši tonnu saražotās dzērienu taras, jeb 6-7% no saražotās taras apjoma, kas sastāda mazāk nekā 1% no visiem Latvijā ievāktiem atkritumiem.

Kāmer Latvijā tika apspriesta taras depozīta sistēma, izmainījās cilvēku iespējas un domāšana. Gan uzņēmumi, gan sabiedrības ir gatavas pieņemt un īstenot ilgtermiņa risinājumus attiecībā uz atkritumu šķirošanu. Paralēlas atkritumu vākšanas sistēmas izveidošana prasīs ne vien uzņēmēju investīcijas, bet arī radīs jucekli atkritumu šķirošanas ieradumos, kuri daudzās mājsaimniecībās jau ir ierasta prakse.

Iedzīvotājiem jābūt piekļuvei visai atkritumu šķirošanas infrastruktūrai, tā vietā, lai koncentrētos uz viena konkrēta iepakojuma veida. Šķirojot dzērienu pudeles, mēs nekādā veidā netiksim vaļā no nepieciešamības šķirot un pārstrādāt citus atkritumus.

Dzērienu taras depozīta sistēmas ieviešana ir nokavējusi, jo kopš 2014. gada pašvaldības un komersanti ieguldījuši vairāk nekā 80 miljonus eiro esošās sistēmas atbalstam, lai iegādātos speciālus šķirošanas konteinerus, labiekārtotu poligonus, kā arī izbūvētu šķirošanas līnijas. Ja no 2020. gada Latvijā tiks ieviesta depozīta sistēma, uzņēmējiem nāksies atkal investēt.

Depozīta sistēmas ieviešanai nepieciešamas kopējās tiešās investīcijas 24,2-38,6 miljonu eiro apmērā, savukārt ikgadējie izdevumi depozīta sistēmas uzturēšanai Latvijā būtu 10-12 miljoni eiro. Pie tam, sākotnējās investīcijas iekļauj arī 7,5 miljonus eiro skaitīšanas centra izveidošanai un paredzēts, ka to segs dzērienu ražotāji. Tāpat tirgotājiem būs jāinvestē depozīta sistēmā, veidojot manuālos un automatizētos iepakojumu pieņemšanas punktus un uzstādot taromātus. Tāpat pieaugs atkritumu saimnieciskās apkalpošanas izdevumi.

Turklāt, depozīta sistēmas ieviešana nenozīmē, ka automātiski uzlabosies atkritumu ievākšanas rādītāji. Piemēram, augstākie atkritumu šķirošanas rādītāji ES ie valstīm, kur depozīts nav ieviests: Beļģijā, Čehijā un Spānijā. Piemēram, Latvijā jau šobrīd stikla taras pārstrādes rādītāji (64%) ir augstāki, nekā Igaunijā (63,4%) un Horvātijā (56,4%), kur darbojas depozīta sistēma.

58
Pēc temata
Ekologi par taras depozīta sistēmu, tirgotāji – pret
Pētījums: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs šķiro atkritumus
Eurostat: kur paliek atkritumi no Eiropas
Logs ar restēm, foto no arhīva

Restes uz logiem palūgs noņemt Rīgas būvvalde pārbaudīs visas ēkas

10
(atjaunots 00:14 17.05.2021)
Rīgā ieplānota dzīvojamo mikrorajonu māju pārbaude – ja speciālisti atradīs restes uz logiem, tās lūgs demontēt.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Vasaras sezonas gaitā Rīgas būvvalde plāno pārbaudīt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā – speciālisti meklēs restes uz logiem. Ja atradīs, piespiedīs demontēt, vēsta Rus.lsm.lv.

Tāpat inspekcija pievērsīs uzmanību lodžiju stiklojumam, kondicionētāju un satelīta antenu izvietojuma likumībai, logu montāžai.

Restes "nogrēkojušās" – tās neatbilst ugunsdrošības normām, paskaidroja Rīgas Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Ugunsdzēsēji atzīmēja, ka restes kavē viņu operatīvo darbu – vajadzīgs laiks un speciāli instrumenti, lai salauztu konstrukciju. Glābēji zaudē dārgās sekundes un pat minūtes, cenšoties noņemt restes, bet šajā laikā, iespējams, tiks glābta kāda dzīvība.

Ar ugunsdrošības jautājumu, šķiet, viss skaidrs. Bet ko darīt, lai pasargātu savu mantību? Restes uz logiem uzstāda, lai dzīvoklī nevarētu iekļūt ļaundari.

Policisti iesaka restu vietā uzstādīt signalizāciju un videonovērošanu. Turklāt, izejot no mājām, ir jāpārbauda, vai visi logi ir aizvērti.

Rīgas būvvalde sāks pārbaudi no galvaspilsētas centra, pēc tam inspekcija dosies uz mikrorajoniem.

Cilvēkiem, kuru mājokļos tiks konstatēti pārkāpumi, nosūtīs attiecīgas vēstules ar brīdinājumu. Sola, ka sodu saņems vienīgi tie, kas nenovērsīs problēmu noteiktajā laikā.

10
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Zādzība caur logu: policijas darbinieki Rīgā aizturēja sērijveida dzīvokļu zagļus
Apmest un piekrāsot: "hruščovku" balkoniem liels remonts nav vajadzīgs
Piemineklis Ļeņinam, foto no arhīva

Latvijā dzīvo Ļeņina idejas? Par ko rakstīja latviešu mediji

25
(atjaunots 23:04 16.05.2021)
Valsts drošības dienests seko mēģinājumiem atjaunot komunisma idejas Latvijā, stāsta dienesta vadītājs.

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Latvijas Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets intervijā izdevumam Diena pastāstīja par Latvijai un ES ierastajām "briesmām", ko rada Krievija un Ķīna. Tiesa, viņš pieminēja arī jaunus, atklāti sakot, pat eksotiskus draudus.

Savā ikgadējā pārskatā VDD norādīja, ka atsevišķi cilvēki mēģinot izplatīt un popularizēt sociālisma un komunisma ideoloģiju jauniešu vidē, jo jaunieši nav informēti "par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem". Kādām metodēm tiek popularizētas šīs idejas, painteresējās žurnālists.

Mežviets atklāja, ka VDD redzeslokā ir atsevišķas personības, "kuras Latvijas sabiedrībā, īpaši jauniešu vidē, cenšas izplatīt sociālisma un komunisma idejas.

VDD analīze liecina, ka atsevišķu jauniešu pievēršanās minētajām ideoloģijām pamatā saistāma ar sevis meklējumiem. "Taču vienlīdz nozīmīgs faktors ir izpratnes trūkums par komunistiskās iekārtas pastrādātajiem noziegumiem. Šis izpratnes trūkums ir saistāms arī ar to, ka rietumvalstu informatīvajā telpā daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts nacistu pastrādātajiem noziegumiem, uzsverot to smagumu un atstātās sekas," konstatēja Mežviets.

Diemžēl, sūkstījās VDD priekšnieks, "komunisma ideoloģijas vārdā pret cilvēci veiktajiem noziegumiem diemžēl tiek piešķirta mazāka nozīme". Viņš uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ Eiropas valstu jaunākās paaudzes pilsoņus var uzrunāt komunisma un sociālisma saukļi.

25
Tagi:
Drošības dienests, drošība, Latvija
Pēc temata
"Atgādina Ļeņina mauzoleju": rīdziniekus šokē Okupācijas muzeja rekonstrukcija
Kadri izšķir visu. Ar ko ir saistītas amatu izmaiņas Latvijas valsts sektorā?
Ļeņins un atlētisms
Andrejs Mamikins ieteicis DP vadītājam vadīt pārraidi "Baumas"
Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs, foto no arhīva

Par ko viņa domāja, kad izlēma dzīvot Latvijā? Solovjovs norāja krievu aktrisi

0
(atjaunots 10:37 17.05.2021)
Vai tiešām viņa nezināja, ka Latvijā pārkāpj krievu tiesības, ka valsts ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – SS leģionāru? Krievu žurnālists Vladimirs Solovjovs asi kritizēja aktrisi Čulpanu Hamatovu par lēmumu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas žurnālists Vladimirs Solovjovs, ko Latvija nesen iekļāva persona non grata sarakstā, norāja aktrisi Čulpanu Hamatovu, kas nopirkusi zemesgabalu Latvijā un saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju.

Savā raidījumā YouTube "Solovjov LIVE" žurnālists centās izprast, kāpēc Hamatovai vajadzīga uzturēšanās atļauja Latvijai, ja "šeit, Krievijā, viņai viss ir kārtībā". Žurnālists negatīvi izvērtēja aktrises frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Solovjovs pieļāva, ka, acīmredzot, bez tādiem izteikumiem Latvijas inteliģences aprindās neuzņem.

"Es ļoti cienu Čulpanu Hamatovu, tikai, atvainojiet, neesmu sapratis... Labi, man nav nekas iebilstams pret to, ka Hamatova varējusi nopirkt zemi Baltijā. Skaidrs, atrada "labāko" no iespējamiem naudas ieguldīšanas variantiem, tā ir viņas pašas izvēle. Jaukā sieviete Čulpana saņem uzturēšanās atļauju Latvijā, es ļoti priecājos par viņu, viņa ir lieliska aktrise. Laikam jau šeit tīri labi pelna, ja tā varēja. Tā tam arī jābūt. Viņa saņēma uzturēšanās atļauju automātiski kopā ar zemes gabala iegādi, viņai palīdzēja draudzene – žurnāliste. Es par viņu tikai priecājos. Man nekas nav iebilstams. Es tikai nekādi nevaru saprast to Hamatovas frāzi par to, ka "daudzi talantīgi cilvēki aizbraukuši uz turieni, jo šeit viņiem nebija iespēju attīstīties profesijā". Piedodiet. Es gribu saprast, vai Hamatovas kundze nerunā par sevi, vai viņa tagad plāno izpausties Baltijā?" Solovjovs lauzīja galvu.

Žurnālists atzīmēja, ka, pēc viņa domām, Hamatovai dzīve Krievijā sakārtojās lieliski, ir arī iespēja izpausties profesijā. Tāpēc viņam radās aizdomas, ka šo frāzi aktrise izmetusi ar tālejošiem plāniem būt uzņemtai Latvijas inteliģences aprindās.

"Vienkārši viņai vajadzēja to frāzi izteikt valstī, kur notiek nacistu marši, kur sēdina cietumā mūsu veterānus. Viņa nav pamanījusi krievvalodīgos, kuru tiesības Latvijā ir ierobežotas. Viņu nemulsina tas, ka Latvijas ārlietu ministrs lepojas ar savu vectēvu – nacistu. Tas ir normāli, ka tur par varoņiem kļuvuši cilvēki, kas bija baismīgākie ļaundari, bendes. Holokausts – vai tas viņai, maigajai, aizkustinošajai Čulpanai kaut ko izsaka?" žurnālists bija sašutis.

Kādu apsvērumu dēļ viņa nolēmusi dzīvot Latvijā, pārdomāja Solovjovs. Vai draugi ieteica?

"Ā, es sapratu, ļoti daudz paziņu Rīgā. Tagad viņiem pievienojušies draugi no Jūrmalas un Cēsīm, laikam jau bez tādas frāzes neuzņems Latvijas inteliģences aprindās. Kā uz to atbildēt? Laba aktrise Čulpana Hamatova, laikam jau arī labs cilvēks. Tikai kāpēc aktieri bieži vien nedomā, ko saka?" atzīmēja Solovjovs un uzsvēra, ka Krievija ne tikai devusi Hamatovai iespēju izpausties aktiermākslā, bet arī pilnībā atbalstīja viņas darbā labdarības fondu jomā.

0
Tagi:
SS, Latvija, termiņuzturēšanās atļauja
Pēc temata
Pāriešu pāri robežai, bet mežā gaidīs mašīna: Jevgēņiju Mironovu uzaicināja Latvijā
"Tavs antipadomnieks drīkst atbraukt": kā priekš latvieša Hermaņa Putinam vīzu prasīja