Latvijas armijas karavīri. Foto no arhīva

Aizsardzībai gatavi: Latvija spēj ražot munīciju un sauso uzturdevu

93
(atjaunots 22:02 16.04.2019)
Bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja, kā Latvija var stiprināt aizsardzību.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvija spēj attīstīt militāro industriju – valstij ir pa spēkam ražot munīciju un sausās pārtikas devas karavīriem, pastāstīja bijušais aizsardzības ministrs, Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis.

Intervija NRA Bergmanis uzsvēra, ka saskata Latvijā potenciālu militārās industrijas attīstībai. Viņaprāt, iespējams sākt ar pārtikas ražošanu karavīriem.

"Tās sausās pārtikas devas, kas tiek ražotas pie mums, ir ļoti labas. Manuprāt, labākas par līdzīgām, ko ražo citās valstīs. Mēs diezin vai spēsim ražot iznīcinātājus, kas arī nav vajadzīgs, bet, sadarbojoties ar citām valstīm un kompānijām, ir iespējams darīt diezgan daudz - munīcijas, apģērba, pārtikas ražošanā," konstatēja Bergmanis.

Latvijas karavīra sauso uzturdevu veido: ātri pagatavojama biezputra ar augļiem vai ogām, vai citām piedevām, šokolāde vai konfektes, džems vai medus, rieksti vai žāvēti augļi, šķīstošā kafija, tēja, cukurs, kā arī sērkociņi, plastmasas karote, sausais spirts ar metāla uzsildīšanas virsmu utt.

Iepriekš AM uzdeva Latvijas lauksaimniecības universitātes zinātniekiem uzlabot sauso uzturdevu ar plašāku produktu sortimentu un pagarināt to derīguma termiņu.

Daudz laika nāksies veltīt remontam

Politiķis ir pārliecināts, ka militārās industrijas attīstība dāvās nozīmīgu ieguldījumu valsts aizsardzībā – valsts ne tikai tērēs naudu militārās tehnikas iegādei, bet arī saņems pasūtījumus formastērpu, munīcijas, sauso uzturdevu ražošanai. Turklāt Latvijas uzņēmumi varēšot remontēt iegādāto tehniku.

"Arī dažādu veidu tehnika, kas iegādāta no Lielbritānijas vai Austrijas, ir laiku pa laikam jāremontē. Mēs taču nevedīsim to remontēt uz Lielbritāniju. Tās arī ir iespējas vietējiem uzņēmumiem un speciālistiem," atzīmēja Bergmanis.

Politiķis ir pārliecināts, ka par militārās industrijas attīstības nozari Latvijā var kļūt bezpilota ierīču, jauno tehnoloģiju joma. Bergmanis atgādināja, ka, esot aizsardzības ministra amatā, viņš jau daļēji nodrošinājis militārās industrijas attīstību Latvijā.

Pērnruden Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) saņēmuši 30 no 47 lietotajām pašgājējhaubicēm, kas iegādātas Austrijā. Ziņots, ka kopumā tiks iepirktas 47 militārās tehnikas vienības. Vienas iekārtas cena atbilstoši modifikācijai sastāda 60-140 tūkstošus eiro.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis iepriekš paskaidroja, ka pagaidām Latvija var iegādāties tikai lietotas haubices – jaunām trūkst naudas. Taču, pēc viņa vārdiem, šis bruņojums ir labāks nekā līdz šim NBS rīcībā esošās iekārtas.

2018. gadā Latvijas aizsardzības budžets sasniedza 576 milj. eiro – par 126,8 milj. vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijas valdība nolēma palielināt AM pamata izdevumus 2019. gadam par 12,369 milj. eiro, 2020. gadā – par 14,309 milj. eiro, 2021. gadā — par 53,532 milj. eiro, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2% apmērā no IKP.

93
Pēc temata
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Armijas dienas sausās uzturdevas dažādās valstīs
Latvija plāno 4 gadu laikā ieguldīt 200 milj. eiro militārās infrastruktūras attīstībai
Lietuvas karavīri apmainījuši siļķi un bietes pret hamburgeriem un lazanju
AM: nopirkt ieročus ir viegli, bet uzturēt tos darba kārtībā Latvijā neprot
Amerikāņu karavīru uzturā tiks iekļauta pica
Ārsti P. Stradiņa slimnīcā

Ne tikai ar lietotnes palīdzību: Latvijā apzina Covid-19 slimnieka kontaktpersonas

3
(atjaunots 11:16 01.06.2020)
Pēc pozitīva Covid-19 testa rezultāta saņemšanas Latvijas iedzīvotāji bieži lamājas un uztraucas par mājdzīvnieku veselību.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā tika palaista bezmaksas viedtālruņu lietotne Apturi Covid, kura seko līdzi kontaktēšanai ar inficētiem ar Covid-19, taču šo darbu veic ne tikai mākslīgais intelekts, vēsta LSM.lv.

Infektoloģe Sigita Geida zvana tiem, kuru analīzes ir pozitīvas, paziņo par rezultātiem saslimušo ģimenes ārstiem, meklē kontaktpersonas. Tiem, kas zvana laikā atrodas darbā, liek nekavējoties pamest darbavietu un doties uz mājām.

Viņas praksē vēl nav bijuši gadījumi, kad cilvēki sākuši raudāt, taču dažkārt nākas klausīties lamāšanos. Nereti gadās, ka ar koronavīrusu inficēts cilvēks ir tik ļoti aktīvs, ka, par spīti aizliegumam, komunicē ne tikai ar ģimeni un darba kolēģiem, bet arī ar draugu ģimenēm, zobārstiem un daudziem citiem.

Pacientus visās valstīs aptaujā aptuveni vienādi. Tiek precizēti personas dati, darba vieta, inficēšanās datums – lai saprastu, cik laika ir pagājis.

"Ja viņš saka, ka ir saslimis jau divas nedēļas, tad to loks ir daudz, daudz plašāks. Viena mājsaimniecība tā būs noteikti, ja ir darba vieta, kolēģi no kabineta arī 100% būs kā tuvas kontakpersonas. Kolēģi 1. stāvā - kontakts nebūs nozīmīgs un netiks iekļauti," skaidro Geida.

Liels saslimušo skaits vienā darba vietā var nozīmēt, ka tur aktīvi tiek izmantots viens kafijas aparāts.

"Kopīga atpūtas istaba, kopīga ēdnīca un laikam varētu būt transports, ar ko kopā brauc un uz mājām," teic Geida.

Viņa apzvana arī tos, kurus inficētais nosauc par tuvām kontaktpersonām. Arī šiem cilvēkiem ir jāizolējas un jānodod analīzes. Telefonsarunās paiet visa diena.

"Vakar man bija četri pozitīvie, un tas aizņēma visu dienu, jo viss atkarīgs no kontaktpersonu skaita. Viens man dienas gaitā zvanīja, ka atcerējās – bijis pie stomatologa, pie drauga remontu taisījis, pirmajā sarunā minēja tikai savu ģimeni," dalās infektoloģe.

Bieži vien daudz vairāk, nekā pašu veselība, cilvēkiem rūp mājdzīvnieku labklājība. Lai arī saslimušo mājdzīvnieku ir maz, cilvēki nevēlas inficēt savus mīluļus.

"Mājdzīvniekus bieži uzskata par ģimenes locekļiem. Saka - sieva, bērns un man ir trīs suņi. Jā, mēs rakstām. Jo mēs nezinām, kurā brīdī tas mums varētu būt noderīgs. Jūs viņu barojiet, bet atturieties no fiziskā kontakta. Ko darīt ar papagaili, ko darīt ar žurkām?" stāsta Geida.

Pasaules Dzīvnieku veselības aizsardzības organizācija iesaka ar Covid-19 inficētiem cilvēkiem saskarsmē ar dzīvniekiem un to aprūpēšanas laikā vienmēr ievērot higiēnas pamatprasības – mazgāt rokas pirms un pēc saskarsmes ar dzīvnieku, to barību vai kopšanas piederumiem, kā arī izvairīties no bučām, laizīšanas vai barošanas no rokas.

Geida ir optimiste. Viņa tic, ka, ja mazgā rokas un ievēro pārējās rekomendācijas Latvija tiks galā ar slimību.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vieni sarūpējuši produktus, citiem trūkst uztura: Covid-19 sašķēlis Lietuvu
Latvijas iedzīvotāji metušies meklēt ar Covid-19 inficējušos ar jaunās lietotnes palīdzību
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
Otro dienu pēc kārtas Latvijā diennakts laikā tiek atklāts tikai viens Covid-19 gadījums

Kurzemē iedzīvotāji vēroja retu dabas parādību

4
(atjaunots 09:06 01.06.2020)
Viļņveidīgos mākoņus, jeb Kelvina-Helmholca mākoņus, varēja novērot Priekules novadā sestdien, dienas laikā.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sestdien dienā, 30. maijā, debesīs virs Priekules novada bija piefiksēta viena no retākajām mākoņu formām, tā saucamie Kelvina-Helmholca mākoņi, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz LTV galveno meteorologu Tomu Brici.

Zināms, ka šādu mākoņu daba ir saistīta ar starpību vēja ātrumā dažādos atmosfēras slāņos. Augšējos slāņos vējš ir spēcīgāks, un tā ietekmē lejā esošo mākoņu galotnes sāk kustēties ātrāk, nekā mākoņu lejasdaļa.

Tādējādi veidojas viļņveidīgi mākoņi.

"Kelvina-Helmholca plūsma atmosfērā veidojas biežāk, bet ne vienmēr ir mākoņi, kas padara to redzamu. Šādi mākoņi arī norāda uz lielu turbulenci, kas nozīmē, ka lidojot šādos apstākļos, būtu pamatīgas "gaisa bedres"," paskaidroja Bricis.

4