Latvijas armijas karavīri. Foto no arhīva

Aizsardzībai gatavi: Latvija spēj ražot munīciju un sauso uzturdevu

98
(atjaunots 22:02 16.04.2019)
Bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pastāstīja, kā Latvija var stiprināt aizsardzību.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvija spēj attīstīt militāro industriju – valstij ir pa spēkam ražot munīciju un sausās pārtikas devas karavīriem, pastāstīja bijušais aizsardzības ministrs, Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis.

Intervija NRA Bergmanis uzsvēra, ka saskata Latvijā potenciālu militārās industrijas attīstībai. Viņaprāt, iespējams sākt ar pārtikas ražošanu karavīriem.

"Tās sausās pārtikas devas, kas tiek ražotas pie mums, ir ļoti labas. Manuprāt, labākas par līdzīgām, ko ražo citās valstīs. Mēs diezin vai spēsim ražot iznīcinātājus, kas arī nav vajadzīgs, bet, sadarbojoties ar citām valstīm un kompānijām, ir iespējams darīt diezgan daudz - munīcijas, apģērba, pārtikas ražošanā," konstatēja Bergmanis.

Latvijas karavīra sauso uzturdevu veido: ātri pagatavojama biezputra ar augļiem vai ogām, vai citām piedevām, šokolāde vai konfektes, džems vai medus, rieksti vai žāvēti augļi, šķīstošā kafija, tēja, cukurs, kā arī sērkociņi, plastmasas karote, sausais spirts ar metāla uzsildīšanas virsmu utt.

Iepriekš AM uzdeva Latvijas lauksaimniecības universitātes zinātniekiem uzlabot sauso uzturdevu ar plašāku produktu sortimentu un pagarināt to derīguma termiņu.

Daudz laika nāksies veltīt remontam

Politiķis ir pārliecināts, ka militārās industrijas attīstība dāvās nozīmīgu ieguldījumu valsts aizsardzībā – valsts ne tikai tērēs naudu militārās tehnikas iegādei, bet arī saņems pasūtījumus formastērpu, munīcijas, sauso uzturdevu ražošanai. Turklāt Latvijas uzņēmumi varēšot remontēt iegādāto tehniku.

"Arī dažādu veidu tehnika, kas iegādāta no Lielbritānijas vai Austrijas, ir laiku pa laikam jāremontē. Mēs taču nevedīsim to remontēt uz Lielbritāniju. Tās arī ir iespējas vietējiem uzņēmumiem un speciālistiem," atzīmēja Bergmanis.

Politiķis ir pārliecināts, ka par militārās industrijas attīstības nozari Latvijā var kļūt bezpilota ierīču, jauno tehnoloģiju joma. Bergmanis atgādināja, ka, esot aizsardzības ministra amatā, viņš jau daļēji nodrošinājis militārās industrijas attīstību Latvijā.

Pērnruden Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) saņēmuši 30 no 47 lietotajām pašgājējhaubicēm, kas iegādātas Austrijā. Ziņots, ka kopumā tiks iepirktas 47 militārās tehnikas vienības. Vienas iekārtas cena atbilstoši modifikācijai sastāda 60-140 tūkstošus eiro.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis iepriekš paskaidroja, ka pagaidām Latvija var iegādāties tikai lietotas haubices – jaunām trūkst naudas. Taču, pēc viņa vārdiem, šis bruņojums ir labāks nekā līdz šim NBS rīcībā esošās iekārtas.

2018. gadā Latvijas aizsardzības budžets sasniedza 576 milj. eiro – par 126,8 milj. vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijas valdība nolēma palielināt AM pamata izdevumus 2019. gadam par 12,369 milj. eiro, 2020. gadā – par 14,309 milj. eiro, 2021. gadā — par 53,532 milj. eiro, lai nodrošinātu aizsardzības izdevumus 2% apmērā no IKP.

98
Pēc temata
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Armijas dienas sausās uzturdevas dažādās valstīs
Latvija plāno 4 gadu laikā ieguldīt 200 milj. eiro militārās infrastruktūras attīstībai
Lietuvas karavīri apmainījuši siļķi un bietes pret hamburgeriem un lazanju
AM: nopirkt ieročus ir viegli, bet uzturēt tos darba kārtībā Latvijā neprot
Amerikāņu karavīru uzturā tiks iekļauta pica
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

7
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

7
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

24
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

24
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi