Ilarions Girss

Apelācijas tiesa saglabājusi spēkā attaisnojošo spriedumu Ilarionam Girsam

60
(atjaunots 21:49 16.04.2019)
Tiesa no jauna atzinusi Ilarionu Girsu par nevainīgu lietā par etniskā naida kurināšanu.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Apelācijas tiesa saglabājusi spēkā Kurzemes rajona tiesas attaisnojošo spriedumu krimināllietā par etniskā naida kurināšanu, kas tika ierosināta pret tiesību aizsargu un sabiedrisko darbinieku Ilarionu Girsu, informēja tvnet.lv.

Krimināllieta pret Girsu tika ierosināta sakarā ar materiālu, kas 2014. gadā tika publicēts vietnē illarion.lv. Girss tika apsūdzēts saskaņā ar Krimināllikuma 78. panta otro daļu par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, (brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods).

2016. gada septembrī Girss saņēma bēgļa statusu Krievijā – viņš lūdza patvērumu, paskaidrojot, ka Latvijā saskāries ar vajāšanu politiskās darbības dēļ.

"Latvijā, kuras pilsonis esmu, mani vajā par politisko pārliecību un darbību. Latvija ir mana mazā dzimtene, Krievija – lielā, un šajā gadījumā Krievija ir daudz dabiskāka izvēle," – teica Girss.

Pirms sākt darbu politikā, Ilarions Girss vadīja juridisko biroju NOTA juridicum. Taču 2011. gadā, pēc viņa paša vārdiem, Girss pievienojās "krievu protesta kustībai", gadu vēlāk kļuva par partijas "Par dzimto valodu!" līdzdibinātāju, bet 2014. gadā – par biedrības "Russkaja zarja" līderi.

60
Temats:
Tiesībsargu un žurnālistu dzīve demokrātiskajā Latvijā (64)
Pēc temata
Girss saņēmis bēgļa statusu Krievijā
Ilarions Girss lūdz politisko patvērumu Krievijā
Prokuratūra pārsūdzējusi attaisnojošo spriedumu Ilarionam Girsam
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

0
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

0
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju
Tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko

Gapoņenko: rasu nekārtības ASV pamatīgi samulsinājušas Latvijas valdošo eliti

9
(atjaunots 18:15 07.07.2020)
Latvijas valdība nekomentē nekārtības, jo nav iespējams prognozēt, kā situācija veidosies tālāk, uzskata tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Aizvadītajā nedēļā, piektdien prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš nolika ziedus pie memoriāla Lielās Horālās sinagogas vietā Gogoļa ielā Rīgā. Svinīgais pasākums notika 1941. gada notikumu piemiņai, kad nacisti šajā sinagogā dzīvus sadedzināja vairāk nekā 500 ebrejus.

Jau sestdien Brāļu kapos Lestenē notika atvadas no bijušā SS leģionāra, publicista Visvalža Lāča, kurš piedalījās soda operācijās Otrā pasaules kara gados.

Eiropas pētījumu institūta prezidents, profesors, tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko intervijā Sputnik Lietuva paziņoja, ka pēc rasu nekārtību sākuma ASV valdošā elite "zaudējusi orientāciju telpā un laikā".

"No Vašingtonas nāk dažādu vektoru signāli, tāpēc (Latvijas valdība – red.) cenšas it kā orientēties gan uz vieniem, gan otriem. No vienas puses, it kā vajag pieminēt Holokausta upurus, lai arī ne īpaši gribas to darīt, bet no otras puses, ļoti gribas pieminēt nacistiskos noziedzniekus, tomēr bija manāms, ka bērēs augstākās amatpersonas nepiedalījās, tās vienīgi morāli atbalstīja visu to, kas bija saistīts ar Lāča bērēm," viņš teica.

Gapoņenko piebilda, ka Latvijas valdošā elite nekomentē rasu protestus Savienotajās Valstīs, jo nav skaidrs, kā situācija veidosies tālāk. Pēc viņa domām, tamlīdzīga neziņa var saglabāties vismaz līdz ASV prezidenta vēlēšanu beigām.

9
Tagi:
Latvija, ASV, Gapoņenko
Pēc temata
Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu
Valsts valoda un "mežabrāļi": apkopoti Levita pirmā prezidentūras gada kopsavilkums
Latvijas prezidents paziņoja, ka patriotiem nav jāatzīmē 9. maijs