Premjerministrs Krišjānis Kariņš

Kariņš palūdza skandināvu bankām palikt Latvijā

100
(atjaunots 10:14 13.04.2019)
Kaut arī Latvijas ekonomika aug, nonākšana "pelēkajā sarakstā" var ietekmēt tās kredītreitingu un izraisīt recesiju.

RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš solīja paātrināt valsts finanšu sektora reformu, jo skandāli ar naudas atmazgāšanu var likt zviedru bankām aiziet un atstāt Latviju izolācijā, raksta Reuters.

Sarunā ar Reuters Kariņš norādīja, ja vēlas attīstīt iepriekšējās reformas un izmainīt finanšu regulatora vadītāja iecelšanas noteikumu, kā arī piešķirt viņam tiesības slēgt bankas ar "netīru naudu".

"Mēs sūtām signālu cilvēkiem vai kompānijām, kuras meklē vietu naudas atmazgāšanai. Mēs sakām, ka bodīte tiek slēgta," saka Kariņš.

Pērnā gada ziemā ASV apsūdzēja trešo lielāko Latvijas banku ABLV naudas atmazgāšanā un sankciju pret Ziemeļkoreju pārkāpšanā, tādējādi izprovocējot bankas likvidāciju un sliktāko finanšu krīzi Latvijā pēdējo desmit gadu garumā.

Tuvāko mēnešu laikā Latviju sagaida Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas pasākumu izvērtēšanas ekspertu komitejas (Moneyval) vērtējums, pēc kura rezultātiem, pastāv varasiestāžu bažas, valsts var tikt atzīta par riskantu un nonākt vienā rindā ar Serbiju un Pakistānu. Pērn Moneyval kritiski novērtēja Latviju, nosaucot risku vidū korupciju, pakļautību starptautiskās organizētās noziedzības priekšā un korupciju kaimiņu pēcpadomju valstīs.

Kariņš atzina Latvijas iekļūšanas bīstamību "pelēkajā sarakstā" un paziņoja, ka nopietni attiecas pret korupcijas un finanšu noziegumu apkarošanu. Tāpat viņš aicināja zviedru bankas nezaudēt ticību Latvijai: Swedbank izrādījās iesaistīta Baltijas skandālā ar naudas atmazgāšanu un zaudēja miljardiem eiro tirgus vērtībā, izraisot bažas, ka banka sekos sava dāņu konkurenta Danske Bank piemēram un arī aizies no Baltijas valstīm.

"Šīs bankas ir svarīgas mūsu reģionam un mūsu finanšu stabilitātei. Mans vēstījums tām ir gaužām vienkāršs – tās var būt drošas, ka mēs radām drošu sistēmu," pateica Kariņš.

Swedbank pārstāvji apgalvo, ka banka turpinās darbu Baltijas valstīs, un šim reģionam būs nozīmīga loma bankas stratēģijā.

"Pelēkā nauda"

Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs šonedēļ viesojās Vašingtonā, lai pastāstītu par to, ka Latvijā virzās finanšu noziegumu izmeklēšana, un tikās ar ASV finanšu ministra palīgu Maršalu Bilingsliju.

"Šī "pelēkā nauda" ir korupcijas barotavas bāze," pateica viņš Reuters.

Likmes vienai no nabadzīgākajām Eiropas valstīm ir augstas: kaut arī Latvijas ekonomika aug, nonākšana "pelēkajā sarakstā" var ietekmēt tās kredītreitingu un izraisīt recesiju. Taču jaunās valdības, kura izveidota uz nestabilas piecu partiju koalīcijas, tieksme reformām saskaras ar šķēršļiem, tostarp atklātas domstarpības starp likumdevējiem un finanšu regulatoru. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēteris Putniņš paziņoja, ka reformu mērķis ir politiskā ietekme uz regulatora darbu, kā arī slēpts mēģinājums atstādināt viņu no amata.

Kopš brīža, kad Latvija ieguva neatkarību 1991. gadā, daudzas valsts bankas reklamēja sevi kā tiltu uz Rietumiem Austrumu klientiem, solot bankas noslēpuma ievērošanu, līdzīgu Šveicei. ASV spiediena ietekmē no šīs politikas nācās atteikties, un, neraugoties uz Latvijas varasiestāžu prognozēm, pēc gada bankas joprojām strādā.

Kariņš paziņoja, ka banku sektors ir attīrījies, taču banku darba piegājiena izmaiņas Latvijā joprojām ir grūti panākt: ASV ir tās svarīgs militārais sabiedrotais, bet ar Krieviju to saista vēsturiski un tirdzniecības sakari. Tāpat viņš aicina veikt kopīgus Eiropas pūliņus naudas atmazgāšanas apkarošanā.

"Tā ir Eiropas problēma," pateica viņš.

100
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji pastāstīja par savām iemīļotākajām bankām
Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas
"Dod bankām pelnīt": Latvijas iedzīvotāja pret ierobežojumiem skaidras naudas darījumiem
Putins bankās kaujas ar Trampu par latviešu sirdīm
Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko

Jūlija Stepaņenko gatava organizēt referendumu par ģimeni

10
(atjaunots 13:58 17.01.2021)
Ģimenes – vīrieša un sievietes savienības – aizstāvji ir gatavi līdz pēdējam cīnīties par šī jēdziena iekļaušanu Satversmē.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Ja likumprojekts par Satversmes grozījumiem, kuri nosaka ģimenes – vīrieša un sievietes savienības jēdzienu, netiks pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, deputāti ir gatavi sākt parakstu vākšanu par referendumu, pastāstīja neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko radio Baltkom ēterā.

Iepriekš Saeima iesniedza izskatīšanai komisijām Nacionālās apvienības sagatavotos Satversmes 110. panta grozījumus, kas paredz nostiprināt jēdzienu par ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību.

Daudzi šiem grozījumiem nepiekrīt vai vismaz uzskata, ka patlaban nav tiem piemērots brīdis. Piemēram, premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka patlaban šis jautājums neesot uzmanības centrā. Frakcija "Saskaņa" paziņoja, ka balsojumā nepiedalīsies.

Savukārt Jūlija Stepaņenko ir gatava darīt visu iespējamo, lai panāktu grozījumus Satversmē.

"Ja mums pietrūks 3-4 balsis, mēs jau esam gatavi iet uz tautas referendumu. Grozījumu redakcija mums ir gandrīz gatava, tiek izstrādāta anotācija," viņa pastāstīja.

"Iespējams, to varētu vēlreiz koriģēt, jo mums bijušas vairākas juristu sapulces, kas grozījumu sagatavoja. Tā vēl sīkāk skaidros, uz ko attieksies grozījumi, lai cilvēkiem nerastos jautājumi: "Ai, es esmu vientuļa mamma, mani apvaino, manis te nav." Varbūt tādā aspektā mūsu redakcija nebija tik juridiski perfekta, tā sakot, toties saprotamāka cilvēkiem, kuru viedokli mēs plānojam vaicāt," pastāstīja Stepaņenko.

Par pamatu mēģinājumiem grozīt Satversmi kļuva Satversmes tiesas spriedums, kas paredzēja, ka Satversmē noteiktā ģimeņu aizsardzība paredz valsts pienākumu aizsargāt arī viendzimuma ģimenes.

Vienlaikus Igaunijā jautājums par ģimenes jautājumam veltītu referendumu ir slēgts – trešdien parlaments nobalsoja pret jautājuma "Vai laulībām Igaunijā joprojām jābūt vīrieša un sievietes savienībai?" piedāvāšanu referendumam 2021. gada 18. aprīlī, vēstīja Postimees. Reformu partijas priekšsēdētāja Kaija Kallasa konstatēja, ka referendumam izgāzties likusi opozīcijas taktika: piemēram, pirmdien balsojuma rezultāts būtu citāds.

Atgādināsim, ka trešdien premjerministrs Jiri Ratass atkāpās no amata un paziņoja, ka koalīcija ar partiju EKRE, kas pieprasīja referendumu, ir pārtraukta. Demisija bija saistīta ar korupcijas skandālu, kurā izrādījās iejaukta Centra partija.

Prezidente Kersti Kaljulaida uzticēja valdības veidošanu Kallasai – vienai no skaļākajiem referenduma kritiķiem.

10
Pēc temata
Pirmais vīrs, otrais vīrs: līdz Saeimai nokļuvušas viendzimuma attiecības
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības
Urbanovičs: ar likumu nevar atrisināt viendzimuma savienību reģistrācijas problēmu
Strūklaka Tautu draudzība, Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā

Latvijā atrastas unikālas PSRS laiku vitrāžas

17
(atjaunots 22:23 17.01.2021)
Deviņas no septiņpadsmit vitrāžām, kas rotāja Latvijas PSR paviljonu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tika atrastas Rīgā un Daugavpilī; speciālisti norāda, ka 60 gadu garumā par to atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.

RĪGA, 17. janvāris - Sputnik. Latvijā atrastas deviņas vitrāžas, kas 50. gados bija izvietotas uz Latvijas PSR paviljona fasādes Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, ziņoja izstādes oficiālā vietne. Vitrāžas atradis Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pētnieks Dmitrijs Vorobjovs.

Unikālās vitrāžas no paviljona galvenās fasādes 60 gadus tika uzskatītas par pazaudētām. Latvijas PSR paviljona pārprofilēšanas gaitā 60. gados mainījās ekspozīcija un visa noformējuma koncepcija. Vitrāžas demontēja un aizveda uz Latviju. Kopumā bija 17 vitrāžas, tagad, pateicoties Vorobjovam, deviņas no tām izdevās atrast.

Ziņots , ka četras vitrāžas atrodas Rīgā. To nosaukumi ir "Rīga", "Muzejs", "Jūrmala" un "Universitāte", bet 1987. gadā restaurēšanas laikā uzrakstos krievu valodu nomainīja latviešu valoda. Izrādījās, tās rotā Rīgas ģimnāzijas bibliotēkas sienas. Vitrāžā "Rīga" attēlots galvaspilsētas siluets 50. gadu sākumā, panno "Muzejs" demonstrē Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, "Jūrmala" ataino Rīgas piekrastes krāšņumu, bet vitrāža "Universitāte" veltīta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei.

Citas piecas vitrāžas tika atrastas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vitrāžas ar nosaukumu "Ventspils", "Daugavpils" un "Meliorācija" lieliski saglabājušās, tās novietotas logu ailēs ēkas kāpņu telpā. Vēl viena vitrāža "Kuldīga" rotā kāpņu telpu, kas ved uz bēniņiem. Pēdējā atrastā vitrāža glabājas muzeja bēniņos, tas ir ornamentāls panno ar sarkanu zvaigzni, kas iepriekš rotāja ieeju Latvijas PSR paviljonā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.

Visas atrastās vitrāžas ir teicamā stāvoklī, speciālistiem nebūs grūti atjaunot trūkstošos elementus.

Pārējo astoņu vitrāžu atrašanas vieta šobrīd nav zināma, taču izstādes darbinieki cer, ka turpmāko pētījumu gaitā viņiem izdosies tās atrast.

17
Tagi:
Latvija, Maskava
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

14
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

14
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā