Bērns ar koferi. Foto no arhīva

Teju puse reemigrantu izskata iespēju atkārtoti aizbraukt no Latvijas

86
(atjaunots 09:18 13.04.2019)
Latvieši, kuri atgriezušies dzimtenē pēc dzīves ārzemēs, sūdzas par Latvijas sabiedrības noslēgtību un necienīgu darba devēju attieksmi.

RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. Latvijas ĀM kopā ar Latvijas Universitāti veica 13 Latvijas diasporas pētījumus ārvalstīs, no kuriem pēdējie divi publicēti šonedēļ: par diasporas investīcijām Latvijā un par nosacījumiem, kas nepieciešami Latvijas tautiešiem priekš atgriešanās. Kopumā vērojamas tendences migrācijas samazinājumā un reemigrācijas izaugsmē, taču daudzi no tiem, kas atgriezušies, sāk aizdomāties par iespēju atkal pamest Latviju, raksta skaties.lv.

"Gandrīz puse jeb 45% nav pārliecināti, kur viņi būs pēc gada vai ilgtermiņā, un tie faktori, kuri pozitīvi ietekmē šo vēlmi palikt Latvijā, ir materiālais stāvoklis. Tie, kam ir viegli salikt galus kopā, ar lielāku varbūtību paliks, bet tādu ir tikai 8%. Viena tāda slikta ziņa ir, ka jaunieši no 18 līdz 24 gadiem – tiem plāni palikt Latvijā ir ar daudz mazāku varbūtību," pastāstīja Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Par galveno problēmu reemigranti nosaukuši grūtības ar to, lai no jauna iejustos Latvijā, viņi gaida nopietnāku atbalstu no valsts un sabiedrības adaptācijas laikā.

"Ceturtdaļa vīriešu un sestā daļa sieviešu , kas saka, ka viņiem bija grūti iekļauties sabiedrībā sociālā ziņā nevis kaut kādā materiālā – tātad vai nu mūsu sabiedrība nav pietiekoši atklāta vai viņiem pašiem pa to laiku, kamēr viņi bija tur, mainījās uzskati," norādīja Hazans.

Svarīga loma ir arī karjeras iespējām.

"Vēl ļoti būtiska lieta, ko atnes atpakaļ tie, kas atbrauc ar pieredzi ārpus Latvijas, ir citas gaidas pret darba devēju. Virsstundas neatmaksātas nerullē, nicīga vai bez cieņas attieksme nerullē," uzsvēra Latvijas Universitātes asociētā profesore, pētījuma vadītāja Baiba Bela.

Pērn Latvijā tika pieņemts speciāls Diasporas likums, lai veicinātu latviešu kultūras un valodas saglabāšanu emigrācijā un sagatavotu tiem atgriešanās apstākļus. Šajā nozīmē tiek darīts daudz. Starp visu pārējo tautieši vēlas, lai britu skolās būtu iespēja kārtot latviešu valodas eksāmenu.

Bigbens. Londona.
© Sputnik / Алекс Макнотон

"Kaut vai latviešu valodu kā svešvalodu, bet tas, lai ir kārtots eksāmens, tas ietilpst šajā izglītības programmā. Tas pēc tam palīdz jauniešiem, ja viņi atgriežas Latvijā, integrēties skolās vai iestāties augstskolās. Tas jau darbojas uz lielākām kopienām. Poļu kopienai ir iespēja daudzās skolās šādu eksāmenu likt, viņi ir daudzskaitlīgāki un ir to jau panākuši, tagad mums ir arī jāpanāk," skaidro ĀM parlamenta sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Ministrijā uzsver, ka diasporas saikne ar Latviju ir ļoti cieša – emigrējušie tautieši palīdz gan Latvijas zinātnei, gan ekonomikai. Katru mēnesi viņi sūta lielas summas radiniekiem, kuri palikuši Latvijā.

86
Pēc temata
Emigrantiem piedāvā bezmaksas lidmašīnas biļeti līdz Latvijai
Dažkārt viņi atgriežas: Latgale plāno uzņemt 36 reemigrantu ģimenes
Nekāda darba Latvijā nav: reemigranti pusotru gadu meklē darbu
Latviešu ģimene atgriezusies Īrijā: "te ir brīvība un cilvēki laimīgāki"

Ģimenes ārsti baidās veikt pacientiem Covid-19 analīzes

11
(atjaunots 09:15 27.05.2020)
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka prakse, kuras ietvaros ģimenes ārsti patstāvīgi veic koronavīrusa testus pirms plānveida operācijām vai invazīvām procedūrām, ir ļoti bīstama.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Tikai 22 ģimenes ārsti piekrituši ņemt saviem pacientiem paraugus Covid-19 analīzēm, kas nepieciešamas pirms plānveida ārstēšanas, raksta Bb.lv.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests vienojās, ka paraugus Covid-19 testiem saviem pacientiem ģimenes ārsti ņems brīvprātīgi. Analīzes jānodod visiem pacientiem, kam vajadzīga plānveida operācija vai izmeklēšana ar invazīvu metožu pielietojumu. Lai arī procedūra ģimenes ārstiem tiks apmaksāta, tikai nedaudzi piekrituši to veikt.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka Veselības ministrijas iniciatīva nav atbalstāma, savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, gluži pretēji, domā, ka tā ir īstenojama.

Veide norādīja, ka asociācija saskata lielu risku analīžu procedūrā, lai arī ārsti iniciatīvā var piedalīties brīvprātīgi.

Viņa paskaidroja, ka ārstu pienākums ir ārstēt pacientus savā praksē, un gadījumā, ja kāds, kam izdarīti testi, izrādījies inficēts, prakse tiks slēgta, un divas nedēļas ilgā karantīnā dosies viss tās personāls un pacienti, kuri saskārušies ar Covid-19 slimnieku.

11
Tagi:
koronavīruss, ārsti, Latvija
Pēc temata
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Viņķele informēja par problēmām ar masku piegādi no Ķīnas: situācija ir kritiska
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā
Covid-19

Cipule: divu dienu laikā mēs iztērējam masku gada krājumu

6
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Līdz ar pandēmijas sākumu Ķīna nopirka Eiropā visu aizsardzības līdzekļu krājumu. Kopš ta laika Latvijas slimnīcām klājas grūti.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Latvijas kompetentās iestādes saņēma brīdinājumu par koronavīrusa izraisītās Covid-19 iespējamo izplatīšanos jau janvāra beigās, tomēr neviens nespēja iedomāties pandēmijas mērogus, pastāstīja Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā radio Baltkom.

Viņa konstatēja, ka medicīnas darbinieki saskārušies ar aizsarglīdzekļu trūkumu, turklāt vissliktākā situācija bija reģionālajās slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs.

"Janvārī mums bija rezerves pusotram gadam. Taču neviens ne iedomāties nevarēja, kāds daudzums aizsarglīdzekļu mums būs vajadzīgs. Tomēr jau tolaik mēs Saeimā teicām, ka mazajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm aizsarglīdzekļu nav tik daudz, pusotram gadam to nepietiks. Sākām papildu iepirkumus februārī, kad jau bija problēmas. Martā sākās centralizēti iepirkumi. Jau no janvāra mēs sūtījām ieteikumus slimnīcām, taču tobrīd Ķīna jau izveda no Eiropas visus aizsarglīdzekļus," viņa pastāstīja.

Aizvadītajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzdeva Valsts policijai pārbaudīt aizsargmasku un respiratoru iepirkumu no Ķīnas gandrīz 900 tūkstošu eiro vērtībā, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka produkcija nav sertificēta un respiratori neatbilst prasībām.

Skanldāls ar masku un respiratoru iepirkumu noveda pie Nacionālā veselības dienesta Edgara Labsvīra atkāpšanās. Veselības ministre Ilze Viņķele ieteica pārbaudīt iepirktos aizsarglīdzekļus Somijā.

Cipule atzīmēja, ka patlaban NMPD izlieto vairākus tūkstošus aizsarglīdzekļu dienā.

"Pašlaik divu dienu laikā iztērējam gada krājumu. Pat gripas laikā mēs izmantojām no 5 līdz 20 aizsarglīdzekļus dienā. Tagad – vairāk nekā divus tūkstošus dienā. Uz katru izsaukumu brauc trīs cilvēki, vēl maska pacientam. Bet pie mums gadās līdz tūkstoš izsaukumi dienā. To nav iespējams prognozēt. Neko tādu neviens negaidīja. Kombinezonus uz katru izsaukumu neģērbjam, tikai tad, ja ir augsts risks, pozitīva analīze, patversmes un sociālie centri. Ja ir elpceļu slimības, izmantojam respiratoru, bet uz parastiem izsaukumiem braucam maskās," atklāja NMPD vadītāja.

Liepājas klīniju pārstāvji šonedēļ pastāsīja, kā iespēju trūkums nodrošināt ar maskām visus pacientus ietekmē viņu darbu – pacienti kliedz uz slimnīcu darbiniekiem un zog dezinficējošos līdzekļus tualetēs.

6
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļoti daudz "smagu pacientu": iedzīvotāji noved sevi līdz pēdējam pandēmijas dēļ
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Nebaidieties no koronavīrusa un brauciet uz laukiem: ārsti Latvijā lūdz nezvanīt velti
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Ziemeļu straumi 2

ASV pieļauj: drīz tiks ieviestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"

0
(atjaunots 10:53 27.05.2020)
ASV vēstnieks Vācijā pieprasījis pārskatīt politiku attiecībās ar Krieviju – pēc viņa domām, Vācija nedrīkst "barot zvēru".

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels paziņojis, ka Kongress varētu ieviest jaunas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", vēsta RIA Novosti

"Jaunās sankcijas atbalsta abas partijas. Neskatoties uz priekšvēlēšanu cīņu, likumdošanas process varētu noritēt ātri," viņš atklāja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politologs, vēstures zinātņu kandidāts Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Diplomāts norādīja, ka iespējamo sankciju mērķis ir kavēt cauruļvada ekspluatācijas sākumu. Politiķis neprecizēja, kā šī vēlme tiks īstenota, taču viena no iespējām varētu būt sods uzņēmumiem, kas apkalpo objektu.

Tāpat Grenels intervijā pieprasījis no Vācijas pārskatīt politiku attiecībās ar Krieviju – pēc viņa domām, Vācija nedrīkst "barot zvēru", kamēr Vācija nemaksā pietiekami lielus līdzekļus NATO budžetā.

Berlīne vēstnieka izteikumus novērtēja negatīvi.

"Kad koronavīrusa pandēmija pakļauj valstis visā pasaulē smagam spiedienam, nav īstais brīdis audzēt eskalāciju un draudēt ar tālākām eksteritoriālām sankcijām, tas ir, sankcijām, kas pārkāpj starptautiskās tiesības," izdevumam akcentēja valsts ekonomikas un enerģētikas ministra Petera Štainmeiera pārstāvis.

Jāpiebilst, ka Grenels tuvākajā laikā plāno noslēgt savu darbu Berlīnē.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gazes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Projektu īsteno kompānija Nord Stream 2 AG. Pusi līdzekļu tajā ieguldījis koncerns "Gazprom", parējos investē partneri no Eiropas: Uniper, Wintershall, OMV, Shell un Engie.

Kopš projekta sākuma tas saskāries ar vairāku rietumvalstu kritiku un pretsparu. Īpaši asi pret projektu iebilst ASV – tās cer piegādāt Eiropas tirgū savu SDG. Gāzesvada izbūvi neatbalsta arī Lietuva, Latvija un Polija, kas to uzskata par politisku projektu.

21.decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas teritoriālajos ūdeņos. Vēlāk Valsts departaments paziņoja, ka apakšuzņēmēji var izvairīties no sankcijām, ja pārtrauks darbus līdz 20.janvārim, taču Allseas nolēma neturpināt darbu projektā.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins informēja, ka Krievija varēs noslēgt gāzesvada būvdarbus bez ārvalstu partneru līdzdalības. Pēc viņa vārdiem, "Ziemeļu straume 2" sāks darbu šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers arī uzsvēra, ka kompānijas rīcībā ir visi līdzekļi, lai patstāvīgi pabeigt projektu, taču šim nolūkam būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā bija plānots.

Cauruļvadu var pabeigt "Gazprom" piederošais kuģis "Akademik Chersky", tomēr enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks informēja, ka tā sagatavošana aizņems zināmu laiku.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Politologs: Vācija asi reaģē uz ASV plāniem pret "Ziemeļu straumi 2"
Paši jau visu sapratuši: eksperts novērtēja ASV pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2"