Bērns ar koferi. Foto no arhīva

Teju puse reemigrantu izskata iespēju atkārtoti aizbraukt no Latvijas

90
(atjaunots 09:18 13.04.2019)
Latvieši, kuri atgriezušies dzimtenē pēc dzīves ārzemēs, sūdzas par Latvijas sabiedrības noslēgtību un necienīgu darba devēju attieksmi.

RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik. Latvijas ĀM kopā ar Latvijas Universitāti veica 13 Latvijas diasporas pētījumus ārvalstīs, no kuriem pēdējie divi publicēti šonedēļ: par diasporas investīcijām Latvijā un par nosacījumiem, kas nepieciešami Latvijas tautiešiem priekš atgriešanās. Kopumā vērojamas tendences migrācijas samazinājumā un reemigrācijas izaugsmē, taču daudzi no tiem, kas atgriezušies, sāk aizdomāties par iespēju atkal pamest Latviju, raksta skaties.lv.

"Gandrīz puse jeb 45% nav pārliecināti, kur viņi būs pēc gada vai ilgtermiņā, un tie faktori, kuri pozitīvi ietekmē šo vēlmi palikt Latvijā, ir materiālais stāvoklis. Tie, kam ir viegli salikt galus kopā, ar lielāku varbūtību paliks, bet tādu ir tikai 8%. Viena tāda slikta ziņa ir, ka jaunieši no 18 līdz 24 gadiem – tiem plāni palikt Latvijā ir ar daudz mazāku varbūtību," pastāstīja Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Par galveno problēmu reemigranti nosaukuši grūtības ar to, lai no jauna iejustos Latvijā, viņi gaida nopietnāku atbalstu no valsts un sabiedrības adaptācijas laikā.

"Ceturtdaļa vīriešu un sestā daļa sieviešu , kas saka, ka viņiem bija grūti iekļauties sabiedrībā sociālā ziņā nevis kaut kādā materiālā – tātad vai nu mūsu sabiedrība nav pietiekoši atklāta vai viņiem pašiem pa to laiku, kamēr viņi bija tur, mainījās uzskati," norādīja Hazans.

Svarīga loma ir arī karjeras iespējām.

"Vēl ļoti būtiska lieta, ko atnes atpakaļ tie, kas atbrauc ar pieredzi ārpus Latvijas, ir citas gaidas pret darba devēju. Virsstundas neatmaksātas nerullē, nicīga vai bez cieņas attieksme nerullē," uzsvēra Latvijas Universitātes asociētā profesore, pētījuma vadītāja Baiba Bela.

Pērn Latvijā tika pieņemts speciāls Diasporas likums, lai veicinātu latviešu kultūras un valodas saglabāšanu emigrācijā un sagatavotu tiem atgriešanās apstākļus. Šajā nozīmē tiek darīts daudz. Starp visu pārējo tautieši vēlas, lai britu skolās būtu iespēja kārtot latviešu valodas eksāmenu.

Bigbens. Londona.
© Sputnik / Алекс Макнотон

"Kaut vai latviešu valodu kā svešvalodu, bet tas, lai ir kārtots eksāmens, tas ietilpst šajā izglītības programmā. Tas pēc tam palīdz jauniešiem, ja viņi atgriežas Latvijā, integrēties skolās vai iestāties augstskolās. Tas jau darbojas uz lielākām kopienām. Poļu kopienai ir iespēja daudzās skolās šādu eksāmenu likt, viņi ir daudzskaitlīgāki un ir to jau panākuši, tagad mums ir arī jāpanāk," skaidro ĀM parlamenta sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Ministrijā uzsver, ka diasporas saikne ar Latviju ir ļoti cieša – emigrējušie tautieši palīdz gan Latvijas zinātnei, gan ekonomikai. Katru mēnesi viņi sūta lielas summas radiniekiem, kuri palikuši Latvijā.

90
Pēc temata
Emigrantiem piedāvā bezmaksas lidmašīnas biļeti līdz Latvijai
Dažkārt viņi atgriežas: Latgale plāno uzņemt 36 reemigrantu ģimenes
Nekāda darba Latvijā nav: reemigranti pusotru gadu meklē darbu
Latviešu ģimene atgriezusies Īrijā: "te ir brīvība un cilvēki laimīgāki"
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

1
(atjaunots 10:58 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

1
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Ātras palīdzības mašīna, foto no arhīva

"Ātrie" neatbrauca, Rīga atteica: mirušās latvietes ar Covid-19 radinieki ir šokā

10
(atjaunots 09:50 23.10.2020)
Radinieku, kurus šokējusi jaunas sievietes un viņas tēva nāve, kuriem bija konstatēts Covid-19, apšauba mediķu darbības un uzskata, ka viņu tuviniekus varēja glābt, ja medicīna Latvijā iztiktu bez minstināšanās.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Par vienu no koronavīrusa upuriem Latvijā pagājušajā nedēļā kļuva 34 gadus vecā Liene Liepa, kura strādāja par Talsu novada Bāriņtiesas vadītāja vietas izpildītāju. Tika ziņots, ka sākumā Covid-19 tika atklāts Liepas tēvam. Meitai nācās apglabāt tēti. Pēc tam arī viņa pati saslima.

Rus.tvnet.lv ar atsauci uz TV3 Ziņas vēsta, ka mirušo sievietes un viņas tēva radinieki ir šokēti un apšauba palīdzības kompetenci, kuru sniedza Latvijas medicīnas sistēma.

Viens no ģimenes locekļiem, kurš vēlējās palikt anonīms, elektroniskajā vēstulē uzrakstīja, ka nesaprot, kā noritēja ārstēšana.

Ātrā palīdzība atteicās braukt

Pēc viņa sacītā, kad radiniekam pēkšņi pacēlās temperatūra un viņš sajutās slikti, ātrā palīdzība atteicās pie viņa braukt. Tur paziņoja, ka, ja viņam nav tāda simptoma kā gaisa trūkums, tad nekā ārkārtīga situācijā nav. Beigās vīrietis tomēr tika nogādāts Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Taču viņu neizdevās glābt.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) centās sniegt savu notikušā skatījumu. Tur apstiprināja, ka ātrā palīdzība patiešām sākumā atteicās izbraukt pie pacienta, jo pēc sarunas ar viņu tur nolēma, ka stāvoklis nav tik nopietns.

Taču, kā norādīja NMPD vadītāja Liene Cipule, vīrietim bija veselības problēmas, par kurām zināja ģimenes ārsts. Un viņam, pēc viņas sacītā, pašam bija jāpiezvana ātrajai palīdzībai un jāapraksta situācija. Tad mediķi atbrauktu uz izsaukumu uzreiz.

Tāpat Cipule nepiemirsa atzīmēt, ka pacients tomēr nokļuva slimnīcā, kur pavadīja vēl piecas dienas, līdz viņš nomira. Acīmredzot, tādā veidā viņa centās pateikt, ka ārsti izdarīja visu iespējamo viņa glābšanai un nesavlaicīga mediķu ierašanās nekļuva izšķiroša.

Rīga atteica

Taču visas šausmas ir tajā, ka pēc tēva nomira viņa 34 gadus vecā meita. Viņa veica koronavīrusa testu nākamajā dienā pēc tam, kad sajuta simptomus – iesnas un klepus. Ģimenes ārste ieteica viņai palikt mājās, dzert zāles un tēju. Nākamajā dienā sieviete uzzināja, ka viņai ir apstiprinājies Covid-19.

Sekojot ģimenes ārsta rekomendācijām, sieviete nedēļu ārstējās mājās. Taču svētdien nonāca Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, kur viņai atklāja abpusējo pneimoniju. Ārstēšanās gaitā pacientes veselībā tika atzīmēta uzlabošanās. Un pēc tam viss strauji pasliktinājās un pacientei iestājās smaga slimības gaita, turpina stāstu sievietes radinieks.

Savā vēstulē viņš norāda, ka uzdeva Ventspils slimnīcai jautājumu par to, kāpēc pacienti savlaicīgi nepārveda uz slimnīcu Rīgā, kur viņa varētu saņemt palīdzību, kas atbilst viņas slimības gaitai. Taču slimnīcā viņam atbildēja, ka "pusdienu zvanīja un cīnījās, lai viņu paņem uz Rīgu, taču Rīga negribēja viņu pieņemt".

Beigās sievieti tomēr aizveda uz Infektoloģijas centru. Pēc dažām dienām viņa nomira.

Atbilstoši instrukcijām

Tiek atzīmēts, ka Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Grīnberga paziņoja, ka, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē personas datu aizsardzību, un likumu par pacientu tiesībām, nekomentēs notikušo.

Specializētajā medicīnas centrā, kurš atrodas NMPD pārraudzībā un koordinē slimnīcu sadarbību īpaši nopietnos gadījumos, paziņoja, ka no Rīgas puses nebija atteikšanās no pacientes stacionēšanas.

NMPD vadītāja paskaidroja, ka viss tika veikts atbilstoši Specializētā medicīnas centra nospraustajam algoritmam. Tika saņemts paziņojums par nepieciešamību transportēt pacienti uz Rīgu un stundas laikā viņa bija nogādāta Infektoloģijas centrā speciālā kapsulā.

Savukārt Infektoloģijas centrā, atsaucoties uz instrukcijām, apgalvo, ka lēmums par pārvešanu tiek pieņemts NMPD. No turienes viņiem piezvanīja un paziņoja, ka nogādās pacientu.

Neskatoties uz to, ka visi dienesti it kā rīkojušies atbilstoši instrukcijām, NMPD vadītāja tomēr atzīst, ka divu ģimenes locekļu nāves – tas ir pamats izanalizēt ārstu sadarbību un darba kvalitāti reģionos. Iespējams, mācības, kas ir gūtas no šīs traģēdijas, palīdzēs izglābt citas dzīvības Latvijā.

10
Tagi:
medicīna, mediķi, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Neviens neteica, ka nedrīkst: latviešu elite taisnojas par "Rīgas balli"
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19