Latvijas karogs

Izdzīt bēgļus, atgriezt Lielbritāniju: ko sasolījuši Eiropas Parlamenta kandidāti

117
(atjaunots 07:34 13.04.2019)
Kādus ekstravagantus un nepiepildāmus solījumus deva Latvijas partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un kā balsot, lai pēc tam nenožēlotu par savu lēmumu.

RĪGA, 13. aprīlis – Sputnik, Andrejs Solopenko. Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalās 16 partijas, katra no kurām noteikti cer iekļūt šajā iestādē. Tiesa, daži no viņiem, pat ja tiks ievēlēti, vienalga nespēs izpildīt savus solījumus, jo to programmās norādītie nolūki pavisam neatbilst Eiropas Parlamenta kompetencei.

Visas politiskās partijas un apvienības, kuras iesniegušas sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras gaidāmas 25. maijā, var nosacīti iedalīt trīs grupās. Pirmajā grupā ietilpst politiskie spēki, kuriem ir liela darba pieredze Saeimā un Eiropas Parlamentā, un to pārstāvji noteikti dosies uz Briseli un Strasbūru. Šīs partijas, kā arī to kandidāti, vēlētājiem ir labi zināmi, taču viņu programmas ir pārpildītas ar sarežģītām konstrukcijā, uzrakstītas birokrātiskā valodā un praktiski neatšķiras viena no otras.

Otrajā grupā ietilpst partijas, kuru kandidātiem arī ir politiskā pieredze vai arī pārstāvniecība likumdošanas iestādēs, taču iekļūšanai Eiropas Parlamentā viņiem nāksies pacensties. Tikmēr trešajā grupā atrodas partijas, kuru izredzes iegūt pārstāvniecību EP var vērtēt kā minimālas. Šiem sarakstiem vēlētāju balsu piesaistīšanai nepieciešami publiku interesējoši spilgti lozungi, tāpēc viņu programmas ir visnotaļ interesantas, bet, diemžēl, tās ir pārpildītas ar neizpildāmiem solījumiem.

Kompensācija par aizbraukušajiem no Latvijas

Piemēra, partija "Latviešu nacionālisti" paziņo, ka cīnīsies par kompensācijām Latvijai no Eiropas fondiem par katru cilvēku, kurš pārcēlies uz citu Eiropas Savienības valsti. Taču nepietiek ar to, ka struktūrfondos ir skaidri ierakstīts mehānisms, kādiem mērķiem tie var tikt izmantoti, un šādas kompensācijas tajos nav paredzētas, šis piedāvājums vēl ir arī absolūtā pretrunā ar ES principiem. Eiropas Savienība balstās uz kapitāla, preču, pakalpojumu un personu pārvietošanās brīvības, kas norāda uz šāda plāna izpildes neiespējamību.

Tikpat interesants ir partijas "Jaunā Saskaņa" piedāvājums padarīt 9. maiju par valsts svētkiem visās ES valstīs, neraugoties uz to, ka šai dienai kā Eiropas dienai jau ir Latvijā atzīmējamas dienas statuss, un tātad arī svētku diena. Brīvdienas statusa piešķiršana tai ir Saeimas, nevis Eiropas Parlamenta kompetencē. Tā kā, lai padarītu to par svētku dienu visās valstīs, jābalotējas konkrētu valstu likumdošanas iestādēs, nevis Eiropas struktūrās.

Orģināli skan Rīcības partijas piedāvājums veikt pilnu Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ieguvumu un zaudējumu auditu, kā arī 72 stundu laikā deportēt bēgļus no Latvijas turp, no kurienes tie atbraukuši. taču kā šī deportācija tiks organizēta, un uz kurieni – uz citu ES valsti, no kuras tie ieradās, vai uz viņu dzimteni, kur ne vienmēr lido civilā aviācija, par to šī politiskā spēka programmā pieticīgi tiek noklusēts.

Tikmēr partija "Atmoda" sola atsaukt Stambulas konvenciju – dokumentu par vardarbības pret sievietēm novēršanu. Tiesa, to izstrādājusi Eiropas Padome, un tam nav nekāda sakara ar Eiropas Parlamentu, un arī tā ratifikāciju veic vietējais parlaments. Neparasti skan arī aicinājums nepieļaut, lai Eiropas Savienību vada "Junkeram līdzīgi cilvēki". Taču kas pie vainas Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, kura pilnvaras beigsies jau pēc dažiem mēnešiem un kurš nemaz negrasās kandidēt jaunam termiņam, tā arī netika pateikts.

Tradicionālās vērtības

Ja augstākminētajām partijām šādi piedāvājumi ir lietu kārtībā, jo vienīgi kā "politiskos frīkus" viņus neviens citādi nemaz neuztver, tad kaut kā tāda esamība politisko spēku programmās, kuri uzskata sevi par zolīdiem, ir nepieļaujama. Tiesa, arī tie neizlaiž ekstravagantus lozungus. Tā, piemēram, Zaļo un zemnieku savienība runā savā programmā par pieejamas izglītības nodrošināšanu Latvijā, nenorādot, ko šeit var izdarīt Eiropas Parlaments, jo jau atkal – skolas atrodas vietējās varas kompetencē.

Tikmēr Jaunā konservatīvā partija, kura izdarīja likmi uz drošības jautājumu risināšanas svarīgumu un biedē savus vēlētājus ar Krievijas draudiem, arī savā programmā sola, ka atbalstīs tradicionālās ģimenes modeli kā "neatņemamu Eiropas kultūras sastāvdaļu". Skaidrs, ka šī politiskā spēka kodols ir konservatīvs vēlētājs, taču nevajag viņam dot veltīgas cerības, jo pozīcija, ka vienā ES valstī atzītām ģimenēm jābūt atzītām visām, gūst arvien lielāku atbalstu Eiropas institūtu vidū.

Partija KPV LV, kura gāja Saeimā ar spilgtiem solījumiem, kas tika fiksēti programmā, Eiropas Parlamenta vēlēšanām prezentējusi ļoti garlaicīgu dokumentu.

"KPV LV atbalstīs ES attīstības, sadarbības un politiskā dialoga  turpināšanu ar citām pasaules valstīm un reģioniem, paplašinot un padziļinot ES un partnerības valstu savstarpējās politiskās un tirdzniecības attiecības, veicinot demokrātiju un labu pārvaldību," teikts programmā, kas norāda uz apziņas trūkumu, ko tad partija grasās darīt Eiropas Parlamentā, un uz centieniem slēpt to ar izplūdušām frāzēm.

Atgriezt Lielbritāniju ES

Interesanti, ka visrespektablākajām partijām, kuru kandidāti noteikti būs Eiropas Parlamenta jaunajā sasaukumā, programmās arī ir atrodami tukši vārdi. Jautājumos, kuri skar ES kompetenci lauksaimniecības, kohēzijas fonda, budžeta, sociālās politikas vai veselības aprūpes jomā ir ļoti daudz šablonisku frāžu, pie tam kuras uzrakstītas sausā, birokrātiskā valodā, kas ir vēlētājam maz saprotama.

Jau ir apnikuši solījumi par "maksimāli iespējamo" Eiropas fondu līdzekļu piešķiršanu Latvijai, par kuriem runā "Jaunā Vienotība", vai par "godīgo" sadalīšanu, kas atzīmēts Nacionālās apvienības programmā. Šīs partijas lieliski zina, ka patiesībā Eiropas Komisija ES daudzgadu budžetā 2021.-2027. gadam ieplānojusi samazināt dotācijas valstij no kohēzijas fonda vismaz par desmit vai pat vairāk procentiem. Protams, valsts augstākās amatpersonas un Eiropas Parlamenta deputāti, kuri pārstāv valdošo koalīciju, iebilda, taču izmainīt šo lēmumu nespēja, un tagad viņu partijas cenšas taisīt labu mīnu sliktā spēlē.

Apvienība "Atttīstībai/Par!" nolēma ķerties klāt globālām problēmām un sola veicināt Lielbritānijas atgriešanos Eiropas Savienībā un tās tālāko izplatīšanos. Tāpat tā iestājas "par vienotu ES pieeju medikamentu iepirkumiem, lai samazinātu zāļu cenas visās valstīs". Acīmredzot, eirodeputātu kandidāti no "Attīstības/Par!" netic savas veselības ministres Ilzes Viņķeles spējām panākt lētas zāļu cenas Latvijā, tāpēc arī nolēma cīnīties par to Briselē.

Taču labi, ka Latvijas pilsoņi lielākoties balso par līderiem, nevis par programmām, jo tādā gadījumā vēlētāju aktivitāte būtu ievērojami zemāka. Atliek vien cerēt, ka Latvijas pilsoņi izdarīs savu izvēli, balstoties uz to, ko konkrēts kandidāts ir izdarījis viņu labā, strādājot Eiropas Parlamentā, lai pēc tam nenākas nožēlot par savu lēmumu.

117
Pēc temata
"Aizejot palicis": Eiropas Parlamentā komentē Ušakova atstādināšanu
Lielbritānijā sākta pasu izsniegšana bez uzraksta "Eiropas Savienība"
Putins netiekas, ar ko pagadās: EP deputāts par Baltijas valstu līderu vizītēm Krievijā
Karaliene aizliegusi Lielbritānijai Brexit bez vienošanās
Eiro

Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei

3
(atjaunots 10:43 12.08.2020)
Cik parastam Latvijas iedzīvotājam vajag naudas mēnesī, lai normāli dzīvotu, un cik ir nepieciešams, lai īstenotu visus sapņus.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Pēc koronavīrusa pandēmijas Latvijas iedzīvotāju finanšu apetīte ir kritusies, liecina Pētījumu centra SKDS aptauja.

Rezultātus Twitter vietnē publicēja centra direktors Arnis Kaktiņš.

"Šogad jūlijā, lai varētu normāli dzīvot, vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam pietiktu mēnesī saņemt €1338. Tas ir par €128 mazāk nekā pirms gada, taču mazliet vairāk nekā 2018. Jāsecina, ka Covid sērga prasības pret dzīves finansiālo aspektu kopumā ir mazliet pazeminājusi," uzrakstīja Kaktiņš.

​Kopumā gada laikā Latvijas iedzīvotāju prasības ir kritušās par 9%. Pirms tam divus gadus normālai dzīvei nepieciešamā summa auga.

​​"​Arī sapņus Covid-19 ir mazliet palētinājis. Šogad jūlijā visu sapņu apmierināšanai vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji mēnesī vajadzētu pelnīt € 3378. Tas ir par € 176 mazāk nekā pirms gada. Redzams, ka sapņi sarūk lēnāk nekā prasības pret normālu dzīvi," uzrakstīja sociologs.

​Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, jau pirmajos koronavīrusa krīzes mēnešos katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīmēja labklājības krišanos.

3
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās

Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes

3
(atjaunots 09:43 12.08.2020)
Koronavīrusa ierobežojumi netraucē rīdziniekiem rīkot nelegālas ballītes brīvdabas kinoteātru aizsegā, taču drīzumā šīm bīstamajām izklaidēm var pienākt gals.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Latvijas galvaspilsētā plaukst nelegāli nakts izklaides pasākumi, pastāstīja viens no Latvijas Bāru asociācijas dibinātājiem Arnis Bikšus, vēsta lsm.lv

Pārkāpumu mehānisms ir saistīts ar esošajiem koronavīrusa ierobežojumiem: Covid-19 uzliesmojumu dēļ pēc ballītēm klubiem, restorāniem un bāriem lika slēgties ciet pusnaktī. Ilgāk drīkst strādāt tikai brīvdabas kinoteātri. Tieši viņus izmanto kā aizsegu nelegālo ballīšu rīkošanai, kur atpūtas tie, kas nevēlas doties mājās uzreiz pēc pusnakts un nevēlas ievērot epidemioloģiskos noteikumus.

Policija jau ir ierosinājusi vairākas administratīvās lietas sakarā ar nelegālo ballīšu faktu, taču jauni video apliecinājumi šādiem pasākumiem turpina parādīties sociālajos tīklos.

Arnis Bikšus pastāstīja, ka šādas slepenas ballītes mudina ēnu ekonomikas izaugsmi. Viņš atzīmēja, ka šobrīd šis bizness ir sasniedzis nebijušus mērogus.

"Viss aiziet pelēkajā zonā mierīgi. Nekādas čeku loterijas. Nevienam nav motivācijas maksāt nodokļus. Visi saprata, ka var taisīt it kā āra kino, pagrīdes "reivus", visādas ballītes, ko visi ļoti labi zina," paziņoja Bikšus.

Viņš atzīmēja, ka par nelegālajiem pasākumiem labi informēti ir arī taksisti – viņi lieliski zina, kur jāved klientus pēc pusnakts. Pēc viņa sacītā, informācija izplatās slēgtos čatos WhatsApp un Telegram ziņapmaiņas lietotnēs.

Pašam uzņēmējam pieder bārs Cube Cafe Vecrīgā, taču viņa iestāde slēdzas ciet pusnaktī. Tiesa, Bikšus arī pats jau ir nopircis projektoru ar domu arī rīkot brīvdabas kinoseansus, taču beigās nolēma nedarīt to – viņu nepriecē perspektīva saņemt sodu 5000 eiro apmērā.

Policijā apgalvo, ka cenšas izsekot nelegālās ballītes un sodīt to organizatorus.

Pēc Bikšus domām, lai apturētu likuma pārkāpumus, vajag tikai un vienīgi atļaut bāriem un klubiem strādāt līdz diviem-trijiem naktī. Tieši ar šādu piedāvājumu Bāru asociācija vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!"). Viņa uzsvēra, ka ierobežojumi devuši pozitīvu efektu, jo vairāk uzliesmojumu izklaides iestādēs nav bijis. Taču Veselības ministrija izskatīs iespēju atļaut bāriem un restorāniem strādāt līdz diviem naktī.

3
Tagi:
nodokļi
Pēc temata
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Политолог Семен Уралов

Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa

0
(atjaunots 10:48 12.08.2020)
Lietuva un Polija ir ieinteresētas politiskajā krīzē Baltkrievijā un cenšas ievilkt tajā pēc iespējas vairāk ES valstu, paziņoja politologs, portāla "Sonar-2050" galvenais redaktors Semjons Uralovs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Eiropas Savienībai derētu apspriest sankcijas pret Baltkrieviju atbildes kārtā uz varasiestāžu represijām pret opozīciju. "Šobrīd mēs redzam gan bojāgājušos, gan ievainotus cilvēkus. Redzam vairākus tūkstošus cilvēkus, kuri ir ieslodzīti, vai arī viņu liktenis nav zināms. Mēs nevaram skatīties uz to caur pirkstiem," sacīja valsts vadītājs.

Pēc Nausēdas sacītā, no situācijas ar cilvēktiesībām būs atkarīga Lietuvas sadarbība ar Baltkrievijas varasiestādēm.

"Polija ar Lietuvu sinhroni rosina politiku, kuras būtība ir tajā, lai ievilktu maksimāli lielu ES valstu skaitu Baltkrievijas krīzē. Galvenais iedragājošas darbības avots pret Baltkrieviju un tās savienību ar Krieviju bija Varšava un Viļņa. Tā krīze, kurā izrādījusies republika, lielā mērā tā ir mākslīga krīze, un "rociņas" aug tieši no turienes. Un tagad viņi īsteno savu stratēģiju priekš tam, lai padziļinātu politisko krīzi Baltkrievijā," pateica Sputnik Latvija politologs Semjons Uralovs.

Viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja vairums ES valstu būs par kaut kādu sankciju ieviešanu attiecībā pret Baltkrieviju, tām pievienosies arī nozīmīgākais ES ekonomiskais spēlētājs – Vācija.

Svētdien, 9. augustā, notika Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, Aleksandrs Lukašenko iegūst 80,08%, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%. Pie tam Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos republikas rajonos liecina, ka viņa ieguvusi 70-80%.

Svētdienas vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuras turpinājās arī pirmdienas vakarā. Protestētāji Minskas centrā būvēja barikādes no atkritumu tvertnēm. Milicija pielietoja pret viņiem asaru gāzi, ūdensmetējus un gaismas-trokšņa granātas, kā arī izstūma protestētājus no pilsētas centra.

Уралов: кризис в Беларуси творят руками Варшавы и Вильнюса
0
Tagi:
Baltkrievija, Lietuva, Polija
Pēc temata
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām