Diagrammas

Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā

924
(atjaunots 14:37 12.04.2019)
Pensiju fondi, kuri vada Latvijas 2. pensiju līmeņa uzkrājumus, neiegulda līdzekļus pašmāju ekonomikā, lielākā daļa investēta ārzemēs, savukārt pērn tirgos notika augsta turbulence, kura noveda pie 100 miljonu eiro zaudējumiem.

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju ieguldījumi 2. pensiju līmenī šodien sastāda apmēram četrus miljardus eiro, tos vadošie fondi iegulda naudu lielākoties ārzemju aktīvos, Latvijas ekonomikā tiek investēta vien neliela daļa, pastāstīja LTV7 raidījuma "Dzīve šodien" intervijā Signet bankas vadītājs Roberts Idelsons.

Latvijā 35% darbinieka algas nonāk sociālās apdrošināšanas budžetā: 20% aiziet pensijā – 14% pirmajam pensiju līmenim, 6% – otrajam. Par pirmo līmeni atbild Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, tā arī izmaksā pensijas sirmgalvjiem. Otrais pensiju līmenis ir nodots privāto fondu pārraudzībā, kādā fondā ieguldīt naudu, cilvēks izvēlas pats. Pensiju sistēmas otrajam līmenim pieslēgti 1,29 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kuri strādā un maksā sociālo nodokli.

Pensiju naudu uzraugošie fondi lielākoties investē līdzekļus ārzemēs.

"Es teiktu, ka tie ir visdrošākie ieguldījumi, kādi vien var būt, jo tā ir milzīga diversifikācija: šos ieguldījumus veic ļoti lielā kompāniju un dažādu pasaules indeksu skaitā, tie tostarp ir arī ieguldījumi dārgmetālos," pastāstīja Idelsons.

Pēc viņa sacītā, Latvijas ekonomikā pensiju fondi investē mazāk aktīvi, tikai neliela daļa no šiem četriem miljardiem ir ieguldīta pašmāju kompānijās, akcijās un obligācijās.

Turklāt, saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, pērn otrā līmeņa pensiju plāni parādīja negatīvu ienesīgumu – mīnuss 4%. Visvairāk cietuši aktīvie pensiju plāni, kuros iedzīvotāju iemaksas iegulda pasaules uzņēmumu akcijās un valstu obligācijās.

Taču, eksperts mierina, tas nenozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem nav no kā maksāt pensiju – atsevišķos periodos ieguldījumu ienesīgums var būt negatīvs, taču ilgtermiņa perspektīvā pensiju fondi uzrāda nesliktus rezultātus – no 3 līdz 5,5% gadā.

"Ja runājam par pērno gadu, tas finanšu tirgos bijis pietiekami sarežģīts, laikam, sarežģītākais kopš 2008. gada, un, vispār runājot, praktiski visi aktīvi, kuros tika ieguldīta pensiju nauda, uzrādīja negatīvu rezultātu. Taču tas bija pietiekami nenozīmīgs – daži krituma procenti, atkarībā no tā, kur šī aktīvu klase tiek ieguldīta. Šī gada pirmajos trīs mēnešos visi šie zaudējumi jau sen ir segti," paziņoja Idelsons.

Viņš paziņoja, ka pensiju fondi, kuri strādā ar otrā līmeņa pensiju naudu, "10 gadu, 20 gadu perspektīvā – ilgtermiņa perspektīvā – tie visi uzrāda ilgtermiņa rezultātu, jeb 3, 4, 5, 5,5% gadā, kas, vispār runājot, nav slikts rādītājs".

Pēc Idelsona domām, pensiju nauda Latvijā strādā efektīvi, un uztraukumam nav pamata.

924
Pēc temata
Tūkstošiem Latvijas pensionāru ir izveidojušies nodokļu parādi
Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi
"Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko": Latvijas emigranti par dzīvi Lielbritānijā
Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

10
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

10
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

8
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

8
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību