Diagrammas

Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā

916
(atjaunots 14:37 12.04.2019)
Pensiju fondi, kuri vada Latvijas 2. pensiju līmeņa uzkrājumus, neiegulda līdzekļus pašmāju ekonomikā, lielākā daļa investēta ārzemēs, savukārt pērn tirgos notika augsta turbulence, kura noveda pie 100 miljonu eiro zaudējumiem.

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju ieguldījumi 2. pensiju līmenī šodien sastāda apmēram četrus miljardus eiro, tos vadošie fondi iegulda naudu lielākoties ārzemju aktīvos, Latvijas ekonomikā tiek investēta vien neliela daļa, pastāstīja LTV7 raidījuma "Dzīve šodien" intervijā Signet bankas vadītājs Roberts Idelsons.

Latvijā 35% darbinieka algas nonāk sociālās apdrošināšanas budžetā: 20% aiziet pensijā – 14% pirmajam pensiju līmenim, 6% – otrajam. Par pirmo līmeni atbild Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, tā arī izmaksā pensijas sirmgalvjiem. Otrais pensiju līmenis ir nodots privāto fondu pārraudzībā, kādā fondā ieguldīt naudu, cilvēks izvēlas pats. Pensiju sistēmas otrajam līmenim pieslēgti 1,29 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kuri strādā un maksā sociālo nodokli.

Pensiju naudu uzraugošie fondi lielākoties investē līdzekļus ārzemēs.

"Es teiktu, ka tie ir visdrošākie ieguldījumi, kādi vien var būt, jo tā ir milzīga diversifikācija: šos ieguldījumus veic ļoti lielā kompāniju un dažādu pasaules indeksu skaitā, tie tostarp ir arī ieguldījumi dārgmetālos," pastāstīja Idelsons.

Pēc viņa sacītā, Latvijas ekonomikā pensiju fondi investē mazāk aktīvi, tikai neliela daļa no šiem četriem miljardiem ir ieguldīta pašmāju kompānijās, akcijās un obligācijās.

Turklāt, saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, pērn otrā līmeņa pensiju plāni parādīja negatīvu ienesīgumu – mīnuss 4%. Visvairāk cietuši aktīvie pensiju plāni, kuros iedzīvotāju iemaksas iegulda pasaules uzņēmumu akcijās un valstu obligācijās.

Taču, eksperts mierina, tas nenozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem nav no kā maksāt pensiju – atsevišķos periodos ieguldījumu ienesīgums var būt negatīvs, taču ilgtermiņa perspektīvā pensiju fondi uzrāda nesliktus rezultātus – no 3 līdz 5,5% gadā.

"Ja runājam par pērno gadu, tas finanšu tirgos bijis pietiekami sarežģīts, laikam, sarežģītākais kopš 2008. gada, un, vispār runājot, praktiski visi aktīvi, kuros tika ieguldīta pensiju nauda, uzrādīja negatīvu rezultātu. Taču tas bija pietiekami nenozīmīgs – daži krituma procenti, atkarībā no tā, kur šī aktīvu klase tiek ieguldīta. Šī gada pirmajos trīs mēnešos visi šie zaudējumi jau sen ir segti," paziņoja Idelsons.

Viņš paziņoja, ka pensiju fondi, kuri strādā ar otrā līmeņa pensiju naudu, "10 gadu, 20 gadu perspektīvā – ilgtermiņa perspektīvā – tie visi uzrāda ilgtermiņa rezultātu, jeb 3, 4, 5, 5,5% gadā, kas, vispār runājot, nav slikts rādītājs".

Pēc Idelsona domām, pensiju nauda Latvijā strādā efektīvi, un uztraukumam nav pamata.

916
Pēc temata
Tūkstošiem Latvijas pensionāru ir izveidojušies nodokļu parādi
Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi
"Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko": Latvijas emigranti par dzīvi Lielbritānijā
Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

8
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

8
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

7
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

7
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

0
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

0
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru