Diagrammas

Pensiju fondi pazaudējuši 100 miljonus eiro, neko neieguldot Latvijas ekonomikā

927
(atjaunots 14:37 12.04.2019)
Pensiju fondi, kuri vada Latvijas 2. pensiju līmeņa uzkrājumus, neiegulda līdzekļus pašmāju ekonomikā, lielākā daļa investēta ārzemēs, savukārt pērn tirgos notika augsta turbulence, kura noveda pie 100 miljonu eiro zaudējumiem.

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju ieguldījumi 2. pensiju līmenī šodien sastāda apmēram četrus miljardus eiro, tos vadošie fondi iegulda naudu lielākoties ārzemju aktīvos, Latvijas ekonomikā tiek investēta vien neliela daļa, pastāstīja LTV7 raidījuma "Dzīve šodien" intervijā Signet bankas vadītājs Roberts Idelsons.

Latvijā 35% darbinieka algas nonāk sociālās apdrošināšanas budžetā: 20% aiziet pensijā – 14% pirmajam pensiju līmenim, 6% – otrajam. Par pirmo līmeni atbild Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, tā arī izmaksā pensijas sirmgalvjiem. Otrais pensiju līmenis ir nodots privāto fondu pārraudzībā, kādā fondā ieguldīt naudu, cilvēks izvēlas pats. Pensiju sistēmas otrajam līmenim pieslēgti 1,29 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kuri strādā un maksā sociālo nodokli.

Pensiju naudu uzraugošie fondi lielākoties investē līdzekļus ārzemēs.

"Es teiktu, ka tie ir visdrošākie ieguldījumi, kādi vien var būt, jo tā ir milzīga diversifikācija: šos ieguldījumus veic ļoti lielā kompāniju un dažādu pasaules indeksu skaitā, tie tostarp ir arī ieguldījumi dārgmetālos," pastāstīja Idelsons.

Pēc viņa sacītā, Latvijas ekonomikā pensiju fondi investē mazāk aktīvi, tikai neliela daļa no šiem četriem miljardiem ir ieguldīta pašmāju kompānijās, akcijās un obligācijās.

Turklāt, saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) datiem, pērn otrā līmeņa pensiju plāni parādīja negatīvu ienesīgumu – mīnuss 4%. Visvairāk cietuši aktīvie pensiju plāni, kuros iedzīvotāju iemaksas iegulda pasaules uzņēmumu akcijās un valstu obligācijās.

Taču, eksperts mierina, tas nenozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem nav no kā maksāt pensiju – atsevišķos periodos ieguldījumu ienesīgums var būt negatīvs, taču ilgtermiņa perspektīvā pensiju fondi uzrāda nesliktus rezultātus – no 3 līdz 5,5% gadā.

"Ja runājam par pērno gadu, tas finanšu tirgos bijis pietiekami sarežģīts, laikam, sarežģītākais kopš 2008. gada, un, vispār runājot, praktiski visi aktīvi, kuros tika ieguldīta pensiju nauda, uzrādīja negatīvu rezultātu. Taču tas bija pietiekami nenozīmīgs – daži krituma procenti, atkarībā no tā, kur šī aktīvu klase tiek ieguldīta. Šī gada pirmajos trīs mēnešos visi šie zaudējumi jau sen ir segti," paziņoja Idelsons.

Viņš paziņoja, ka pensiju fondi, kuri strādā ar otrā līmeņa pensiju naudu, "10 gadu, 20 gadu perspektīvā – ilgtermiņa perspektīvā – tie visi uzrāda ilgtermiņa rezultātu, jeb 3, 4, 5, 5,5% gadā, kas, vispār runājot, nav slikts rādītājs".

Pēc Idelsona domām, pensiju nauda Latvijā strādā efektīvi, un uztraukumam nav pamata.

927
Pēc temata
Tūkstošiem Latvijas pensionāru ir izveidojušies nodokļu parādi
Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi
"Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko": Latvijas emigranti par dzīvi Lielbritānijā
Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem
Mere

Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: iztērēja 500 eiro pabalstu

3
(atjaunots 08:44 21.04.2021)
Lielākā daļa vecāku iztērējuši valsts atvēlēto pabalstu ikdienas vajadzībām, tomēr bijuši arī izņēmumi.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Martā vecāki saņēma no valsts ārkārtas pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, vēsta Press.lv.

Diskusijā par šo pasākumu skanēja arī bažas – vai tik vecāki to naudu nenodzers? Šie izteikumi radīja vispārēju sašutumu, tomēr sociālie darbinieki patiešām sāka gatavot pabalsta saņemšanai ģimenes, kas līdz šim nekad nav turējušas rokās tādu summu. Kad pabalsti bija izsniegti, dažādos reģionos tikai organizētas sabiedriskās aptaujas par to, kā vecāki iztērējuši vai plāno iztērēt minēto naudu.

Gandrīz puse aptaujāto pastāstīja, ka nopirks bērniem apģērbu, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka centīsies segt neparedzētus izdevumus, mazāk nekā ceturtā daļa vēlas izmantot naudu mājokļa labiekārtošanai vai remontam.

Citi pastāstīja, ka līdzekļus plāno iztērēt sporta inventāra iegādei, aizvest bērnu pie laba stomatologa, apmaksāt mājskolotājus, atlikt vasaras nometnes apmaksai, nākamajam mācību gadam un tā tālāk.

Daudzi vēlējās ar šīs summas palīdzību segt parādus, bet ģimenes, kur finanšu jautājums nav tik akūts, nolēmušas atlikt naudu bērna nākotnei, cita starpā – atvērt krājkontu vai ieguldīt mājokļa iegādē.

Tāpat 17% vecāku pastāstīja, ka naudu iztērēs tehnikas iegādei bērna tālmācībām, lai arī, kā jau atzīmēts ne vienu vien reizi, šos izdevumus jāsedz valstij.

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice atzīmēja, ka nav saņēmusi ziņas par situācijām, kad vecāki būtu iztērējuši pabalstus ar bērnu vajadzībām nesaistītām lietām.

Tiesa, sociālā darbiniece, kas strādā ārpus Rīgas, sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka daļa vecāku tomēr izmantojuši pabalstu tam neparedzētām vajadzībām.

Viņa atklāja, ka runa ir par neformāliem signāliem no ģimenēm, piemēram, dažas dienas pēc atbalsta saņemšanas vecāki "uzsēdušies uz korķa". Protams, viņi nelielījās sociālajiem darbiniekiem, ka naudu nodzēruši, drīzāk gan centās šo faktu slēpt un uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

Oficiāli neviena iestāde, neviens speciālists nav pārbaudījis, kā izmantoti piešķirtie 500 eiro, tāpēc ir grūti nosaukt precīzu ģimeņu skaitu, kurā nauda līdz bērniem nenonāca.

Sociālā darbiniece atzina, ka viņai nav datu par to, ka visa nauda tādās ģimenēs būtu nodzera – būtu pareizāk teikt, ka daži vecāki pabalstu izmantojuši savām vajadzībām. Viņai pašai bija zināmi vairāki gadījumi, kuros pieaugušie, pērkot sev alkoholu, nopirka bērnam šokolādīti vai citus sīkumus.

Pēc viņas vārdiem, lielās pilsētās neviens ārpus ģimenes neuzzinās, ka pabalsts iztērēts vecāku vajadzībām. Tomēr mazpilsētās un laukos situācija ir citāda.

Sociālā darbiniece pastāstīja: ja cilvēks ilgu laiku bijis bez darba un dzīvo gandrīz bez naudas, pēkšņi ierodas veikalā ar vairākām 50 eiro banknotēm, nav jābūt ģēnijam, lai aptvertu, kādu naudu viņš tērē.

Pie tam daudzām ģimenēm šis atbalsts bija ļoti vajadzīgs un tika iztērēts lietderīgi.

Viņa atzina, ka ļoti priecājas par bērniem, kam, pateicoties šim pabalstam, parādījušies jauni velosipēdi. Daudzas ģimenes apdomāja iespēju iegādāties jaunu tālruni, datoru, printeri vai citas iekārtas. Pēc sociālās darbinieces domām, tas viss būs ļoti noderīgs skolēniem.

3
Tagi:
pabalsts, bērni, valdība
Pēc temata
Vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

13
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

13
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā