Pensionāre. Foto no arhīva

Ar šādiem ienākumiem cilvēki nevar izdzīvot: EK atkal liek Latvijai kaunēties

146
(atjaunots 13:27 12.04.2019)
Latvijas ekonomika aug, taču labumu no tā gūst tikai turīgie: Latvijas nodokļu politika ir viena no sliktākajām ES, uzskata Eiropas Komisijā.

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Kaut arī Latvijas ekonomikas izaugsmes temps ir tuvs Eiropas vidējam rādītājam, labumu no ekonomiskās attīstības gūst tikai daļa valsts iedzīvotāju – visturīgākie. Šādi ir Eiropas Komisijas jaunā ziņojuma secinājumi, raksta Skaties.lv.

Kritiski pieaudzis Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri pakļauti nabadzības riskam un sociālai nošķirtībai, neraugoties uz to, ka Eiropas Komisija pēdējo septiņu gadu laikā norādījusi Latvijai uz nepieciešamību apkarot sociālo nevienlīdzību.

EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta pārstāve Mjuriela Gina uzsvēra, ka uz attīstību virzīta sociālā politika ir galvenā Eiropas Savienības vērtība.

"Latvija septiņu gadu periodā tikai nedaudz ir uzlabojusi labklājības rādītājus. Tikai tad, kad situācija šajās jomās uzlabosies, mēs varēsim runāt par kopējo ekonomisko izaugsmi," uzsvēra Gina.

Eiropas Komisija uzskata, ka sociālo nevienlīdzību Latvijā veicina nesamērojami augsts nodokļu slogs. Latvijas nodokļu politika vērtējama kā sestā sliktākā Eiropas Savienības valstu vidū. Eiropas amatpersonas uzskata, ka pat pēc reformas nodokļi palikuši ievērojami augstāki, nekā vidēji Eiropā un augstākie Baltijas valstīs.

Uzklausot kritiku, Finanšu ministrijas Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja Ieva Kodoliņa-Miglāne nespēja pastāstīt EK delegācijai par ministrijas īstenotajiem pasākumiem, lai izmainītu negatīvo tendenci. Viņa norādīja, ka iestādē apzinās, ka pastāv trūkumi, un vērtēs, kā uzlabot darbu šajā jomā.

Eiropas Komisija vērš Latvijas varasiestāžu uzmanību tam, ka ir jāmeklē iespēja palielināt minimālās algas saņēmēju ienākumus.

"Katra valsts ir unikāla, un Komisija nevar un arī nevajag iejaukties jūsu iekšpolitikā, mēs varam novērtēt situāciju un dot rekomendācijas. Diemžēl man ir jāatzīst, ka Latvija ir daudzas jomas, kurās nav jūtams progress.

Jūs esat zaudējuši daudz cilvēku, lai nezaudētu vēl vairāk, ir jāstrādā pie politikas, kas noturētu šos cilvēkus. Šeit ir runa par atalgojumu un minimālo algu, es nedomāju, ka ar šādiem ienākumiem cilvēki var izdzīvot Latvijā," atzīmēja EK Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Heincs Jansens.

Ziņojumā Latvijai ir uzdots atrisināt daudzus jautājumus – sevišķi svarīgi tas ir šobrīd, kad tiek plānota kohēzijas politika nākamajam periodam. Kā norādīja delegācijā, jau šobrīd ir skaidrs, ka struktūrfondu līdzekļu dalībvalstīm tiks piešķirts mazākā apjomā, tāpēc Eiropas Komisija piedāvā Latvijai izstrādāt stratēģiju, kuras mērķis būs iekļaušanas atbalsts un nevienlīdzības apkarošana.

"Šie ir pamata principi ko EK vēlētos, lai Latvija pieturās, kad tiek tālāk veidota šī ekonomiskā vide. Ir skaidrs, ka kohēzijas politika tiks finansēta nākamajā budžetā, par tiem apjomiem mēs vēl diskutējam," norāda EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks Normunds Popens

Ņemot vērā to, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES atstās aiz sevis 11 miljardu caurumu Eiropas kopējā makā, nākamajā plānošanas periodā struktūrfondu līdzekļu tērēšanu uzraudzīs stingrāk. Projektiem, kuri pretendēs Eiropas finansējuma saņemšana, būs jāatbilst veselai virknei kritēriju, kuru izstrādi šobrīd veic Eiropas Komisija.

146
Pēc temata
Finanšu un migrācijas krīze: Latvijas Saeimā apsprieda Eiropas Savienības nākotni
Eksperts: Latvijā gaidāma depopulācija un "sudraba ekonomika"
Sākumā iekārtosim savējos: Nodarbinātības valsts aģentūra ir pret viesstrādnieku ievešanu

Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti

17
(atjaunots 17:45 20.04.2021)
Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

RĪGA, 20. aрrīlis - Sputnik. Latviešu sūdzības par taksometru vadītājiem, kuri slikti prot valsts valodu, ir nospēlēja ļaunu joku ar pašiem latviešiem. Tagad taksometru vadītājiem ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas, par ko reizēm jāmaksā. Situācija diez vai mainīsies tuvākajos trijos gados, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.

Jaunā prasība — pierādīt latviešu valodas prasmes — tika ieviesta pagājušajā vasarā, jo taksometru klienti sūdzējās, ka daudzi autovadītāji pienācīgā līmenī neprot valsts valodu un ar tiem ir grūti komunicēt. Bija gadījumi, kad ziņoja par to, ka vadītājs pat nevar sasveicināties latviešu valodā. Tagad licences saņemšanai taksistiem jābūt latviešu valodas B1 līmenim.

Licence jāatjauno ik pēc trim gadiem, Autotransporta direkcija pārbauda, vai vadītājam nav soda punktu un vai viņam ir vismaz trīs gadu braukšanas stāžs. Šogad taksisti saskārās ar jaunām prasībām, no kurām cieš arī latvieši.

Daiga, taksometra vadītāja no Ventspils, pastāstīja televīzijas raidījumam, ka viņai ir dokumenti par izglītību, taču tie nav pārliecinājuši Autotransporta direkciju par ventspilnieces valodas prasmēm. Lai gan latviešu valoda viņai ir dzimtā. 1981. gadā viņa absolvējusi Ventspils skolas 8. klasi, taču dokumentos nav nekāda apliecinājuma tam, ka mācības notika valsts valodā.

"Tagad mēs, latvieši, ejam pa arhīviem, maksājam naudu. Piemēram, Ventspilī šāds pakalpojums maksā 15 eiro. Lai izņemtu no arhīva, ka tu esi mācījies latviešu skolā, latviešu valodā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam naudu par to, ka mēs esam latvieši un ka mēs mākam runāt latviski," stāsta Dagnija.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone, komentējot situāciju, atzīmēja, ka šī procedūra nebūšot jāatkārto pēc trim gadiem.

"Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā mums ir reģistrēti vairāk nekā 8000 autovadītāju. Un līdz šim esam izslēguši 22 par latviešu valodas nezināšanu, bet sūdzību ir bijis krietni vairāk. Labā ziņa ir tāda, ka šoferi atradīs šo izziņu un iesniegs to mums. Un tad vēl pēc trim gadiem šādu problēmu vairs nebūs autovadītājiem," stāsta Plone.

17
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā
Krievu valoda "iegāž": Wargaming IT speciālisti nevēlas mācīties latviešu valodu
Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!
9. maija svinēšana Rīgā

Ušakovs: Latvijas veterāni saņems no Briseles dāvanas par godu 9. maijam

15
(atjaunots 13:39 20.04.2021)
Latvijā oficiālās personas neapsveic Lielā Tēvijas kara veterānus; EP sociālistu un demokrātu frakcijā sarūpēja dāvanas tiem, kuri uzvarēja nacismu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Sociālistu un demokrātu frakcija Eiropas Parlamentā apmaksāja apsveikuma komplektus Lielā Tēvijas kara veterāniem Rīgā, paziņoja EP deputāts, bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs. Politiķis aicina brīvprātīgos palīdzēt ar dāvanu piegādi.

"Rīgā dzīvo aptuveni 500 Sarkanās armijas veterāni. Es tagad vēršos pie rīdziniekiem, pirmkārt, jauniešiem. Man un maniem biedriem ir nepieciešama palīdzība - 9. maijā nogādāt apsveikumus veterāniem Rīgā. Apsveikuma komplekti jau ir gatavi. Komplektā ietilpst viena liela silta vilnas sega un saldi našķi – tēja, medus, cepumi, konfektes," rakstīja Ušakovs savā Facebook lapā.

Ušakovs pasūrojās, ka amatpersonas neapsveic Latvijas veterānus, bet medijos "patīk ironizēt gan pār pašu Uzvaras dienu, gan pār tiem, kuri to svin 9. maijā, gan par tiem, kuri atbrīvoja Eiropu no nacisma."

"Mēs Latvijā esam pieraduši dzīvot, gūt panākumus, risināt problēmas — par spīti valdībai un valstij, nevis pateicoties tām. Un savus svētkus — no Pareizticīgās Lieldienas līdz Uzvaras dienai — mēs sev organizējam patstāvīgi. Tāpēc mums visiem ir tik svarīgi 9. maijā radīt svētku sajūtu tiem, kuri uzvarēja nacismu.

Nedaudz par tehniskajām niansēm. Apsveikuma komplekti pēc manas iniciatīvas apmaksāja sociālistu un demokrātu frakcija Eiropas Parlamentā. Es domāju, ka tas ir pareizi, ka mūsu veterāni saņems apsveikumus arī no Briseles - vienotās Eiropas galvaspilsētas," teikts Ušakova publikācijā.

9. maijā Latvijā oficiāli tiek atzīmēta Eiropas diena, taču daudzi cilvēki, pirmām kārtām krievvalodīgie iedzīvotāji, atzīmē Uzvaras dienu. Devītais maijs Rīga, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ir lieli – tautas – svētki. Katru gadu pie pieminekļa Atbrīvotājiem atnāk aptuveni 150 tūkstoši cilvēku, lai noliktu viedus un pagodinātu to cilvēku piemiņu, kuri cīnījās pret fašismu. Tiek rīkoti koncerti ar zvaigžņu piedalīšanos, savukārt vakarā tiek rīkots liels salūts.

Tāpat 2015. gadā Latvija pievienojās akcijai "Nemirstīgais pulks". 2019. gadā ar frontes cīnītāju portretiem Rīgas gājienā piedalījās aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

Pērn koronavīrusa pandēmijas dēļ masveida pasākumi tika atcelti, taču Uzvaras parku individuālā kārtībā vienalga apmeklēja aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, kuri atnāca nolikt ziedus.

15
Tagi:
Nils Ušakovs, Eiropas Parlaments, Uzvaras diena
Pēc temata
Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi
Dombrava cer, ka Uzvaras pieminekli nojauks ar armijas palīdzību
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Savienotajās Valstīs pūlas pierādīt, ka visus pasaules karus sākuši krievi