Pensionāre. Foto no arhīva

Ar šādiem ienākumiem cilvēki nevar izdzīvot: EK atkal liek Latvijai kaunēties

92
(atjaunots 13:27 12.04.2019)
Latvijas ekonomika aug, taču labumu no tā gūst tikai turīgie: Latvijas nodokļu politika ir viena no sliktākajām ES, uzskata Eiropas Komisijā.

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Kaut arī Latvijas ekonomikas izaugsmes temps ir tuvs Eiropas vidējam rādītājam, labumu no ekonomiskās attīstības gūst tikai daļa valsts iedzīvotāju – visturīgākie. Šādi ir Eiropas Komisijas jaunā ziņojuma secinājumi, raksta Skaties.lv.

Kritiski pieaudzis Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri pakļauti nabadzības riskam un sociālai nošķirtībai, neraugoties uz to, ka Eiropas Komisija pēdējo septiņu gadu laikā norādījusi Latvijai uz nepieciešamību apkarot sociālo nevienlīdzību.

EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta pārstāve Mjuriela Gina uzsvēra, ka uz attīstību virzīta sociālā politika ir galvenā Eiropas Savienības vērtība.

"Latvija septiņu gadu periodā tikai nedaudz ir uzlabojusi labklājības rādītājus. Tikai tad, kad situācija šajās jomās uzlabosies, mēs varēsim runāt par kopējo ekonomisko izaugsmi," uzsvēra Gina.

Eiropas Komisija uzskata, ka sociālo nevienlīdzību Latvijā veicina nesamērojami augsts nodokļu slogs. Latvijas nodokļu politika vērtējama kā sestā sliktākā Eiropas Savienības valstu vidū. Eiropas amatpersonas uzskata, ka pat pēc reformas nodokļi palikuši ievērojami augstāki, nekā vidēji Eiropā un augstākie Baltijas valstīs.

Uzklausot kritiku, Finanšu ministrijas Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja Ieva Kodoliņa-Miglāne nespēja pastāstīt EK delegācijai par ministrijas īstenotajiem pasākumiem, lai izmainītu negatīvo tendenci. Viņa norādīja, ka iestādē apzinās, ka pastāv trūkumi, un vērtēs, kā uzlabot darbu šajā jomā.

Eiropas Komisija vērš Latvijas varasiestāžu uzmanību tam, ka ir jāmeklē iespēja palielināt minimālās algas saņēmēju ienākumus.

"Katra valsts ir unikāla, un Komisija nevar un arī nevajag iejaukties jūsu iekšpolitikā, mēs varam novērtēt situāciju un dot rekomendācijas. Diemžēl man ir jāatzīst, ka Latvija ir daudzas jomas, kurās nav jūtams progress.

Jūs esat zaudējuši daudz cilvēku, lai nezaudētu vēl vairāk, ir jāstrādā pie politikas, kas noturētu šos cilvēkus. Šeit ir runa par atalgojumu un minimālo algu, es nedomāju, ka ar šādiem ienākumiem cilvēki var izdzīvot Latvijā," atzīmēja EK Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Heincs Jansens.

Ziņojumā Latvijai ir uzdots atrisināt daudzus jautājumus – sevišķi svarīgi tas ir šobrīd, kad tiek plānota kohēzijas politika nākamajam periodam. Kā norādīja delegācijā, jau šobrīd ir skaidrs, ka struktūrfondu līdzekļu dalībvalstīm tiks piešķirts mazākā apjomā, tāpēc Eiropas Komisija piedāvā Latvijai izstrādāt stratēģiju, kuras mērķis būs iekļaušanas atbalsts un nevienlīdzības apkarošana.

"Šie ir pamata principi ko EK vēlētos, lai Latvija pieturās, kad tiek tālāk veidota šī ekonomiskā vide. Ir skaidrs, ka kohēzijas politika tiks finansēta nākamajā budžetā, par tiem apjomiem mēs vēl diskutējam," norāda EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vadītāja vietnieks Normunds Popens

Ņemot vērā to, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES atstās aiz sevis 11 miljardu caurumu Eiropas kopējā makā, nākamajā plānošanas periodā struktūrfondu līdzekļu tērēšanu uzraudzīs stingrāk. Projektiem, kuri pretendēs Eiropas finansējuma saņemšana, būs jāatbilst veselai virknei kritēriju, kuru izstrādi šobrīd veic Eiropas Komisija.

92
Pēc temata
Finanšu un migrācijas krīze: Latvijas Saeimā apsprieda Eiropas Savienības nākotni
Eksperts: Latvijā gaidāma depopulācija un "sudraba ekonomika"
Sākumā iekārtosim savējos: Nodarbinātības valsts aģentūra ir pret viesstrādnieku ievešanu