Premjerministrs Krišjānis Kariņš

Trešdaļa Saeimas deputātu nobalsoja par premjera Kariņa demisiju

84
(atjaunots 08:02 12.04.2019)
Opozīcijai neizdevās atstādināt premjerministru Krišjāni Kariņu, no 98 Saeimas balsojuma dalībniekiem "par" nobalsoja tikai 33.

RĪGA, 12. aprīlis – Sputnik. Latvijas Saeima 11. aprīļa sēdē neatbalstīja premjerministra Krišjāņa Kariņa demisiju, liecina Saeimas mājaslapā publicētie balsojuma rezultāti.

Par valdības vadītāja atstādināšanu nobalsoja 33 deputāti (frakcija "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienības deputāti, izņemot Janīnu Jalinsku, kura balsojumā nepiedalījās, divi neatkarīgie deputāti – Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņenko – un trīs no KPV LV). Pret nobalsoja 58 deputāti (visi koalīcijas partiju pārstāvji, izņemot jau minētos trīs parlamentāriešus no KPV LV). Viens deputāts balsojumā nepiedalījās.

Atgādināsim, ka opozīcija un daži partijas KPV LV deputāti iesniedza Saeimā pieteikumu par Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa demisiju sakarā ar solījuma likvidēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz šī gada 31. martam neizpildīšanu. Dokumenta tekstā teikts: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 29. pantu, lūdzam minētajā pantā noteiktajā kārtībā iekļaut Saeimas 2019. gada 11. aprīļa sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Artūram Krišjānim Kariņam"."

Pieteikumu parakstīja no KPV LV izslēgtais Aldis Gobzems, KPV LV "iekšējie opozicionāri" Karina Sprūde un Linda Liepiņa, Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas" deputāti Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Valērijs Agešins, Vjačeslavs Dombrovskis, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks un bez partijas Jūlija Stepaņenko.

Pats premjerministrs Kariņš pirms balsojuma paziņoja, ka savas valdības stabilitāti neapšauba. Kariņš uzskata pieteikumu par atstādināšanu par nepamatotu, jo valdība atzinusi, ka OIK ir jālikvidē, taču tas nav izdarāms vienā acumirklī, jo ir iespējamas negatīvas sekas.

Premjers pārmeta opozīcijai to, ka šī pieteikuma dēļ viņš nevarējis aizbraukt uz Eiropas līmeņa tikšanos ar Ķīnas valdības pārstāvjiem.

84
Pēc temata
Kariņš pastāstījis, cik izmaksās OIK atcelšana no marta beigām
Kapitālremonts: kā Latvija apkaros naudas atmazgāšanu
Labāk nekļūs: Latvijas iedzīvotāji netic Kariņa reformām
Kariņš: opozīcija dara savu darbu, valdība – savu
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

1
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
1
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Angela Merkele

Kompromisi un liela nauda: ko Baltijas eirodeputāti gaida no VFR prezidentūras

6
(atjaunots 10:00 11.07.2020)
Uz pusgadu par ES Padomes priekšsēdētāju kļuvusi visietekmīgākā bloka valsts – Vācija; ko tas nozīmē Latvijai, Lietuva un Igaunijai.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiroparlamentārieši no Baltijas valstīm kopumā pozitīvi vērtē mērķus, kurus uzstādījusi Vācija savas prezidentūras periodam Eiropas Savineības Padomē, vēsta TV3. Šādu viedokli kopējā brīfingā pauda Latvijas eirodeputāts Roberts Zīle, Svens Miksers no Igaunijas, kā arī Rasa Juknevičiene un Jozs Olekass no Lietuvas.

Viņi piekrīt, ka ir vesela virkne svarīgu jautājumu, kuri ir steidzami jāatrisina. Viens no galvenajiem uzdevumiem – panākt kompromisu lielās naudas sadalīšanā: Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plāns un ES daudzgadu budžets.

Prezidentūra ES tiek nodota pēc rotācijas principa reizi pusgadā. Piemēram, 2015. gada pirmajā pusē prezidējošā valsts bija Latvija. Šobrīd, kad Eiropas Savienības atrodas nopietnu izaicinājumu priekšā, priekšsēdētāja loma iekritusi visietekmīgākajai bloka valstij – Vācijai.

Uzstājoties eirodeputātu priekšā trešdien, 8. jūlijā, VFR kanclere Angela Merkele aicināja viņus izrādīt nebijušu solidaritāti, lai kopā nodrošinātu ekonomikas atjaunošanu pēc koronavīrusa krīzes. Viņa paziņoja, ka Vācija cīnīsies par to, lai padarītu Eiropu ekoloģiskāku, inovatīvāku, stabilāku, digitalizētāku un konkurētspējīgāku.

"Mums nevajag būt naiviem. Daudzās dalībvalstīs Eiropas pretinieki to vien gaida – izmantot šo krīzi saviem mērķiem. Mums vajag parādīt viņiem, ka Eiropas Savienības vērtība ir sadarbība," sacīja Merkele.

Kanclere aicināja nevilcināties ar 750 miljardus vērtā Eiropas Ekonomikas atjaunošanas plāna apstiprināšanu, kuru Eiropas Komisija izstrādāja atbildot uz Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumu. Šis plāns kopā ar ES daudzgadu budžetu ir būtiskākie dienas darba kārtības jautājumi.

Baltijas valstu eiroparlamentārieši atzīmēja, ka lielas bažas joprojām ir saistītas ar izdevumu daļu – lauksaimniecības un kohēzijas finansējumu. Taču kopumā, viņuprāt, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai VFR prezidentūra var būt izdevīga, jo Vācijā līdzīgā veidā nosprauž ārpolitiskos akcentus, ir prasmīgs pārrunu dalībnieks un netto donors bloka kopējā budžetā.

Eirodeputāti prognozē, ka jau jūlijā dalībvalstis spēs panākt zināmu vienošanos, ja ne par visu Eiropas Komisijas piedāvājumu paketi, tad vismaz par Ekonomikas atjaunošanas plānu.

Parlamentārieši uzsvēra, ka cīņa par Baltijas valstu interesēm ir jāturpina. Nākamais zīmīgais pārrunu raunds notiks nākamnedēļ ES dalībvalstu samitā.

6
Tagi:
vacija, ES
Pēc temata
Eiropas Parlaments atbalstīja: ES vienkāršos vīzu režīmu ar Baltkrieviju
Parādīsies jautājums, kas ar ES būs tālāk: eirodeputātu prognozes par kopējo budžetu