RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik. Latvijas Saeima 11. aprīlī balsos par neuzticības izteikšanu Kariņa valdībai. Pieteikumu Saeimā iesniedza opozīcija un daži KPV LV partijas deputāti sakarā ar solījuma likvidēt elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) līdz šī gada 31. martam neizpildīšanu.
Dokumentu parakstīja no KPV LV izslēgtais Aldis Gobzems, KPV LV "iekšējie opozicionāri" Karina Sprūde un Linda Liepiņa, Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas" deputāti Boriss Cilevičs, Nikolajs Kabanovs, Valērijs Agešins, Vjačeslavs Dombrovskis, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks un bez partijas Jūlija Stepaņenko.
Jaunā valdība nav nostrādājusi pat 100 dienas, pēc kurām parasti tiek apkopoti paveiktā rezultāti, taču tā kā jautājums par neuzticības izteikšanu jau ir uzstādīts, var novērtēt Krišjāņa Kariņa un viņa komandas darba rezultātus, raksta žurnālists Sergejs Bardovskis savā RePost blogā Facebook.
Divu KPV LV (valdības koalīcijas sastāvā esošās partijas) frakcijas deputātu gadījumā jau notiek izmeklēšana par finanšu mahinācijām.
Vienam deputātam no citas frakcijas – Jaunās konservatīvās partijas – notiek izmeklēšana citā krimināllietā. No darba Saeimā viņš ir atstādināts, taču mandātu nav nolicis un turpina saņemt pusi no algas. Deputāta sieva iepriekš saņēma algu, turpinot strādāt Rīgas ostā, savukārt viņas vīrs būvēja priekšvēlēšanu kampaņu uz korupcijas apkarošanas pamata minētajā pašvaldībā.
Uzņēmumā, kas saistīts ar vienu no ministriem (ministrēm), kā tiek runāts, maksāja aplokšņu algas. Tātad bija izvairīšanās no nodokļu nomaksas, bet tas ir Latvijas Republikas Krimināllikuma panta pārkāpums.
Deviņi no deviņiem ministriem atteicās izpildīt Saeimas lēmumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu, kuru paši iepriekš atbalstīja. Miljardu eiro par OIK valsts iedzīvotāji jau ir samaksājuši, tuvākajos 10 gados samaksās vēl divus miljardus ministriju, pašvaldību un citu, kā kļuvis stilīgi teikt, "oligarhu" vajadzībām. Tas saucas "Zaļās enerģijas nodokli". Acīmredzot, pēc dolāru krāsas.
Partijas, kuras iekļuva valdībā (ne visas!) pārkāpa vēlētājiem dotos priekšvēlēšanu solījumus: 3 pa 500 un daudzus citus.
Saeimas pirmajam lasījumam iesniegts likumprojekts par gāzes akcīzes atvieglojumu atcelšanu zemniekiem. Neskatoties uz valdības zvērestiem, ka šogad neviens nodoklis netiks pacelts, gāzes akcīzes palielināšanu zemniekiem gatavo jau no 1. jūlija.
Vismaz vienam ministram, kurš veic dienesta pienākumus un ir tiešā veidā saistīts ar valsts drošību, trūkst pielaide valsts noslēpumam.
Vismaz divām partijām tiek izteiktas tiešas apsūdzības par sakariem ar tiem pašiem oligarhiem, pret kuriem tie vēlēšanu laikā grasījās cīnīties.
Visu šo "biedru grupu" vada premjers, kurš jau ir pieķerts nekustamā īpašuma pārdošanā ar Krieviju saistītām personām tieši bruņotā konflikta Donbasā un "sankciju kara" laikā 2014. gadā. Šo darījumu nodokļu operācijas pārbauda Latvijas tiesībsargājošās iestādes.
Koalīcijas partijas gatavojas "izvēlēties" valsts prezidentu, par kura kandidatūru vienojās "šaurā koalīcijas lokā". Par citiem kandidātiem pat nevēlas neko dzirdēt.
Pats premjerministrs Kariņš savas valdības stabilitāti neapšauba, par to viņš paziņoja Latvijas Radio. Kariņš uzskata pieteikumu par atstādināšanu par nepamatotu, jo valdība atzinusi, ka OIK ir jālikvidē, taču tas nav izdarāms vienā acumirklī, jo ir iespējamas negatīvas sekas.
Premjers pārmeta opozīcijai to, ka šī pieteikuma dēļ viņš nevarējis aizbraukt uz Eiropas līmeņa tikšanos ar Ķīnas valdības pārstāvjiem.
