Zāles un termometrs. Foto no arhīva

Latvijā cilvēki nevar ārstēties: bijušais ministrs vaino valsti

83
(atjaunots 08:59 11.04.2019)
Pēc Gunta Belēviča domam, zāles nevar atļauties nopirkt lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tāpēc ārstēšana ir neefektīva.

RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik. Vairumam Latvijas iedzīvotāju nav iespējas efektīvi ārstēties valsts atbalsta trūkuma dēļ, paziņoja bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs radio Baltkom ēterā.

Pēc Belēviča sacītā, Latvijai ir jābūt atbildīgai par katru pacientu līdz pat zāļu iegādei.

"Piecpadsmit procenti cilvēku, pat kad viņiem izrakstīja daļēji kompensējamas zāles, neiet uz aptieku, jo viņiem nav naudas tām. Ir nepareizi, kad valsts apmaksā cilvēkam vizīti pie ārsta, tas izraksta viņam zāles, bet cilvēks tās nepērk, jo viņam nav naudas," citē Belēviča vārdus Mixnews.lv.

Bijušais Veselības ministrijas vadītājs minēja Igaunijas piemēru, kurs, pēc viņa teiktā, atrada līdzekļus pacientu zāļu apmaksai.

"Šobrīd valsts tērē 148 miljonus eiro gadā vizītēm pie ārsta un daļēji kompensējamām zālēm. Lai Latvija varētu apmaksāt visas recepšu zāles, ir nepieciešami papildu 200 miljoni eiro," norādīja Belēvičs.

Viņš ir pārliecināts, ka valstij jākompensē visas recepšu zāles, sevišķi līdz ar obligātās medicīniskās apdrošināšanas ieviešanu.

Zāles kredītā

Tāpat, pēc Belēviča domām, valstij jāiejaucas situācijā, kad aptiekas pārdod zāles kredītā. Bijušais ministrs norāda, ka šāda prakse nav jaunums, taču nekā laba tajā nav.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš
из личного архива автора

"Tie, kas strādā aptieku biznesā, zina, ka visus šos gadus aptiekas bieži izsniedz zāles pensionāriem, kad tiem nav naudas, bezmaksas un ieraksta viņus parādu burtnīcā. Savukārt viņi atgriež parādu, kad atnāk pensija," paskaidroja Belēvičs.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, saskaņā ar kādas valstī strādājošās bankas datiem, Latvijas sirmgalvji bieži noformē kredītus priekš ārstēšanās un zāļu iegādei. Kā norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, nepamatoti augstas cenas aptiekās noved pie tā, ka pacienti vienkārši nepērk zāles.

Saskaņā ar atklāto informācijas avotu datiem, Belēvičs dažādos gados bijis zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma, kā arī divu aptieku tīklu dibinātājas un vadītājs. 2014.-2016. gadā viņš ieņēma Latvijas veselības ministra amatu un pameta to pēc skandāla, kurš bija saistīts ar ārpus kārtas veikto operāciju Latvijas Onkoloģijas centrā.

Ārstēties Latvijā ir dārgi

Saskaņā ar Eurostat vērtējumu, Latvija ir Eiropas Savienības valstu pieciniekā, kuru iedzīvotājiem medicīnas preparātu izdevumi izvēršas būtiskā finanšu slogā. Par zāļu augstajām izmaksām sūdzas 30% Latvijas iedzīvotāju, savukārt Igaunijā par būtiskām ārstniecības līdzekļu iegādes izmaksām paziņojuši vien 6% aptaujāto.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš norādīja, ka zāļu izmaksu kompensēšanas sistēma Latvijā ir jāpiemēro ne mazāk kā divām trešdaļām pārdodamo zāļu – tad valsts spēs kontrolēt cenas aptiekās.

Iepriekš kļuva zinām, ka ārstniecības līdzekļu verifikācijas sistēmas ieviešanas dēļ medicīnas preparātu cenas Latvijā var pieaugt vidēji par 8-14 centiem par iepakojumu.

83
Pēc temata
Vakcīnas, vēža ārstēšana, aknu pārstādīšana: kam tiks atvēlēti papildu miljoni
Ministre: Latvijai nav jāārstē savi emigranti bez maksas
Latvijā zāles tirgo uz kredīta. Kas notiks tālāk?
Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis, foto no arhīva

Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā

21
(atjaunots 12:49 28.05.2020)
Diezin vai Latvija sameklēs naudu veselības aprūpei, ņemot vērā valdības pašreizējos soļus izejai no krīzes, paziņoja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Latvija ir veselības aprūpes personāla "donors" citām Eiropas Savienības valstīm, konstatēja Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša. Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, ka Lielbritānija pašlaik aktīvi atlasa medicīnas personālu, tostarp arī Latvijā. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles domām, no mediķu prombraukšanas palīdzēs izvairīties skaidrs algu palielināšanas un nozares finansēšanas plāns.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Latvijas valdība nepiešķir pienācīgu nozīmi veselības aprūpes finansēšana, mediķu atalgojuma starpība Latvijā un Rietumeiropas valstīs liek jaunajiem ārstiem pārdomāt darba iespējas ārzemēs, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs, žurnāla "Latvijas ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis.

"Eiropas plaukstošās valstis – Lielbritānija, Francija, Vācija – kopā ar ekonomiku tagad paceļ arī veselības aprūpi. Latvijas valdība neaptver, cik tas ir nepieciešams. Mūsu valdība neredz, ka arī veselības aprūpe maksā nodokļus un nes ienākumus budžetam," paziņoja Apinis.

Viņš uzsvēra, ka, saskaņā ar visām prognozēm, tieši Lielbritānija būtiski palielina mediķu, it īpaši šauru speciālistu, piemēram, anesteziologu, reanimatologu, radiologu algas.

"Starpība ar Latvijas algām būs tik liela, ka jaunie ārsti ar angļu valodas zināšanām valstī neaizkavēsies. Mediķu algas Rietumeiropā un Latvijā vienmēr ir atšķīrušās, taču, ja starpība kļūs būtiska, jaunais ārsts nespēs atturēties no aizbraukšanas," brīdināja Apinis.

Viņš atgādināja, ka Rietumeiropa jau agrākajos gados ieguldījusi veselības aprūpē daudz vairāk nekā Latvija. "Ņemot vērā valdības pēdējās darbības izejai no ekonomiskās krīzes, neticu, ka atradīsies nauda medicīnai," piebilda Apinis.

Saskaņā ar Health Care Index 2020 reitinga datiem, pēc veselības aprūpes efektivitātes Latvija ieņem 21. vietu 33 Eiropas valstu vidū.

21
Tagi:
Latvija, medicīna, mediķi, veselība
Pēc temata
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Latvijas iedzīvotāji nosaukuši galveno veselības aprūpes problēmu valstī – tā nav nauda
Daugavpils pusaudzes, foto no arhīva

Lēmums pieņemts: NVA ļaus skolēniem piepelnīties vasarā

6
(atjaunots 12:19 28.05.2020)
Lēmums organizēt vasaras nodarbinātības programmu skolēniem ir saistīts ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šovasar organizēs vasaras nodarbinātības programmu skolēniem, stāsta Press.lv, atsaucoties uz Labklājības ministrijas padomnieku komunikācijas jautājumos Jāni Zariņu.

Plānots, ka programma ilgs divus mēnešus – no 1. jūlija līdz 31. augustam.

Labklājības ministrija pieņēmusi šo lēmumu sakarā ar Covid-19 izplatības samazināšanos un valdības plānu nepagarināt ārkārtējās situācijas režīmu pēc 9. jūnija, paskaidroja labklājības ministre Ramona Petrlaviča. Lēmums pieņemts, ievērojot epidemiologu viedokli.

Līdz 3. jūnijam NVA aptaujās darba devējus, kuri jau iesnieguši pieteikumus skolēnu nodarbinātības programmai, lai noskaidrotu, kādi piedāvājumi vēl joprojām ir aktuāli. Līdz 8. jūnijam pretendentus novērtēs komisijas aģentūras filiālēs, bet līdz 18. jūnijam tiks pieņemti lēmumi.

Skolēni var reģistrēties programmai attālināti. No 10. jūnija sāksies reģistrācija Latgalē, no 11. jūnija – Vidzemē, no 12. jūnija – Rīgas reģionā, no 13. jūnija – Kurzemē un Zemgalē.

Par skolēnu iekārtošanu darbā uzņēmēji saņem dotāciju 50% apmērā no minimālās algas, par skolena-invalīda pieņemšanu darbā – minimālās algas apmērā.

6
Tagi:
bērni, NVA
Pēc temata
Labākais, kas ar mums noticis: uz ārzemēm adoptēto bērnu vēstule Labklājības ministrijai
Tā ir katastrofa: latviešu pusaudži kaunas no dzimtās valodas
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā