Zāles un termometrs. Foto no arhīva

Latvijā cilvēki nevar ārstēties: bijušais ministrs vaino valsti

83
(atjaunots 08:59 11.04.2019)
Pēc Gunta Belēviča domam, zāles nevar atļauties nopirkt lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tāpēc ārstēšana ir neefektīva.

RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik. Vairumam Latvijas iedzīvotāju nav iespējas efektīvi ārstēties valsts atbalsta trūkuma dēļ, paziņoja bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs radio Baltkom ēterā.

Pēc Belēviča sacītā, Latvijai ir jābūt atbildīgai par katru pacientu līdz pat zāļu iegādei.

"Piecpadsmit procenti cilvēku, pat kad viņiem izrakstīja daļēji kompensējamas zāles, neiet uz aptieku, jo viņiem nav naudas tām. Ir nepareizi, kad valsts apmaksā cilvēkam vizīti pie ārsta, tas izraksta viņam zāles, bet cilvēks tās nepērk, jo viņam nav naudas," citē Belēviča vārdus Mixnews.lv.

Bijušais Veselības ministrijas vadītājs minēja Igaunijas piemēru, kurs, pēc viņa teiktā, atrada līdzekļus pacientu zāļu apmaksai.

"Šobrīd valsts tērē 148 miljonus eiro gadā vizītēm pie ārsta un daļēji kompensējamām zālēm. Lai Latvija varētu apmaksāt visas recepšu zāles, ir nepieciešami papildu 200 miljoni eiro," norādīja Belēvičs.

Viņš ir pārliecināts, ka valstij jākompensē visas recepšu zāles, sevišķi līdz ar obligātās medicīniskās apdrošināšanas ieviešanu.

Zāles kredītā

Tāpat, pēc Belēviča domām, valstij jāiejaucas situācijā, kad aptiekas pārdod zāles kredītā. Bijušais ministrs norāda, ka šāda prakse nav jaunums, taču nekā laba tajā nav.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš
из личного архива автора

"Tie, kas strādā aptieku biznesā, zina, ka visus šos gadus aptiekas bieži izsniedz zāles pensionāriem, kad tiem nav naudas, bezmaksas un ieraksta viņus parādu burtnīcā. Savukārt viņi atgriež parādu, kad atnāk pensija," paskaidroja Belēvičs.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, saskaņā ar kādas valstī strādājošās bankas datiem, Latvijas sirmgalvji bieži noformē kredītus priekš ārstēšanās un zāļu iegādei. Kā norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, nepamatoti augstas cenas aptiekās noved pie tā, ka pacienti vienkārši nepērk zāles.

Saskaņā ar atklāto informācijas avotu datiem, Belēvičs dažādos gados bijis zāļu vairumtirdzniecības uzņēmuma, kā arī divu aptieku tīklu dibinātājas un vadītājs. 2014.-2016. gadā viņš ieņēma Latvijas veselības ministra amatu un pameta to pēc skandāla, kurš bija saistīts ar ārpus kārtas veikto operāciju Latvijas Onkoloģijas centrā.

Ārstēties Latvijā ir dārgi

Saskaņā ar Eurostat vērtējumu, Latvija ir Eiropas Savienības valstu pieciniekā, kuru iedzīvotājiem medicīnas preparātu izdevumi izvēršas būtiskā finanšu slogā. Par zāļu augstajām izmaksām sūdzas 30% Latvijas iedzīvotāju, savukārt Igaunijā par būtiskām ārstniecības līdzekļu iegādes izmaksām paziņojuši vien 6% aptaujāto.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš norādīja, ka zāļu izmaksu kompensēšanas sistēma Latvijā ir jāpiemēro ne mazāk kā divām trešdaļām pārdodamo zāļu – tad valsts spēs kontrolēt cenas aptiekās.

Iepriekš kļuva zinām, ka ārstniecības līdzekļu verifikācijas sistēmas ieviešanas dēļ medicīnas preparātu cenas Latvijā var pieaugt vidēji par 8-14 centiem par iepakojumu.

83
Pēc temata
Vakcīnas, vēža ārstēšana, aknu pārstādīšana: kam tiks atvēlēti papildu miljoni
Ministre: Latvijai nav jāārstē savi emigranti bez maksas
Latvijā zāles tirgo uz kredīta. Kas notiks tālāk?

Siguldas ielās parādījušies dzeramā ūdens krāni

7
(atjaunots 18:36 05.07.2020)
Vairākās vietās Siguldā šovasar uzstādīti dzeramā ūdens krāni, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu veldzēties tveicē.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Šovasar Siguldas iedzīvotāji un viesi karstumā pilsētas ielās var izmantot dzeramā ūdens krānus uz ielas, vēsta Lsm.lv, atsaucoties uz Siguldas novada domes informāciju presei.

Sabiedriskās vietās tiks uzstādīti četri kartridži ar bioloģiski degradējoša materiāla maisiņiem, lai suņu īpašnieki pastaigu laikā varētu novākt savu mīluļu atstātās "veltes".

Ziņots, ka viens dzeramā ūdens krāns uzstādīts Raiņa parkā – šī atpūtas vieta ir ļoti populāra jauniešu vidū. Otrs krāns atradis vietu Svētku laukumā, ko bieži apmeklē tūristi, turklāt te labprāt pastaigājas vietējie iedzīvotāji.

Saulespuķu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Siguldas novada dome uzsvēra, ka ūdens krānos padots no pilsētas centralizētā ūdensvada, tāpēc nav nekādu šaubu – ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Krāni darbosies visu silto sezonu.

Kastes ar kartridžiem suņu īpašniekiem uzstādītas kvartālā pie Siguldas pils un laukumā pie dzelzceļa stacijas. Vēl divas kastes uzstādītas Svētku laukumā. Iepriekš suņu pastaigas tur bija aizliegtas, lai nodrošinātu tīru un koptu vidi. Tagad laukumā var pastaigāties arī ar dzīvniekiem, uzsvēra varasiestādes, jo īpašnieki varēs sakopt vidi pēc saviem mīluļiem.

Iepriekš vēstīts, ka sakarā ar svelmi Latvijā jau vairākkārt izsludināts oranžais brīdinājums. Speciālisti brīdina par risku veselībai tādos laika apstākļos.

Atgādināsim, ka augstas gaisa temperatūras apstākļos nav ieteicams uzturēties saulē vairāk kā 10-15 minūtes. Atrodoties zem atklātas debess, ieteicams izmantot aizsargkrēmu un galvassegu.

No saules stariem ieteicams pasargāties cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, ar lielu skaitu vasarraibumu. Piesardzīgiem jābūt arī visiem, kas agrāk guvuši saules apdegumus. No saules jāpasargā arī bērni.

No ultravioletā starojuma jāsargā acis, turklāt jāņem vērā, ka dažādas virsmas, piemēram, ūdens un gaišas smiltis atstaro lielāko daļu saules staru.

7
Pēc temata
Rīga izcepsies? Sinoptiķi izsludinājuši oranžo brīdinājumu
Latvijā kūst asfalts: autovadītājus brīdina par slideniem ceļiem
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis
Lāči

Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē

13
(atjaunots 18:29 05.07.2020)
Divi lāču bērni spēlējās tieši uz ceļa un pat nepamanīja, ka pagadījušies acīs cilvēkam. Tā tapuši vairāki interesanti uzņēmumi.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Sociālā tīkla Facebook lietotājs Nauris publicējis amizantu lācēnu fotogrāfijas – mazuļi rotaļājas uz zemes ceļa Ainažu apkaimē.

Fotogrāfijas tapušas 30. jūnijā, atzīmēja ekskluzīvo uzņēmumu autors.

Tiesa, speciālisti uzskata, ka drīz vien lāči Latvijā nebūs nemaz tāds retums.

Valsts mežu dienests konstatēja, ka pēdējos gados Igaunijā sperti mērķtiecīgi soļi brūno lāču populācijas palielināšanai. Tagad dzīvniekiem Igaunija jau šķiet pārāk šaura, un viņi ierodas Latvijā.

Pie tam ķepaiņi ne tikai pastaigājas pa pierobežas teritoriju – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunajā dzīves vietā.

Speciālisti lēš, ka Latvijā mīt jau 20-50 lāči.

Lāči, foto no arhīva
© AFP 2019 / Roland Weihrauch / dpa

Pagaidām valstī nav fiksēti lāču uzbrukumi cilvēkiem, tomēr drošības pasākumus vajadzētu ievērot. Piemēram, lauku iedzīvotājiem jāpadomā, kā izvietot sadzīves atkritumu konteinerus, lai tajos nerakņātos ciemiņi no meža.

Savukārt pastaigās pa mežu ieteicams pavērot zemi un, ieraugot lāču pēdas vai ekskrementus, paieties tālāk prom. Mežā ieteicams pārvietoties pa takām vai celiņiem, netraucēt meža iemītniekus. Laiku pa laikam var uzkāpt kokā, ierunāties vai uzdziedāt. Ja būsiet vērīgi, pamanīsiet dzīvniekus jau attālumā.

Ja lācis jau ir redzamības zonā, nepagrieziet tam muguru, kāpieties atmuguriski. Neskatieties dzīvniekam acīs, izturieties klusi un ejiet prom. Nekādā gadījumā netuvojietes lācēniem un neaizskariet mazuļus.

13
Tagi:
dzīvnieki, Latvija
Pēc temata
Igaunijas lāči migrē uz Latviju
Igaunijā ieklīduši lāči no Krievijas: mednieki lūgti nenogalināt Poļu un Prošu
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam