Latvijas un ES karogi

Finanšu un migrācijas krīze: Latvijas Saeimā apsprieda Eiropas Savienības nākotni

64
(atjaunots 08:24 11.04.2019)
Eiropas Savienībai draud sašķelšanās: vai tiešām Brexit un tam sekojošās problēmas sagraus sakarus, kuri tika veidoti ilgu gadu garumā, un kas notiks ar Latviju, ja ES izjuks.

RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pagājušajā nedēļā piektdien, 5. aprīlī, Latvijas Saeimas sienās notika konference "Baltijas ES sarunas 2019: politisko pārmaiņu gaidās".

Konferences ietvaros daudzi eksperti un politiķi apsprieda aktuālus starptautiskus jautājumus, lai saprastu, kas būtu jāgaida Baltijas valstīm no straujām Eiropas Savienības pārmaiņām.

Būdams viens no konferences rīkotājiem pasākumu atklāja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors politologs Andris Sprūds, kurš norādīja, ka Eiropas Savienību tuvākajā laikā gaida vērienīgas politiskas pārmaiņas. Tostarp tas ir saistīts ar gaidāmo Brexit, kurš, bez šaubām, negatīvi ietekmēs pārējās Eiropas Savienības valstis. Tāpēc, pēc Sprūda domām, "ļoti daudz šobrīd būs atkarīgs no politiskās vadības un politiskiem lēmumiem, jo viens lēmums spēj mainīt daudz".

Brexit, krīze, krīze

Turklāt, problēma ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās savas pozīcijas var pastiprināt partijas, kuras ir skeptiski noskaņotas attiecībā uz Eiropas Savienību. Tiesa, tam ir būtiski iemesli.

"Finanšu krīze, nevienlīdzība, bēgļu krīze, kā arī daudzi citi iemesli, protams, ir izmainījuši politisko ainu," norādīja Sprūds.

Politologs uzsvēra, ka sakarā ar to viens no būtiskākajiem ES izaicinājumiem ir vienotas sabiedrības izveide tajā, jo šobrīd viedokļu polarizācija tikai pieaug.

Nākošais uzstājās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietas izpildītājs Andris Kužnieks, kurš arī bija atbildīgais par pasākuma rīkošanu. Pēc viņa sacītā, Eiropas Savienībai ir nepieciešama skaidra komunikācija, kura būtu saprotama vienkāršam eiropietim, jo daži spēki izmanto nekritiski vērtējamus lozungus, kuri, diemžēl, tiek viegli uztverti un pieņemti.

"Šie lozungi ātri veidojas, taču uz ilgiem laikiem paliek cilvēku atmiņā, tāpēc ar tiem ir grūti cīnīties," uzsvēra Kužnieks.

Bailes pazaudēt naudu

Tāpat ar atklāšanas runu klātesošo priekšā uzstājās arī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece. Viņa atzīmēja, ka jau ir pagājuši 15 gadi, kopš Latvija iestājās ES, un šobrīd darba tirgū ienāk jauni, labi izglītoti profesionāļi, kuri dalību Eiropas Savienībā un NATO uzskata par pašsaprotamu. Taču šobrīd, pēc viņas sacītā, ES atrodas uz pārmaiņu sliekšņa. Rudenī notiks jaunās Eiropas Komisijas pirmā sēde, no kuras arī būs atkarīgs, kas Eiropas Savienību gaidīs tālāk.

Zināms, ka Eiropas Komisijas sastāvs ir jāapstiprina jaunajam Eiropas Parlamentam, un, kā atzīmē Mūrniece, pastāv bažas, ka šīs iestādes gaidāmajās vēlēšanās, kuras notiks maija beigās, var palielināties populistisko politisko spēku atbalsts visā Eiropā, kas Eiropas Savienības iedzīvotājiem nebūtu jāpieļauj, ņemot vērā pasaules izaicinājumus.

"Balsojot, jāprot pateikt viņiem ne vien stingru nē, bet arī izvēlēties labāko piedāvājumu Eiropas nākotnei," paziņoja spīkere.

Tiesa, Mūrniece tā arī nenorādīja konkrēti, kas tad būs tie draudi, ko šie politiskie spēki var radīt, ja ņem vērā, ka viņus godīgās vēlēšanās ievēlēs Eiropas Savienības pilsoņi, nedivdomīgi paužot savu gribu. Ir skaidrs, ka jaunās partijas, pastiprinot savas pozīcijas Eiropas Parlamentā, nopietni pastums malā esošo eliti. Varbūt tāpēc Mūrnieces bažas raisa nevis bailes par ES, bet gan bailes par neiespējamību vienoties ar šiem jaunajiem spēkiem, kas var novest pie Eiropas fondu dotāciju samazinājuma, kuri ir sniedz lielu atbalstu Latvijas budžetam.

Nauda nav galvenais?

Par plānoto ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam kā reiz runāja paneļudiskusijas dalībnieki. Šīs diskusijas ietvaros Latvijas ĀM parlamenta sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka esošās budžeta pārrunas ir visgrūtākās, un tam ir savi iemesli. Pārrunas notiek vienlaikus Lielbritānijas iziešanai no ES, kura tiešā viedā draud ar budžeta samazinājumu.

Brexit
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Pēc Kalniņas-Lukaševicas sacītā, Eiropas Savienības budžetā parādījušās jaunas prioritātes, kas saistītas ar drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī ar klimata izmaiņām un migrācijas krīzi, kam tiks piešķirtas ievērojamas summas. Ierēdne konstatēja, ka tas samazinās citu programmu finansējumu.

Tāpēc, acīmredzot, arī Latvija pazaudēs daļu līdzekļu, tiesa, pagaidām nav skaidrs, cik liels būs šis zaudējums, jo nav skaidrības par kopējo budžeta samazinājumu.

Savukārt Eiropas Kopienu Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs uzsvēra, ka budžeta apjoms nav galvenā ES panākumu atslēga.

"Daudzās politikas jomās Eiropas Savienība jau tā ir ļoti svarīgs spēlētājs, pat bez finanšu piesaistīšanas," pateica Kozlovs, norādot, ka ES nepieciešami adekvāti līdzekļi, lai saprastu savas prioritātes, un budžets kā reizi ir tā prioritāte. Tāpēc kopumā budžeta samazinājumam nevajadzētu radīt lielas problēmas Eiropas Savienībai, ko nevar sacīt par atsevišķām valstīm, kurām Kohēzijas fondu dotāciju samazinājums var radīt negatīvas sekas.

Integrācija vai dezintegrācija

Vēl kādas diskusijas laikā, kura bija veltīta ES politiskajai atjaunošanai, dalībnieki centās tikt skaidrībā par to, kāda būs Eiropas Savienības un tās instanču loma tuvākajos gados. Pirmais uzstājās bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers. Viņš pateica, ka pārmaiņas Eiropas Savienībā noteikti notiks un jautājums ir vien par to, kas sekos aiz tām.

Pēc Zatlera sacītā, galvenais jautājums ir, vai turpināsies valstu integrācija, vai arī, tieši pretēji, sāksies dezintegrācija. Kaut gan Zatlers tiecas domāt, ka otrais ir maz iespējams.

"Ja cilvēki šaubās par to, ka Eiropa spēs būt vienota un neizjuks, tad man atliek vien smaidīt, jo ekonomisku iemeslu šādam sabrukumam nav," uzsvēra Zatlers.

Taču, viņš nepateica, ka, izņemot ekonomiskos, pastāv arī citi iemesli, kuri pilnībā spēs novest pie Eiropas Savienības sabrukuma.

Kā reizi vienam no šādiem iemesliem uzmanību pievērsa cits diskusijas dalībnieks – eiroparlamentārietis un bijušais Slovēnijas premjers Aloizs Peterle. Pēc viņa domām, būtiska Eiropas Savienības problēma ir demogrāfijas jautājums, ka Eiropas iedzīvotāji noveco.

"Vai mēs spēsim uzturēt esošo ES dzīves veidu bez eiropiešiem, un tikai uz imigrantu rēķina?" uzdeva retorisku jautājumu Peterle, norādot, ka kaut arī nav demogrāfiskais fundamentālists, taču viņš uzskata, ka eiropiešiem jābūt vairāk bērnu.

Pēc viņa sacītā, tas ir būtisks izaicinājums, pret kuru ir jāizturas pietiekami uzmanīgi. Un patiešām, esošās domstarpības starp ES valstīm ne vienmēr ir saistītas ar ekonomiku. Arī migrācijas jautājums ir svarīgs, un nav izslēgts, ka tieši tas var veicināt turpmāko dezintegrāciju.

Turklāt, trešais diskusijas dalībnieks – Igaunijas ārlietu ministra vietnieks Mati Māsikass arī lika saprast, ka necer uz integrācijas procesa aktivizāciju. Un tas atstāj atvērtu jautājumu par Eiropas Savienības nākotni, un līdz ar to paliek atvērts arī jautājums par Baltijas valstu lomu tajā.

64
Pēc temata
"Mazā Latvija" pastāstījusi par savu vēlmi izstāties no ES
Sūtījumus no Latvijas nāksies aizmirst: Brexit atstās emigrantus bez ierastās pārtikas
Brexit būs "ciets": Brisele atteikusies palīdzēt Mejai
Rīgas osta

Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%

6
(atjaunots 14:09 25.11.2020)
Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pērn.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms šī gada desmit mēnešos ir samazinājies par 45,5%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 19,186 miljoniem tonnu, vēsta Baltic Course.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, kopējais starptautisko pārvadājumu apjoms no janvāra līdz oktobrim sastādīja 17,558 miljonus tonnu, kas ir par 48% mazāk, nekā tajā pašā periodā 2019. gadā, savukārt iekšzemes pārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 14,7%, līdz 1,628 miljoniem tonnu.

Tranzītkravu apjoms starptautiskos dzelzceļa pārvadājumos sastādīja 14,492 miljonus tonnu, kas ir par 52,9% mazāk, nekā pērnā gada janvārī-oktobrī. Importa kravu apjoms sastādīja 2,803 miljonus tonnu, kas ir par 1,9% vairāk, savukārt eksporta kravu apjoms – 263 tūkstoši tonnu, kas ir par 10,6% vairāk.

Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pirms gada, savukārt autokravu tranzīts cauri Latvijas teritorijai – 2,574 miljonus tonnu, kas ir par 31,2% mazāk, nekā pirms gada.

Iepriekš Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai, kurā vērš uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens. Oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu. "Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

6
Tagi:
tranzīts, osta, kravas, dzelzceļa pārvadājumi
Pēc temata
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas
Garām Baltijai. Japāna vedīs kravas uz Eiropu pa Krievijas Transsibīrijas maģistrāli
Mācību telpa, foto no arhīva

Trīs kvadrātmetri uz cilvēku: Latvijas Ministru kabinets apstiprināja jaunus ierobežojumus

6
(atjaunots 14:08 25.11.2020)
Latvijas Ministru kabinets aizgāja pēc tā saucamā reģionu ceļa – katrā rajonā var būt spēkā savs ierobežojošo pasākumu kopums, atkarībā no vīrusa izplatības līmeņa.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība apstiprināja jaunus ierobežojumus sakarā ar koronavīrusa pandēmiju, kuri lielākoties ir paredzēti mācību iestādēm. Divpadsmit pašvaldībās skolas tiek pārvestas pie tālmācībām.

Jau šonedēļ Daugavpilī, Baldonē, Krāslavā, Salacgrīvā, Aknīstē, Varakļānos, Mārupē, Mālpilī, Smiltenē, Garkalnē, Limbažos un Salaspilī tiks ieviesti striktāki ierobežojošie pasākumi – tur, saskaņā ar epidemiologu datiem, Covid-19 izplatības līmenis ir īpaši augsts. Par ļoti augstu līmeni noteikts uzskatīt tādu, kad kumulatīvais 14 saslimstības rādītājs pārsniedz valsts vidējo rādītāju par 50%. Saskaņā ar otrdienas datiem, kumulatīvais līmenis Latvijā sastādīja 275,9 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, tātad jaunie drošības pasākumi tiek piemēroti reģioniem, kur saslimstības līmenis pārsniedz 413,8 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Augstākminētajās pašvaldībās no 27. novembra tiek apturēta visu izglītības iestāžu darbs, izņemot bērnudārzus un sākumskolas no 1. līdz 4. klasei.

Ar mērķi samazināt iedzīvotāju sociālos kontaktus šajos rajonos pārtrauc darbu kultūras iestādes, izstādes, gadatirgi. Sporta nodarbības ir atļautas tikai svaigā gaisā. Izņēmums izdarīts tikai bibliotēkām, kur grāmatas var paņemt līdzi. Tāpat tiek aizliegti visi privātie pasākumi, kur piedalās vairāk nekā viena mājsaimniecība. Izņēmumu sastāda bēres, kuru dalībniekiem ir jālieto sejas aizsargmaskas.

Sabiedriskajā transportā drīkstēs atrasties ne vairāk par 50% no maksimālā pasažieru skaita. Ja vadītājs nespēj kontrolēt pasažieru skaitu, tad sēdvietām ir jābūt marķētām atbilstoši distancēšanās noteikumiem. Veikalos un tirgos (arī ārpustelpās) var atrasties ne vairāk par 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita.

Kas attiecas uz skolām ārpus šīm 12 pašvaldībām, tad tās var turpināt mācību procesu klātienē, taču katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir pienākums lietot sejas maskas, tostarp stundu laikā.

Valdības lēmums "uzvilkt" maskas pedagogiem jau ir izpelnījies kritiku no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas puses. Savā Facebook publicētajā komentārā viņa atzīmē: "Vadīt 5-6 mācību stundas maskās, kas aizsedz degunu un muti??? Visus lēmumus izprotu, bet šo... Lēmuma pieņēmēji, esat laipni aicināti novadīt dažas stundas, izskaidrot maskā tā, lai dzird un saprot visi skolēni. Varbūt tad sapratīsiet, ko nolēmāt?!"

Veselības ministrija loģiku attiecībā uz masku lietošanas prasībām skolotājiem un 3 kvadrātmetriem katram skolēnam paskaidroja Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa: "Mēs ceram, ka šādas platības noteikšana ļaus ievērot distanci starp bērniem, kā arī starp skolēniem un skolotāju. Savukārt sejas masku lietošana ļaus skolotājiem samazināt infekcijas izplatību.

Attiecībā uz augstskolām un profesionālo izglītību, ierobežojumi praktiskām nodarbībām tiek ieviesti tikai gadījumā, ja tās nav iespējams rīkot attālināti. Taču arī šādu nodarbību laikā vienā telpā nedrīkst pulcēties vairāk par 10 cilvēkiem."

Galvenais jautājums – kad tas viss beigsies un ko lai gaida nākotnē. Spriežot pēc dienas laikā izteiktajiem veselības ministre Ilzes Viņķeles paziņojumiem, maz iespējams, ka ierobežojumu režīms tiks izbeigts 6. decembrī.

Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs atzīmē pat zināmas pozitīvas tendences: "Pastāv laba tendence, kuru mēs novērojam. Ja salīdzina nedēļas, tas saslimstības izaugsme ir vērojama, taču tās intensitāte ir arvien zemāka. Pagājušajā nedēļā bija reģistrēti 2573 gadījumi, tas ir tikai par 4,6% vairāk, nekā iepriekšējā nedēļā. Vēl pirms diviem mēnešiem, pat pirms mēneša, mēs runājām, ka izaugsme no nedēļas pie nedēļas sastāda 45%, savukārt vienā nedēļā pat 60%. Ja šāda tendence turpināsies vēl nedēļu, tad nedēļas pieaugums apstāsies, un tas liecinās par situācijas stabilizēšanos."

Vienlaikus valdība pieņēma lēmumus par termiņa pagarināšanu, kura laikā uzņēmēji var iesniegt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumus. Šis termiņš tika pagarināts uz pusgadu, līdz 2021. gada 30. jūnijam. Sākotnējā variantā pieteikumu iesniegšanas termiņš nodokļu samaksas atlikšanai uzņēmējiem beidzās šī gada 31. decembrī.

Tāpat uz pusgadu, līdz 30. jūnijam, valsts un pašvaldību iestādēm ir pagarināta iespēja atbrīvot komersantus no telpu īres maksas, kuri izmanto īpašumu biznesā. Un visbeidzot, vēl viens atbalsta mehānisms uzņēmējiem, kuru apstiprināja valdība: līdz 30. jūnijam komersanti var "elastīgāk pielietot Darba likuma normas" un dīkstāves režīma laikā izmaksāt darbiniekiem 70% no darba algas, nevis 100%. Šīs normas termiņš arī ir pagarināts uz pusgadu. Galīgais lēmums par atbalsta mehānismu ir jāpieņem Saeimai.

6
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Rietumu vakcīnu pret Covid-19 ražotāji nosauca cenas: Krievijas Sputnik V būs lētāka
Latvijas iedzīvotāji ir sašutuši par policistu uzvedību saistībā ar Covid-19
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā