Latvijas un ES karogi

Finanšu un migrācijas krīze: Latvijas Saeimā apsprieda Eiropas Savienības nākotni

65
(atjaunots 08:24 11.04.2019)
Eiropas Savienībai draud sašķelšanās: vai tiešām Brexit un tam sekojošās problēmas sagraus sakarus, kuri tika veidoti ilgu gadu garumā, un kas notiks ar Latviju, ja ES izjuks.

RĪGA, 11. aprīlis – Sputnik, Andrejs Solopenko. Pagājušajā nedēļā piektdien, 5. aprīlī, Latvijas Saeimas sienās notika konference "Baltijas ES sarunas 2019: politisko pārmaiņu gaidās".

Konferences ietvaros daudzi eksperti un politiķi apsprieda aktuālus starptautiskus jautājumus, lai saprastu, kas būtu jāgaida Baltijas valstīm no straujām Eiropas Savienības pārmaiņām.

Būdams viens no konferences rīkotājiem pasākumu atklāja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors politologs Andris Sprūds, kurš norādīja, ka Eiropas Savienību tuvākajā laikā gaida vērienīgas politiskas pārmaiņas. Tostarp tas ir saistīts ar gaidāmo Brexit, kurš, bez šaubām, negatīvi ietekmēs pārējās Eiropas Savienības valstis. Tāpēc, pēc Sprūda domām, "ļoti daudz šobrīd būs atkarīgs no politiskās vadības un politiskiem lēmumiem, jo viens lēmums spēj mainīt daudz".

Brexit, krīze, krīze

Turklāt, problēma ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās savas pozīcijas var pastiprināt partijas, kuras ir skeptiski noskaņotas attiecībā uz Eiropas Savienību. Tiesa, tam ir būtiski iemesli.

"Finanšu krīze, nevienlīdzība, bēgļu krīze, kā arī daudzi citi iemesli, protams, ir izmainījuši politisko ainu," norādīja Sprūds.

Politologs uzsvēra, ka sakarā ar to viens no būtiskākajiem ES izaicinājumiem ir vienotas sabiedrības izveide tajā, jo šobrīd viedokļu polarizācija tikai pieaug.

Nākošais uzstājās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietas izpildītājs Andris Kužnieks, kurš arī bija atbildīgais par pasākuma rīkošanu. Pēc viņa sacītā, Eiropas Savienībai ir nepieciešama skaidra komunikācija, kura būtu saprotama vienkāršam eiropietim, jo daži spēki izmanto nekritiski vērtējamus lozungus, kuri, diemžēl, tiek viegli uztverti un pieņemti.

"Šie lozungi ātri veidojas, taču uz ilgiem laikiem paliek cilvēku atmiņā, tāpēc ar tiem ir grūti cīnīties," uzsvēra Kužnieks.

Bailes pazaudēt naudu

Tāpat ar atklāšanas runu klātesošo priekšā uzstājās arī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece. Viņa atzīmēja, ka jau ir pagājuši 15 gadi, kopš Latvija iestājās ES, un šobrīd darba tirgū ienāk jauni, labi izglītoti profesionāļi, kuri dalību Eiropas Savienībā un NATO uzskata par pašsaprotamu. Taču šobrīd, pēc viņas sacītā, ES atrodas uz pārmaiņu sliekšņa. Rudenī notiks jaunās Eiropas Komisijas pirmā sēde, no kuras arī būs atkarīgs, kas Eiropas Savienību gaidīs tālāk.

Zināms, ka Eiropas Komisijas sastāvs ir jāapstiprina jaunajam Eiropas Parlamentam, un, kā atzīmē Mūrniece, pastāv bažas, ka šīs iestādes gaidāmajās vēlēšanās, kuras notiks maija beigās, var palielināties populistisko politisko spēku atbalsts visā Eiropā, kas Eiropas Savienības iedzīvotājiem nebūtu jāpieļauj, ņemot vērā pasaules izaicinājumus.

"Balsojot, jāprot pateikt viņiem ne vien stingru nē, bet arī izvēlēties labāko piedāvājumu Eiropas nākotnei," paziņoja spīkere.

Tiesa, Mūrniece tā arī nenorādīja konkrēti, kas tad būs tie draudi, ko šie politiskie spēki var radīt, ja ņem vērā, ka viņus godīgās vēlēšanās ievēlēs Eiropas Savienības pilsoņi, nedivdomīgi paužot savu gribu. Ir skaidrs, ka jaunās partijas, pastiprinot savas pozīcijas Eiropas Parlamentā, nopietni pastums malā esošo eliti. Varbūt tāpēc Mūrnieces bažas raisa nevis bailes par ES, bet gan bailes par neiespējamību vienoties ar šiem jaunajiem spēkiem, kas var novest pie Eiropas fondu dotāciju samazinājuma, kuri ir sniedz lielu atbalstu Latvijas budžetam.

Nauda nav galvenais?

Par plānoto ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam kā reiz runāja paneļudiskusijas dalībnieki. Šīs diskusijas ietvaros Latvijas ĀM parlamenta sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka esošās budžeta pārrunas ir visgrūtākās, un tam ir savi iemesli. Pārrunas notiek vienlaikus Lielbritānijas iziešanai no ES, kura tiešā viedā draud ar budžeta samazinājumu.

Brexit
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Pēc Kalniņas-Lukaševicas sacītā, Eiropas Savienības budžetā parādījušās jaunas prioritātes, kas saistītas ar drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī ar klimata izmaiņām un migrācijas krīzi, kam tiks piešķirtas ievērojamas summas. Ierēdne konstatēja, ka tas samazinās citu programmu finansējumu.

Tāpēc, acīmredzot, arī Latvija pazaudēs daļu līdzekļu, tiesa, pagaidām nav skaidrs, cik liels būs šis zaudējums, jo nav skaidrības par kopējo budžeta samazinājumu.

Savukārt Eiropas Kopienu Revīzijas palātas loceklis Mihails Kozlovs uzsvēra, ka budžeta apjoms nav galvenā ES panākumu atslēga.

"Daudzās politikas jomās Eiropas Savienība jau tā ir ļoti svarīgs spēlētājs, pat bez finanšu piesaistīšanas," pateica Kozlovs, norādot, ka ES nepieciešami adekvāti līdzekļi, lai saprastu savas prioritātes, un budžets kā reizi ir tā prioritāte. Tāpēc kopumā budžeta samazinājumam nevajadzētu radīt lielas problēmas Eiropas Savienībai, ko nevar sacīt par atsevišķām valstīm, kurām Kohēzijas fondu dotāciju samazinājums var radīt negatīvas sekas.

Integrācija vai dezintegrācija

Vēl kādas diskusijas laikā, kura bija veltīta ES politiskajai atjaunošanai, dalībnieki centās tikt skaidrībā par to, kāda būs Eiropas Savienības un tās instanču loma tuvākajos gados. Pirmais uzstājās bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers. Viņš pateica, ka pārmaiņas Eiropas Savienībā noteikti notiks un jautājums ir vien par to, kas sekos aiz tām.

Pēc Zatlera sacītā, galvenais jautājums ir, vai turpināsies valstu integrācija, vai arī, tieši pretēji, sāksies dezintegrācija. Kaut gan Zatlers tiecas domāt, ka otrais ir maz iespējams.

"Ja cilvēki šaubās par to, ka Eiropa spēs būt vienota un neizjuks, tad man atliek vien smaidīt, jo ekonomisku iemeslu šādam sabrukumam nav," uzsvēra Zatlers.

Taču, viņš nepateica, ka, izņemot ekonomiskos, pastāv arī citi iemesli, kuri pilnībā spēs novest pie Eiropas Savienības sabrukuma.

Kā reizi vienam no šādiem iemesliem uzmanību pievērsa cits diskusijas dalībnieks – eiroparlamentārietis un bijušais Slovēnijas premjers Aloizs Peterle. Pēc viņa domām, būtiska Eiropas Savienības problēma ir demogrāfijas jautājums, ka Eiropas iedzīvotāji noveco.

"Vai mēs spēsim uzturēt esošo ES dzīves veidu bez eiropiešiem, un tikai uz imigrantu rēķina?" uzdeva retorisku jautājumu Peterle, norādot, ka kaut arī nav demogrāfiskais fundamentālists, taču viņš uzskata, ka eiropiešiem jābūt vairāk bērnu.

Pēc viņa sacītā, tas ir būtisks izaicinājums, pret kuru ir jāizturas pietiekami uzmanīgi. Un patiešām, esošās domstarpības starp ES valstīm ne vienmēr ir saistītas ar ekonomiku. Arī migrācijas jautājums ir svarīgs, un nav izslēgts, ka tieši tas var veicināt turpmāko dezintegrāciju.

Turklāt, trešais diskusijas dalībnieks – Igaunijas ārlietu ministra vietnieks Mati Māsikass arī lika saprast, ka necer uz integrācijas procesa aktivizāciju. Un tas atstāj atvērtu jautājumu par Eiropas Savienības nākotni, un līdz ar to paliek atvērts arī jautājums par Baltijas valstu lomu tajā.

65
Pēc temata
"Mazā Latvija" pastāstījusi par savu vēlmi izstāties no ES
Sūtījumus no Latvijas nāksies aizmirst: Brexit atstās emigrantus bez ierastās pārtikas
Brexit būs "ciets": Brisele atteikusies palīdzēt Mejai
Saber Strike

Autovadītāji lūgti uzmanīties: uz ceļiem būs militārā tehnika

10
(atjaunots 07:55 09.05.2021)
Šodien daži ceļi var būt daļēji slēgti militārās tehnikas kustības maršrutā. Latvijas Bruņotie spēki lūdz ar izpratni uztver īslaicīgās neērtības.

RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki nedēļas nogalē organizē militārās tehnikas pārvietošanu maršrutā Liepāja-Lielvārde un Lielvārde-Ainaži. Par to liecina informācija NBS lapā Twitter.

​Ziņots, ka kolonnas pavadīs kara policija vai Pārvietošanās koordinācijas centrs. Autovadītāji lūgti neiespiesties kolonnās un nemēģināt tās apdzīt. Ceļu satiksmes noteikumu ievērošana tiks rūpīgi fiksēta. Iespējami īslaicīgi ierobežojumi uz ceļiem, kas iekļauti maršrutā.

Bruņotie spēki atvainojās par radītajām grūtībām un lūdza ar izpratni uztvert īslaicīgās grūtības.

10
Tagi:
militārā tehnika, Nacionālie bruņotie spēki, Latvija
Pēc temata
Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt
Bez darba palikušos iedzīvotājus aicina armijā: 900 eiro uz rokām un NATO sporta zāle
Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības
"Latvija nav policejiska valsts": IeM vadītājs ir pret armijas patrulēšanu ielās

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

39
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

39
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?

"Trūkumu nav": veterāns-tankists pārbaudīja leģendārā T-34 gatavību

0
(atjaunots 10:16 09.05.2021)
Kara veterāns, T-34 mehāniķis Nikolajs Ņefjodovs apstiprināja: tanks, ko Sarkanā armija visvairāk izmantoja Lielā Tēvijas kara gados, ir pilnībā gatavs cīņām.

Pirms Uzvaras dienas Novokuzņeckā uz tehnisko apskati tika nosūtīts tanks T-34. Iepriekš to noņēma no metalurgu aizmugures varoņdarbam veltītā pieminekļa postamenta. Mašīnas stāvokli pārbaudīja Lielā Tēvijas kara veterāns, T-34 mehāniķis Nikolajs Ivanovičs Ņefjodovs.

"Trūkumus neredzu. Tātad viss ir pilnā kaujas kārtībā," teica 95 gadus vecais tankists.

Ņefjodovs atzina, ka T-34 viņam ir pati mīļākā tehlnika. "Piecus gadus nodienēju uz T-34. Tas man ir kā dzimtās mājas."

Pēc apskates frontinieks apstiprināja – 1942. gadā no Kuzņeckas metalurģiskā kombināta bruņām izgatavotā leģendārā mašīna ir cīņas gatavībā.

Šis tanks piedalījās jaujās līdz pašām Lielā Tēvijas kara beigām, divas reizes pārcietis trāpījumus. 70. gados to novietoja uz postamenta kā atzinības zīmi par Kuzbasa metalurgu darba varoņdarbu. Pērn T-34 atjaunoja dalībai parādē par godu Uzvaras 75. gadadienai. Tas piedalīsies parādē arī šogad.  

0