RĪGA, 10. aprīlis – Sputnik. Nesošo konstrukciju defektu dēļ Būvniecības valsts kontroles birojs lika apturēt Deglava tilta remontdarbus Rīgā, vēsta kanāls LNT.

Sākot ar 10. aprīli spēkā stājas aizliegums uzbraukt uz tilta transportam, kura pilnā masa pārsniedz 30 tonnas.

Sabiedrisko transportu ierobežojumi neskars.

"Ieviestie transporta līdzekļu masas ierobežojumi uz sabiedrisko transportu neattiecas, jo gan trolejbusi, gan autobusi, kas kursē pāri šim pārvadam, ir zem šī svara," paskaidroja Rīgas domes Transporta departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Pašvaldība steidz nomierināt iedzīvotājus, ka tilts nevar sabrukt, savukārt ierobežojumi ieviesti, lai samazinātu slodzi.

Neparedzēti izdevumi ir neizbēgami

Lai izlemtu savu turpmāko rīcību, Rīgas dome 9. aprīlī sasauca speciālu sanāksmi.

Deglava tilta rekonstrukcijas izmaksas neplānoti palielinājušās. Par cik tieši izdevumi palielināsies, kļūs skaidrs nedēļas laikā, kad ekspertīze noskaidros, cik stipri ir bojātas tilta nesošās konstrukcijas. Vislielākie defekti atklāti trīs balstos.

"Protams, tas nenozīmē, ka nekas nav jādara ar pārējiem, bet kritiskākā situācija ir trīs balstos," pastāstīja Rīgas domes Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Nesošo konstrukciju remonts nebija iekļauts sākotnējā rekonstrukcijas plānā – par 4,7 miljoniem eiro bija jāatjauno tikai tā augšējo daļu – ceļu segumus, ietves, veloceliņus, barjeras un margas.

Kā skaidro Rīgas domē, iepriekš atklāt balstu slikto stāvokli neesot bijis iespējams, jo zem tilta atradās noliktava, kura aizsedza balstus.

© Sputnik / Константин Чалабов

Naudas nav: Rīgas ielas nav iespējams uzturēt labā stāvoklī

Domē noliedz uzskatus, ka tilta izmeklēšana pirms remontdarbu veikšanas apzināti tika veikta pavirši, lai mākslīgi sadārdzinātu izmaksas darbu procesā, kad vairs nav atpakaļceļa. Kā norāda Rīgas domes Transporta departamenta Projektu pārvaldes vadītāja Rudīte Reveliņa, darbu veicējam uzdeva veikt tikai augšējās daļas remontu, nevis pilnu rekonstrukciju, savukārt izmeklēt balstus izdevies vien tad, kad tika pieņemt lēmums nojaukt noliktavu.

Rīgas domē neizslēdz, ka sakarā ar atklātajām balstu problēmām tiks izsludināts jauns iepirkumu konkurss, ja esošais darbu veicējs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai – nespēs to veikt.

"Par ekspertīzi – tās noteikti ir papildu izmaksas, un tālāk jau skatīsim, cik papildu līdzekļi nepieciešami remonta darbiem," paziņoja Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Aizritējušajā otrdienā, 29. septembrī, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēdējo reizi Francijas prezidents, toreiz tas bija Žaks Širaks, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās 2001. gadā, tādēļ Makrona ierašanās izraisīja lielu publikas uzmanību.

Vakar Makrons veica oficiālās pārrunas ar Latvijas pārstāvjiem Rīgas pilī, kur pēcāk viņam par godu tika sarīkotas svinīgas vakariņas.

​"Klaunāde ar maskām"

Sociālo tīklu lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka visi pasākuma dalībnieki bija sejas maskās.

"Ja vēl pirms gada kāds atsūtītu šādu "fotku" no nākotnes, man tiešām uzsprāgtu smadzenes," sarkastiski raksta Karna Eglaina, publicējot galveno personu fotogrāfiju maskās.

"Tas neviltotais prezidenta Makrona un Brižitas pārsteigums, ka maskas jāvalkā uz ielas, bet var novilkt telpās..." ziņo žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jautājums ir, vai Kariņš tiekoties ar Makronu vilka masku? Nevaru nekur bildes atrast, tādām noteikti ir jābūt," interesējas lietotāja ar ļoti skanīgu lietotājvārdu Trollfluencers.

"Skatoties Francijas prezidenta sagaidīšanu, šķiet mēs esam palaiduši garām lielisku iespēju Latvijas PR pasaules medijos, tā vietā sarīkojot klaunādi ar maskām, nevis parādot savu veiksmes stāstu pasaulei..." pauž sašutumu Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

​"Tur jau aiz tās maskas nemaz nevar saprast, ir vai nav Makrons. Varbūt patiesībā Putins," atbildes kārtā pajokoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​Joka versiju par to, ka zem maskas varēja slēpties kāds cits atbalstīja arī vēsturnieks Kaspars Zellis.

"Kā var būt drošs, ka aiz tās maskas slēpjas īstais Makrons?" raksta Twitter Zellis.

​Izkāpa no BMW, nevis no Citroen

Neatstāja nepamanītu komentētāji vēl vienu interesantu faktu – pie Rīgas pils Francijas prezidents Emanuels Makrons piebrauca ar BMW markas automobili, ko daži izvērtēja teju vai valsts nodevību, ņemot vērā Francijas autobūves sasniegumus.

"Vai Francijas valsts galvas vizināšana ar Bavārijas motorrūpnīcā ražotu braucamrīku nevelk uz diplomātiskām nepatikšanām," uzdod jautājumu Varis Vagotiņš-Vagulis.

​"Es nespēju noticēt, Makrons tikko izkāpa no BMW, nevis no Citroen," atzīmē žurnālists Maiks Koljērs.

​Viesmīlīgos komentētājus uztrauca arī esošajā epidemioloģiskajā un ekonomiskajā situācijā aktuāls jautājums par to, kur tad apmetīsies Francijas prezidents ar sievu.

"Kur Makrons paliks pa nakti? Tagad tās tukšās viesnīcas tādas pabaisas un daļa vispār ciet," uztraucas par Francijas vadītāja komfortablo izmitināšanu lietotājs Mahris Zmeycharauski.

​Savukārt žurnāliste Inese Liepiņa nopriecājās par to, kādu dāvanu saņēma Francijas prezidents.

"O, Egils Levits Makronam dāvinās divus Ērenpreiss riteņus, kaut kā pat moderni, nav tev tautasdziesmu grāmata," slavē veiksmīgo izvēli žurnāliste Liepiņa.

​Un lūk, starp citu, arī šo pašu Ērenpreiss velosipēdu fotogrāfija – patiešām neiedomājami stilīga dāvana.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji rosināja arī nopietnus tematus. Tā, latviešu dzejniece Liāna Langa-Bokša nosodīja tautiešus par dzēlīgajiem komentāriem.

"Makrona un viņa kundzes vizīte LV ir nozīmīgs politisks notikums, par kuru varētu priecāties. Nē, - dzēlīgi komentāri, ieskābis nīgrums - kā jau ierasts pie letiņiem," sūrojas dzejniece Liāna Langa-Bokša.

​"Vakar mēģināju noskatīties tiešraidi no Rīgas pils Francijas līdera sagaidīšanā @ltvzinas. Nācās atkal slēgt ārā, jo komentēja nevis TV komentētājs vai jomas eksperts, bet politiķe. Atkal garām! Kas notiek @ltv?" pauž sašutumu par valsts medijiem mediju nozares eksperte un profesore Sandra Veinberga.

​"Atbrauca un iespļāva dvēselē"

Savukārt Makrona celtais dialoga ar Krieviju temats izraisīja ļoti asu un neviennozīmīgu reakciju. Nacionālpatriotiskā spārna pārstāvji atklāti pauda sašutumu par šādu piedāvājumu no Francijas vadītāja.

"Vispār jau Francijas prezidents, turklāt ar ļoti izteiksmīgu ķermeņa valodu un vārdiem tobrīd, runāja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. Bet mēs izceļam tikai Raiņa un Ziedoņa pieminēšanu un to, ka nu ziņa par Latviju aiziet pasaulē. Tas dialoga ar Krieviju temats mums par sīku?" pauda izbrīnu žurnālists Frederiks Ozols.

​"Tā jau es domāju. Latvijā visi, tiekoties ar Makronu, uzvilks padevības uzpurņus. Ikdienā neviens uzpurņus nelieto, bet kā ieradies lielais viesis, kurš nupat Lietuvā visus aicināja "uz dialogu" ar savu draugu Putinu, tā visi no kabatām vel ārā šo lojalitātes apliecinājumu," pauda sašutumu pazīstams latviešu publicists Bens Latkovskis.

​"Kā jau bija gaidāms, tad Makrons atbraucis mācīt mums kā jāuzvedas ar krieviem (Putinu), jo viņš, lūk, nav naivs, bet mēs, kas krievu urku paņēmienus zinām no bērnības, neko taču nesaprotam no "globālās stratēģijas". Pretīgi skatīties to klanīšanos šī Putina šuneļa priekšā," piebilda speciālists "krievu urkās" Bens Latkovskis.