Vīrietis lasa grāmatu vilcienā

Nevajag šokēt iedzīvotājus: Labklājības ministrija nepiekrīt pensiju prognozēm

119
(atjaunots 16:00 10.04.2019)
Labklājības ministrija norāda, ka nākotnē pensijas sastādīs 40% no algas apmēra, taču Latvijas Banka prognozē 24% rādītāju.

RĪGA, 10. aprīlis – Sputnik. Labklājības ministrijā Latvijas Bankas prognozes par pensiju apmēru pēc 30-40 gadiem par pārāk pesimistiskām, paziņoja ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, vēsta Dienas Bizness.

Iepriekš Latvijas Banka prezentēja pensiju apmēra prognozi 2050.-2060. gadiem. Pēc Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā, šodien tā dēvētais aizvietojamības koeficients (pensijas apmērs procentos no algas apmēra) sastāda ap 40%, savukārt nākotnē tas samazināsies teju līdz 24%.

Labklājības ministrijā nepiekrīt šādiem skaitļiem. Pēc Allika sacītā Eiropas Komisijas eksperti, kuri pētīja Latvijas pensiju sistēmu, sniedza iestādei citādus secinājumus. Pēc viņu veiktā vērtējuma, šobrīd aizvietojamības koeficients sastāda ap 46%, savukārt nākotnē tas samazināsies līdz 39,9%.

"Taču lai tā būtu, ir nepieciešami vismaz divi nosacījumi: lai cilvēks 40 gadus maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas un ar nodokļiem apliekamajai bāzei jābūt ne mazākai par minimālo algu valstī (430 eiro – red.). Tādā gadījumā Latvijas nākotnes pensionāriem pensiju aizvietošanas līmenis būs apmēram tāds pats, kā vidēji ir ES," pateica Alliks.

Taču viņš atzina, ka noteiktie skaitļi – tā ir "slimnīcas vidējā temperatūra". Latvijā ir iedzīvotāju kategorija, un diezgan liela (vairāk nekā 30%), kuri vai nu veic sociālās iemaksas no minimālās algas, vai arī vispār tās neveic.

"Uz ko var cerēt cilvēks, kurš maksā sociālās iemaksas minimālā apmērā? Un tiem, kas vispār nemaksā sociālo nodokli, jāzina, ka minimālais apmaksas termiņš pensijas saņemšanai ir 15 gadi," pateica Alliks.

Viņš atzīmēja, ka cilvēki paši vieglprātīgi attiecas pret saviem pensiju uzkrājumiem, bet, kad saskaras ar to, ka viņiem vienkārši nepienākas sociālās izmaksas, rodas sašutums.

Alliks uzskata, ka šāda situācija veidojas dēļ tā, ka Latvijā pastāv nodokļu režīmi, kuri neparedz sociālo iemaksu nodevas.

Eksperts pastāstīja, ka šobrīd Labklājības ministrijā tiek gatavots informācijas ziņojums par obligāto sociālo apdrošināšanu pašnodarbinātiem pilsoņiem. Gada beigās tas tiks iesniegts valdības izskatīšanai.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka absolūtais vairākums pensionāru valstī saņem izmaksas, kura ir zem nabadzības riska robežas, par to paziņoja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš. Latvijā ik gadu tiek noteikta nabadzības riska robeža. Piemēra, 2017. gadā tie bija 367 eiro, savukārt pērn – jau 405 eiro. Saskaņā ar Siliņa datiem, 84% Latvijas pensiju pērn bija zem nabadzības riska robežas, savukārt 2017. gadā šādu pensiju skaits sastādīja 74%.

119
Pēc temata
Swedbank: Latvijas iedzīvotāju noskaņojums par savām vecumdienām ir pārāk optimistisks
Tūkstošiem Latvijas pensionāru ir izveidojušies nodokļu parādi
Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi
"Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko": Latvijas emigranti par dzīvi Lielbritānijā
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

3
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

3
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

3
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

3
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

0
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

0
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru