Женщины в русских национальных костюмах

Sociologs: krievi Latvijā nav migranti, bet daļa no kopējās nākotnes

73
(atjaunots 14:00 10.04.2019)
Latvija, spriežot pēc pārmaiņām integrācijas koncepcijā, vairs necenšas izveidot vienotu nacionālo identitāti, jo nācijas jēdzienā ir iekļauti tikai latvieši.

RĪGA, 10. aprīlis – Sputnik. Latvijai neizdosies izveidot saliedētu sabiedrību, kamēr nacionālās identitātes jēdziens neiekļaus arī etnisko mazākumtautību vērtības. Krievu Latvijā nav migranti, un integrācijas koncepcija ir jāizstrādā, ņemot vērā valstij raksturīgo īpašo vēstures kontekstu, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījumā "Atvērtais jautājums" socioloģijas doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Vladislavs Volkovs.

Krievvalodīgie pakāpeniski integrējas Latvijas sabiedrībā, ja runājam tieši par lingvistisko integrāciju – viņi arvien labāk prot valsts valodu. Taču, ja runājam par integrāciju tās plašākajā nozīmē, kura paredz kopīgu vērtību izveido, Latvijā arī valsts programma to vairs neparedz.

Zinātnieks norāda, ka Latvijas nacionālo mazākumtautību integrācijas koncepcijā, kura tika izstrādāta 2000. gadu sākumā, tika teikts par vienotas nacionālas identitātes un kopīgu vērtību veidošanu. Taču koncepcijā, kura tika izstrādāta laika periodā no 2012. līdz 2018. gadam, jau ir vērā ņemamas pārmaiņas. Šajā dokumentā nācijas jēdziens tiek saistīts tikai ar latviešiem, savukārt nacionālās mazākumtautības pastāv atsevišķi. Ja paskatās uz Satversmes preambulu, arī tur nācijā ir iekļauti tikai latvieši, savukārt nacionālās mazākumtautības ir iekļautas jēdzienā "Latvijas tauta".

"Tātad iznāk, ja nācija – tie ir latvieši, nacionālā identitāte var būt tikai nācijas ietvaros, tāpēc faktiski, ja mēs runājam par to, ka integrācijai jāveido nacionālā identitāte, te pat, ja balstās uz Satversmes preambulu, tiek ieviestas noteiktas atšķirības. Faktiski mums nevar būt nacionālās identitātes, kura iekļautu etnisko mazākumtautību vērtības. Un tas jau patiešām ievērojami atšķiras pēc satura ar dokumentiem, kuri tika pieņemti 2000. gadu sākumā. Kaut gan tajā pašā Satversmē 114. pants saka, ka valsts aizsargā mazākumtautību tiesības saglabāt savu identitāti," pateica Volkovs.

Pēc viņa sacītā, kamēr Latvijā netiks rasts konsenss – sabiedrības un politikas līmenī – ka nacionālā identitāte – tā nav tikai latviešu identitāte, bet tostarp arī etnisko mazākumtautību identitāte, izveidot saliedētu sabiedrību nebūs iespējams.

Kā norāda Volkovs, krievi Latvijā nav migranti, tāpēc gan piegājienam, gan viņu integrācijai Latvijas sabiedrībā jābūt īpašai.

"Krievvalodīgie (Latvijā – red.) nevar sevi izskatīt, kā, piemēram, migrantus Rietumos. (…) Krievi un citas etniskās mazākumtautības dzīvoja šeit vēl pirms Latvijas valsts tapšanas un izveidošanas. Tāpēc arī integrācijas modelim jābūt citam. (…) Ja tiek izskatītas tikai un vienīgi rietumu integrācijas koncepcijas – piemēram, tas pats Vils Kimlika, ļoti pazīstam kanādiešu speciālists – viņš atklāti runā par to, ka integrācijas koncepcija faktiski tiešā veidā ir paredzēta migrantiem, taču nekādā gadījumā ne tradicionālajām nacionālajām mazākumtautībām. Tas ir tieši migrantu diskurss. Pielīdzināt etniskās mazākumtautības citām migrantu grupām Latvijas apstākļos ir nepareizi," pateica Volkovs.

Zinātnieks norāda, ka Latvija tapa kā valsts, kur pilsoņu sabiedrība jau bija diversificēta, tā bija iedalīta.

"Etniskā daudzveidība bija fakts. Turklāt, nevis kaut kādā individuālā līmenī, bet bija patiešām ļoti lielas kopienas, tieši pilsētās. Pirms Pirmā pasaules kara Rīgā latviešu iedzīvotāji sastādīja mazāk nekā pusi. Galvenie kultūras un rūpniecības centri bija daudznacionāli. Tāpēc integrācijas koncepcija ir jāizskata no zinātnes viedokļa un Latvijai raksturīgā īpašā vēstures kontekstā. Jāatturas no Rietumeiropas valstu migrantu integrācijas pieredzes," uzskata Volkovs.

73
Pēc temata
Nepārtraukta genocīda virkne: Eiropas tiesa noripojusi līdz Lietuvas līmenim
Naciķu slēptie sapņi: simt krievi nobeigti, 30 tūkstoši iespundēti koncentrācijas nometnēs
IKEA

IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai

7
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.

"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.

Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.

IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.

7
Tagi:
IKEA
Pēc temata
Ko var nopirkt veikalos? Biznesu šokējuši jaunie ierobežojumi
Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās
Demontēts dzelzceļš. Foto no arhīva

Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli

31
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.

Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.

Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

31
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%