Naudas maks. Foto no arhīva

Jurists: cīņa ar skaidro naudu satricinās Latvijas nabadzīgāko iedzīvotāju slāni

422
(atjaunots 08:50 10.04.2019)
Latvijas Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka skaidras naudas darījumu robežas samazināšana palīdzēs papildināt valsts kasi par 675 tūkstošiem eiro šogad, tikmēr aizliegums bankām strādāt ar nerezidentiem ir izvedis no valsts 10 miljardus eiro mazāk nekā divu gadu laikā.

RĪGA, 10. aprīlis – Sputnik. Latvijas varasiestādes vēlas ierobežot skaidras naudas darījumus ne tik lielā mērā ēnu ekonomikas apkarošanai, cik lielā mērā tām ir vēlme ielīst pilsoņu kabatās. Trieciens skaidrai naudai – tas ir trieciens visnabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem, paziņoja AS BDO Latvia partneris, jurists Jānis Zelmenis intervijā žurnālam "Free city".

Aprīļa sākumā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Nodokļu un nodevu likuma grozījumus, kuri paredz aizliegumu skaidras naudas norēķiniem nekustamā īpašuma darījumos. Sākumā Finanšu ministrija piedāvāja ierobežot arī skaidras naudas norēķinus transportlīdzekļu iegādes darījumos un samazināt skaidras  naudas norēķinu limitu no 7200 līdz 3000 eiro, taču Saeima pagaidām neatbalsta šādu soli.

Taču grozījumu apspriešana pamodināja ne tikai automobiļu vai nekustamā īpašuma tirgus dalībniekus, bet arī parastus lielveikalu pircējus, darba migrantu ģimenes, kuriem naudu sūta aizbraukušie bērni, pensionārus, kuri saņem pensiju mājās un tā tālāk. Arī tiesību aizstāvjiem šajā sakarā rodas svarīgs jautājums: kā tas saskaņojas ar privātās dzīves brīvību un neaizskaramību?

Vieglāk nošaut, nekā ārstēt

Pēc jurista Jāņa Zelmeņa sacītā, Latvija pēc skaidras naudas izmantošanas ierobežojumu līmeņa Eiropas valstu vidū atrodas kaut kur pa vidu: ir tādas, kur šajā nozīmē viss ir daudz liberālā, bet ir arī tādas, kur attieksme pret skaidru naudu ir stingrāka.

Jurists pievērsa uzmanību tam, ka par skaidras naudas izmantošanas limitu pastiprināšanu Latvijā sākuši runāt tieši tagad: Zelmenis uzskata, ka iedzīvotājiem tādā veidā cenšas palikt priekšā pseidobiedēkļus par ēnu ekonomiku, ;ai cilvēks nedomā, kāpēc viņš likti dzīvo, kāpēc valsts neattīstās.

"Tā vietā, lai runātu par lietu par to pašu Moneyval un FinCEN pretenzijām, vai konkrēti tiktu skaidrībā par ABLV kļūdām, cilvēkiem liek priekšā pseidobiedēkļus un cenšas viņus vest maldīgā ceļā. (…) Pievērsiet uzmanību, neviens nediskutē par to, kā mēs iziesim no zaglīgās OIK shēmas 5 miljardu eiro apmērā! Tā vietā mūs ievelk diskusijā par skaidras naudas kaitējumiem," paziņoja Zelmenis.

Pēc advokāta domām, Latvijā ēnu ekonomiku pēc būtības neviens neapkaro, recepte – nevis ārstēt, bet nošaut. Par to liecina gan situācija ar ABLV slēgšanu, gan ar citām bankām, gan citi piemēri.

"Tieši tā izskatās mūsu ēnu ekonomikas apkarošana. Iedomājieties, mums ir vesela masa hronisku slimnieku, mums ir neizmācīti ārsti, slikti strādājoša medicīnas inspekcija un tā tālāk un tā joprojām. Taču tā vietā. Lai tiktu skaidrībā ar šīm konkrētajām problēmām, mēs esam gatavi slimniekus likt pie sienas – lai viņu vispār nebūtu. (…) Līdzīgā veidā cenšas iznīcināt arī ar nerezidentiem strādājošās bankas. Mēs taču fundamentāli iznīcinām nozarei, neko neveidojot tās vietā," pateica jurists.

Zelmenis uzskata, ka skaidras naudas apkarošana – tās ir pseidoreformas.

"Būtībā, tiek veidota paralēla likumdošana, kurā nav nevainīguma prezumpcijas: FinCEN slēdz ciet banku bez tiesas un izmeklēšanas, Finanšu ministrija izlemj, cik privātbankām jāpaliek, VID pieprasa tiesības konfiscēt skaidru naudu…" pateica advokāts, paužot pārliecību, ka šāda totalitārā kontrole vairāk piestāv autoritāriem režīmiem.

"Kā advokāts, es nevaru iedomāties, ka jūs varētu aizstāvēties mūsu tiesību sistēmā bez naudas. Ja jūs pēkšņi apsūdzēs kaut kādā likumpārkāpumā, iesāks krimināllietu, arestēs jūsu kontus, pamēģiniet atrast taisnīgumu mūsu prokuratūrā vai tiesā ar tukšām kabatām. Un kā lai ārstējas bez naudas? Tiem pašiem banku automātiem un internetbankām nereti gadās traucējumi. Kā jūs jutīsities, atrodoties šādā brīdī restorānā vai veikalā?" pateica Zelmenis.

Kalsnu kazu var slaukt līdz spēku izsīkumam

Latvijas Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka, samazinot skaidras naudas darījumu robežu, valsts kasi iespējams papildināt par 675 tūkstošiem eiro šogad un par 900 tūkstošiem eiro 2020. un 2021. gadā.

Taču, pēc Zelmeņa sacītā, tā ir smieklīga nauda, deputātu ikdienas izdevumi. Savukārt šādu ierobežojumu administrēšanas nodrošināšanā aizietu daudz lielākas summas, pēc viņa domām.

"Iedomājieties, cik resursu tiks iztērēts, lai šo summu savāktu! Cik kontrolieri būs jānosēdina pie darba un cik datorprogrammas jāizveido, lai identificētu pircēju veikalā, jāpaskaita, vai viņš netērē vairāk, nekā 3000 eiro," pateica advokāts.

Viņš atzīmēja, ka budžets, protams, ir jāpapildina, taču tas nav jādara par jebkuru cenu, skaidras naudas apkarošana te noteikti nav prioritāte, svarīgāk ir nodrošināt valsts ekonomisko attīstību, jāattīsta ražošana.

"Ja mūsu ekonomika būtu augoša, mēs saņemtu daudz lielākas summas daudz īsākā laika posmā. Bet kalsnu kazu jūs varat slaukt līdz spēku izsīkumam, taču galu galā jūs viņu nogalināsiet, viņa jums atstieps kājas," pateica Zelmenis.

Pēc viņa domām, jautājums par ēnu ekonomiku vispār ir pārspīlēts un, turklāt, nefokusēts.

"Kas ir ēnu ekonomika? 95% - tā ir PVN nesamaksāšana, pārējais ir prostitūcija, taksisti, viesmīļi, un visi mēs, kas iet uz tirgu, noalgo mājkalpotājas un sirmgalvju kopējas un t.t. (nesamaksājot par to nodokļus – red.) Ja ir jācīnās ar nodokļu nemaksātājiem, tad parādiet man to cīņu: kur ir krimināllietas, kur ir iesēdināti pārkāpēji? Bet turēt aizdomās visus – tā nav vesela nodarbe. Vara zaudē mēra izjūtu," pārliecināts jurists.

Pēc Zelmeņa domām, trieciens skaidrai naudai – tas ir trieciens visnabadzīgākajiem iedzīvotāju slāņiem.

"Uz melnai dienai atliktās naudas rēķina daudzi cilvēki cenšas izdzīvot. Tāpēc vien, ka cilvēks aiznesīs to uz tirgu vai samaksās medmāsai, viņš nekļūst par noziedznieku. (…) Ar skaidras naudas apkarošanu valsts tikai vēl vairāk sadusmos iedzīvotājus. Un šīs dusmas agri vai vēlu pagriezīs pret varu," noslēgumā sacīja jurists.

422
Pēc temata
Pāri robežai pārved pusmiljardu eiro gadā: Latvija pastiprinās skaidras naudas kontroli
Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas
Latvija – čempione cīņā ar skaidru naudu
Grūtniece, foto no arhīva

Cilvēku nav, valsts nepalīdz: kas notiek ar dzimstības līmeni Latvijā

20
(atjaunots 23:09 23.01.2021)
2020. gadā Latvija uzstādījusi jaunu antirekordu dzimstības jomā simt gadu laikā, bet 2021. gadā var pārspēt arī šo "sasniegumu": demogrāfs Ilmārs Mežs devis skumdinošu prognozi.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. 2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, bet 2021. gadā rādītājs var būt vēl mazāks. Demogrāfs Ilmārs Mežs pastāstījis par katastrofālās lejupslīdes iemesliem, stāsta Mixnews.lv.

Demogrāfs konstatēja, ka dzimstības līmeni cita starpā ietekmējuši tādi faktori, kā nepietiekams valsts atbalsts, potenciālo vecāku skaita krišanās, kā arī pandēmija Covid-19.

Pie tam pandēmijas negatīvās sekas vēl nāksies novērot 2021. gadā. Demogrāfs paskaidroja: tā kā vīruss izplatījies martā, noteiktu slēdzienu par tā ietekmi būs iespējams izdarīt pēc decembra datiem.
2021. gadā, ņemot vērā pandēmijas ietekmi situācija ar dzimstības līmeni Latvijā var kļūt vēl ļaunāka, uzskata eksperts.
Atgādināsim, ka, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstības līmeni pēdējo simt gadu laikā.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.

Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.

20
Tagi:
dzimstība, depopulācija, Latvija
Pēc temata
Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Zemā dzimstība un sociālie tīkli piebeidza slaveno Rīgas geju klubu
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

46
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

46
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas
Aleksandra Čaka iela, foto no arhīva

Sākumā neaptvēra, tagad iestājies šoks: autonodokļi Latvijā 2021. gadā

0
(atjaunots 23:51 23.01.2021)
Izmešu apjoma aprēķinu jaunās metodikas dēļ mainījušies automašīnu nodokļi – priecāties var tikai bagātie, Bentley un BMW īpašnieki.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Aizbildinoties ar klimata aizsardzību, valdība grozījusi šīgada autonodokļus tā, ka klimatu atliek vien nožēlot: jaunām mašīnām ar maziem motoriem transporta ekspluatācijas nodoklis tiek palielināts, bet premium klasei un sporta mašīnām tas būtiski samazināts, stāsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Rakstā sniegta salīdzinoša nodokļu analīze, ko tagad vajadzēs maksāt dažādu marku automašīnu īpašniekiem, ko sagatavojusi Auto asociācija.

Piemēram Nissan Micra, kuras dzinēja tilpums ir kā motociklam - 1 litrs, pagājušajā gadā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis (TEN) bija 48 eiro, šogad – 90 eiro. nodokļa pieaugums - 87,5%.

Nodoklis Peugeot 208 ar dzinēja apjomu 1,2 l no 12 eiro pieaudzis līdz 66 eiro. Par Toyota Corolla ar dzinēja apjomu 2 litri tāpat būs jāsamaksā 66 eiro agrāko 12 vietā.

Savukārt automašīnai Bentley Continental ar 4 litru dzinēju TEN samazinājies no 408 līdz 268 eiro, gandrīz par 68%. Samazinājies arī TEN automašīnai BMW X5 M ar 4,4 litru dzinēju – no 408 līdz 318 eiro. Porsche 911 Turbo S īpašnieks samaksās 258 eiro agrāko 408 vietā.

"Tātad, sausais atlikums no šīm izmaiņām ir tāds, ka būtiski pieaugs TEN no jauna reģistrētām mazlitrāžas automašīnām un samazināsies premium klases sporta automašīnām. Bez tam tas būs būtiski atšķirīgs pilnīgi identiskām automašīnām atkarībā no to reģistrācijas datuma," par TEN grozījumiem 2021. gadā secināja "Auto asociācijas" vadītājs Andris Kulbergs.

Jauno aplēšu pamats meklējams izmešu aprēķina jaunajā metodikā. Agrāk ražotāji izmešus mērīja laboratorijas apstākļos. Šo metodoloģiju apzīmē ar abreviatūru NEDC (New Europian Driving Cycle). Patiesībā izmeši bija daudz lielāki, un pēc dīzeļgeitas skandāla ar 2021. gada 1. janvāri ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas paredz izmešu mērīšanu, dzinējam darbojoties reālos apstākļos.

Turpmāk transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķinā tiks izmantotas divas tabulas, viena, pēc vecā NEDC standarta, automašīnām, kuras reģistrētas līdz pagājušā gada beigām. Otra atbilstoši WLTP standartam - automašīnām, kuras ir reģistrētas pēc šī gada 1. janvāra.

ES ieteica nepalielināt nodokļus sakarā ar izmešu mērijumu standartu grozījumiem, tomēr Latvijā rīkojas pretēji. Visvairāk cietuši mazo automašīnu īpašnieki.

Pirms gada valstī jau bija plānots autonodokļus grozīt sabiedrības vairākumam vēl kaitnieciskākā izpildījumā, teikts rakstā. Vispirms koalīcijā tika lobēta ideja par pilnīgu aizliegumu lietoto automašīnu importam, tad parādījās traktējums, ka par vecu uzskatāma trīs gadus veca mašīna, pēc tam jau piecus.

Kad plāns izgāzās, koalīcija mēģināja ieviest pilnīgi jaunu nodokli visām Latvijā ievedamām mašīnām, bet atkal jau ar lielu skandālu šim rosinājumam tika atmests ar roku. Izrādījās, ka nauda vajadzīga nevis kādām klimata programmām, bet lai pirktu dīzeļvilcienus. Beigu beigās lielāko nodokļu pieaugumu nācies piedzīvot smagā un kravas transporta īpašniekiem, uzņēmumu autoparkam.

Bet vilcieniem sakasīt nepieciešamo naudu neizdevās. Turklāt Eiropas Komisija ideju par dīzeļvilcienu iegādi atzinusi par klimatam kaitniecisku.

"Vēl pērnā gada beigās no Finanšu un Satiksmes ministriju sacerētajiem dokumentiem varēja saprast, ka ikgadējais transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis faktiski nemainīsies - tikai izmešu aprēķinu kārtība - metodoloģija, no kuras neviens tāpat neko lāgā nesaprata. Taču sapratīs šogad, ierodoties ar savu jauno auto uz tehnisko apskati un ikgadējo nodokļu nomaksu. Mikras īpašnieks būs dusmīgs, bentlija īpašnieks – iepriecināts," noslēgumā konstatēja raksta autors.

0
Tagi:
automašīnas, nodokļi, Latvija
Pēc temata
Kariņš uzdevis ministrijām atteikties no veco automašīnu nodokļa
Auto asociācijas vadītājs: mazāk cilvēku - lielāki nodokļi