Открытие гастрономического павильона на Рижском центральном рынке

Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem

265
(atjaunots 16:02 09.04.2019)
Līdztekus pensijas vecuma palielināšanai Latvijas Bankā piedāvā atcelt daļu sociālā nodokļa iemaksu atvieglojumu un motivēt iedzīvotājus krāt naudu pensijai pašiem.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Pašreizējā Latvijas pensiju sistēma nav īpaši piemērota iedzīvotāju novecošanas tendencei. Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka nākotnē demogrāfiskā slodze katastrofāli pieaugs: ja 2020. gadā uz simts strādājošiem būs 37 pensionāri, tad 2060. gadā būs jau 67 pensionāri, jeb gandrīz divas reizes vairāk, raksta Skaties.lv.

Tāpēc Latvijas Bankā piedāvā palielināt pensijas vecumu. Šobrīd tiek īstenota reforma, kuras ietvaros pensionēšanās vecums tiek palielināts pakāpeniski un 2025. gadā sasniegs 65 gadus.

"Noteikti 65 gadi būtu bišķīt jāpaceļ, uz kādiem 67 gadiem, atkarībā no tā, cik paredzamais mūža ilgums. Pareizi būtu sasaistīt šīs lietas, ja cilvēki dzīvo ilgāk, pensijas vecums automātiski mainās līdzi," uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzīmē, ka daudzās valstīs, piemēram, Somijā un Nīderlandē, pensionēšanās vecums jau ir saistīts ar prognozējamo cilvēka mūža ilgumu.

Pēc Labklājības ministrijas domām, šobrīd vēl nav pamata runāt par pensijas vecuma palielināšanu, jo iepriekšējā reforma vēl nav pabeigta.

"Virzīšanas līdz 65 gadiem ir adekvāta šā brīža situācijai. Tikai, kad mēs to sasniegsim, 2025. gadā to var pārskatīt, bet šobrīd ne, jo tas ir sociāli jūtīgs jautājums," pārliecināta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Taču kaut kas tomēr varētu mainīties. Šobrīd katrs trešais darbinieks nemaksā sociālo nodokli pat tādā apjomā, kāds ir noteikts minimālajai darba algai. Runa nav par bezdarbniekiem, bet gan par tiem darbiniekiem, kuri saņem nodokļu atvieglojumus. Pēc Rutkastes domām, tie ir jāpārskata.

"Ja cilvēki nemaksā nodokļus, tad skaidrs, ka nākotnē pensiju apjoms, ko viņi saņems, būs neatbilstoši zems," skaidro Uldis Rutkaste.

Ja visi atvieglojumi tiks saglabāti esošajā apjomā, Latvijas Bankā prognozē pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi.

Finanšu ministrs Jānis Reirs atzīmēja, ka speciālos nodokļu režīmus izvērtēs nākamgad, un nedrīkst izslēgt, ka daži atvieglojumi tiks likvidēti jau 2021. gadā. Tāpat Reirs piedāvās ieviest obligāto minimālo sociālo iemaksu, ko noraidīja iepriekšējā Saeima.

"Tas būs viens no mūsu piedāvājumiem, kas ir jāuzlabo sociālajā jomā. Tā ir liela traģēdija, ka vien trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, ekonomikai attīstoties 5% apmērā, ir palikuši pilnībā bez sociālās aizsardzības tādēļ, ka netiek veiktas sociālās iemaksas. Tā ir ļoti nopietna lieta, un ir ļoti liels apdraudējums nākotnē," uzsvēra ministrs.

Vienā ziņā eksperti ir vienisprātis – cilvēki ir jāmotivē atlikt naudu pensijai pašiem tā dēvētā trešā pensiju līmeņa ietvaros.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 2019. gadā pensionēšanās vecums Latvijā ir palielinājies par trim mēnešiem un sastāda 63 gadus un trīs mēnešus. Latvijas iedzīvotāji, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trīsdesmit gadiem, var iziet pensijā pirms šī vecuma sasniegšanas – divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma.

265
Pēc temata
Pensijas nav palielinātas, PVN nav samazināts: Saeimas pirmā sēde ar apstiprināto valdību
Swedbank: Latvijas iedzīvotāju noskaņojums par savām vecumdienām ir pārāk optimistisks
Tūkstošiem Latvijas pensionāru ir izveidojušies nodokļu parādi
Gandrīz pusei pensionāru Latvijā draud nabadzība
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

8
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

8
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus

10
(atjaunots 17:08 01.12.2020)
Oficiāla lēmuma vēl nav, taču jau ir skaidrs, ka ārkārtējās situācijas režīms, turklāt ar pastiprinātiem ierobežojumiem, tiks pagarināts vismaz līdz 11. janvārim.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc tam, kad Latvijas prezidents Egils Levits 30. novembrī tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci, kļuva skaidrs: varasiestādes atbalsta lēmumu par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu un ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu pastiprināšanu līdz nākamā gada 11. janvārim. Papildu ierobežojošo pasākumu kārtā piedāvāts pagarināt ziemas brīvlaiku 1.-4. klašu skolēniem (attiecīgi, par vienu nedēļu tiks pagarināts mācību gads maijā-jūnijā).

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Tāpat stingrāki ierobežojumi skars pulcēšanos un publiskus pasākumus, iespējams, atkal tiks ieviests aizliegums tirdzniecības centru un veikalu darbam brīvdienās – atstās tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Var tikt ieviestas izmaiņas robežas šķērsošanas kārtībā. Un galvenais, premjers uzstāj uz masveida Covid-19 testēšanas sarīkošanu, tostarp to cilvēku vidū, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu. Par testēšanas kārtību pagaidām netiek stāstīts plašāk.

Komentējot gaidāmo karantīnas pasākumu pastiprināšanu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece sacīja, ka esošie ierobežojumi nesamazina Covid-19 izplatību. Taču parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka stingrāki ierobežojumi ir jāievieš kopā ar atbalsta pasākumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts otrdien, valdības sēdē, tomēr viņš uzsvēra: "Tas, ko es piedāvāju, jau ir stingrāk par režīmu, kas bija pavasarī. Vienīgā atšķirība ar pilnīgu slēgšanu būtu tā, ka nedēļas vidū veikali būs vaļā. Tagad piedāvājums ir pat stingrāks nekā pavasarī."

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka papildu ierobežojumi tiks pieņemti uz jau ieviesto pamata, kas ir ieviesti reģionos ar vislielāko infekcijas izplatību. Turklāt otrdien valdības sēdē, kā tiek cerēts, tiks prezentēts gaidāmās iedzīvotāju vakcinācijas plāns pret Covid-19. Veselības ministre apsolīja, ka tā būs nebijuša mēroga, lieluma un ātruma vakcinācijas akcija.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Un par ekonomiskā atbalsta pasākumiem runājot. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka valdība grasās apzināti palielināt uzņēmumiem paredzētās palīdzības apmēru. Tostarp 30. novembra koalīcijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka subsīdijas apgrozījuma līdzekļiem varēs saņemt visi uzņēmumi, kuru apgrozījums novembrī, salīdzinājumā ar trim pēdējiem mēnešiem, samazinājies vairāk nekā par 20%. Šis pats kritērijs – apgrozījuma kritums par 20% – tiks ieviests uzņēmumiem, kuri pretendē uz dīkstāves pabalstiem. Tāpat dīkstāves pabalsti kļūs pieejami arī pašnodarbinātām personām, kā arī tiem, kas strādā ar patentmaksu. Dīkstāves pabalsta apmēru patenta maksātājiem plānots palielināt no 330 līdz 400 eiro. No valdības pārstāvju puses izskanējuši pat paziņojumi, ka ir vērts padomāt par beznosacījumu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Ja par ekonomiskā atbalsta pasākumiem koalīcijai, spriežot pēc visa, ir vairāk vai mazāk izteikts konsenss, tad attiecībā uz gaidāmajiem karantīnas pasākumiem tā nav. Tātad, ko būs atļauts, bet ko nebūs atļauts darīt valsts iedzīvotājiem, un cik ilgu laiku – tas tiks lemts diskusiju laikā valdības sēdē.

10
Tagi:
Latvija, koronavīruss, valdība, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Kariņš aicināja Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos vienam pie otra
Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām