Пенсионеры

Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi

311
(atjaunots 08:16 09.04.2019)
Šobrīd pensija sasniedz apmēram 40% no algas pirms nodokļu nomaksas.

RĪGA, 9. aprīlis – Sputnik. Pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu Latvijā samazināsies un ap 2050.-2060. gadu var sastādīt 24%, paziņoja Latvijas Radio intervijā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Ja šobrīd, salīdzinot algu pirms nodokļu nomaksas, saņemamā pensija ir apmēram 40%. Ja cilvēks saņem bruto algu 1000 eiro, pensijā viņš var sagaidīt apmēram 400 eiro. (...) Nākotnē šis pensijas relatīvais apjoms būs daudz zemāks," viņš paziņoja.

Ekonomists norādīja, ka nodarbināto daļa attiecībā pret pensionāru daļu samazinās. Šobrīd pensionāru skaits, salīdzinot ar darbspējas vecuma cilvēkiem, sastāda 37%, taču 2060. gadā to skaits var sasniegt 67%.

Taču mūža ilguma pieauguma dēļ vērts aizdomāties arī par pensijas vecuma palielināšanu. Būtisks jautājums ir arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo šobrīd daļa nodarbināto maksā pilnu likmi, bet daļa – samazinātu. Tāpat sava loma būs arī ēnu ekonomikas apjomu samazinājumam.

Pēdējo desmit gadu laikā darbinieku skaits, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, samazinājies par 15,2%.

Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka nodarbināto skaita samazināšanās jāvērtē kontekstā, kurš šajā periodā sasniedzis reālu darbspējas vecumu (20-23 gadi) un kuram vajadzēja papildināt darbaspēka resursus, kā arī Latvijā īstenotās pensiju reformas kontekstā, kura paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielinājumu. Saskaņā ar provizoriskiem vērtējumiem, apmēram 30 tūkstošiem cilvēku pensionēšanās vecums tiek atlikts.

"Laikā no 2006. līdz 2018. gadam darba tirgū bija jāienāk tiem, kuri dzimuši pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, kad Latvijā bija dzimstības bums, jo ik gadu piedzima aptuveni 40 000 līdz 42 000 bērnu, vienlaikus ik gadu vajadzēja pensionēties ap 25 000–26 000, tādējādi vajadzēja būt nevis nodarbināto skaita kritumam, bet tieši pretēji – pieaugumam vidēji vismaz par 10 000 cilvēkiem ik gadu un desmit gadu laikā 100 000," saka Leiškalns.

Tāpēc, viņaprāt, "izgaisušo" 142 tūkstošu darba ņēmēju skaitam jāpieskaita klāt vēl 100 tūkstoši darbinieku, kuri nav izgājuši darba tirgū, kas kopsumma sastāda jau vairāk nekā 240 tūkstošus darba ņēmēju, kurus Latvija ir pazaudējusi.

Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš norādīja, ka nabadzības riska robeža katru gadu pieaug arvien ātrāk.

"Piemēram, 2017. gadā tie bija 367 eiro, bet pērn – jau 405 eiro… 84% pensiju bija zem nabadzības riska robežas. Salīdzinājumam – 2017. gadā tādu bija 74%," teica Siliņš.

Pirmkārt, pēc viņa sacītā, pensionāri netiek līdzi algu kāpumam. Otrkārt, arvien vairāk un vairāk atpaliek tie pensionāri, kuri saņem mazas pensijas, – indeksācijas rezultātā reālais viņu pensiju pieaugums ir mazāks, jo to aprēķina procentos attiecībā uz pensijas apmēru.

311
Pēc temata
Pensijas vecums Latvijā 2019. gadā pieaugs par trim mēnešiem
Pensijas nav palielinātas, PVN nav samazināts: Saeimas pirmā sēde ar apstiprināto valdību
Latvijā zāles tirgo uz kredīta. Kas notiks tālāk?
Informācija par pensijām cilvēkiem, kuri plāno pārcelties uz dzīvi citās ES valstīs
Sistēmas jaunā koronavīrusa noteikšanai, foto no arhīva

Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem

8
(atjaunots 17:22 01.12.2020)
Jaunais Latvijā izstrādātais koronavīrusa noteikšanas ātrais tests ļaus noteikt rezultātu 15-30 minūšu laikā, tā precizitāti izstrādāji novērtēja ar 90%.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā izstrādāti koronavīrusa ātrie testi, to precizitāte sastāda aptuveni 90%, taču to ražošana pagaidām nav uzsākta, vēsta telekanāla TV3 raidījums "900 sekundes".

Covid-19 siekalu testus izstrādāja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta laboratorijā pusgada garumā, pastāstīja ārsts Aigars Reinis. Viņš paskaidroja, ka šobrīd izmantotie Covid-19 testi atklāj vīrusa RNS, savukārt ātrie testi darbojas pēc cita principa.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt – ir vīruss materiālā vai nav," paskaidroja Reinis.

Jaunā testa rezultātu varēs uzzināt 15-30 minūšu laikā.

Viņš pagaidām nenosauca precīzu jauno testu validācijas procesa noslēguma termiņu.

"Skaidrs, ka mūsu slimnīca ir tikai izmēģinājumu bāze šīm jaunajām tehnoloģijām. Apgādāsim, tiklīdz būs komercpartneri, jo paši jau neko neražosim," pastāstīja P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas klīnikas vadītājs Valdis Pīrāgs.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad jau pēc četriem mēnešiem varēs uzsākt testu ražošanu. Uzņēmēji jau izrādījuši interesi par to ražošanu, taču tā nevar tikt uzsākta pirms klīnisko izmēģinājumu beigām.

8
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus

10
(atjaunots 17:08 01.12.2020)
Oficiāla lēmuma vēl nav, taču jau ir skaidrs, ka ārkārtējās situācijas režīms, turklāt ar pastiprinātiem ierobežojumiem, tiks pagarināts vismaz līdz 11. janvārim.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pēc tam, kad Latvijas prezidents Egils Levits 30. novembrī tikās ar premjerministru Krišjāni Kariņu un Saeimas spīkeri Ināru Mūrnieci, kļuva skaidrs: varasiestādes atbalsta lēmumu par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu un ar Covid-19 izplatību saistīto ierobežojumu pastiprināšanu līdz nākamā gada 11. janvārim. Papildu ierobežojošo pasākumu kārtā piedāvāts pagarināt ziemas brīvlaiku 1.-4. klašu skolēniem (attiecīgi, par vienu nedēļu tiks pagarināts mācību gads maijā-jūnijā).

Situācija ar koronavīurusu Beļģijā, foto no arhīva
© Sputnik / Тьерри Монасс

Tāpat stingrāki ierobežojumi skars pulcēšanos un publiskus pasākumus, iespējams, atkal tiks ieviests aizliegums tirdzniecības centru un veikalu darbam brīvdienās – atstās tikai pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību. Var tikt ieviestas izmaiņas robežas šķērsošanas kārtībā. Un galvenais, premjers uzstāj uz masveida Covid-19 testēšanas sarīkošanu, tostarp to cilvēku vidū, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu. Par testēšanas kārtību pagaidām netiek stāstīts plašāk.

Komentējot gaidāmo karantīnas pasākumu pastiprināšanu, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece sacīja, ka esošie ierobežojumi nesamazina Covid-19 izplatību. Taču parlamenta priekšsēdētāja atzīmēja, ka stingrāki ierobežojumi ir jāievieš kopā ar atbalsta pasākumiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka galīgais lēmums tiks pieņemts otrdien, valdības sēdē, tomēr viņš uzsvēra: "Tas, ko es piedāvāju, jau ir stingrāk par režīmu, kas bija pavasarī. Vienīgā atšķirība ar pilnīgu slēgšanu būtu tā, ka nedēļas vidū veikali būs vaļā. Tagad piedāvājums ir pat stingrāks nekā pavasarī."

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka papildu ierobežojumi tiks pieņemti uz jau ieviesto pamata, kas ir ieviesti reģionos ar vislielāko infekcijas izplatību. Turklāt otrdien valdības sēdē, kā tiek cerēts, tiks prezentēts gaidāmās iedzīvotāju vakcinācijas plāns pret Covid-19. Veselības ministre apsolīja, ka tā būs nebijuša mēroga, lieluma un ātruma vakcinācijas akcija.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Un par ekonomiskā atbalsta pasākumiem runājot. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs paziņoja, ka valdība grasās apzināti palielināt uzņēmumiem paredzētās palīdzības apmēru. Tostarp 30. novembra koalīcijas padomes sēdē tika pieņemts lēmums, ka subsīdijas apgrozījuma līdzekļiem varēs saņemt visi uzņēmumi, kuru apgrozījums novembrī, salīdzinājumā ar trim pēdējiem mēnešiem, samazinājies vairāk nekā par 20%. Šis pats kritērijs – apgrozījuma kritums par 20% – tiks ieviests uzņēmumiem, kuri pretendē uz dīkstāves pabalstiem. Tāpat dīkstāves pabalsti kļūs pieejami arī pašnodarbinātām personām, kā arī tiem, kas strādā ar patentmaksu. Dīkstāves pabalsta apmēru patenta maksātājiem plānots palielināt no 330 līdz 400 eiro. No valdības pārstāvju puses izskanējuši pat paziņojumi, ka ir vērts padomāt par beznosacījumu atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Ja par ekonomiskā atbalsta pasākumiem koalīcijai, spriežot pēc visa, ir vairāk vai mazāk izteikts konsenss, tad attiecībā uz gaidāmajiem karantīnas pasākumiem tā nav. Tātad, ko būs atļauts, bet ko nebūs atļauts darīt valsts iedzīvotājiem, un cik ilgu laiku – tas tiks lemts diskusiju laikā valdības sēdē.

10
Tagi:
Latvija, koronavīruss, valdība, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Kariņš aicināja Latvijas iedzīvotājus neiet ciemos vienam pie otra
Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām