Tiesībsargs Juris Jansons

Tiesībsargs pieprasa palielināt minimālos ienākumus Latvijā un draud vērsties tiesā

97
(atjaunots 16:12 06.04.2019)
Juris Jansons ir gatavs vērsties Satversmes tiesā, lai cīnītos par garantētā minimālā ienākuma apmēru.

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons apņēmies panākt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa pieaugumu Latvijā no tagadējiem 53 eiro vismaz līdz 367 eiro. Ja Ministru kabinests divu mēnešu laikā neapstiprinās attiecīgo noteikumus, Jansons ir gatavs vērsties Satversmes tiesā, vēsta Mixnews.

Tiesībsarga biroja pārstāve Evita Berķe informēja, ka nākamnedēļ valdībai tiks nosūtīts "pirmstiesas brīdinājums" grozīt tiesību normu, kas nosaka GMI līmeni, kas ir zemāks par nabadzības riska slieksni (367 eiro 2017. gadā).

"Acīmredzams, ka esošais GMI apmērs - 53 eiro mēnesī vienai personai - neatbilst nedz Satversmes Ievadā, nedz 1. un 109.pantā noteiktajam, jo tas nav balstīts nekādos ekonomiskos aprēķinos un nenodrošina cilvēka cienīgu izdzīvošanu," paskaidroja Berķe.

Tiesībsargs aicina valdību palielināt GMI saskaņā ar realitāti un cilvēka objektivajām minimālajām pamata vajadzībām.

Aicinājums pilnībā atbilst Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijai par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

Iepriekš Jansons paziņoja, ka Latvijai ir japalielina minimālā alga līdz 500 eiro neto (patlaban – 430 eiro pirms nodokļu nomaksas).

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018. gadā algu 450 eiro apmērā neto saņēmuši 30,5% strādājošo. Liela daļa (16,9%) saņēma tikai minimālo algu vai pat mazāku summu. 34,4% strādājošo pamata darba vietā pelnīja 450-700 eiro mēnesī. 25,7% pelnīja 700-1400 eiro mēnesī bruto, bet algu virs 1400 eiro saņēma tikai 4,1% strādājošo iedzīvotāju.

Eiropas Pretnabadzības tīkla (European Anti Poverty Network, EAPN) dati liecina, ka cīņā ar nabadzību Latvija ieņem trešo vietu no beigām ES, un pēdējos gados bezdibenis starp bagātajiem un nabagajiem ir palielinājies. Kopš 2012. gada, kad Eiropas Komisija ieteica pievērsties šiem jautājumiem, to nav veikusi neviena valdība, uzsvēra EAPN Latvijas pārstāve Laila Balga.

Viņa ir pārliecināta, ka šāda situācija veidojusies Latvijas neveiksmīgās sociālās un ekonomiskās politikas dēļ, turklāt lielas problēmas rada neefektīva līdzekļu izšķiešana.

97
Pēc temata
Latvija ir sekmīgi pataisīta par Sjerraleoni (turpinājums)
"Katrs eiro zelta vērts": Latvijas iedzīvotāji atkal uzkāruši ieņēmumu dienesta portālu
Uz papīra viss ir lieliski: Latvijas iedzīvotājiem sola vidējo algu 1128 eiro apmērā
Tūkstošiem Latvijas pensionāru ir izveidojušies nodokļu parādi
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

3
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

3
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

3
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

3
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

0
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

0
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru