Medmāsa. Foto no arhīva

Medmāsām Latvijā liks mācīties par vienu gadu ilgāk

170
(atjaunots 16:59 02.04.2019)
Šobrīd medmāsas Latvijā mācās trīs gadus koledžā, taču viņas var saņemt bakalaura grādu, ja izmācīsies vēl vienu gadu universitātē; tagad četru gadu izglītība var kļūt obligāta.

RĪGA, 2. aprīlis – Sputnik. Medmāsām Latvijā nāksies mācīties nevis trīs, bet gan četrus gadus. Pēc mācību beigām viņas iegūs bakalaura grādu, kas ļaus viņām justies brīvākām darba tirgū, uzskata Veselības ministrijā. Paredzēts, ka pirmā studentu atlase četru gadu programmā uzsāks mācības 2022. gada 1. septembrī, vēsta LTV.

Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka medmāsa, kura ieguvusi pēc iespējas universālākas iemaņas un kura mācās četrus gadus un ir tiesīga praktizēt pēc šāda kursa, ir pasaules standarts. Taču Latvijā, kur medmāsas mācās trīs gadus un beigās saņem diplomu par koledžas beigšanu, ir valsts ar vienu no zemākajiem medmāsu izglītības līmeņiem visā ES. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles sacītā, Latvijai ir jāvirzās uz priekšu kopā ar laiku un jāpilnveido medmāsu izglītība.

Šobrīd medmāsām Latvijā ir iespēja iegūt bakalaura grādu, taču lai to izdarītu, viņām pēc koledžas beigšanas jāizmācās vēl viens gads universitātē, lai iegūtu specializāciju ķirurģijā, anestezioloģijā vai citā jomā. Veselības ministrija nonākusi pie secinājuma, ka šāda divu pakāpju izglītības sistēma rada liekas grūtības un tā ir jālikvidē. Tā vietā piedāvāts ieviest obligātu četru gadu mācību kursu ar bakalaura grāda iegūšanu visiem gribētājiem apgūt medmāsas profesiju.

"Tieši šādu redzējumu ministrija ir sagatavojusi ciešā sadarbībā ar Māsu asociāciju, un tas ir standarts, kuru ar pārejas periodu piemēros arī Latvijā," - pateica Ilze Viņķele.

Māsu asociācijas valdes locekle Dita Raiska pārliecināta šādas reformas nepieciešamībā.

"Māsa strādā komandā, māsa vada citus, augstākā izglītība ir drošība mūsu sabiedrībai!" - pateica Raiska.

Viņas kolēģe Ilze Neparte piebilda, ka reforma ļaušot medmāsām justies brīvākām darba tirgū, savukārt slimnīcas iegūs kvalificētāku medicīnas personālu.

"Mēs strādāsim profesijā, nevis šaurā specializācijā. Tagad, ja man ir operācijas māsas sertifikāts, es varu strādāt tikai operāciju zālē. Pat nodaļā mani neņem. Ja es būšu vispārējās aprūpes māsa, es varēšu strādāt jebkur," - pateica Neparte.

Taču ieplānotajai reformai ir arī zemūdens akmeņi. Tostarp P. Stradiņa Universitātes Medicīnas koledžas ārstniecības fakultātes vadītāja Iveta Strode norādīja, ka gribētāju mācīties par medmāsu kļūs mazāk.

"Jo izvēlēties četrus gadus, nenokļūstot darba tirgū, ir grūti. Tie, kas nāk, ir orientēti uz praktisku darbošanos. Un līdz ar to šis trīs gadu cikls ir pielāgojams situācijai, kas Latvijā nepieciešams," - uzskata Strode.

Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas direktora vietniece Sarmīte Villere piebilda: reforma nozīmēs "vienu gadu, kad vispār nebūs [medmāsu] izlaiduma, pie mūsu jau tā grūtās situācijas".

"Šis pasākums ir jāaptur un jāiet lielākā publiskā diskusijā ar darba devējiem," - uzskata Villere.

P. Stradiņa Universitātes Medicīnas koledžas vadītāja Ilga Ēriņa arī iestājas pret reformu, izglītība medmāsām kļūs dārgāka, kas perspektīvā var nozīmēt intereses samazināšanos par šo profesiju.

"Kāpēc vajag sadārdzināt? Kāpēc šobrīd tas tiek darīts? Ir krīze! Reorganizācija reorganizācijas pēc? Vai tur ir merkantilas intereses?" - pateica Ēriņa.

Taču, pēc Viņķeles sacītā, reforma ir nepieciešama. Jauno mācību programmu plānots izstrādāt trīs gadu laikā

170
Pēc temata
Stradiņa slimnīcas medmāsas ir gatavas rīkoties
Latvijā turpina samazināties ārstu un medmāsu skaits
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

0
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

0
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

3
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

3
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods