RĪGA, 2. aprīlis – Sputnik. Medmāsām Latvijā nāksies mācīties nevis trīs, bet gan četrus gadus. Pēc mācību beigām viņas iegūs bakalaura grādu, kas ļaus viņām justies brīvākām darba tirgū, uzskata Veselības ministrijā. Paredzēts, ka pirmā studentu atlase četru gadu programmā uzsāks mācības 2022. gada 1. septembrī, vēsta LTV.
Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka medmāsa, kura ieguvusi pēc iespējas universālākas iemaņas un kura mācās četrus gadus un ir tiesīga praktizēt pēc šāda kursa, ir pasaules standarts. Taču Latvijā, kur medmāsas mācās trīs gadus un beigās saņem diplomu par koledžas beigšanu, ir valsts ar vienu no zemākajiem medmāsu izglītības līmeņiem visā ES. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles sacītā, Latvijai ir jāvirzās uz priekšu kopā ar laiku un jāpilnveido medmāsu izglītība.
Šobrīd medmāsām Latvijā ir iespēja iegūt bakalaura grādu, taču lai to izdarītu, viņām pēc koledžas beigšanas jāizmācās vēl viens gads universitātē, lai iegūtu specializāciju ķirurģijā, anestezioloģijā vai citā jomā. Veselības ministrija nonākusi pie secinājuma, ka šāda divu pakāpju izglītības sistēma rada liekas grūtības un tā ir jālikvidē. Tā vietā piedāvāts ieviest obligātu četru gadu mācību kursu ar bakalaura grāda iegūšanu visiem gribētājiem apgūt medmāsas profesiju.
"Tieši šādu redzējumu ministrija ir sagatavojusi ciešā sadarbībā ar Māsu asociāciju, un tas ir standarts, kuru ar pārejas periodu piemēros arī Latvijā," - pateica Ilze Viņķele.
Māsu asociācijas valdes locekle Dita Raiska pārliecināta šādas reformas nepieciešamībā.
"Māsa strādā komandā, māsa vada citus, augstākā izglītība ir drošība mūsu sabiedrībai!" - pateica Raiska.
Viņas kolēģe Ilze Neparte piebilda, ka reforma ļaušot medmāsām justies brīvākām darba tirgū, savukārt slimnīcas iegūs kvalificētāku medicīnas personālu.
"Mēs strādāsim profesijā, nevis šaurā specializācijā. Tagad, ja man ir operācijas māsas sertifikāts, es varu strādāt tikai operāciju zālē. Pat nodaļā mani neņem. Ja es būšu vispārējās aprūpes māsa, es varēšu strādāt jebkur," - pateica Neparte.
Taču ieplānotajai reformai ir arī zemūdens akmeņi. Tostarp P. Stradiņa Universitātes Medicīnas koledžas ārstniecības fakultātes vadītāja Iveta Strode norādīja, ka gribētāju mācīties par medmāsu kļūs mazāk.
"Jo izvēlēties četrus gadus, nenokļūstot darba tirgū, ir grūti. Tie, kas nāk, ir orientēti uz praktisku darbošanos. Un līdz ar to šis trīs gadu cikls ir pielāgojams situācijai, kas Latvijā nepieciešams," - uzskata Strode.
Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžas direktora vietniece Sarmīte Villere piebilda: reforma nozīmēs "vienu gadu, kad vispār nebūs [medmāsu] izlaiduma, pie mūsu jau tā grūtās situācijas".
"Šis pasākums ir jāaptur un jāiet lielākā publiskā diskusijā ar darba devējiem," - uzskata Villere.
P. Stradiņa Universitātes Medicīnas koledžas vadītāja Ilga Ēriņa arī iestājas pret reformu, izglītība medmāsām kļūs dārgāka, kas perspektīvā var nozīmēt intereses samazināšanos par šo profesiju.
"Kāpēc vajag sadārdzināt? Kāpēc šobrīd tas tiek darīts? Ir krīze! Reorganizācija reorganizācijas pēc? Vai tur ir merkantilas intereses?" - pateica Ēriņa.
Taču, pēc Viņķeles sacītā, reforma ir nepieciešama. Jauno mācību programmu plānots izstrādāt trīs gadu laikā
