Ziedu nolikšanas ceremonija pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem

Nojaukt vai pasargāt: Saeima izskatīs petīciju par pieminekli Atbrīvotājiem

80
(atjaunots 16:37 02.04.2019)
Petīciju par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību iesniegs Saeimā tajā pašā dienā, kad Mandātu komisija izskatīs petīciju par pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanu.

RĪGA, 2. aprīlis – Sputnik. Saeimas Mandātu, ētikas un pieteikumu komisija šodien sāks izskatīt petīciju par pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanu, vēsta Saeimas mājaslapa.

9. maijs pie pieminekļa Atbrīvotājiem
© Sputnik / Sergey Melkonov

Petīcija parādījās sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv 2017. gada septembrī un nepieciešamos 10 tūkstošus parakstus izskatīšanai Saeimā savāca šī gada martā. Petīcijas autors Uģis Polis uzskata, ka piemineklis Atbrīvotājiem ir simbols, kurš atgādina latviešu tautai par ciešanām "padomju okupācijas" gados. Polis uzskata, ka ar savu iniciatīvu viņš izpilda latviešu vēlmi, kuri savā pamatmasā vēlas šī simbola nojaukšanu.

Taču, kā iepriekš skaidroja ĀM pārstāvis, Jānis Beķeris, no likumdošanas viedokļa pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšana ir neiespējama – pieminekli aizsargā 1994. gadā starp Latviju un Krieviju noslēgtie līgumi un normatīvie akti, kuri aizsargā pieminekļus, būves un masveida apbedījumu vietas, paredzot to uzturēšanu un kopšanu.

Un šodien pat plkst. 14:00 Latvijas Krievu savienības (LKS) līdere Tatjana Ždanoka kopā ar sabiedrības iniciatīvu portāla Manabalss.lv pārstāvi iesniedza Saeimas sekretariātam petīciju par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību, vēsta LKS savā Facebook lapā.

Petīcija aicina Saeimu izstrādāt likumu par pieminekļu un memoriālu aizsardzību un iekļaut tajā sadaļu par pieminekļu nacisma uzvarētājiem saglabāšanu. Dokumentā teikts, ka šobrīd publiskajā telpā arvien skaļāk skan aicinājumi nojaukt pieminekļus cīnītājiem pret nacismu. Šie aicinājumi veicina sabiedrības sašķelšanu un apdraud Eiropas vienotību tās cīnītāju pret nacismu godināšanā. Latvijai jābūt vienotai ar pārējo Eiropu un ar likumu jāgarantē pieminekļu nacisma uzvarētājiem aizsardzība.

Nedēļas laikā petīciju parakstījuši vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku.

- Iniciatīva par pieminekļa Latvijas un Rīgas Atbrīvotājiem no vācu fašistu iekarotājiem, kuru šodien sāks izskatīt Saeimā, savāca nepieciešamos 10 tūkstošus parakstu pusotra gada laikā. Mūsu piedāvājums, kurš paredz šī un citu pieminekļu aizsardzību, savāca 20 000 balsu nepilnā nedēļā, turklāt bez kaut kādas speciālas reklāmas kampaņas. Tas pierāda, cik jūtīgs ir jautājums par Uzvaras pieminekli. Es ticu, ka likumdevējiem ir jāsaprot, ko nozīmē šāda asa cilvēku reakcija uz ideju par pieminekļa demontāžu, un ka viņi nepieļaus pilsoņu pretošanās saasināšanos.

80
Pēc temata
"Vēlaties pilsoņu karu – uz priekšu": strīdi par pieminekli Atbrīvotājiem
Nacionālpatrioti atkal sākuši runāt par pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanu
Jautājums par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa nojaukšanu ir slēgts
Pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem nojauks? Par demontāžu nobalsojuši 10 tūkstoši cilvēku
VID

Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem

3
(atjaunots 12:49 22.09.2020)
Latvijā līdz 500 eiro pieaugs minimālā alga, garantētais minimālo ienākumu līmenis sastādīs 109 eiro, tiks samazināts sociālais nodoklis, toties ieviesīs obligātās sociālās iemaksas.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirmdienas vakarā koalīcijas partneri beidzot nonāca pie kopsaucēja par 2021. gada budžeta un nodokļu reformas pamatprincipiem, kura stāsies spēkā no 1. janvāra. Galvenokārt runa ir par darbaspēka nodokļu izmaiņām. Un ne par labu mazajam biznesam.

Tostarp budžeta projektā paredzēts, ka no 1. janvāra minimālā alga valstī sastādīs 500 eiro, mediķu algas palielinājumam piešķirti 183 miljoni eiro, "pilnā atbilstībā ar iepriekšējās Saeimas lēmumiem", uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš. Gaidāms arī pedagogu un akadēmiskā personāla algu pieaugums (dotajā gadījumā summu neprecizēja).

Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, nešaubāmus plusus pirmām kārtām izjutīs ierēdņi, to skaitā tie paši ministri, - viņu algas taču ir "sasaistītas" ar minimālo algu ar attiecīgu koeficientu. Savukārt mazā biznesa pārstāvjiem minimālās algas palielināšana nav nekāda dāvana, jo nodokļus no "uz papīra" palielinātās algas nāksies maksāt ar dzīvo naudu.

No tagadējiem 64 līdz 109 eiro, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, tiks palielināts garantētais minimālo ienākumu līmenis . Savukārt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzēts piešķirt gandrīz 9 miljonus eiro (visa summa, kas arī tika pieteikta budžetā), savukārt no 2022. gada valdība plāno reformēt ģimenes pabalstu sistēmu.

Šeit pieņemto lēmumu kārtība arī ir saprotama. 2021. gadā notiks pašvaldību vēlēšanas, tādēļ koalīcijas partijām būs jāparūpējas par sabiedrisko mediju ienākumu pietiekamību (kā arī par lojālo privāto "uzbarošanu"). Turklāt pārskatītie ģimenes pabalsti kļūs par labu trumpi 2022. gada Saeimas vēlēšanās.

Un visbeidzot, galvenā nodokļu izmaiņu daļa. No 1. janvāra par 1% samazinās sociālā nodokļa likme un no 1200 līdz 1800 eiro palielinās neapliekamā diferencētā minimuma robeža. Tādējādi nedaudz samazinās nodokļu slogs oficiālo algu saņēmējiem pārsvarā lielos uzņēmumos.

Savukārt pašnodarbinātos, kā arī cilvēkus, kuri strādā pēc patenta, un mikrouzņēmumus gaida nepatīkams pārsteigums. No 1. jūlija (tātad tieši pēc pašvaldību vēlēšanām) valstī visiem strādājošajiem tiks ieviests obligātais maksājums sociālajā budžetā. Tā apmērs pagaidām netiek ziņots. Nodokli aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, maksājumu veikšanu uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek gaidīts, ka nodokļa maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī. Maksāt nāksies uzņēmumiem – darba devējiem vai pašiem darbiniekiem, ja viņi ir pašnodarbinātie.

Vēl lielāks nodokļu trieciens sagaida mikrouzņēmumus. No 1. janvāra mikrouzņēmumi saglabās savu statusu, ja tajā tiks nodarbināts tikai viens cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbiniekiem, kā tas ir šobrīd. No 15% līdz 25% tiek paaugstināts nodokļa apmēra, kuru nāksies maksāt no apgrozījuma līdz 20 000 eiro gadā. No apgrozījuma no 20 000 līdz 40 000 eiro gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet strādāt kopējā nodokļu režīmā.

Gaidāmās nodokļu iniciatīvas tika apspriestas arī atbildīgajā Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā. Sēdē bijusī finanšu ministre, esošā Saeimas deputāte no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības Dana Reizniece-Ozola atzīmēja, ka viņas vadībā 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai bieži pārmeta pārāk lielo nodokļu piemērošanas sistēmas sarežģītību, taču šīs izmaiņas novedīs pie vēl lielāka jucekļa. Otrkārt, par ko pirms mēneša teica arī Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijas prognozes par to, ka mikrouzņēmumu darbinieki sāks pāriet pie darba standarta nodokļu režīmā, riskē neattaisnot sevi – drīzāk, viņi varētu sākt mēģināt slēpt ienākumu, kas tiek iegūti saimnieciskās darbības rezultātā, kas palielinās ēnu ekonomikas apjomu.

Komisijas kolēģi atbalstīja arī deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs, kurš norādīja, ka nodokļu izmaiņas derētu apstiprināt uz likmju analīzes pamata kaimiņvalstu tirgos – Lietuvā un Igaunijā. Turklāt derētu vienkāršot nodokļu struktūru, padarot tos nodokļu maksātājiem saprotamākus.

3
Tagi:
nodokļi, nodokļu reforma, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Jaunie noteikumi: VID komunicēs ar nodokļu maksātājiem ar e-pasta starpniecību
"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju
Табличка на здании Латвийской Генеральной прокуратуры

Stukāns: Rebenoka slepkavība liks aizdomāties par algu celšanu IeM

9
(atjaunots 12:12 22.09.2020)
IeM sistēmas augstākajām amatpersonām skaļā slepkavība kļuvusi par iemeslu atgādināt par pārāk zemajām izmeklētāju algām.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība liks politiķiem ķerties klāt IeM sistēmas darbinieku algas palielināšanas jautājumiem, paziņoja telekanāla RigaTV24 raidījuma "Kārtības Rullis" ēterā Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Pāvels Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, slepkavību pastrādājuši trīs vīrieši, kuri piedevām nozaga dārglietas un dārgu pulksteņu kolekciju, taču Valsts policijā izskata arī slepkavības versiju, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbu.

Pēc Stukāna domām, šai skaļajai lietai ir jāatgādina politiķiem, ka noziegumu atklāšanu ir grūti panākt, nepaaugstinot algas izmeklētājiem.

​"Pāvela Rebenoka slepkavība liks politiķiem aizdomāties par iekšējo drošību, kurai netika pievērsta pienācīga uzmanība. Ja izmeklēšana ir neefektīva, noziedzība paļaujas uz to, ka noziegums netiks atklāta," norādīja viņš.

Pēc Stukāna sacītā, iepriekšējā izmeklētāju paaudze zemo algu dēļ ir aizgājusi, savukārt jauniem, mācības tikko beigušajiem izmeklētājiem pretī stājas pieredzējuši advokāti, kas rada zaudējumu valsts tiesību sistēmai.

"Izmeklēšanas nodaļā sēž 10 meitenes, kurām paredzēts izmeklēt vairāk nekā 100 procesus miljonu un miljardu vērtībā. Šīs meitenes pavisam nesen mācījās koledžā vai vēl mācās, bet viņām pretī stājas pieredzējuši juristi! Vai tad tā nav apzināta kaitēšana valstij?" vaicā ģenerālprokurors Stukāns.

Iepriekš iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, un paziņoja, ka šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi. Citādi Latvijā atgriezīsies 90. gadu noziedzīgās metodes.

9
Tagi:
IeM
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus