Otrā Vislatvijas vecāku sapulce

Krievu dzimtā, latviešu otrā: Latvijai laiks labot kļūdas

92
(atjaunots 09:48 31.03.2019)
Jevgēņijs Ļeškovskis
Cik skolu reformas sāktas Latvijā? Kāda valoda valstī guvusi prioritāti? Kur pazuduši skolu direktori un skolotāji? Ko darīt, lai bērni saņemtu pienācīgu izglītību?

RĪGA, 31. marts — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Latvijas Krievu savienība (LKS) un Vecāku biedrība organizēja otro Vislatvijas vecāku sapulci. Šoreiz pasākums aizritēja viesnīcas "Latvija" zālē.

Второе Вселатвийское родительское собрание
© Sputnik / Sergey Melkonov
Otrā Vislatvijas vecāku sapulce

Šīgada sapulces mērķis bija ne tik daudz apspriest bijušā izglītības ministra K.Šadurska reformu, cik izstrādāt prasības Izglītības ministram.

Beidzot ir jāpanāk, lai tiktu sākta kļūdu labošana mācību grāmatās un līdzekļos, jo tās ietekmē bērnu izglītības kvalitāti.

Būtība ir iznīcināšanā

EP deputāts, viens no Krievu skolu aizstāvības štāba līderiem Miroslavs Mitrofanovs paskaidroja, ka sapulcē bija plānots apspriest ne tikai ar mācību valodu saistītās problēmas, bet arī tagadējās izglītības reformas negatīvo ietekmi bērna personības veidošanās procesā.

Viņš uzsvēra, ka patlaban dienas kārtībā ir tikai viena reforma – krievu skolu pārvešana uz latviešu mācību valodu. Tomēr ir jāsaprot, ka patiesībā Latvijā vienlaikus tiek īstenotas vairākas reformas. Piemēram, "kompetenču izglītības" sistēmas izveide parastajās skolās.

"Šīs reformas pamatā ir izglītības sistēmas iznīcināšana parastajās skolās, bērniem nāksies pašiem kaut kādā brīnumainā kārtā apgūt dažādas tēmas, daudzus priekšmetus pat vispār piedāvās "izvēlēties", un tas ir absolūti nepieņemami. Pie tam elitārajās mācību iestādēs, piemēram, ģimnāzijās joprojām būs klasiskā izglītība. Tas ir, bērnus jau no skolas sāk dalīt pirmās un otrās šķiras cilvēkos," – teica politiķis.

Евродепутат Мирослав Митрофанов на втором Вселатвийском родительском собрании
© Sputnik / Sergey Melkonov
Miroslavs Mitrofanovs uzstājas Otrajā Vislatvijas vecāku sapulcē

Cita reforma – bērniem ar īpašām vajadzībām un dažādām novirzēm paredzēto skolu slēgšana. Jau tagad šos bērnus sāk dalīt pa parastajām skolām, pa parastajām klasēm. Rezultātā rodas milzums problēmu tādās klasēs, jo tiek traucēts mācību process: nodarbībās valda haoss.

Mitrofanovs konstatēja, ka parastie bērni tur nevar iegūt zināšanas, bet pedagogi ir spiesti pielāgot mācību sistēmu "atpalicējam", piemēram, bērnam, kurš cieš izkliedētās uzmanības dēļ, nespēj sakarīgi runāt, klausīties, pat redzēt. Nereti parastajās klasēs tiek iekļauti bērni, kuri agrāk burtiski mācījušies daļēji slēgtās skolās, kur nepieciešama gan jurista, gan policista klātiene.

Latviešu vai angļu?

Tomēr sapulces galvenā tēma bija biežās un rupjās kļūdas mācību grāmatās. Par to Sputnik Latvija vēstīja jau iepriekš.

Otro vecāku sapulci apmeklēja tikpat daudzi interesenti – zālē pulcējās simtiem vecāku un sabiedrisko darbinieku, kuri strādā arī Krievu skolu aizsardzības štābā.

Второе Вселатвийское родительское собрание в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Otrā Vislatvijas vecāku sapulce

Vecāki pauda savu viedokli, minēja konkrētus piemērus tam, cik kļūdainas ir jaunās mācību grāmatas, turklāt kļūdas rodamas gan matemātikas, gan ģeogrāfijas, gan latviešu valodas mācību līdzekļos.

Piemēram, divu bērnu māmiņa Jekaterina Aleksandrenkova pauda viedokli, ka nepieciešams vispārējs mācību grāmatu audits, kas patlaban tiek izmantotas skolās visā Latvijā. Nepieciešams izbrāķēt mācību līdzekļus ar rupjākajām kļūdām un tos, ko nav iespējams izmantot izglītības sistēmā.

"Vecākiem radušies jautājumi arī par latviešu valodas mācību metodēm krievu skolās: tās nemaz neatbilst izsludinātajiem mērķiem, tas ir, nemāca bērnus. Patiesībā šīs metodikas moka mūsu bērnus, piemēram, tāpēc, ka mācību grāmatās ir papilnam arhaisku vārdu, ko pat latvieši lieto reti vai nelieto nemaz. Normālas saziņas iemaņu vietā bērni ir spiesti sēdēt kopā ar mammām un tētiem pie vārdnīcām un meklēt retus vārdus, kas tajās, pilnīgi iespējams, vispār nav atrodami," – paskaidroja Aleksandrenkova.

Pie tam tajās pašās skolās izmanto progresīvas metodikas citas valodas – angļu valodas mācībām. Starp citu, ar tām viss ir kārtībā, bērniem nerodas nepatika, viņiem ir interesanti atklāt jaunu pasauli – angļu valodas pasauli.

"Mēs neesam salauzti"

Protams, sapulci apmeklēja arī aktīvisti, kuri jau sen aizsargā ne tikai mazākumtautību skolas, bet arī visas diasporas intereses. Viņu vidū bija arī tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko.

Правозащитник Александр Гапоненко на втором Вселатвийском родительском собрании
© Sputnik / Sergey Melkonov
Aleksandrs Gapoņenko

"Kā atceraties, es biju arī pirmajā vecāku sapulcē, pēc kuras mani arestēja Drošības policija. Pēc tās sapulces DP, šķiet, ierosināja gandrīz divpadsmit krimināllietas pret dažādiem dalībniekiem. DP galvenais mērķis bija – iebiedēt. Taču nav izdevies. Šķiet, šodien zālē ir visi tie paši cilvēki, viņu vidū – arī es. Protams, sistēmai nepatīk, ka mēs šeit pulcējamies un pieprasām savas pastāvēšanas tiesības, kā arī mūsu bērnu tiesības mācīties dzimtajā valodā. Un ir ļoti svarīgi parādīt sistēmai: mums ir citāds viedoklis par notikumiem Latvijā, un mēs neesam salauzti," – Gapoņenko uzsvēra sarunā ar Sputnik Latvija.

Savukārt Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs sarunā ar Sputnik Latvija pievērsa uzmanību tam, ka pat Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību norāda, ka mazākumtautību bērniem dzimtajās valstīs ir tiesības saņemt izglītību dzimtajā valodā, un valstu vadītājiem tas ir jāņem vērā.

Savukārt Mitrofanovs atklāja, ka saskaņā ar otrās Vislatvijas vecāku sapulces rezultātiem tiks sastādītas prasības Izglītības ministrijai, kas tiks nodotas ierēdņiem.

"Esmu pārliecināts, ka tur ar mums runās, jo mēs taču nedarām neko nelikumīgu. Pievērsiet uzmanību tam, ka mums neviens netraucēja organizēt arī šo sapulci, par Valsts drošības dienests (VDD) nevērsa pret to spiedienu. Mēs mierīgi veicam ne tikai legālu, bet arī sabiedriski lietderīgu darbu, neskatoties uz "darboņiem" no valdošajām partijām, kuri pastāvīgi cenšas uzrīdīt mums specdienestus. Un mēs ticam, ka beidzot savā valstī varēsim rīkoties pēc saviem noteikumiem, un mūsu bērni mācīsies dzimtajā valodā," – teica Mitrofanovs.

Лидер РСЛ Татьяна Жданок на втором Вселатвийском родительском собрании
© Sputnik / Sergey Melkonov
Tatjana Ždanoka

Klātesošos uzrunāja arī Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka.

"Ir svarīgi, lai tādus pasākumus apmeklētu pēc iespējas vairāk cilvēku. Taču pievērsiet uzmanību: šodien mūsu vidū nav gandrīz neviena skolotāja un pavisam noteikti šeit nav skolu direktoru, kuri Latvijā ir iebiedēti. Jā, viņiem viss ir zināms par virkni problēmu, un viņi par tām runā, taču tikai virtuvēs un čukstus, jo viņus jebkurā brīdī var atlaist. Savukārt mēs pieprasām sekojošu modeli mazākumtautību skolām: krievu valoda – dzimtā, latviešu – otrā. Un tikai tad mūsu bērnu izglītības līmenis būs pienācīgs," – tikšanās dalībniekiem atgādināja Tatjana Ždanoka.

92
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (93)
Pēc temata
Krievu bērniem būs sliktāk, taču kam tas rūp: Saeimā apsprieda izglītības reformu
MK apstiprinājis pirmsskolas izglītības vadlīnijas: galvenais – latviešu valoda
Braucam prom: vecāki nav gatavi latviskot bērnus
Deniss Kļukins: IZM noteikumi ierobežos vidējās izglītības pieejamību
Nacistes arī mīlēja bērnus: Rīgas skolas direktores publikācija sadusmoja vecākus