Kravu noliktava. Foto no arhīva

Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: biznesam no Krievijas strādāt Latvijā

154
(atjaunots 18:08 30.03.2019)
Pirms dažiem gadiem loģistikas centru Kraftool Rīgas ostā svinīgi atklāja Latvijas satiksmes ministrs, bet tagad uzņēmējam, kurš investējis līdzekļus celtniecībā, slēdz kontus nerezidentu "tīrīšanas" ietvaros.

RĪGA, 30. marts — Sputnik. Bankas Latvijā tik ļoti iebiedējis naudas atmazgāšanas apkarošanas vilnis, ka tās gatavas slēgt jebkurus nerezidentu kontus, nenoskaidrojot, vai tam ir objektīvs pamats. Viens no Swedbank klientiem, kurš ieguldījis biznesa attīstībā Latvijā 38 miljonus eiro, intervijā Dienas Bizness pastāstīja, kā viņam atņemtas iespējas veikt norēķinus caur Latviju.

Ar ko nodarbojas Kraftool un Zelta bruģis

Azers Babajevs ir Krievijas pilsonis, nodarbojas ar būvmateriālu ražošanu un tirdzniecību. Viņam pieder loģistikas centrs Kraftool Rīgas ostā. Babajevs ir Latvijas uzņēmuma Zelta bruģis valdes loceklis. Kompānija pieder uzņēmējam Čārlzam Cao no Taizemes un piedalījās noliktavas celtniecībā ostā, kam nepieciešamos līdzekļus aizņēmās Babajevam piederošajā kompānijā Honkongā. Kopumā Babajevs investējis loģistikas centrā Rīgas ostā aptuveni 38 miljonus eiro.

Swedbank
© Sputnik / Оксана Джадан

Babajevs pastāstīja, ka ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas jau 10 gadus.

"Es ražoju un tirgoju celtniecības instrumentus daudzās valstīs, tāpēc Rīga interesē kā tranzīta osta. No Āzijas uz Eiropu tiek piegādātas preces, un Rīga šajā ziņā mums ir piemērota," – uzņēmējs pastāstīja par savu zīmolu Kraftool.

"Mūsu partneris – jau pieminētā firma Zelta bruģis, kas pieder lielam uzņēmējam no Taizemes. Arī viņš izmanto Rīgas ostu kravu apstrādei, jo preces ir izdevīgi uzglabāt noliktavā ostā: kad nav zināms, kur galu gala tiks pārdota prece, ostā to var glabāt bez nodevām. Tā kā mūsu pircēji atrodas Krievijā, Kazahstānā, Vācijā, Austrijā, Ukrainā, Armēnijā, Moldovā, mums ir izdevīgi glabāt preču krājumus ostā," – Babajevs paskaidroja, kāpēc viņu ieinteresējusi tieši Rīgas osta.

Darbs ar Swedbank

Visus šos gadus Babajevs sadarbojās ar Swedbank, taču nesen banka slēdza visus viņa kontus. Iemesls – Swedbank nevēlas strādāt ar nerezidentiem, paskaidroja Babajevs.

Viņš atcerējās, ka sarunas ar banku sākušās ilgi pirms kontu slēgšanas – jau 2017. gadā.

"Viņus interesēja, kas ir firmas beneficiāri. Neoficiāli izskanēja, ka mēs varam īpaši nerūpēties par dokumentiem, jo kontus mums slēgs jebkurā gadījumā. (..) Mums teica apmēram tā: jūsu  jautājumā ir pieņemts lēmums, jūsu konti tiks slēgti, jo jūs esat nerezidenti. Mums nav saprotams, kas ir jūsu īpašnieks Taizemē, varbūt viņš ir kaut kāds dzērājs," – pastāstīja Babajevs.

Tomēr kompānija savāca dokumentus un atbildēja uz jautājumiem, kas interesēja banku.

"Atvedām dokumentus, pat tos, ko nevajadzēja iesniegt. Piemēram, izrakstu no Čārlza Cao personīgā konta, ko viņš piekrita iedot. Bankā pārliecinājās, ka viņš nav dzērājs, ka viņš ir normāls uzņēmējs," – atcerējās Babajevs.

Pēc tam interese par uzņēmējiem uz kādu laiku pazuda – jautājumi atsākās tikai 2018. gada nogalē.

"Decembrī banka ieinteresējās, kā firma Zelta bruģis saņēmusi naudu no Danske bank. Taču Zelta bruģis ir Latvijas uzņēmums, bet Danske bank tika apkalpota Honkongas kompānija (kas nodrošināja aizņēmumu – red.). Zelta bruģis pat neko nevarēja lūgt Danske bank, jo nav tās klients. Taču mēs iesniedzām Honkongas auditora sniegtu izziņu, kurā bija pamatots: aizņēmumā saņemtā nauda ir kreditora, Pine City paša līdzekļi, kas nopelnīti ilgstošā darba periodā, no 2003. gada," – pastāstīja Babajevs. Tāda atbilde Swedbank apmierinājusi, un konti netika slēgti.

Taču 2019. gada februārī, nepaskaidrojot iemeslus, banka tomēr ziņoja, ka konti tiek slēgti.

No privātās saziņas ar bankas darbiniekiem noskaidrojies, ka "mēs esam nerezidenti, un bankai ir grūti pārbaudīt mūsu operācijas, no kurienes mēs ņemam naudu, un banka nevēlas skandālus".

Citas bankas Latvijā atsakās atvērt kontus.

"Mēs neesam vērsušies ārzemju bankās un necenšamies to darīt. Mēs esam Latvijas uzņēmums, tāpēc mums jāstrādā caur Latvijas bankām. Diemžēl mēneša laikā neviena banka nav atvērusi mums kontus," – paskaidroja Babajevs.

Strādāt bez kontiem ir grūti – nākas ieguldīt personīgos līdzekļus, tostarp arī darbinieku algu izmaksai. Uzņēmējs paskaidroja: ja neviena banka Latvijā kontu neatvērs, nāksies piesaistīt partmneru uzņēmumus ES.

"Man ir kompānijas Vācijā, Austrijā. Nāksies strādāt caur tiem," – secināja Babajevs.

154
Pēc temata
Dabūs visi: Swedbank tur aizdomās par neiedomājamo
Uzdod nepiedienīgus jautājumus: Krievijas klienti sašutuši par Baltijas banku attieksmi
Krievijas Banka atklājusi jaunu šaubīgu operāciju shēmu, kurā iejaukta Latvija
Par 10 miljardiem mazāk: beidzas "tīrīšana" Latvijas banku sektorā
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

29
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.

Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.

"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.

Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.

"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.

Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

29
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Kravu pārvadājumi, kravas, tranzīts
Pēc temata
Tagad vagoni: "LDz Cargo" izsludina izsoli
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kravas nevairosies, taču var piespiest pie sienas ekspeditorus: LDz jaunais biznesa plāns
Pat ja tarifs būs nulle, kravu nekļūs vairāk: Latvijai nāksies dotēt LDz
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

7
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

7
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums