RĪGA, 30. marts — Sputnik. Kurzemes reģiona policijas pārvaldes darbinieki saņēmuši vairākus trauksmes signālus no iedzīvotājiem, kuri teju nav kļuvuši par krāpnieku upuriem. Ļaundari centušies iegūt ziņas par lētticīgu cilvēku bankas datiem. Vienā gadījumā noziedzniekiem tas izdevies, raksta jauns.lv, atsaucoties uz Kurzemes reģiona policijas pārvaldi.
Šodenēļ Liepājas policijā saņemt cietušā iesniegums, kurš uzķēries uz kādas telefona krāpnieces āķa. Liepājnieks stāstīja, ka saņēmis divus zvanus no nepazīstama numura: zvanītāja krieviski pastāstījusi vīrietim, ka viņam tiks pārskaitīti 420 eiro, taču šim nolūkam vajadzīgs viņa internetbankas lietotāja numurs.
Liepājnieks numuru nosaucis. Pēc tam viņa lietotnē Smart ID pienācis paziņojums, ko viņš apstiprinājis. Rezultātā no viņa konta pārskaitīti 6 tūkstoši eiro.
Uz jautājumu, kāpēc viņš apstiprinājis apšaubāmo bankas operāciju, vīrietis atbildēja, ka bijis apjucis. Taču arī tas vēl nav viss – pēc zināma laika tā pati sieviete liepājniekam piezvanījusi vēlreiz. Viņa paziņoja: ja vīrietis gribot saņemt atpakaļ savus 6 tūkstošus eiro, viņam jāpārskaita vēl 4 tūkstoši. Tad cilvēks aptvēris, ka kaut kas nav kārtībā, devies uz tuvāko bankas filiāli, lai bloķētu internetbanku.
Policijas darbinieki jau informēti par to, ka liels skaits Kurzemes reģiona iedzīvotāju saņēmuši līdzīgus zvanus. Par laimi lielākā daļa nekavējoties aptvēra, ka runa ir par krāpšanos un vienkārši pārtrauca sarunu.
Tomēr likuma sargi ieteica nezaudēt modrību un neuzticēt nevienam savus personas datus, dokumentus un to kopijas, nenodot nevienam savas interneta bankas paroles un piekļuves kodus, nenosūtīt tos pa elektronisko pastu.
RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.
Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.
Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.
Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.
Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.
Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.
Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.
Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".
"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt
"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.
Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.
RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.
Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.
Lai stiprinātu mediju uzņēmumu #COVID19 krīzes situācijā, izstrādātais atbalsta mehānisms tiks sniegts komerciālo mediju kapacitātes stiprināšanai. 📰https://t.co/ATBWklZMtp
— Valdības māja (@Brivibas36) February 26, 2021
Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.
Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.
530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.
SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.