Eiro

"Mums vajag vairāk": Bondars pastāstīja Latvijas budžetu plēš daļās

48
(atjaunots 11:04 29.03.2019)
Par to, kāpēc Latvijas budžetā vienmēr nepietiks naudas, pastāstīja Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. Jebkuras valsts, tostarp Latvijas, budžetā nemēdz būt pārāk daudz naudas, konstatēja Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars radio Baltkom intervijā.

Ar šo paziņojumu Bondars skaidro problēmas budžeta līdzekļu iedalīšanu nozarēm. Pēc viņa sacītā, katra nozare prasa piešķirt budžeta līdzekļus savām prioritātēm. Taču nevar vienkārši ņemt un atrast šo naudu.

Kā piemēru Bondars minēja skolotāju algas paaugstināšanas problēmas risināšanu.

"Vakar deputāti saņēma informāciju, ka "Latvijas Loto" un Latvijas Banka maksās lielākas dividendes. Šos 5,5 miljonus eiro uzreiz novirzīja pedagogu algām," pastāstīja Bondars.

Iepriekš Latvijas pedagogi sadumpojās pret to, ka valdība neatrada naudu solītās skolotāju likmes paaugstināšanai līdz 750 eiro no esošajiem 710 eiro. Vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku 20. martā ieradās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) mītiņā ar prasību par algu palielināšanu. Taču tā arī negūstot pārliecību, ka pedagogu algas tiks paceltas, LIZDA 27. martā paziņoja par lēmumu uzsākt streika rīkošanas procedūru.

Turpinot līdzekļu iedalīšanas tematu, Bondars pastāstīja, ka budžeta līdzekļu pārvirzīšana – tas ir prioritāšu jautājums.

"Izglītība ir prioritāte, arī veselības aprūpe ir prioritāte, un daudz kas cits ir prioritāte. Un tām trūkst naudas. Vienalga ir pārāk maz. Budžeta izskatīšanas laikā vēl neviens nav pateicis, ka viņam ir pārāk daudz naudas. Visi saka "mums vajag vairāk". Un tas ir saprotami," centās izskaidroties ierēdnis.

Kam ir prioritāte

Jāatzīmē, ka iepriekš premjerministrs Krišjānis Kariņš pārmeta pedagogu arodbiedrībai nevēlēšanos meklēt kompromisu algu palielināšanas jautājumā. Arī viņš runāja par līdzekļu iedalīšanu, taču izskatīja šo jautājumu nedaudz savādāk, nekā Bondars. Kariņš atzīmēja, ka šobrīd naudas izņemšana no citiem projektiem un tās piešķiršana skolotājiem – tas ir tas pats, kas paņemt kredītu dzīvokļa remontam, bet naudu iztērēt braucienam uz siltajām zemēm.

Divdesmitajā martā aizritējušā piketa laikā pie protestētājiem iznāca premjerministrs Krišjānis Kariņš, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece, dažādu frakciju deputāti. Toreiz ierēdņi solīja, ka pacentīsies piešķirt izglītībai papildu 1,7 miljonus eiro. Uz nepieciešamo 9 miljonu eiro summu palūdza necerēt. 1,7 miljonus eiro plānoja meklēt līdz maija vidum, savukārt pedagogu algu pielikumu organizēt septembrī.

Interesanti, ka ceturtdien, 28. martā, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteica ziņkārīgu paziņojumu LNT intervijā. Pabrika paziņojums tostarp skara budžetu, tiesa, Aizsardzības ministrijas vadītājs naudu rēķināja ne tā kā Bondars un ne tā kā Kariņš.

Acīmredzot, Pabriks nesaskata problēmas ar budžeta līdzekļu piešķiršanu, tāpēc viņš piedāvāja nākamgad piešķirt Latvijas aizsardzībai vēl 10-20 miljonus eiro virs nepieciešamajām NATO prasībām 2% apmērā no IKP.

48
Pēc temata
Pabriks pastāstīja, kam Aizsardzības ministrija iztērēs papildu 60 milj. eiro
Kučinskis: Es nebalsošu par budžetu bez skolotāju algu palielināšanas
Game over: Rīga zaudēs miljonus, tūkstošiem cilvēku paliks bez darba