Eiro

"Mums vajag vairāk": Bondars pastāstīja Latvijas budžetu plēš daļās

84
(atjaunots 11:04 29.03.2019)
Par to, kāpēc Latvijas budžetā vienmēr nepietiks naudas, pastāstīja Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. Jebkuras valsts, tostarp Latvijas, budžetā nemēdz būt pārāk daudz naudas, konstatēja Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars radio Baltkom intervijā.

Ar šo paziņojumu Bondars skaidro problēmas budžeta līdzekļu iedalīšanu nozarēm. Pēc viņa sacītā, katra nozare prasa piešķirt budžeta līdzekļus savām prioritātēm. Taču nevar vienkārši ņemt un atrast šo naudu.

Kā piemēru Bondars minēja skolotāju algas paaugstināšanas problēmas risināšanu.

"Vakar deputāti saņēma informāciju, ka "Latvijas Loto" un Latvijas Banka maksās lielākas dividendes. Šos 5,5 miljonus eiro uzreiz novirzīja pedagogu algām," pastāstīja Bondars.

Iepriekš Latvijas pedagogi sadumpojās pret to, ka valdība neatrada naudu solītās skolotāju likmes paaugstināšanai līdz 750 eiro no esošajiem 710 eiro. Vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku 20. martā ieradās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) mītiņā ar prasību par algu palielināšanu. Taču tā arī negūstot pārliecību, ka pedagogu algas tiks paceltas, LIZDA 27. martā paziņoja par lēmumu uzsākt streika rīkošanas procedūru.

Turpinot līdzekļu iedalīšanas tematu, Bondars pastāstīja, ka budžeta līdzekļu pārvirzīšana – tas ir prioritāšu jautājums.

"Izglītība ir prioritāte, arī veselības aprūpe ir prioritāte, un daudz kas cits ir prioritāte. Un tām trūkst naudas. Vienalga ir pārāk maz. Budžeta izskatīšanas laikā vēl neviens nav pateicis, ka viņam ir pārāk daudz naudas. Visi saka "mums vajag vairāk". Un tas ir saprotami," centās izskaidroties ierēdnis.

Kam ir prioritāte

Jāatzīmē, ka iepriekš premjerministrs Krišjānis Kariņš pārmeta pedagogu arodbiedrībai nevēlēšanos meklēt kompromisu algu palielināšanas jautājumā. Arī viņš runāja par līdzekļu iedalīšanu, taču izskatīja šo jautājumu nedaudz savādāk, nekā Bondars. Kariņš atzīmēja, ka šobrīd naudas izņemšana no citiem projektiem un tās piešķiršana skolotājiem – tas ir tas pats, kas paņemt kredītu dzīvokļa remontam, bet naudu iztērēt braucienam uz siltajām zemēm.

Divdesmitajā martā aizritējušā piketa laikā pie protestētājiem iznāca premjerministrs Krišjānis Kariņš, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece, dažādu frakciju deputāti. Toreiz ierēdņi solīja, ka pacentīsies piešķirt izglītībai papildu 1,7 miljonus eiro. Uz nepieciešamo 9 miljonu eiro summu palūdza necerēt. 1,7 miljonus eiro plānoja meklēt līdz maija vidum, savukārt pedagogu algu pielikumu organizēt septembrī.

Interesanti, ka ceturtdien, 28. martā, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks izteica ziņkārīgu paziņojumu LNT intervijā. Pabrika paziņojums tostarp skara budžetu, tiesa, Aizsardzības ministrijas vadītājs naudu rēķināja ne tā kā Bondars un ne tā kā Kariņš.

Acīmredzot, Pabriks nesaskata problēmas ar budžeta līdzekļu piešķiršanu, tāpēc viņš piedāvāja nākamgad piešķirt Latvijas aizsardzībai vēl 10-20 miljonus eiro virs nepieciešamajām NATO prasībām 2% apmērā no IKP.

84
Pēc temata
Pabriks pastāstīja, kam Aizsardzības ministrija iztērēs papildu 60 milj. eiro
Kučinskis: Es nebalsošu par budžetu bez skolotāju algu palielināšanas
Game over: Rīga zaudēs miljonus, tūkstošiem cilvēku paliks bez darba
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

3
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

3
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu
Latvijas republikas robeža, foto no arhīva

Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni

7
(atjaunots 16:44 21.10.2020)
Turpmāk cilvēki ar koronavīrusa infekciju varēs pamest noteikto uzturēšanās vietu Latvijā un aizbraukt uz dzimteni ar privāto vai speciālo transportu.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvija kopš šodienas atļauj ārzemniekiem ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi izbraukt no valsts. To paredz spēkā stājušies grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem koronavīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai, vēsta LSM.

Turpmāk cilvēki ar koronavīrusa infekciju varēs pamest noteikto uzturēšanās vietu Latvijā, lai ar privātu automašīnu vai specializētu transportlīdzekli atgrieztos savā valstī.

Veselības ministrija paskaidroja, ka tas attiecas, piemēram, uz sporta komandas dalībnieku, kuram diagnosticēts Covid-19 – viņš drīkst nekavējoties atgriezties savā valstī.

Pēc Veselības ministrijas domām, šāda kārtība nepakļauj inficēšanās riskam citas personas.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka oktobra sākumā Latvijas Ministru kabinets apstiprināja normatīvo aktu grozījumus, kuri regulē informācijas uzskaites sistēmas darbību par Latvijā iebraucošajiem cilvēkiem ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību.

Kopš 12. oktobra visiem, kas ieceļo Latvijā, ir jāapstiprina, ka, uzturoties valstī, viņi apņemas ievērot noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Anketa ir jāaizpilda portālā covidpass.lv ne ātrāk kā divas dienas pirms ierašanās Latvijā. Persona, kuras ir aizpildījusi anketu, saņem speciālu QR kodu. Anketā ir jānorāda personas dati, kontakttālrunis, ierašanās Latvijā datums un laiks, jānorāda vizītes mērķis (darbs, tranzīts), valstis, kurās cilvēks ir bijis pēdējo divu nedēļu laikā.

Šī pati elektroniskā sistēma tiks izmantota personu pārvietošanās izsekošanai, kuriem ir noteikta mājas karantīna vai pašizolācija. Policija ieguvusi tiesības apturēt privātos transportlīdzekļus ar mērķi pārbaudīt, vai tajos neatrodas cilvēks, kurš nav sniedzis informāciju par sevi elektroniskajā sistēmā, lai gan viņam bija pienākums to izdarīt.

7
Tagi:
ārzemnieki, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Pašvaldības vēlas saņemt vairāk informācijas par Covid-19 slimniekiem
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā

0
(atjaunots 16:44 21.10.2020)
Valdība izskata visus atbalsta pasākumus, kuri varētu noderēt situācijas ar koronavīrusu valstī pasliktināšanās gadījumā, atzīmēja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Premjerministrs Krišjānis Kariņš LTV "Rīta panorāmas" ēterā paziņoja, ka dīkstāves pabalsti varētu tikt atgriezti, ja ekonomikā Covid-19 uzliesmojumu dēļ sāksies strauja lejupslīde, raksta jauns.lv.

Viņš uzsvēra, ka valdība ir gatava sniegt atbalstu, ja tas būs nepieciešams. Situācijas pasliktināšanās gadījumā valdība būs spiesta pastiprināt ierobežojumus, kuri tā vai savādāk radīs negatīvu ietekmi uz ekonomiku.

Kariņš norādīja uz "pārsteidzošo dzīvotspēju" un "veselīgām tendencēm" Latvijas ekonomikā, īpaši viņš atzīmēja samazinājušos bezdarbnieku skaitu valstī.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kas tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID bija pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda lietu kārtība vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticību uzņēmējiem, un izmaksas notiks daudz vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersonai ir tiesības paļauties uz valsts iestādes lēmumiem.

0
Tagi:
koronavīruss, pabalsts, Latvija, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem