Gaitenis skolā. Foto no arhīva

Nacistes arī mīlēja bērnus: Rīgas skolas direktores publikācija sadusmoja vecākus

209
(atjaunots 07:17 29.03.2019)
Kādas Rīgas bilingvālās skolas direktore uzrakstīja, ka piemineklis Atbrīvotājiem – tā ir tāda vieta, kur var piedzerties un pasmieties par deportācijām, ar ko izraisīja bērnu vecāku sašutumu, kuri iet šajā skolā; beigās publikāciju viņa izdzēsa.

RĪGA, 29. marts – Sputnik. Kādas Ķengaraga krievu skolas direktores Facebook publikācija, kurā viņa kritizē tos, kuri Latvijā svin 9. maiju, jo viņi it kā svin šajā dienā arī padomju deportācijas, izraisīja vecāku sašutumu. Daži aicināja sievieti aiziet no darba skolā. Pēc tam, kad sociālajos tīklos izvērsās asa diskusija, direktore izdzēsa publikāciju, taču tās ekrānbilde joprojām ir pieejama sabiedrības aktīvista un krievvalodīgās izglītības aizstāvja Degi Karajeva lapā, kurā pirmais arī pievērsa uzmanību šai publikācijai.

Skolas direktore Iveta Skrastiņa raksta: "Katrs, kurš 9. Maijā svin Uzvaru, svin šo cilvēku tūkstošu izvešanu uz Sibīriju, šo tūkstošu atstāšanu bez dzimtenes, mājām un tuviniekiem. Ikviens no viņiem bradā par balto lapiņu paklāju un iemin tās dubļos. Ikviens norauj bērnam no galvas balto, zilo, punktaino lakatiņu… jo ir tak vieta, kur piedzerties un par to visu pasmieties…"

Turklāt, Skrastiņa atsaucās uz Gunāra Janaiša stāstu "Raud vēstures skolotāja. 1949. gada 25 marts", kurš veltīts deportācijām.

Degi Karajevs ar sociālā tīkla starpniecību vērsās pie Rīgas mēra Nila Ušakova, paužot sašutumu par to, ka šī "zvaigzne" saņem algu no nodokļiem, kurus tostarp maksā arī krievvalodīgo bērnu vecāki, kuri iet Skrastiņas vadītajā skolā.

"Viņa vispār ir profesionāli derīga darbam? Vecāki, jūsu bērni mācās tādas direktrises vadībā! Nevis kaut kur tur tālu svešā zemē, bet tepat mājās, kur jūs esiet pārliecināts par savu atvašu drošību. Ko viņa saka jūsu bērniem? Ka viņu vecāki ir okupanti? Ka paši bērni ir okupantu izdzimteņi? Jūs esiet pārliecināts, ka viņa tikai vienu vēstures faktu ir "sajaukusi"?" uzrakstīja Karajevs.

Karajevam atbildēja daži vecāki, kuru bērni mācās šajā skolā, citi krievvalodīgie, kā arī Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa" Nikolajs Kabanovs. Vairākums diskusijas dalībnieku ir pret šādiem direktores izteicieniem un uzskata, ka viņai vismaz nepienākas tos izteikt publiski, taču atzīst, ka savus profesionālos pienākumus viņa veic labi.

"Skolā vienmēr ir tīrs, ēdina, dēls saka, ka labi. Bērns ar prieku iet skolā. Un ļoti ciena direktori. (…) Un ar mazajiem skolēniem, neoficiālā kārtā, viņa runā teicamā krievu valodā," uzrakstīja kāda skolēna māte Ivy Jarik'sMom.

Viņa atzīmēja, ka pateicoties direktorei, skolotāji veic savu darbu Latvijas likumdošanas ietvaros uz urā".

"Latvietis ar latviešu valodu dzenā. Latviešu valodas ir daudz, ļoti daudz. Pasniedz to dēla klasē tik labi, ka tā kļuvusi par mīļāko priekšmetu. Protams, arī ne bez vecāku pūlēm. (…) Turklāt, 8. marts un Masļeņica skolā ir atļauti. Direktore pati ar prieku pieņem ziedus un atļauj pasākumus. Skolas gaiteņi ir aprakstīti ar krievu ornamentiem (dāvana no vecticībnieku kopienas). Kultūra, krievu multfilmu skatīšanās, fakultatīvi, olimpiādes krievu valodā ir atļautas," pastāstīja māte.

Tāpat viņa pastāstīja, ka gandrīz visus vecākus skolu reforma apmierina, izņemot viņu pašu.

"Man liekas, ka Rīgas mietpilsonis nenovērtē krievu valodas zināšanas… Ka piedzimt krievvalodīgā ģimenē Latvijā jau skaitās teju invaliditāte…" uzrakstīja Ivy Jarik'sMom.

Vēl kāda šīs skolas bērna tēvs Aleksandrs Žguns paziņoja, ka līdz Skrastiņas publikācijai bijis par viņu labākās domās:

"Tiešām biju par viņu labākās domās, komunikabla, vecāku atsauksmes labas, pasākumi tiek rīkoti krievu valodā, laikam kļūdījos, jāparunā ar viņu obligāti," uzrakstīja Žguns.

Direktores aizstāvībā izteicās Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa" Nikolajs Kabanovs. Pēc viņa sacītā, nevajag cerēt, ka direktori šīs publikācijas par 9. maiju un represijām dēļ atlaidīs: "Viņu neviens neatlaidīs, dzīvojiet ar to," uzrakstīja Kabanovs.

Viņš atzīmēja, ka vecāki pozitīvi izteicās par direktores profesionālajām īpašībām, un tas ir svarīgāk, nekā viņas personīgais viedoklis par vēstures notikumiem, kuri izteikti privātā lapā.

"Vienkārši nevēlos atbalstīt acīmredzamu muļķību – direktores atlaišanu publikācijas dēļ sociālajā tīklā. Viņai ir tiesības uz savu viedokli, un pierādījumus, ka šī viņas pozīcija kaut kādā veidā ietekmē procesus skolā, es neredzu. Tieši pretēji, augstāk divi vecāki izteicās par viņu pozitīvi," uzrakstīja Nikolajs Kabanovs.

Uz ko viņam tika iebilsts, ka nacistes arī mīlēja bērnu un bija skolotājas un direktores, taču tāpēc vien viņas nepārstāja būt nacisti.

"Kā vēl par tādām saka, "mīksti uzklāj, bet gulēt neērti". Vienkārši kādā burvīgā dienā notiks tā, atnāks bērns no skolas un pateiks latviski, "māte un tēti, jūs esat krievu okupanti". Un jautri zīmēs ar petroleju uz asfalta svastiku, pēc tam lies petroleju pudelēs un dedzinās tādus lūk "okupantus"," uzrakstīja Aleksandrs Žguns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka bērni no šīs skolas gāja lāpu gājienā. Pēc Ivy Jarik'sMom sacītā, arī viņas dēls piedalījās gājienā, taču ne 18. novembrī, kurš tika veltīts Latvijas simtgadei, bet 11. novembrī – Lāčplēša dienā.

"Es vēlējos viņam parādīt, ka nacionālistiski noskaņoti latvieši – tas ir spēks. Un viņu nav maz. (…) Tur pasākumā skanēja dziesma "krievu pilis dedzināt". Dēls paklausījās un izdarīja secinājumu, ja nezinās labi latviešu valodu – arī viņu šajā valstī sadedzinās," uzrakstīja zēna māte.

Viņa atzīmēja, ka šajā pasākumā "vēl bija daudz jautru dziesmu, kā krievu "sabiedrotie" ar latviešu meitenēm gubeņos izklaidējās".

Pēc Ivy Jarik'sMom domām, Ķengaraga skolas direktore uzrakstīja savu publikāciju par 9. maiju un deportācijām atbilstoši saviem personīgiem uzskatiem, taču skolu reforma drīzumā liks pārējiem direktoriem tamlīdzīgas lietas teikt publiski, bērnu klātbūtnē skolā pret saviem uzskatiem.

"Vienīgais, par ko var apsūdzēt direktori – Latvijas likumdošanas ievērošanā. Šadurskis ar Šuplinsku var stādīt viņu par piemēru visām bilingvālām skolām," noslēgumā sacīja Ivy Jarik'sMom.

209
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Ministri nepārliecināja, protesti nepalīdzēja: Jelgavā slēgs krievu skolu
Mazpilsētu pagrimums vai izlīdzināšana: ko Latvijai atnesīs reģionālā reforma
VVC pārbaužu laikā izrakstīja sodus gandrīz 10% krievu skolu skolotāju
Viņi pat nedomāja, ko darīt, ja tiesa "atgriezīs" krievu skolas
Jaunās neatliekamās palīdzības mašīnas Latvijā

Pacientus vedīs tālāk un ilgāk: kas notiks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos

8
(atjaunots 08:28 02.06.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele šaubās, vai ir jēga uzturēt diennakts uzņemšanas nodaļu darbu visās reģionālajās slimnīcās; ar ko tas var draudēt pacientiem un kad jāsāk gaidīt pārmaiņas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Reģionālās slimnīcas uztrauc Veselības ministrijas plāns samazināt dažās no tām esošo medicīniskās apkalpošanas līmeni, kas negatīvi ietekmēs pacientus, vēsta Neatkarīgā

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka sakarā ar koronavīrusa pandēmiju lielu nozīmi guva nozarē iepriekš atliktas reformas, tai skaitā slimnīcu līmeņa pārskatīšana un darbs pie jauna mediķu atalgojuma modeļa.

Jau ir veikts vērienīgs katras slimnīcas pakalpojumu apjoma novērtējums. Rezultātā plānots pārskatīt slimnīcu līmeni, koncentrējot sarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus Rīgas klīniskās universitātes slimnīcās, kā arī daudzprofilu reģionālajās slimnīcās.

Slimnīcām atņems dežūrārstus?

"No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgs un nesamazinās arī gultas vietu skaitu, bet šie apgalvojumi var maldināt," saka Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādināja, ka tuvākajā laikā, iespējams, tiks pārskatīta dežūrārstu darba nepieciešamība nakts stundās.

"Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu. Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību. Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu tikai hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca," uzsvēra Kalējs.

Slimnīcu biedrība uzskata, ka šīs reformas pamatā ir ideja par noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanu galvaspilsētā, taču tas var izraisīt vēl garākas pacientu rindas un pakalpojumu pieejamības kritumu.

Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļas veic akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī traumpunktu funkciju diennakts režīmā. Kopumā dežurējošie speciālisti katru dienu pieņem no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem pacientu atkarībā no teritorijas, ko apkalpo slimnīca.

Nostalģija vai reāli draudi

"Latvijā ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā," apraksta situāciju Jevgēņijs Kalējs.

Viņš atgādina, ka iepriekš iedzīvotāji jau ir protestējuši pret slimnīcu reformu tuvākajā nākotnē. Kopš tā laika praktiski pastāvīgi skan uztraukumu raisoši paziņojumi, ka kādas slimnīcas līmeni var pazemināt, un līdz ar to samazināsies arī pacientu iespējas saņemt medicīnisko aprūpi.

"Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk," skaidro Kalējs.

Tādēļ Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politiķus nesteigties ar reģionālo slimnīcu līmeņa pārskatīšanu.

Koronavīruss ir atklājis vājās vietas

Ministre Ilze Viņķele pārrunās ar pašvaldībām paziņoja, ka krīze ir izcēlusi veselības aprūpes sistēmas vājās vietas, kas ir jāizlabo. Visticamāk, runa ir par slimnīcu darba pārbaudes rezultātiem pandēmijas periodā (daudzas slimnīcas jau ir paudušas neapmierinātību, ka tik neparastā periodā tās kontrolē, nevis atbalsta).

Veselības inspekcija noskaidroja, ka nereti atsevišķi medicīniskie pakalpojumi izrādās pieejami "tikai uz papīra", savukārt slodze mēdz būt tik zema, ka dežūrārsti savā maiņā atpūšas.

Iestādē ziņo, ka reformas rezultātā nav plānots slēgt nevienu slimnīcu, samazināt gultasvietu skaitu vai samazināt speciālistu pieejamību, taču ir jārod risinājums, lai ieguldītie resursi tiktu izmantoti efektīvi un pacienti saņemtu vislabāko medicīnisko aprūpi. Tiesa, Viņķele neslēpj, ka ir radies jautājums, vai visās slimnīcās ir jāsaglabā diennakts uzņemšanas nodaļu darbs.

Ministrijā precizēja, ka, saskaņā ar plānu, kas tika apstiprināts janvārī, slimnīcu darbs tiks vērtēts līdz oktobrim, savukārt izmaiņas plānots ieviest tikai no nākamā gada 1. janvāra.

8
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Eiropa pārdzīvos epidēmiju. Bet kā būs ar Eiropas Savienību?
Latvija izglābs pasauli no koronavīrusa? Akadēmiķis – par zāļu ražošanas iespējām
ANO ģenerālsekretārs uzskata: 2020.gadā pasaule var zaudēt simtiem tūkstošu bērnu
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā

8
(atjaunots 08:15 02.06.2020)
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka Latvijas valdība nesteidz atcelt ārkārtējās situācijas režīmu, jo viņiem tas ir iepaticies.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Valdība nesteidz iziet no ārkārtējās situācijas režīma, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

"Šeit patiešām ir šāda kurioza situācija. Es atceros, kad tikai sākās runas par ārkārtējo situāciju, marta sākumā, valdība uzvedās ļoti neizlēmīgi. Veselības ministrija nevēlējās izsludināt ārkārtējo situāciju. Sākumā piedāvājums bija aizliegt pulcēties vairāk par 500 cilvēkiem. Un lūk, cik negribīgi valdība iegāja ārkārtējās situācijas režīmā, tikpat negribīgi viņi tagad no tās iziet. Jo stipri iepaticies," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzīmēja vairākas pozitīvās ārkārtējās situācijas puses pie varas stāvošajiem.

"Fiskālās disciplīnas vietā – fiskālo iespēju valsts. Strādāt drīkst attālināti, bet valsts sektoram bieži vien tas nozīmē, ka var arī nestrādāt. Bet alga nāk. Valsts iepirkumiem nav jārīko konkurss. Tādēļ, no valdības viedokļa, šajā režīmā ir virkne plusu," teic Dombrovskis.

Taču, viņaprāt, vēl vienu pagarinājumu būtu grūti izskaidrot iedzīvotājiem.

"No otras puses mēs redzam, ka katru dienu jaunu inficēto skaits ir zem desmit. Turklāt sarkanais skaitlis medicīnas sistēmas noslogojumam ir aptuveni 40 cilvēki dienā. Kaimiņos ir Igaunija, arī tā noslēgusi savu ārkārtējo režīmu. Pie tam viņiem ir vairāk inficēto. Un izskaidrot to sabiedrībai ir grūti," atzīmēja Dombrovskis.

8
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, ārkārtējā situācija, saeima, valdība
Pēc temata
Latvijas valdība pieņēmusi stingrākus karantīnas noteikumus
Latvijai it kā vēl viena tauta ir rezervē: kas nav kārtībā ar dīkstāves pabalstiem
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir

0
(atjaunots 08:40 02.06.2020)
Jo bagātāka valsts, jo mazāka tajā ir īpašumu noslāņošanās, jo nabadzīgāka tā ir, jo sliktākā un šaurākā mājoklī dzīvo trūcīgie cilvēki.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Eiropas Savienības tiecas samazināt nevienlīdzību, nabadzības un sociālās nošķirtības risku, neraugoties uz to, iedzīvotāju dzīves līmenis joprojām stipri atšķiras gan starp ES valstīm, gan arī pašās valstīs, raksta Eurostat.

2018. gadā gandrīz viens no pieciem Bulgārijas iedzīvotājiem izjuta nopietnus materiālus trūkumus. Starp Luksemburgas iedzīvotājiem ar šādām problēmām saskārās tikai 1%. Īrijā 36% vientuļo vecāku ir pakļauti nabadzības riskam, kamēr vidēji valstī šāds risks pastāv tikai 15%.

Vidēji nabadzības risks ir Dienvideiropā un Austrumeiropā ir augstāks, nekā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā, savukārt īpašumu nevienlīdzība mazāk manāma ir Skandināvijā un Beniluksa valstīs, nekā Eiropas dienvidos un austrumos, kā arī Baltijas valstīs. Tomēr izņēmumi pastāv: ne tik bagātajā Čehijā nabadzības risks ir zemāks, nekā Luksemburgā.

Tāpat pārāk šaurā mājoklī biežāk dzīvo Austrumeiropas iedzīvotāji (izņemot Čehiju, Igauniju un Slovēniju), taču arī ES rietumos daudzi trūcīgi cilvēki dzīvo sliktā mājoklī. Piemēram, katrs ceturtais vientuļais vecāks Beļģijā dzīvo ēkā ar strukturāliem trūkumiem.

Visi ir vienlīdzīgi, taču daži ir vienlīdzīgāki

2018. gadā vidējie gada ienākumi ES sastādīja 16 938 pirktspējas standartus (PPE), taču Rumānijā tie bija nedaudz virs 6 tūkstošiem PPE, savukārt Luksemburgā pārsniedza 31 tūkstoti. Vidējie ienākumi virs 16 tūkstošiem PPE ir sastopami Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Itālijā, Kiprā un Maltā. Ienākumi zem šī skaitļa – valstīs, kuras iestājās ES pēc 2004. gada, kā arī Grieķijā, Spānijā un Portugālē.

Taču šie vidējie ienākumi pašās valstīs bija ļoti nevienveidīgi. Par visegalitārākājam ES valstīm kļuva Čehija, Somija, Slovākija, Slovēnija un Beļģija savukārt visvairāk īpašumu nevienlīdzība ir izplatīta Bulgārijā, Itālijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā. Jo augstāks ir vidējais ienākumu līmeni, jo, parasti, zemāka ir nevienlīdzība.

Kopumā 16,8% ES iedzīvotāju riskē kļūt nabagi, turklāt septiņās valstīs, tai skaitā visās Baltijas valstīs, tas draud piektajai daļai iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības risks ir atzīmēts Čehijā, labi klājas arī Somijai, Slovākijai, Ungārijai un Dānijai.

Statistika ļauj izcelt visnestabilākās grupas: piemēram, vientuļajiem vecākiem ES nabadzības risks sastādīja 34,2%, tātad divas reizes pārsniedza vidējo rādītāju. Tas pats notiek visās ES valstīs, pat tajās, kur nabadzības risks nav augsts.

Tāpat nabadzības riskam ir pakļautas ģimenes, kuras sastāv no diviem pieaugušajiem un trīs un vairāk bērniem (24,5%). Tiesa, Dānijā, Ungārijā, Latvijā un Igaunijā šis risks ir mazāk izteikts, nekā citās valstīs, kamēr Rumānijā un Bulgārijā tas pārsniedz 50%.

Šauri dzīvokļi pensionāriem

Stipri izteikta ES ir arī mājokļa nevienlīdzība. Mazāk nekā 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvo pārāk šauros mājokļos, turklāt Īrijā, Maltā u Kiprā šis skaitlis sastāda mazāk par 4%, toties Bulgārijā un Latvijā tādi ir 40%, savukārt Rumānijā – 46,3%.

Parasti tie ir sliktas kvalitātes mājokļi. Vairāk nekā 30% Kipras iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos vai mājās ar tekošu jumtu, mitrām sienām, grīdu vai fundamentu, pūstošiem logu rāmjiem vai grīdām. Portugālē, Ungārijā, Latvijā un Slovēnijā tādu ir vairāk nekā 20%.

Vidēji ES ģimenes ar diviem pieaugušajiem, kur vismaz viens no viņiem ir vecāks par 65 gadiem, visretāk dzīvo sliktā mājoklī. Tomēr sešās ES valstīs, tai skaitā Latvijā, šādi cilvēki biežāk dzīvo šaurā vai nekvalitatīvā mājoklī.

0
Tagi:
nabadzība, Eurostat
Pēc temata
Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES
Latvija ir viena no "šaurākajām" Eiropas valstīm: nepietiek dzīvojamās platības
Baltijas valstis ir ES antilīderu pieciniekā tuberkulozes mirstības ziņā
Trešdaļai Latvijas ģimeņu nav uzkrājumu nebaltai dienai