Leģionāru gājiens 2019. gada 16. martā

Eirodeputāte no Latvijas: pie mums drīkst brīvi paust nacistiskus uzskatus

132
(atjaunots 13:28 27.03.2019)
Eirodeputāte no Latvijas Sandra Kalniete atzina 16. marta gājienu par nacistisku un paziņoja, ka tādā brīvā valstī kā Latvija, nevienu par uzskatu paušanu neiesēdinās.

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Eirodeputāte no Latvijas Sandra Kalniete, kas pārstāv esošā premjerministra Krišjāņa Kariņa partiju "Jaunā Vienotība", paziņoja, ka Latvijā katrs ir tiesīgs paust savus uzskatus, pat nacistiskus, un kā piemēru minēja 16. marta gājienu.

"Šodien Latvija ir neatkarīga, brīva un demokrātiskā valsts, kur ikviens, vienalga vai viņam ir komunistiski uzskati vai nacistiski uzskati, to mēs 16. martā redzam pie pieminekļa, var atļauties izrādīties, un viņu par to cietumā nesēdina, un ar to Latvija atšķīrās no Krievijas un Baltkrievijas," - paziņoja Kalniete LTV raidījuma "Panorāma" ēterā.

Kalnietes sacītais izraisīja Nacionālās apvienības pārstāvju sašutumu, kuri regulāri piedalās 16. marta gājienā. Tostarp, Jānis Dombrava paziņoja, ka Kalniete zaudējusi saikni ar realitāti un nav cienīga pārstāvēt Latviju Eiropas Parlamentā, kur viņa balotējas jaunam termiņam.

Latviešu leģiona Waffen SS dalībnieku un to atbalstītāju gājiens notiek Rīgā katru gadu. Tas izraisa antifašistu organizāciju neapmierinātību un sašutumu visā pasaulē. Krievijas Federācija uzskata SS leģionāru gājienu Latvijā par kaunpilnu. Iepriekš Krievijas ĀM Cilvēktiesību, demokrātijas un likuma augstākās varas lietu pilnvarotais Konstantīns Dolgovs paziņoja, ka Latvijas varasiestāžu atļauja rīkot SS veterānu gājienus ir pretrunā ar starptautisko likumu un Nirnbergas tribunāla lēmumiem.

Jaunais Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš pirms gājiena aicināja valdības locekļus nepiedalīties šajā pasākumā. "Aicināju tos ministrus un Ministru kabineta locekļus, kuri vēlas 16. martā godināt karavīrus, to darīt nevis pie Brīvības pieminekļa, bet Lestenes Brāļu kapos," - pateica Kariņš.

Neviens no ministriem gājienā nebija ieradies, toties pasākumos tika manīts Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks, kā arī citi apvienības "Visu Latvijai" - "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāvji – Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Edvīns Šnore.

132
Pēc temata
Mitrofanovs: diskusija par Leģionāru dienu nonākusi strupceļā
Zviedrija lūgta paskaidrot, kāpēc tās karogs bija redzams leģionāru gājienā Rīgā
Bez karoga, toties ar svastiku: radikālis Šiškins apmeklējis leģionāru maršu
Kariņš komentēja sava padomnieka piedalīšanos leģionāru gājienā
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

6
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

6
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

14
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

14
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts