Sputnik un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana

"Paldies": Margarita Simoņana pateicās LTV

137
(atjaunots 12:53 27.03.2019)
Sputnik un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja kanāla LTV darbinieka atlaišanu, kurš sniedza studiju Russia Today teletiltam.

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Margarita Simoņana Sputnik Latvija intervijā padalījās savā viedoklī attiecībā uz notikumu, kas izraisīja tik lielu sabiedrības rezonansi.

"Acīmredzot jāpasaka paldies, ka par anekdotēm pagaidām nesēdina. Vai jau sēdina? Bet cilvēkiem no LTV - "paldies". Mēs visu saprotam un arī vienmēr esam gatavi palīdzēt," - pateica Simoņana Sputnik Latvija intervijā.

Skandalozā intervija

Piecpadsmitajā martā tika parādīta bijušā ārlietu ministra Jāņa Jurkāna intervija raidījumā SophieCo, kurā viņš pauda savu viedokli par "Krievijas draudiem", Latvijas vietu pasaules politikā, krievvalodīgo integrāciju, "Ziemeļu straumi 2" un citiem aktuāliem tematiem.

Pēc Jurkāna sacītā, Latvijas loma globālajā pasaulē ir neizstrādāt savu politiku, bet gan sekot Eiropas Savienības kursam, kurš vienmēr būs pretējs Krievijas kursam. Tāpat viņš atzīmēja, ka ASV nav ieinteresētas vienotas Eiropas armijas izveidošanā.

Taču vispārējas dusmas izraisīja pat ne pati intervija, bet gan tas, ka tā ierakstīšanai tika izmantota Latvijas Sabiedriskās televīzijas LTV studija.

Pats Jurkāns, komentējot radušos situāciju, atzīmēja, ka tajā nav nekā pārsteidzoša.

"Par ko te lai brīnās? Jo pēc viņu versijas, svētītā demokrātijas klēpī – Latvijas Televīzijas studijā – tika ielaists valsts ienaidnieks. Bet tas, ka atlaida darbinieku, pierāda un uzskatāmi apliecina, ka tā pati demokrātija mūsu valstī sāk pelēt," - uzsvēra Jurkāns Sputnik Latvija intervijā.

"Vainīgais" atrasts un sodīts

Divdesmit sestajā martā kļuva zināms, ka LTV darbinieks, kurš sniedza studiju Jurkāna intervijai Krievijas telekanālam Russia Today, tika atlaists no darba. Par to Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē paziņoja LTV valdes loceklis Ivars Priede.

Kā vēsta mediji, atlaistais Harijs Lavkinaitis nostrādāja televīzijā vairāk nekā 30 gadus. Kā kļuva zināms, Lavkinaitis pats nolēma sniegt pakalpojumu RT. Tāpat viņš pats organizēja Jāņa Jurkāna piekļuvi LTV ēkā. Teletilts notika 14. martā, dienas pirmajā pusē, par to kļuva zināms nākamās dienas vakarā. Lavkinaitis tika aicināts uz vakardienas komisijas sēdi, taču viņš neieradās.

VDD uzmanīgi seko līdzi

Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) ir informēts par notikušo un šobrīd nodarbojas ar apstākļu noskaidrošanu.

LTV studijas izmantošana Krievijas kanāla Russia Today vajadzībām ir nepieļaujama un rada riskus Latvijas informatīvās telpas drošībai, uzskata VDD.

Saskaņā ar VDD vērtējumu, šāda prakse, kad valsts budžeta finansēts sabiedriskais medijs sniedz atbalstu medijam, kurš izplata Krievijas propagandu, ir nepieļaujama un ir saistīta ar riskiem Latvijas informatīvās telpas drošībai.

137
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

3
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

3
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

22
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

22
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā