Sputnik un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana

"Paldies": Margarita Simoņana pateicās LTV

136
(atjaunots 12:53 27.03.2019)
Sputnik un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana komentēja kanāla LTV darbinieka atlaišanu, kurš sniedza studiju Russia Today teletiltam.

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Margarita Simoņana Sputnik Latvija intervijā padalījās savā viedoklī attiecībā uz notikumu, kas izraisīja tik lielu sabiedrības rezonansi.

"Acīmredzot jāpasaka paldies, ka par anekdotēm pagaidām nesēdina. Vai jau sēdina? Bet cilvēkiem no LTV - "paldies". Mēs visu saprotam un arī vienmēr esam gatavi palīdzēt," - pateica Simoņana Sputnik Latvija intervijā.

Skandalozā intervija

Piecpadsmitajā martā tika parādīta bijušā ārlietu ministra Jāņa Jurkāna intervija raidījumā SophieCo, kurā viņš pauda savu viedokli par "Krievijas draudiem", Latvijas vietu pasaules politikā, krievvalodīgo integrāciju, "Ziemeļu straumi 2" un citiem aktuāliem tematiem.

Pēc Jurkāna sacītā, Latvijas loma globālajā pasaulē ir neizstrādāt savu politiku, bet gan sekot Eiropas Savienības kursam, kurš vienmēr būs pretējs Krievijas kursam. Tāpat viņš atzīmēja, ka ASV nav ieinteresētas vienotas Eiropas armijas izveidošanā.

Taču vispārējas dusmas izraisīja pat ne pati intervija, bet gan tas, ka tā ierakstīšanai tika izmantota Latvijas Sabiedriskās televīzijas LTV studija.

Pats Jurkāns, komentējot radušos situāciju, atzīmēja, ka tajā nav nekā pārsteidzoša.

"Par ko te lai brīnās? Jo pēc viņu versijas, svētītā demokrātijas klēpī – Latvijas Televīzijas studijā – tika ielaists valsts ienaidnieks. Bet tas, ka atlaida darbinieku, pierāda un uzskatāmi apliecina, ka tā pati demokrātija mūsu valstī sāk pelēt," - uzsvēra Jurkāns Sputnik Latvija intervijā.

"Vainīgais" atrasts un sodīts

Divdesmit sestajā martā kļuva zināms, ka LTV darbinieks, kurš sniedza studiju Jurkāna intervijai Krievijas telekanālam Russia Today, tika atlaists no darba. Par to Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē paziņoja LTV valdes loceklis Ivars Priede.

Kā vēsta mediji, atlaistais Harijs Lavkinaitis nostrādāja televīzijā vairāk nekā 30 gadus. Kā kļuva zināms, Lavkinaitis pats nolēma sniegt pakalpojumu RT. Tāpat viņš pats organizēja Jāņa Jurkāna piekļuvi LTV ēkā. Teletilts notika 14. martā, dienas pirmajā pusē, par to kļuva zināms nākamās dienas vakarā. Lavkinaitis tika aicināts uz vakardienas komisijas sēdi, taču viņš neieradās.

VDD uzmanīgi seko līdzi

Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) ir informēts par notikušo un šobrīd nodarbojas ar apstākļu noskaidrošanu.

LTV studijas izmantošana Krievijas kanāla Russia Today vajadzībām ir nepieļaujama un rada riskus Latvijas informatīvās telpas drošībai, uzskata VDD.

Saskaņā ar VDD vērtējumu, šāda prakse, kad valsts budžeta finansēts sabiedriskais medijs sniedz atbalstu medijam, kurš izplata Krievijas propagandu, ir nepieļaujama un ir saistīta ar riskiem Latvijas informatīvās telpas drošībai.

136
Remonts dzīvoklī, foto no arhīva

Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā

0
(atjaunots 11:40 03.08.2020)
Saskaņā ar jūnijā veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, 22% aptaujāto pašizolācijas laikā izvēlējās nodarboties ar mājas remontu.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Saskaņā ar būvmateriālu tirgotāja "Knauf" veiktās aptaujas datiem, 22% iedzīvotāju izvēlējās netērēt lieki laiku pašizolācijā un nolēma ķerties klāt mājas remontam, raksta Bb.lv.

Tātad visvairāk laika un resursu pašizolācijas laikā mājas remontdarbiem bija jauniešiem, viņi sastādīja 27% no to cilvēku skaita, kuri pašizolācijā izvēlējās nodarboties ar remontu.

Ar sava mājokļa remontu nodarbojās 28% vīriešu un 17% sieviešu. Visaktīvāk pandēmijas laikā savus dzīvokļus remontēja Vidzemes iedzīvotāji (35%), vismazāk aktīvi bija Rīgas iedzīvotāji (17%).

Aptaujas gaitā trešā daļa respondentu piekrita tam, ka ierobežojumi Covid-19 pandēmijas laikā noveda pie lielāka brīvā laika daudzuma remontam. Par to paziņoja katrs trešais jaunietis vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, kamēr cilvēkiem vecumā no 40 līdz 49 gadiem bija attiecīgi mazāk brīvā laika (25%). Visvairāk brīvā laika Covid-19 pandēmijas laika parādījās Latgales iedzīvotājiem, kur par laika parādīšanos remontam paziņoja katrs trešais iedzīvotājs.

Apgalvojumam, ka pandēmijas laikā viņiem parādījās vairāk brīvu līdzekļu ieguldīšanai remontam piekrita 17% respondentu, lielākā daļa no kuriem bija jaunieši.

Tai pat laikā puse respondentu paziņoja, ka nevar remontēt savus mājokļus brīvo līdzekļu trūkuma dēļ. Visbiežāk šādu atbildi sniedza vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šādu atbildi sniedza 45% respondentu no Rīgas, 46% - no Vidzemes un 58% - no Latgales.

Taču 38% respondentu paziņoja, ka necenšas veikt remontdarbus pašu rokām, uzticot remontu tikai un vienīgi profesionāļiem. Šis rādītājs ir aptuveni vienāds gan vīriešiem, gan sievietēm. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, jaunieši biežāk cenšas veikt remontdarbus savām rokām – pie profesionāliem vēršas tikai katrs ceturtais jaunietis. Visbiežāk remontu profesionāļiem uztic rīdzinieki (46%), visretāk – Zemgales iedzīvotāji (28%).

Aptauja tika veikta pēc "Knauf" pasūtījuma šī gada jūnijā. Tajā piedalījās tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

0
Tagi:
aptauja, Latvija, iedzīvotāji, karantīna
Pēc temata
Aptauja: daudzi Latvijas iedzīvotāji neuzskata, ka dzīve Rīgā dāvātu priekšrocības
Aptauja: iedzīvotāji netic, ka spēs atrast jaunu darbu Latvijā pēc atlaišanas
Latvijas Saeimā, foto no arhīva

Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ

4
(atjaunots 10:06 03.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar to, ka nodokļu maksātāju nauda aiziet amatpersonu reprezentācijas izdevumu apmaksai, bieži vien nepamatoti un kā pastāvīga piemaksa ikmēneša algai.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana par to, lai ierobežotu ierēdņu reprezentācijas izdevumus, kuri sastāda 1000 eiro mēnesī, raksta jauns.lv.

Petīcijas anotācijā norādīts, ka neskatoties uz koronavīrusa pandēmiju un valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, kad visi pārgāja pie attālināta darba režīma, ierēdņiem tika saglabātas izmaksas par reprezentācijas izdevumiem 1000 eiro apmērā.

Pēc parakstu vākšanas iniciatoru domām, ir jānosaka ierēdņu reprezentācijas izdevumu limits atbilstoši amatpersonu līmenim. Turklāt izdevumiem ir jābūt apmaksātiem pēc fakta, jābūt pievienotiem čekiem, kvītīm un citiem oficiāliem dokumentiem.

"Tas nedrīkst būt konstants maksājums," teikts tekstā.

Pēc petīcijas autoru domām, šāds solis palīdzēs ietaupīt naudu budžetā, kā arī veicinās sabiedrības uzticību varas iestādēm.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka vairums Saeimas deputātu 2020. gada 23. aprīlī noraidīja piedāvājumu vismaz uz laiku Covid-19 krīzes dēļ atteikties no reprezentācijas izdevumiem. Piedāvājumu izskatīšanai iesniedza Saeimas opozīcija.

Ikmēneša piemaksas par reprezentācijas izdevumiem pienākas Saeimas priekšsēdētājam, premjeram un visiem ministriem kopš 2016. gada. Piemaksu apmērs tiek aprēķināts atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Tā, ikmēneša Saeimas priekšsēdētāja izdevumi nedrīkst pārsniegt 95%, premjerministra izdevumi – 95%, ministru izdevumi – 90% no noteiktās reprezentācijas izdevumu normas, kuri ir paredzēti valsts budžetā. Piecu gadu laikā šie izdevumi ierēdņiem palielinājās aptuveni par 31% – no nedaudz nekā 800 eiro līdz aptuveni 1100 eiro mēnesī.

Šogad katru mēnesi valsts prezidents reprezentācijas izdevumiem saņem 1192 eiro, Saeimas spīkers un premjerministrs – pa 1132 eiro, ministri – 1073 eiro. Saskaņā ar likumu, ierēdņiem nav jāatskaitās par šīs naudas izmantošanu.

4
Tagi:
nauda, ierēdņi, Latvija
Pēc temata
Deputāti atradīs, kam sevi prezentēt: tūkstoš eiro piemaksas ir saglabātas
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Dīvāni un krēsli par 65 tūkstošiem eiro: jaunas mēbeles prezidenta rezidencei Jūrmalā
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž