Sērkociņu ražotne. Foto no arhīva

Izdzīvošanas skola: Latvijas iedzīvotājus iemācīs veidot uzkrājumus krīzes gadījumam

162
(atjaunots 11:52 27.03.2019)
Latvija seko Igaunijas piemēram un aicina iedzīvotājus veidot pārtikas un pirmās nepieciešamības preču uzkrājumus krīzes situācijas vai kara gadījumam.

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Latvijas iedzīvotājiem iesaka iegādāties pārtikas produktus, sērkociņus, zāles un citas pirmās nepieciešamības preces ne mazāk kā vienai nedēļai, raksta portāls Jauns.lv.

Janvārī valdība atbalstīja to, ka par atbildīgo šajā jautājumā tiks norīkota Aizsardzības ministrija. Šobrīd jau ir izveidota speciāla darba grupa, kura nodarbosies ar šo problēmu.

Kā jau ziņots iepriekš, pirms dažām dienām Igaunijas valsts departamenti laida klajā ieteikumus ar preču un rekomendāciju kopumu, lai sagatavotos visām iespējamām krīzēm. Igaunijas iedzīvotājiem iesaka turēt ne mazāk kā nedēļai nepieciešamos pārtikas produktu izdzīvošanas krājumus.

Saskaņā ar valsts iestāžu aprēķiniem, nepieciešamo produktu izmaksas diviem pieaugušajiem un diviem bērniem sastādīs 260 eiro. Tas ir minimālais lietu komplekts, kuras nepieciešamas izdzīvošanai nedēļu ilgas krīzes gadījumā. Par laimi, Igaunijā vēl nav bijis krīžu, kuras ilgtu nedēļu vai vairāk.

Pārējo elementāro pirmās nepieciešamības preču vidū šajā komplektā jābūt uguns iekuršanas līdzeklim, kā arī arējam akumulatoram mobila telefona un citu ierīču uzlādei, kuriem nepieciešama enerģija. Tur ir arī sveces, baterijas, lukturītis, radio, petrolejas lampa un izolācijas lente, kura var būt nepieciešama gadījumā, ja kaut kāda telpa jāpadara hermētiska.

Pats dārgākais šajā komplektā ir pudele ar ūdens filtru, kura maksā 50 eiro. Filtrs spēj attīrīt tūkstoti litru ūdens. Turklāt, Igaunijas Glābšanas departaments iesaka visādam gadījumam turēt mājās ūdens uzkrājumus. Vienam cilvēkam dienā jābūt paredzētiem vismaz trīs litriem ūdens.

Tagad detalizēts "avārijas rezerves" saraksts jāizstrādā Latvijas iestādēm. Kā Jauns.lv pastāstīja Aizsardzības ministrijas pārstāve Anete Gnēze, jautājums par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm un pārtiku krīzes situācijā ir viens no būtiskākajiem elementiem pilsoņu aizsardzības sistēmā, kurš regulāri tiek pētīts Ministru Kabineta krīzes mācību laikā.

Šobrīd iedzīvotāju nodrošinājumu krīzes situācijā regulē 2007. gada 28. augusta Ministru Kabineta noteikumi Nr. 585 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā" un 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 755 "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā", kuri ir Zemkopības ekonomikas un Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Taču šo noteikumu izpildei nav piešķirts attiecīgs finansējums, tāpēc šīm normām ir tikai deklaratīvs raksturs un tie pastāv vienīgi uz papīra.

Aizsardzības ministrija uzskata, ka Latvijai ir jāseko daudzu valstu, piemēram - Igaunijai, Somijai un Zviedrijai, kuras informēja savus iedzīvotājus par avārijas rezerves izveidošanas nepieciešamību, lai nodrošinātu sevi neparedzētas krīzes gadījumā.

Civilā aizsardzība ir Iekšlietu ministrijas atbildība, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau pirms pāris gadiem izgatavoja bukletu par to, kā būtu ieteicams sagatavoties ārštata situācijai – somas komplekts ārkārtas situācijai, kurš noderēs jebkurai krīzei.

Pirmās nepieciešamības preču saraksts Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams arī tāpēc, lai viņi spētu izturēt nedēļu bez svešas palīdzības un patstāvīgi izdzīvot par kara laikā.

Pēc IeM Komunikācijas nodaļas vadītājas Guntas Skrebeles sacītā, jau šobrīd pastāv materiāli par to, kā jārīkojas ārkārtas situācijas gadījumā, tostarp arī to lietu saraksts, kuras ir jāpaņem līdzi somā. Šo preču sarakstu var atrast Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā, un tas gandrīz neatšķiras no igauņu kolēģu rekomendācijām.

Latvijas glābēji iesaka turēt "avārijas komplektā" svarīgus dokumentus (pasi, ID karti, vadītāja apliecību un tā tālāk) ūdens necaurlaidīgā iepakojumā; nelielu skaidras naudas summu; portatīvu radioaparātu; sērkociņus vai šķiltavas, lukturīti, baterijas; saliekamo nazi, triecienizturīgu šķīvi un karoti; izolācijas lenti, virvi; diegu, adatu, šķēres, papīru, rakstāmpiederumus; pirmās palīdzības aptieciņu; drēbes, rezerves apakšveļu; ērtus apavus; guļammaisu vai segu, tūrisma paklāju (vēlams telti); higiēnas piederumus (dvielis, tualetes papīrs, vienreizējā lietojuma salvetes); pārtiku, kuru iespējams lietot uzturā bez termiskās apstrādes vai ar ilgu derīguma termiņu (sausā zupa, konservi, grauzdiņi, saldumi ar augstu kaloriju saturu); dzeramo ūdeni dažām dienām (vēlams plastmasas pudelēs).

162
Pēc temata
Igaunijas Drošības policija: Krievija apdraud valsti no rietumiem
Igaunijas iedzīvotājiem skaidro, kā izturēties okupācijas laikā
Policijas mašīna

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem

2
(atjaunots 11:13 02.12.2020)
Visvairāk administratīvo lietu uzsākts par sejas masku režīma pārkāpumiem, kā arī par nereģistrētu robežas šķērsošanu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīma darbības laikā Latvijā Valsts policija ir uzsākusi jau 609 administratīvās lietas, kuras skar pasākumu neievērošanu, kas tika ieviesti Covid-19 izplatības savaldīšanai valstī, raksta Tvnet.lv. Tiek ziņots, ka galvenie pārkāpumi ir masku nelietošana sabiedriskās vietās un nereģistrēta robežas šķērsošana.

Par sejas masku nelietošanu uzsākts 221 administratīvais process, 57 lietas ierosinātas par pašizolācijas pārkāpumiem, vēl 205 par elektroniskās anketas neaizpildīšanu, šķērsojot valsts robežu, 36 – par distancēšanas noteikumu neievērošanu.

Uzsākti 40 procesi par vairāk nekā 10 personu dalību privātā pasākumā, septiņi – par vairāk nekā 50 personu dalību pulcēšanās un piketos. Savukārt 53 procesi skar citus gadījumus, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu uz vietas vai neatļautu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.

Kopš 9. novembra policija ir veikusi 19 006 preventīvās pārbaudes un reaģēja uz 522 izsaukumiem par epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpumiem, un 934 reizes policijas darbinieki izteica brīdinājumus.

Vairāk nekā 800 preventīvo pārbaužu tika veikts aizritējušajā piektdienā visā Latvijā, tostarp 112 no tām tirdzniecības centros.

No ārzemēm ieceļojušo personu pārbaužu ietvaros policija veica 16 597 telefona zvanus un 4613 reizes devās uz pārbaudēm vietās.

2
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss, policija
Pēc temata
Ļaujiet strādāt: manikīra un pedikīra meistari izgāja piketā pie Saeimas
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Ministru kabineta ēka

Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus

9
(atjaunots 10:53 02.12.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim, ieviešot vēl striktākus ierobežojumus.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņinkovs. Par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu pēc valdības sēdes, kura ilga gandrīz 12 stundas, paziņojas Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Ministru kabinets papildināja ierobežojumu sarakstu. Tostarp no 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance. Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās.

Ierobežota veikalu darbība – brīvdienās viņi pārtrauc darbu, izņemot tos, kuri pārdod pārtikas produktus, kā arī pirmās nepieciešamības preces (zāles, higiēnas preces).

Taču negaidītas pozitīvas izmaiņas notikušas manikīra meistaru un skaistumkopšanas salonu darbībā. Izskatās, ka valdība būs sadzirdējusi viņu protestus un "pielīdzināja viņu tiesības" frizieriem, atļaujot apkalpot klientus.

Par skolām: aizsargmaskas visā darbadienas garumā būs jāvalkā ne vien skolas darbiniekiem, bet arī bērnudārzu darbiniekiem. Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Aizsargmaskas ir jālieto jebkurās telpās ārpus savas mājas. No 7. decembra sabiedriskajā transportā maskas (vai šalles, lakatus, kuri aizsedz degunu un muti) būs jālieto bērniem virs 7 gadu vecuma (pieaugušajiem jāievēro stingrāki noteikumi – izmantot drīkst tikai aizargmaskas). Tāpat no 7. decembra ierobežos pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā – ne vairāk par 50% no noteiktā maksimālā pasažieru skaita.

Veselības ministre Ilze Viņķele papildināja: aizsargmaskas nāksies lietot arī darbavietās, tiesa, ja cilvēks kabinetā atrodas viens, šādas nepieciešamības nav. Turklāt tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Līdz 11. janvārim tiek pārtraukts visu kultūras iestāžu, izstāžu, gadatirgu (ieskaitot Ziemassvētku tirgus uz ielas) darbs. Bibliotēkas drīkst izsniegt grāmatas lasītājiem.

Bēres un kristības nepieciešamības gadījumā var notikt ar ne vairāk kā 10 cilvēkiem no divām mājsaimniecībām, taču dalībniekiem obligāti ir jālieto sejas aizsargmaskas. Baznīcās kopējam apmeklētāju skaitam ir jābūt ierobežotam līdz 20% no maksimāli pieļaujamā.

Atļauts rīkot pulcēšanās, piketus un gājienus, taču tie var notikt tikai svaigā gaisā ar ne vairāk kā 25 dalībniekiem un ar distances ievērošanu dalībnieku starpā.

Latvijas valdības vadītājs paziņoja, ka no 7. decembra tiek ieviesta stingrāka Latvijas robežas šķērsošanas kontrole: "Mēs gribam zināt par katru, kurš iebrauc valstī." Robežsargiem sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju ir jāizkontrolē, lai katrs iebraucējs aizpilda elektronisko Covid-19 pasi un tālāk pavada pašizolācijā nepieciešamo dienu skaitu.

Tāpat, uzstājoties pēc valdības sēdes mediju priekšā, premjers Kariņš izdarīja paziņojumu sakarā ar gaidāmo vakcināciju: valsts iedzīvotājiem tā būs par brīvu. Prognozēts, ka plaša vakcinācija var notikt 6 mēnešu garumā pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Valdības vadītājs pieļāva, ka tas var notikt jau janvārī. 2021. gadā vakcīnu iegādei no budžeta paredzēts piešķirt 26,7 miljonus eiro.

9
Tagi:
valdība, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves