Azartspēles. Foto no arhīva

Game over: Rīga zaudēs miljonus, tūkstošiem cilvēku paliks bez darba

172
(atjaunots 11:48 23.03.2019)
Atbrīvojot Rīgu no "ļaunuma, kas sagrauj ģimenes" – tas ir, no spēļu zālēm, Rīgas dome zaudēs lielu naudu un tūkstošiem darba vietu.

RĪGA, 23. marts — Sputnik. Rīgas dome cieši apņēmusies likvidēt visas spēļu zāles galvaspilsētā. 21. martā Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja vienbalsīgi atbalstīja lēmumu uzdot juridiskajai pārvaldei sagatavot projektu, kas likvidēs spēļu biznesu pilsētā.

Rīgas Attīstības komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs, komentējot domes lēmumu, paziņoja, ka "šis ļaunums – spēļu bizness – ir jāierobežo nekavējoties un bez kompromisiem". Viņš uzsvēra, ka Latvijas galvaspilsētas ekonomikas pamatā nevar būt bizness, kas sagraus tūkstošiem ģimeņu dzīvi.

Pēc spēļu zāļu likvidācijā Rīgā aizmāršīgi vecāki vairs nepametīs bērnus pie izklaides iestāžu durvīm. Daudziem pilsētas domes lēmums, iespējams, ļaus ietaupīt naudu. Taču, neskatoties uz šīm priekšrocībām, pilsētai tomēr ir ko zaudēt kopā ar spēļu automātiem.

Darbs un nauda

Portāls Bb.lv vēsta, ka 2019. gada Latvijā darbojās 309 spēļu zāles. No tām Rīgā funkcionēja 150 iestādes, kā arī 4 kazino. Vēl viens kazino atrodas Liepājā. Azartspēļu inspekcija pastāstīja, ka, saskaņā ar 2019. gada statistiku, spēļu biznesā Latvijā nodarbināti 3866 cilvēki.

Bb.lv atzīmēja, ka spēļu zāles Rīgā ir lielākas nekā provincē, tātad personāla skaits tajās ir lielāks. Aptuvenas aplēses liecina, ka pēc spēļu biznesa likvidācijas darba vietas zaudēs apmēram divi tūkstoši cilvēku, par ņemot vērā, ka krupjē un spēļu automātu darbinieki 4* un 5* viesnīcās darbu saglabās.

Taču Rīga zaudēs arī miljoniem eiro, ko ienes nodokļi. 2018. gadā azartspēļu bizness Latvijas budžetā ienesa 83,85 milj. eiro, Rīgas pašvaldības budžetā ienāca 9,52 milj. eiro.

Nekā pārsteidzoša – pagājušā gada pirmajā pusē vietējie un ārvalstu spēlmaņi azartspēlēm iztērējuši 126,4 milj. eiro. Pie tam apmēram 100 milj. "apēduši" tieši spēļu automāti. Savus miljonus saņēmuši arī kazino, taču šī summa nav tik liela – 7,8 milj. Vēl 1,1 milj. eiro saņēmuši totalizatori, un tikai 90 tūkstošus – bingo spēles organizatori.

Kopumā azartspēļu organizatoru prognozētā peļņa sešu mēnešu laikā veidoja 32,7 milj. eiro.

Darījumi un sakari

Cīņa ar spēļu zālēm Rīgā rit jau ilgu laiku. 2017. gada septembrī Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja atbalstīja 9 spēļu zāļu slēgšanu Rīgas centrā, oktobrī tika slēgtas vēl 33 iestādes.

Ziņots, ka spēļu zālēm jāpazūd no Rīgas vēsturiskā centra, tā aizsargzonas un jauktās apbūves zonas. Izņēmumu veido tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Pret spēļu zāļu slēgšanu iebilst ne vien paši biznesa īpašnieki, bet arī partijas "Latvijas attīstībai" un Latvijas reģionu apvienības vadība, kā arī Rīgas domes opozīcijā strādājošie deputāti Juris Pūce un Mārtiņš Bondars. Rīgas mērs Nils Ušakovs paskaidroja, ka politiķi pretojas lēmumam tāpēc, ka ar spēļu zāļu īpašniekiem viņus saista finansiāli darījumi.

172
Pēc temata
Ušakovs: domes opozicionāri piesedz spēļu zāļu īpašniekus
Vairāk nekā tūkstotis Latvijas iedzīvotāju palūguši neielaist viņus kazino
Pūce pieprasa Ušakova paskaidrojumus, bet Rīgas mērs draud ar tiesu
Rīgā plānots slēgt visas spēļu zāles
Rīgas centrā aizliegs spēļu zāles
Tūristi Rīgā, foto no arhīva

Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu

0
(atjaunots 22:57 27.09.2020)
Rīgas domē no partijas "Progresīvie" ievēlētā deputāte Antoņina Ņenaševa atzina krievu valodas svarīgumu Latvijā. Saeimas deputātam Atim Lejiņam tas ļoti nepatika – viņš saprata, kāpēc Latviju joprojām neuztver kā NATO un ES valsti.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas Avīzes rakstā Saeimas deputāts no "Jaunās Vienotības" Atis Lejiņš asi nosodīja Rīgas domes deputāti no partijas "Progresīvie" Antoņinu Ņenaševu par krievu valodas svarīgās lomas atzīšanu Latvijā, vēsta Bb.lv.

"Progresīvo" līdzpriekšsēdētāja Ņenaševa intervijā medijiem paziņoja par krievu valodas lomu Latvijā. Lejiņam uzreiz radās aizdomas, ka šāds izteiciens varētu liecināt par to, ka "Progresīvie" tādējādi pārņem stafeti no bijušā Rīgas mēra Nila Ušakovs, "kurš ar krieviem runāja tikai krieviski".

Lejiņš īpaši atzīmēja, ka šādas domas viņam raisa tas fakts, ka vārdi par krievu valodas lomu izskanēja nevis no parasta partijas locekļa, bet gan no viena no tās vadītājiem.

Tāpat Saeimas deputāts pieminēja to, ka Ņenaševa atzīmēja arī angļu valodas nozīmi Latvijā, bet, sašuta Lejiņš, runa taču nav par tūristiem.

"Neviens nav teicis, ka tūristiem Rīgā jārunā latviski; bet cita lieta ir galvaspilsētas izpildvaras mērogā turpināt PSRS rusifikācijas politiku, lai arī esam 30 gadus brīvi," norādīja politiķis.

Tāpat Lejiņš atzīmēja, ka, viņaprāt, tieši šīs "rusifikācijas politikas" dēļ Latviju pasaulē joprojām neuztver kā NATO un Eiropas Savienības valsti.

Valsts valodas statuss Latvijā piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, lai arī tā ir dzimtā 40% valsts iedzīvotāju.

Valsts valodas lietojumu kontrolē Valsts valodas centrs (VVC).  Tas pievērš uzmanību politiķiem, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu un slikti  pārvalda  latviešu  valodu, uzņēmēji, kuri izvieto izkārtnes nelatviešu valodā, uzņēmumi un organizācijas, kas izsūta bukletus citās valodās, darbinieki, kuri ar klientiem nerunā latviski, vieskoncerti un pat skolu izlaiduma pasākumi.

0
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda, Jaunā Vienotība, rusofobija, Rīga
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
"Sāka kliegt virsū": latvietis nobiedējis lietuvieti pēc jautājuma krievu valodā
Kabeļtelevīzijas operatori lūdz prezidentu nediskriminēt kanālus krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas

6
(atjaunots 16:19 27.09.2020)
Latvijas ministriju ierēdņu komandējumu izmaksas tika pazeminātas par 20%, samazinot tās līdz 2,72 miljoniem eiro.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Atbalstot 2021.gada valsts budžeta ietvaru, Latvijas Ministru kabinets samazināja līdzekļu apjomu valsts pārvaldes darbinieku komandējumu izdevumiem, vēsta Mixnews.lv.

Rezultātā nākamā gada budžetā šie izdevumi ir samazinājušies par 20% - līdz 2,72 miljoniem eiro.

Vismazāk ir paveicies Latvijas Aizsardzības ministrijas ierēdņiem. Viņiem izdevumi ir samazināti par 978 384 eiro. Ārlietu ministrijai nāksies samazināt izdevumus par 401 828 eiro, savukārt Iekšlietu ministrijai – par 269 608 eiro.

Atgādināsim, ka Latvijas premjers Krišjānis Kariņš iepriekš atklāja, ka pateicoties ārkārtējās situācijas režīmam, kuru izraisīja Covid-19 pandēmija, daudzas ministrijas un valsts iestādes sākušas taupīt līdzekļus.

Tostarp ĀM uz atcelto komandējumu rēķina ietaupīja 200 tūkstošus eiro, kas sastāda 10% no centrālā aparāta un vēstniecību darbinieku komandējumiem paredzētajiem līdzekļiem. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits pastāstīja, ka viņa iestādei izdevies ietaupīt 20 tūkstošus eiro.

Toties jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklāja virkni gadījumu, kad valsts amatpersonas par valsts apmaksātiem dienesta komandējumiem saņēma lojalitātes programmu punktus no aviokompānijām, kurus pēcāk izmantoja savu privāto ceļojumu apmaksai.

Tādējādi aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudziem Latvijas ierēdņiem, kuri regulāri brauc komandējumos uz ārzemēm, kļuva par patīkamu papildinājumu algai.

KNAB toreiz iztika ar mutisku aizrādījumu.

6
Tagi:
Latvija, ierēdņi, budžets
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvijas ĀM ārkārtējās situācijas apstākļos ietaupījusi lielu naudu uz komandējumu rēķina
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Kur ir taisnīgums? Ļ.Švecova sašutusi par ministra nevēlēšanos samazināt ierēdņu skaitu